Kopumā 50 miljrd. eiro jeb 35 miljrd. Ls ir palīdzība, ko Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisāra Andra Piebalga uzraudzībā sniedz attīstības valstīm visā pasaulē.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits uzskata, ka būtu loģiski, ja Latvija «savam» EK komisāram būtu devusi savu nacionālo uzdevumu parūpēties, lai, piemēram, vismaz 5% jeb 2,5 miljrd. eiro no ES attīstības budžeta nokļūtu Latvijas uzņēmumu rīcībā, raksta Latvijas Avīze.

Šis būtu viens no veidiem, kā veicināt ražošanu, palielināt darba vietu skaitu un nomaksāto nodokļu apjomu. Taču D.Šmits neesot dzirdējis, ka Latvijas uzņēmēji būtu uzvarējuši kaut vienā ES iepirkumu konkursā. Piemēram, arī Latvijas zivrūpnieku mēģinājumi piedāvāt zivju konservus ES attīstības palīdzībai cietuši sakāvi.

Ārlietu ministrija uz jautājumu, vai Latvijai ir sava politika attiecībā uz attīstības palīdzību, norāda – attiecīga programma valstī darbojusies līdz 2010.gadam. Jaunās attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes laikam no 2011. līdz 2015. gadam esot sagatavotas un drīzumā tikšot apstiprinātas valdībā. Par šīs politikas prioritārajiem reģioniem izvirzītas Austrumu partnerības valstis un Centrālāzijas valstis.

Ārlietu ministrija ir rīkojusi vairākus seminārus par iespējām piedalīties ES attīstības palīdzības iepirkumos, tomēr secināts, ka nevalstiskajām organizācijām (NVO) un uzņēmējiem ir, maigi izsakoties, grūti konkursos uzvarēt. NVO konkursos neuzvar, jo lielākajai daļai nav prasītās ilgstošās pieredzes un vismaz 10% līdzfinansējuma. Organizācijas brīdinājušas, ka naudas trūkuma dēļ drīzumā citu ES valstu NVO vairs neaicinās Latvijas organizācijas par partneriem projektu konkursos.

Līdzīgi šķēršļi ir arī uzņēmumu dalībai ES iepirkumos. Tiem tiek prasīta iepriekšēja pieredze un ekspertīze līdzīgu projektu īstenošanā gan apjoma ziņā, gan attiecīgajā reģionā. Ministrija tiem, kas vēlas saņemt kaut nelielu daļu no ES miljardiem lielā attīstības budžeta, iesaka sadarboties ar citu dalībvalstu uzņēmējiem kā apakšuzņēmējiem.

ES attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs atzīmē: «Nav pārāk daudz tādu uzņēmumu, kas ir vērsušies pie manis, prasot konsultācijas, kā attīstīt biznesu ar attīstības palīdzības līdzekļiem. Ir divi virzieni. Mazāk cerīgais virziens ir uzskatīt, ka es sadalu humāno palīdzību. Lielākas cerības un iespējas Latvijas uzņēmumiem piedalīties ir konkursos, kurus sludina, lai būvētu ceļus, tiltus un sniegtu pakalpojumus attīstības programmas ietvaros. Šie konkursi ir pilnībā caurspīdīgi, un vienīgais trūkums ir tāds, ka šie tenderi prasa relatīvi lielu dalībnieku masu.»
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra