Varam lepoties ar izgudrojumu skaitu, ik gadu tiek iesniegti ap 200 patentu pieteikumiem, tomēr vāja ir to izmantošana, teic Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis intervijā laikrakstam Diena.
 

Fragments no intervijas

Runājot par Latvijā patentētajiem izgudrojumiem, tiek sacīts, ka lielākā problēma ir šo izgudrojumu lietošana uzņēmējdarbībā. Piekrītat?

Jā. Patentu pieteikumu skaits, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un uzņēmējdarbības vides apjomus, ir pietiekams. Mēs īpaši neatpaliekam no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Savukārt jautājums, pie kura mums Latvijā noteikti jāstrādā, ir: ko ar šiem patentiem, kas ir pieteikti un reģistrēti, iesākt vēlāk? Statistikas dati liecina, ka patentu uztur spēkā vidēji sešus gadus, turklāt ir mazs pārdoto patentu skaits. Tas pierāda, ka patenti netiek izmantoti komercializācijā.
Te ir darbs gan izgudrotājiem, gan uzņēmējiem, lai savstarpēji atrastu cits citu un kopīgiem spēkiem liktu lietā visas inovācijas un gaišo prātu sasniegumus, kas izskan pat aiz Latvijas robežām. Galvenais ir sadarbības jautājums – sadarbības starp izgudrotāju un uzņēmēju. Ja raugāmies, kas ietekmē inovācijas, jebkuru inovāciju ietekmē, pirmkārt, valstī pastāvošais nodokļu apjoms, otrkārt, tas, cik privātais sektors, kā arī zinātnes un izglītības iestādes var atļauties ieguldīt attīstībā, treškārt, valstī noteiktais tiesiskais regulējums. Patentu reģistrācijas process Latvijā norit ātri un veiksmīgi, bet jāpilnveido iespēja izgudrotājam atrast investoru un uzņēmējam – zinātnieku, kurš var piedāvāt inovācijas.

Tas ir izgudrotāja un investora dialogs, vai arī valstij tajā būtu jāpiedalās?
Jā, protams, arī valsts var veicināt sadarbību. Labs paraugs ir Skandināvijas valstis. Skandināvijā ierasts organizēt dažādus forumus, kuros izgudrotāji nāk klajā ar savām iecerēm un var sastapt uzņēmējus, kas ir gatavi komercializēt viņu produktu.
Te uzreiz gan jāpiebilst, ka patentam ir teritoriālā aizsardzība. Ja patents ir pieteikts Latvijā, tas attiecas tikai uz Latviju, bet, ja izgudrotājs grib izmantot Eiropas līmeņa starptautisko patentēšanu, ir būtiski noskaidrot, vai, piemēram, Zviedrijā, jau nav patentēts kaut kas līdzīgs.

Vai līdzīgs izgudrojums jau patentēts ārvalstīs vai nav, jāpārbauda pašam izgudrotājam, vai arī valsts iestāde, respektīvi, Patentu valde, palīdz?

Parasti pārbauda paši izgudrotāji, izmantojot pieejamo informāciju. Mēs, Patentu valde, arī cenšamies darīt visu iespējamo, lai savstarpēji zināšanas papildinātu. Mums ir projekti sadarbībā ar universitātēm, piemēram, ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) slēdzam sadarbības līgumu. Ir cilvēki, kas mācīti tieši darbam ar datu bāzēm, kurās iespējams atrast visus patentus, lai konstatētu, vai kaut kas līdzīgs nav izgudrots, piemēram, Japānā vai kādā no Eiropas valstīm. Mēs gatavojamies mācīt RTU darbiniekus, lai viņi saviem studentiem un saviem izgudrotājiem varētu veikt informācijas meklējumus. Ar laiku gatavojamies mācīt arī cilvēkus no augstskolām, kas atrodas Rēzeknē, Liepājā un Daugavpilī.

Uzņēmēju vidū ir viedoklis, ka zinātnieki, lai arī viņiem ir liels intelektuālais potenciāls, reizēm, ieguldot milzīgu darbu, izgudro ko tādu, kas ir atrauts no realitātes. Tā ir?

Būtiska ir katra konkrētā izgudrotāja motivācija – kāpēc viņš strādā pie izgudrojuma. Varbūt cilvēks to dara savas zinātniskās karjeras attīstībai, ne vienmēr visi patenti tiek virzīti komercializēšanai. Tomēr, ja raugāmies uz datiem, jāatzīst, ka zināma taisnība uzņēmēju apgalvojumam varētu būt tādā aspektā, ka redzam –  Latvijā aptuveni 60% patentu piešķirti tieši universitātēm, nevis ražotnēs nodarbinātiem zinātniekiem.
 

Plašāk lasiet rakstā Vairāk nekā puse patentu latvijā ir piešķirti universitātēm pirmdienas, 23.marta laikrakstā Diena (4.,5.lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra