SIA Drukātava izveidotājs un šefs Valdis Jirgens intervijā laikrakstam Diena.

Ar ko Skandināvijas tirgum ir interesanta grāmatu drukāšana Latvijas tirgū? Ar zemāku cenu?
Nē. Lai cik paradoksāli tas būtu, Latvijā modernās poligrāfijas joma ir daudz attīstītāka nekā Skandināvijā. Mēs Latvijā pareizajā brīdī esam gājuši uz priekšu un modernizējuši nozari. Skandināvijas uzņēmumi mēģina ielekt digitālās drukas risinājumu vilcienā, bet pilnībā tas vēl nav paveikts. Ziemeļvalstu uzņēmēji poligrāfijas jomā vispār ir diezgan konservatīvi un tāpēc nokavējuši iespēju izmantot modernās poligrāfijas tehnoloģijas. Interesanti, ka Skandināvijas tirgū mēs nekonkurējam ar vietējiem uzņēmumiem, bet gan ar igauņu, poļu un vācu uzņēmumiem. Vietējo - skandināvu - uzņēmumu segmentā mums ir tikai viens nopietns konkurents Dānijā.

Jau ap 2009. gadu izskanēja viedoklis, ka digitālā druka grāmatām paliks kā nišas produkts. Patlaban parādās pretēja tendence - drīzāk klasiskā tipogrāfijas metode kļūs par nišas produktu. Digitālās tehnoloģijas grāmatu biznesā attīstās ļoti strauji, un pieļauju, ka patlaban Latvijā gandrīz neviena grāmata netiek drukāta tirāžā, kas lielāka par 3000-4000 eksemplāriem. Pat Skandināvijā nav daudz tādu grāmatu, kas tiek drukātas lielākā tirāžā kā 3000-4000 eksemplāri.

Daudzi dažādu nozaru Latvijas uzņēmēji teikuši, ka ieiet Skandināvijas tirgū ir grūti.
Jā, tā ir. Kad nodibinājām Drukātavu, vispār nedomāju, ka mēs strādāsim ārvalstu tirgos. Es uzskatīju, ka grāmatu drukāšana mazās tirāžās ir ļoti lokāls bizness, bet notika tā, ka viens mūsu klients tepat Latvijā ieteica mūsu uzņēmumu saviem draugiem Zviedrijā, un zviedru uzņēmēji pirmie mūs uzrunāja, nevis mēs zviedrus. Protams, ar to vēl saruna nesākās. Mēs sagatavojām tā dēvētās testa partijas, nosūtījām zviedriem, viņiem mūsu darbs šķita kvalitatīvs, un tad sākām sadarbību. Tagad mēs 70-80% no nodrukātā eksportējam uz Skandināviju. Nevaru noliegt to, ka Ziemeļvalstīs uzrunāt jaunus klientus ir grūti. Sadarbības izveidošana var prasīt pat divus gadus, bet, ja reiz par sadarbību izdodas vienoties, tad pazaudēt klientus ir tikpat grūti kā iegūt. Lai skandināvu uzņēmējs pārtrauktu sadarbību, jābūt ļoti nopietniem iemesliem. Mazliet lētāks piedāvājums vai emocionāli apsvērumi nemudinās skandināvu uzņēmēju mainīt biznesa partnerus. Tur ļoti raksturīga ir patstāvība sadarbībā. Zviedrijā mūsu uzņēmumam šobrīd ir būtiska tirgus daļa, mēs strādājam arī, lai attīstītu darbību Somijas tirgū. Pirmās iestrādes ir arī Norvēģijas tirgū.

Kāda būs situācija izdevējdarbībā un poligrāfijā šā gada laikā?
Ceru, ka veiksmes stāsts turpināsies un mēs savas pozīcijas Skandināvijas tirgū nostiprināsim. Domāju, ka Latvijas tirgus kļūs vēl atvērtāks digitālajām tehnoloģijām un ka aizvien vairāk ārvalstu izdevniecību gribēs izmantot mūsu valstī pieejamos drukāšanas pakalpojumus.

Visu interviju Valstij jāatbalsta grāmatu autori, bet izdevējiem jāprot pelnīt lasiet otrdienas, 20. janvāra, laikrakstā Diena (8.-9. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra