Ražošana

Latvijā jāpilnveido iespēja izgudrotājam atrast investoru

Dienas Bizness, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Varam lepoties ar izgudrojumu skaitu, ik gadu tiek iesniegti ap 200 patentu pieteikumiem, tomēr vāja ir to izmantošana, teic Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Runājot par Latvijā patentētajiem izgudrojumiem, tiek sacīts, ka lielākā problēma ir šo izgudrojumu lietošana uzņēmējdarbībā. Piekrītat?

Jā. Patentu pieteikumu skaits, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un uzņēmējdarbības vides apjomus, ir pietiekams. Mēs īpaši neatpaliekam no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Savukārt jautājums, pie kura mums Latvijā noteikti jāstrādā, ir: ko ar šiem patentiem, kas ir pieteikti un reģistrēti, iesākt vēlāk? Statistikas dati liecina, ka patentu uztur spēkā vidēji sešus gadus, turklāt ir mazs pārdoto patentu skaits. Tas pierāda, ka patenti netiek izmantoti komercializācijā.

Te ir darbs gan izgudrotājiem, gan uzņēmējiem, lai savstarpēji atrastu cits citu un kopīgiem spēkiem liktu lietā visas inovācijas un gaišo prātu sasniegumus, kas izskan pat aiz Latvijas robežām. Galvenais ir sadarbības jautājums – sadarbības starp izgudrotāju un uzņēmēju. Ja raugāmies, kas ietekmē inovācijas, jebkuru inovāciju ietekmē, pirmkārt, valstī pastāvošais nodokļu apjoms, otrkārt, tas, cik privātais sektors, kā arī zinātnes un izglītības iestādes var atļauties ieguldīt attīstībā, treškārt, valstī noteiktais tiesiskais regulējums. Patentu reģistrācijas process Latvijā norit ātri un veiksmīgi, bet jāpilnveido iespēja izgudrotājam atrast investoru un uzņēmējam – zinātnieku, kurš var piedāvāt inovācijas.

Tas ir izgudrotāja un investora dialogs, vai arī valstij tajā būtu jāpiedalās?

Jā, protams, arī valsts var veicināt sadarbību. Labs paraugs ir Skandināvijas valstis. Skandināvijā ierasts organizēt dažādus forumus, kuros izgudrotāji nāk klajā ar savām iecerēm un var sastapt uzņēmējus, kas ir gatavi komercializēt viņu produktu.

Te uzreiz gan jāpiebilst, ka patentam ir teritoriālā aizsardzība. Ja patents ir pieteikts Latvijā, tas attiecas tikai uz Latviju, bet, ja izgudrotājs grib izmantot Eiropas līmeņa starptautisko patentēšanu, ir būtiski noskaidrot, vai, piemēram, Zviedrijā, jau nav patentēts kaut kas līdzīgs.

Vai līdzīgs izgudrojums jau patentēts ārvalstīs vai nav, jāpārbauda pašam izgudrotājam, vai arī valsts iestāde, respektīvi, Patentu valde, palīdz?

Parasti pārbauda paši izgudrotāji, izmantojot pieejamo informāciju. Mēs, Patentu valde, arī cenšamies darīt visu iespējamo, lai savstarpēji zināšanas papildinātu. Mums ir projekti sadarbībā ar universitātēm, piemēram, ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) slēdzam sadarbības līgumu. Ir cilvēki, kas mācīti tieši darbam ar datu bāzēm, kurās iespējams atrast visus patentus, lai konstatētu, vai kaut kas līdzīgs nav izgudrots, piemēram, Japānā vai kādā no Eiropas valstīm. Mēs gatavojamies mācīt RTU darbiniekus, lai viņi saviem studentiem un saviem izgudrotājiem varētu veikt informācijas meklējumus. Ar laiku gatavojamies mācīt arī cilvēkus no augstskolām, kas atrodas Rēzeknē, Liepājā un Daugavpilī.

Uzņēmēju vidū ir viedoklis, ka zinātnieki, lai arī viņiem ir liels intelektuālais potenciāls, reizēm, ieguldot milzīgu darbu, izgudro ko tādu, kas ir atrauts no realitātes. Tā ir?

Būtiska ir katra konkrētā izgudrotāja motivācija – kāpēc viņš strādā pie izgudrojuma. Varbūt cilvēks to dara savas zinātniskās karjeras attīstībai, ne vienmēr visi patenti tiek virzīti komercializēšanai. Tomēr, ja raugāmies uz datiem, jāatzīst, ka zināma taisnība uzņēmēju apgalvojumam varētu būt tādā aspektā, ka redzam – Latvijā aptuveni 60% patentu piešķirti tieši universitātēm, nevis ražotnēs nodarbinātiem zinātniekiem.

Plašāk lasiet rakstā Vairāk nekā puse patentu latvijā ir piešķirti universitātēm pirmdienas, 23.marta laikrakstā Diena (4.,5.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām visbiežāk patentmaksu izvēlas maksāt fotogrāfi, aukles, frizieri un nagu kopšanas speciālisti, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par patentmaksas maksātājiem decembra sākumā.

Pēc VID datiem, fotogrāfiem 2014.gada 1.decembrī bija izsniegti 216 patenti, auklēm - 111, frizieriem - 64, bet nagu kopšanas speciālistiem - 34 patenti.

Kopumā Latvijā šogad decembra sākumā reģistrēti 722 patentmaksas maksātāji. Tostarp visvairāk jeb 476 patentmaksas maksātāji bija Rīgas reģionā, seko Vidzeme - 93, Kurzeme - 83, Zemgale - 60, bet vismazāk Latgalē - desmit.

Visbiežāk kā patenta darbības vietu patentmaksātāji ir norādījuši Rīgu (365 gadījumos), Ķekavas novadu (44 gadījumos), Liepāju (22) un Valmieru (22 gadījumos).

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka no 2010.gada 1.janvāra ir ieviestas patentmaksas, kas ir orientētas uz individuālajiem uzņēmumiem, piemēram, amatniekiem, frizieriem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS HansaMatrix palielinājusi līdzdalību SIA LightSpace Technologies no 33,07% līdz 47,28%, liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Atgādināts, ka šī gada 21. aprīlī AS HansaMatrix parakstījusi līgumu ar KS AIF Imprimatur Capital Technology Venture Fund, par nākamās investīciju kārtas 799 365 eiro apmērā piešķiršanu SIA LightSpace Technologies un līdzdalības palielināšanu līdz 33.07%.

Savukārt 23. maijā AS HansaMatrix parakstījusi līgumu ar Hornell Teknikinvest AB par tam piederošo 14,21% SIA LightSpace Technologies pamatkapitāla daļu iegādi. Pēc darījuma pabeigšanas AS HansaMatrix piederēs 47,28% pamatkapitāla daļu. Puses vienojušās, ka darījuma summa netiks publiskota.

Atbilstoši IFRS un, saskaņā ar AS HansaMatrix finanšu uzskaites politiku, LightSpace Technologies pēc līdzdalības palielināšanas turpinās būt asociēta uzņēmuma statusā. Tā darbības rezultāts tiks atspoguļots konsolidētajā HansaMatrix finanšu pārskatā, proporcionāli dalībai pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas skolotājus iepazīstina ar norisēm Latvijas un globālajā tautsaimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 21.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 100 ekonomikas skolotāji no visas Latvijas otrdien, 21.augustā apmeklēja izglītojošu semināru Latvijas Bankā Aktualitātes ekonomikā 2018, informē Latvijas Bankas preses dienestā.

Šāda pasākuma rīkošana neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma notika jau piekto gadu pēc kārtas.

Seminārā vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības mācību priekšmetu Ekonomika, Komerczinības, Biznesa pamati skolotāji tika iepazīstināti ar jaunākajām norisēm Latvijas un globālajā tautsaimniecībā, kā arī saņēma praktisku atbalstu sekmīgākai mācību priekšmeta Ekonomika pasniegšanai.

Prezentācijas sniedza un uz skolotāju jautājumiem atbildēja Latvijas Bankas ekonomisti Mārtiņš Bitāns (aktuālais eiro zonas monetārajā politikā), Inese Allika (ekonomiskās sadarbības aktualitātes Eiropā), Oļegs Tkačevs un Guntis Kalniņš (pensiju sistēmas ilgtspēja), Kristaps Svīķis (nodokļu reformas ietekme uz darba spēku). Tika sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas iesaisti kompetencēs balstīta izglītības satura projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Viedtālruņu akumulatora izgudrotājs: jauna tipa baterijām vajadzīgs izrāviens

Natālija Poriete, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par litija jonu baterijas tēvu uzskatītais Japānas zinātnieks Akira Yoshino Eiropas Patentu biroja ceremonijā Vīnē, 20. jūnijā saņēma Eiropas gada izgudrotāja balvu par savu ieguldījumu litija jonu bateriju izstrādē un attīstībā.

Viņš izgudrojis populārāko akumulatoru veidu, kas tiek izmantots tādās ierīcēs kā mobilie tālruņi, klēpjdatori, digitālās kameras, videokameras un elektriskie automobiļi. Pirmo litija jonu akumulatoru 1991. gadā klajā laida Sony.

Pirms balvu piešķiršanas un laureātu paziņošanas, DB bija iespēja īsai sarunai ar slaveno japāni.

Litija jonu baterijas šodien ir viens no pieprasītākajiem enerģijas avotu veidiem un, attīstoties tehnoloģijām, pieprasījums pēc tiem palielinās. Kādas ir litija resursu rezerves uz mūsu planētas? Vai mums ir pietiekami daudz litija?

Litija rezerves uz Zemes nav problēma. Uzdevums ir - kā to iegūt, litijs nav koncentrēts vienā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dzintara nodokļu parāds valstij kopš 2017.gada ir divkāršojies

LETA, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Dzintars īpašnieks Gerčikovs reģistrējis jaunu uzņēmumu

Žanete Hāka, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dzintars īpašnieks Iļja Gerčikovs oktobra beigās reģistrējis jaunu uzņēmumu - SIA Dzintars beauty, liecina Lursoft dati.

Jaunās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, bet juridiskā adrese - Rīga, Baznīcas iela 7-14.

Uzņēmuma darbības veids nav norādīts.

100% jaunās kompānijas daļu pieder I. Gerčikovam.

DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skata maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī. Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skaistumkopšana: Biznesa vaibsti iekrāsojas košāk

Lāsma Vaivare
, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražošanas tirgus Latvijā pakāpeniski attīstās, top jauni produkti, un tiek apgūti jauni tirgi; šis gads plānots vēl labāks par aizvadīto , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kosmētikas un smaržu ražošanas bizness Latvijā atgādina pļavu, kurā izauguši daži brangi ozoli – tirgū spēlētāju ir daudz, taču lielākoties tās ir nelielas kompānijas ar apgrozījumu, kas mērāms vien dažos tūkstošos vai desmitos tūkstošos, atsevišķos gadījumos pat tikai dažos simtos eiro.

Par nepārspētu nozares līderi joprojām uzskatāma a/s Dzintars. Tiesa, pērn tās apgrozījums nedaudz sarucis – līdz 7,92 milj. eiro –, bet zaudējumi auguši līdz 262 tūkst. eiro, kas gan nav salīdzināms ar pirms dažiem gadiem piedzīvotajiem vairāk nekā pusmiljona eiro zaudējumiem. Uzņēmums turpināja optimizēt izmaksas, vienlaikus cenšoties saglabāt konkurētspēju ne tikai pārdošanā, bet arī strādājošo speciālistu piesaistīšanā un mācībās, norāda kompānijas vadība. Latvijas tirgus apjomi salīdzinājumā ar 2012. gadu pērn ir samazinājušies par 6%, savukārt eksporta apjomi palielinājušies par 10%. Uzņēmums veiksmīgi realizējis mērķi par franšīzes veikalu atvēršanu, un patlaban ar a/s Dzintars zīmolu darbojas 75 franšīzes veikali, tostarp Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Baltijas valstīs. Tiek plānota arī Āzijas tirgus apgūšana. Uzņēmuma intelektuālajā īpašumā ir 159 patenti un 119 preču zīmes. Dzintars sadarbojas arī ar privāto preču zīmju īpašniekiem un investē jaunu produktu ražošanā, piemēram, kopējās investīcijas jaunajā smaržu kolekcijā My Version varētu būt 400 tūkst. eiro, šoruden ziņoja LETA. Šogad radītas arī divas pilnīgi jaunas premium klases kosmētikas līnijas – produkti SPA procedūrām mājās un atjaunojoša kosmētika –, kuru ražošanā gada sākumā investēts ap 1 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sākam! Kā pirms darba intervijas

Anda Asere, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar iepriekšējā naktī nosapņotu ideju vēl nevajag steigties pie riska kapitāla fondu pārvaldītājiem – nepieciešams sagatavoties nopietnai sarunai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Izvērtējot projektu, mēs skatāmies piecas lietas. Pirmais ir komanda. Esam ļoti agrīnas stadijas investors un ir svarīgi uzticēties cilvēkiem, kuri īstenos projektu. Otra lieta ir intelektuālais īpašums – preču zīmes, patenti, dizainparaugi, autortiesības. Jābūt kādai tehnoloģiskai priekšrocībai, zināšanām, kas padara projektu unikālu. Trešais – konkurētspējas priekšrocība pār esošajiem spēlētājiem tirgū. Intelektuālais īpašums savā ziņā pierāda, ka ir kāda tehnoloģiska priekšrocība, lai spētu konkurēt ar citiem risinājumiem tirgū. Ceturtais kritērijs – tirgus, cik tas ir globāls. Mūsu portfelī gandrīz nav neviena uzņēmuma, kas koncentrējas uz Latvijas tirgu. Piektais – biznesa modelis. Ir svarīgi, lai būtu viegli atkārtot biznesa modeli citos tirgos, lai var ātri augt, lai nav vajadzīgi lieli ieguldījumi iekārtās, lai varētu palielināt biznesu,» stāsta Mārtiņš Lasmanis, Imprimatur Capital Fund Management investīciju analītiķis. Arī Expansion Capital galvenokārt vērtē ideju un komandu. «Riska kapitāls ir uzticības bizness – ja pie mums atnāk cilvēki ar labu ideju, kam ir visas nepieciešamās kompetences, bet redzam, ka līdz galam visu neizstāsta, kaut ko noklusē, tad ir zināma problēma,» saka Zigmārs Reklaitis, Expansion Capital valdes loceklis. Viņa kolēģis Jānis Bankovs piebilst, ka tas ir šķērslis nākotnes sadarbībai – kā gan sadarbība veidosies nākotnē, ja jau sākumā uzņēmējs nav gatavs pastāstīt par iepriekšējām neveiksmēm? «Uzskatu, ka ir tikai normāli, ja uzņēmējs ir reizes trīs pakritis. Tas nav nekas nosodāms, nevajag to lietu pārspīlēt, bet gan domāt, kā to risināt. Ja uzzinām to nevis no mūsu potenciālā sadarbības partnera, bet no kāda cita, rodas šaubas,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot šobrīd esošajam pieprasījumam, arī industriālā marķējuma ražotājs "Silmor" sācis sejas aizsargvairogu ražošanu.

Uzņēmuma kapacitāte ir 1000 vairogi astoņu stundu maiņā. Ja pieprasījums pārsniegs uzņēmuma jaudu, tas ir gatavs veidot papildu maiņu.

"Drīzumā gaidām jaunu iekārtu, kas palīdzēs divkāršot jaudu. Taču mēs sagaidām, ka arī citi uzņēmumi būs atsaucīgi un papildus ikdienas produktu plūsmai uzsāks sabiedrībai vajadzīgu produktu ražošanu, kā jau to dara daudzi uzņēmumi, kas uzsākuši ražot dezinfekcijas līdzekļus. Šobrīd ir nenopietni domāt par konkurenci. Visiem ir jāmetas iekšā, lai nodrošinātu pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Ikvienam Latvijas uzņēmumam ir jārada produkti un sadarbības, kas var palīdzēt sabiedrībai - jo ātrāk, jo labāk. Jau šobrīd medijos ir ziņas, ka "Shield48" ir problēmas ar kapacitāti, kas ir pamatoti, jo izmantotā 3D tehnoloģija nav piemērota un rada lielas izmaksas, ja runājam par lielu tirāžu un ātru ražošanu. Mēs koncentrējamies, lai tehnoloģija atbilstu produktam, ražošanas laiks būtu īss, efektīgi pielietoti droši materiāli, kas gala rezultātā spētu nodrošināt adekvātu cenu un pieejamību gana īsā laikā. Pasaulē dažādiem produktiem, kas var palīdzēt pandēmijas apkarošanā, ir noņemti jebkādi patenti un ražošanas ierobežojumi. Tas ir loģiski, jo šobrīd prioritāte ir veselība, drošība un cilvēku aizsardzība," apgalvo Jānis Siliņš, SIA "Silmor" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušo gadu AS Dzintars aizvadīja ar 6,355 miljonu eiro lielu apgrozījumu un zaudējumiem 1,496 miljonu eiro apmērā, liecina Lursoft Klientu portfeļa monitorings .

Salīdzinot ar 2013. gada finanšu rādītājiem, pērn uzņēmuma neto apgrozījums samazinājās par aptuveni 20%, savukārt zaudējumi pieauga teju sešas reizes. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pagājušajā gadā nokritās pavisam zemu - līdz -12,49.

Aizvadītajā gadā Dzintara tirgus apjomi Latvijā saruka par 9%, savukārt eksporta apjomi samazinājās par 35%, norāda uzņēmuma vadība.

Paralēli parfimērijas un kosmētikas ražošanai uzņēmums pagājušajā gadā sniedza sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus. Tāpat uzņēmumam pieder divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās izīrē labiekārtotus dzīvokļus.

Dzintars šogad turpinās modernizēt savus veikalus, kuru skaits Latvijā ir 46. Uzņēmuma galvenais mērķis ir turpināt ražot augstas pievienotās vērtības produktus. Tāpat uzņēmums plāno apgūt Āzijas tirgu ar kvalitatīvu produkciju, turpinot prezentēt Dzintars zīmolu kā kvalitātes zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ir saņemti patenti un atvērts ASV tirgus, tomēr lielie mārketinga maksājumi, kā arī valsts atbalsta trūkums liedz izmantot iespējas

Gada laikā ir izdevies ieinteresēt lielveikalu tīklus ne tikai ASV un Eiropā, bet pat Ķīnā un Krievijā, taču pieprasījums pārsniedz iespējas, intervijā DB stāsta ogu bioloģisko izstrādājumu ražotājas SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs.

Pirms gada bija ziņa, ka vienojāties par produkcijas piegādēm ASV lielveikalu tīklam. Kādi ir rezultāti?

Rezultāti ir lieliski, jo uzņēmuma produkcija spēja ieinteresēt ne tikai viena lielveikalu tīkla iepircējus. Tikko ir nosūtīta pirmā produkcijas partija uz Franciju un pat Āfriku, gaidām pasūtījumus no Itālijas un Lielbritānijas. Savukārt ASV pašlaik strādājam jau ar divām lielveikalu ķēdēm, turklāt nākamā gada aprīlī jāuzsāk piegādes trešajai. Pašlaik uzņēmums ir reģistrējis patentu (ASV, Ķīnā un ES, gaida reģistrācijas apstiprinājumu no Japānas un Krievijas) ne tikai gala produktam un tā izgatavošanas receptūrai, bet arī ražošanas tehnoloģijai, tādējādi nodrošinoties pret iespējamiem produkcijas kopētājiem – konkurentiem. Tomēr, neraugoties uz patentiem un spēju atvērt noieta tirgus un ieinteresēt lielveikalu ķēdes, uzņēmums nespēs saražot tik lielus bioloģiskās ogu produkcijas apjomus, cik varētu vēlēties lielveikalu tīklu ķēdes pat ASV. Uzņēmuma rīcībā nav ne tik lielu apgrozāmo līdzekļu, lai varētu iegādāties (ar priekšapmaksu) ražošanai nepieciešamo ogu daudzumu, ne arī nodrošinājuma (saldētavu), lai varētu tās uzglabāt. Uzņēmuma apgrozījums aug, tomēr tas nav tāds, lai bankas aizdotu apgrozāmajiem līdzekļiem simtus tūkstošu. Faktiski bankām esam pārāk mazs uzņēmums, turklāt lielveikali nebūt neraksta garantijas vēstules, ka iepirks konkrētu daudzumu produkcijas un veiks samaksu, bet gan tikai to, ka ir noslēgts piegādes līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Dzintarā neviens nav dzirdējis par zīmolvedību

Renāte Cāne, biznesa augstskolas Turība docētāja, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kādā ir nonākusi AS Dzintars, nav pārsteigums. Faktiski būtu jābrīnās, ja uzņēmums, kurš nedarbojas pēc mūsdienu biznesa principiem, uzrādītu labus rezultātus.

Dzintars darbojas pēc principa - galvenais ir labs produkts, un tad jau noieta tirgus pats atradīsies. Taču, raugoties no uzņēmējdarbības un mārketinga viedokļa, jāatzīst, ka periods, kad galvenais bija produkts, bija pagājušā gadsimta sākums, kad valdīja uzskats, ka aizvien uzlabots produkts «pats sevi pārdos». Tātad AS Dzintars zināmā mērā dzīvo simts gadus senā pagātnē, kas turklāt vēl papildināta ar padomju laika lielummānijas paradumiem. Taču sen vairs nav tie laiki, kad patērētājs pirka vienkārši produktu, tagad pērkam stāstu, zīmolu un daudz ko citu - no uzņēmuma mājas lapas līdz veikala iekārtojumam un produkta kastītes noformējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vadošais palešu aptīšanas iekārtu ražotājs pasaulē Robopac nāk klajā ar jaunumiem Latvijas tirgum

, 08.12.2016

Robopac devīze ir: „Mēs iepakosim Jūsu biznesu!” Mēs palīdzam augt un attīstīties visplašāko nozaru uzņēmumiem, tādēļ, izzinot klientu vajadzības, piedāvājam arvien jaunas, inovatīvas iepakošanas iekārtas, savas vizītes laikā jaunāko veikumu demonstrē Maksimiliāno Konfalone, Robopac S.p.A. reģionālais menedžeris.

Profipak SL preses foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules līderis, palešu aptīšanas iekārtu ražotājs Robopac, kuru Latvijas tirgū oficiāli pārstāv iepakojamo iekrātu un materiālu tirgotājs un servisa uzņēmums SIA Profipak SL, sarūpējis jaunas iepakošanas iekārtas mūsu valsts uzņēmumiem, kuriem nepieciešama ātra, ērta, videi draudzīga un finansiāli izdevīga produkcijas iepakošana transportēšanai.

Decembra sākumā Rīgā viesojās Maksimiliāno Konfalone (Massimiliano Confalone), Robopac S.p.A. reģionālais menedžeris, un pats personīgi iepazīstināja gan ar jaunumiem, gan deva ieskatu uzņēmuma darbībā un plānos.

Stabilizē paletes videi draudzīgā veidā

Robopac šobrīd ir vadošais palešu aptīšanas iekārtu ražotājs pasaulē, kuru 1982. gadā dibinājis Alfrēds Aureli (Alfredo Aureli), patentējot pasaulē pirmo robotizēto iekārtu palešu un paku aptīšanai t.s. strečplēvē (plēve pirms ietīšanas tiek izstiepta, kas ļauj par 50% samazināt palešu aptīšanas plēves patēriņu). Robopac gadā tiek saražotas 7000 iekārtas, un ražošana notiek līdzīgi kā autobūvē – uz automatizētas līnijas ar stacijām; šādas ražošanas sistēmas ieviešanu konsultējusi pasaulslavenā autoražotāja Porsche konsultanti. 95% palešu aptīšanas iekārtu tiek eksportētas uz 120 pasaules valstīm, ieskaitot Latviju, un Robopac globāli pārstāv ap 300 oficiālo dīleru (Latvijā šo iekārtu oficiālais izplatītājs ir SIA Profipak SL). „Robopac ir plašs globāls tīkls, un mēs regulāri apciemojam tās valstis, kur esam pārstāvēti, lai atbalstītu mūsu dīlerus, satiktos ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, un vienmēr atvedam un prezentējam kādu jaunumu: vai tas būtu jauns produkts vai tehnoloģija, vai jauns, inovatīvs mārketinga instruments, kas spēj apmierināt visdažādāko nozaru (transports un loģistika, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, metālapstrāde, farmācija u.c.) vajadzības. Izņēmums nav arī šis gadījums,” savas vizītes laikā saka M. Konfalone. Viņš piebilst, ka uzņēmums aktīvi nodarbojas ar esošo tirgu izpēti gan novērtējot to ekonomisko izaugsmi, gan arī izzinot nozaru vajadzības: ap 6% no uzņēmuma ienākumiem tiek investēti izpētē, bet 20% itāļu ražotāja darbinieku nodarbojas ar pētījumiem un inovāciju ieviešanu, t.sk. veicot ikdienas laboratoriskos mērījumus (piemēram, palešu stabilitātes nodrošināšanai pārvadājumu laikā, ietīšanas ātruma mērījumiem, maksimālā svara samazināšanas iespējām, iepakojamā materiāla (plēvju) racionālā un videi draudzīgā izmantošanā u. tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Organiskās sintēzes institūts panācis sešu zinātnieku atgriešanos Latvijā

Lelde Petrāne, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 28. februārī Organiskās sintēzes institūtā (OSI) noslēdzies tā apjomīgākais Eiropas Savienības (ES) projekts zinātniskās kapacitātes stiprināšanai 4,7 milj. eiro apmērā. Ar tā palīdzību panākta sešu Latvijas zinātnieku atgriešanās no ārvalstīm.

«Latvijas zinātnieki ir ļoti pieprasīti Eiropas un pasaules mērogā, jaunie pētnieki regulāri saņem prakses un darba piedāvājumus labākajās ārvalstu augstskolās, institūtos un prestižos uzņēmumos. Tas dod viņiem svarīgu starptautisku pieredzi, bet Latvijas zinātnes attīstībai būtu nepieciešams nodrošināt viņiem iespēju atgriezties mājās. Tagad arī OSI ir interesanti zinātniskie projekti, modernas laboratorijas un motivējošs atalgojums, kā arī iespēja konkurēt ar ārvalstu piedāvājumiem. Mums izdevās panākt, ka Latvijā atgriežas Latvijas zinātnieki no Vācijas, Francijas, Šveices, Beļģijas, ASV,» stāsta OSI Direktors Osvalds Pugovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji izsolēs varēs iegādāties zinātnes komercializācijas projektu risinājumus

Db.lv, 03.08.2022

Latvijas jaunuzņēmums “Cellbox Labs” izsolē iegādājās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta izstrādāto tehnoloģiju, kura sniedz iespēju ātrāk, lētāk un efektīvāk testēt zāļu toksicitāti un efektivitāti pirmsklīnisko pētījumu stadijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Savu veikumu uzņēmējiem ir gatavas nodot 26 Latvijas zinātnieku komandas.

Tās piedāvā iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana, koksnes atkritumu pārstrāde, elektrokartingu tehnoloģiju attīstība u.c.

“Pasaules prakse apliecina, ka zinātniekiem jāstrādā ciešā sadarbībās ar uzņēmējiem un finansētājiem, lai radītās inovācijas pēc iespējas ātrāk sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas nodrošina gan tautsaimniecības izaugsmi gan sniedz ienākumus zinātniskajām institūcijām, kuras vairs nav atkarīgas no budžeta dotācijām. Katram zinātniskajam projektam ir piesaistīts biznesa līderis, kurš jau izstrādes laikā veido kontaktus ar potenciālajiem klientiem un investoriem. Tāpat šie projekti ir laba reklāma mūsu zinātniekiem, jo daudzi patenti tiek pārdoti ārvalstīs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organiskās sintēzes institūts (OSI) līdz 2020. gadam 5 milj. eiro novirzīs jauna virziena attīstīšanai – fitoķīmijas centra izveidei, informē OSI.

Tajā pētīs medicīnā izmantojamas augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kas palīdzēs radīt jaunus ārstniecības preparātus. Zinātnieki darbu uzsākuši, pētot ārstniecības augu ekstraktu sastāvdaļas, kā arī zirnekļu un bišu zīdu.

Kopumā OSI infrastruktūras attīstībā līdz 2020. gadam ieguldīs 10,7 milj. eiro laboratoriju modernizācijā, iekārtu iegādē un pētniecības metožu attīstīšanā, puse no tā tiks novirzīta jaunajam fitoķīmijas centram.

«Pēdējos gados dabas vielu izpētes tehnoloģiskie risinājumi ir piedzīvojuši vērienīgu progresu un padarījuši pētniecības metodes nesalīdzināmi efektīvākas. Jaunajā fitoķīmijas centrā, analizējot ārstniecības augu sastāvu un iedarbības veidu, būs iespējams efektīvākā veidā atklāt jaunas zāļvielas» stāsta OSI direktors Osvalds Pugovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rigvir ražotājs saņem intelektuālā īpašuma apbalvojumu

Kristīne Stepiņa, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rigvir holdinga uzņēmums, medikamenta Rigvir ražotājs - SIA Latima - saņēmis WIPO Uzņēmuma intelektuālā īpašuma apbalvojumu (WIPO Enterprise Trophy).

Rigvir holdinga Biznesa attīstības departamenta vadītājs Kārlis Urbāns teic, ka WIPO apbalvojums SIA Latima ir piešķirts, jo uzņēmums ir vairāku Eiropas patentu īpašnieks – rada pasaules līmeņa inovācijas, tas ir jaunievedumu ieviesējs – jo patenti tiek piešķirti izgudrojumiem, kas nav acīmredzami, ir radoši un tiem piemīt tehniskā jaunrade. Tāpat SIA Latima veic zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, kā arī rada pasaules līmeņa inovatīvus produktus. «Patents ir drošais pamats mūsu uzņēmējdarbībai, kurā ir ļoti augsts intelektuālā ieguldījuma īpatsvars. Iegūtais apbalvojums ir augsts novērtējums intensīvam un mērķtiecīgam darbam. Priecājamies un esam gandarīti, ka kvalitāte tiek novērtēta un šajā ziņā varam būt par piemēru citiem,» uzsver K. Urbāns.

Komentāri

Pievienot komentāru