Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Ņemot par pamatu vecos zīmolus kā kultūras kodus, būtu svarīgi ne tik daudz gremdēties nostaļģijā un apelēt pie vēsturiskā mantojuma (spilgts piemērs tam ir Dzintars), bet ļoti svarīgi ir darboties jauno laiku, jauno mediju, jaunās komunikācijas kontekstā, uzskata McCann World Group Riga vadītājs Gatis Mūrnieks.

«Ja tikai cenšamies atdarināt pagātni, tad ierobežojam sevi auditorijā, laikā un komunikācijas veidos, un pēc kāda laika šos resursus arī izsmeļam. Es ieteiktu vecos zīmolus ņemt par pamatu, bet veidot jaunus formātus,» pauda Mūrnieks.

Piemēram, mūzikas industrijā ļoti labi piemēri ir tā sauktās «remix» vai «cover» versijas, kad mākslinieks ņem zināmu autordarbu un izveido savu versiju par to. No vienas puses, tas ir tautā iemīļots skaņdarbs, bet, no otras puses, tas cilvēkiem paver iepriekš neatklātu dimensiju tajā, kā to var izpildīt un uztvert.

Pēc Mūrnieka domām, Latvijā pieredze veco zīmolu izmantošanā ir dažāda un, pieaugot maksātspējai tās auditorijas vidū, kura piedzīvojusi padomju laikus un atceras daudzus padomju laika zīmolus, pieprasījums pēc tiem tagad Latvijā un arī eksports NVS valstīs varētu būt diezgan liels.

Kompāniju Brown-Forman, kas ir viena no lielākajiem stipro alkoholisko dzērienu un vīnu ražotājiem ASV, Latvijā un Igaunijā pārstāvēs Liviko.

Liviko importēto preču zīmolu portfeli papildinās arī Jack Daniel's Tennessee viskijs un Finlandia degvīns.

"Ceram, ka mūsu ciešā sadarbībā jau zināmie zīmoli Latvijā un Igaunijā kļūs vēl populārāki. Mēs esam pārliecināti, ka esam atraduši ambiciozu uzņēmumu, kas attīstīs zīmolus, kuri piedzīvo strauju izaugsmi visos galvenajos stipro alkoholisko dzērienu tirgos pasaulē," norāda kompānijas Brown-Forman attīstības direktors Eiropā un austrumu reģionā Kšištovs Matenko.

"Partnerība ar kompāniju Brown-Forman uzņēmumam Liviko ir svarīgs un ilgi gaidīts solis, kas papildinās mūsu starptautisko premium produktu klāstu," norāda Liviko grupas izpilddirektors Janeks Kalvi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes (VRS) pārvalžu vadītāji šodien premjeram Valdim Dombrovskim (V) iesnieguši vēstuli, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Vēstuli parakstījuši VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VRS Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts.

Minētās amatpersonas pauž neizpratni un sašutumu, ko izraisījis Sreļčenoka lēmums atbrīvot no amata Strīķi par tās neatbilstošu darba izpildes novērtējumu.

Strīķi viņi vērtē kā augstu sava amata profesionāli, kas daudzu gadu garumā darbā tiesībaizsardzības iestādēs dažādos amatos ir sevi apliecinājusi kā pašaizliedzīgu, zinošu, nesavtīgu un nenoremdināmu cīnītāju pret noziedzību. Strīķes ieguldījums KNAB attīstībā, ilgus gadus esot vadošā amatā un vadot KNAB operatīvās darbības un izmeklēšanas struktūrvienību darbu, ir izveidojis KNAB par iestādi ar augstām profesionālām prasībām un standartiem tajā strādājošiem darbiniekiem, uzskata vēstuli parakstījušās amatpersonas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

No 15.jūnija pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie varēs pulcēties privātos pasākumos ārtelpās un iekštelpās, nepārsniedzot 20 cilvēku, taču mājsaimniecību skaits nav ierobežots. Pasākumos, kur pulcējas vakcinētie vai Covid-19 pārslimojošie, var neievērot drošības pasākumus, piemēram, var nelietot sejas aizsargmasku, neievērot divu metru distanci.

Pavļuts skaidroja, ka cilvēku skaits privātajos pasākumos atšķirībā no publiskajiem tiek ierobežots, jo publiskā pasākuma rīkotāji norīko atbildīgo, kas pārbauda Covid-19 sertifikātus pret Covid-19 vakcinētajiem, pārslimojošiem vai personām, kas veikušas Covid-19 testu.

Iedzīvotāji bez Covid-19 sertifikāta joprojām varēs pulcēties privātos pasākumos, līdz desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Tāpat šīs personas var pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem ārtelpās, neierobežojot ietverto mājsaimniecību skaitu.

Rīt, 15.jūnijā, valdība lems par ceļošanas noteikumiem, kas turpmāk būs labvēlīgāki cilvēkiem, kas vakcinējušies pret Covid-19, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka rīt stāsies spēkā dažādi atvieglojumi, īpaši vakcinētiem cilvēkiem, un valdība rīt plāno lemt par ceļošanas noteikumiem, kurus arī plāno izstrādāt labvēlīgākus tieši vakcinētiem cilvēkiem.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzīmēja, ka plānotie atvieglojumi vakcinētajiem cilvēkiem un vīrusu pārslimojušajiem cilvēkiem ir ļoti labs notikums, jo tā iespējams pietuvināties normālai dzīvei.

Jau ziņots, ka no otrdienas pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Latvijā lielākais alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA SPI Distribution (Latvia) mainījis nosaukumu un no jūlija tirgū strādā ar nosaukumu SIA Amber Distribution Latvia, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Jaunais kompānijas nosaukums atspoguļos piederību Baltijā vadošajai vīna un stipro alkoholisko dzērienu holdinga sabiedrībai Amber Beverage Group (ABG), kas ir daļa no SPI Grupas, un stiprinās vienoto grupas uzņēmumu korporatīvo identitāti,» skaidro ABG valdes priekšsēdētājs Sīmurs Fereira (Seymour Ferreira).

SIA Amber Distribution Latvia ir lielākais alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums Latvijā, kas vietējā tirgū izplata gan AS Latvijas balzams produkciju - tādus zīmolus kā ‘Rīgas Melnais balzams, Bonaparte, Rīgas šampanietis, Moka u.c., gan arī pasaulslavenus zīmolus: Stolichnaya®, Moskovskaya, Remy Martin, Grant’s, Tullamore Dew, Metaxa, Jim Beam, Jagermeister, Zeljonaja Marka, Bosca, Concha Y Toro, KWV u.c. Uzņēmums Latvijā pārstāv arī populārus alus zīmolus – Amstel, Desperados, Latgales alus, Miķeļa alus, kā arī bezalkoholisko dzērienu zīmolus – Red Bull, Vittel, Perrier, Pepsi un kafiju Cortese.

Latvijas 100 lielākie eksportētāji nodrošina darbu vairāk nekā 27 000 cilvēku, liecina eksporta atbalsta kustības The Red Jackets (Sarkanās žaketes) veiktais eksporta zīmolu audits.

Saskaņā ar tā datiem lielāko eksporta uzņēmumu vidū visvairāk darba vietu izveidots finanšu un apdrošināšanas nozarē (5066 jeb 19% no kopējā skaita), pārtikas un dzērienu ražošanā (4499 jeb 16%), loģistikā (3316 jeb 12%) un izglītībā (2800 jeb 10%).

The Red Jackets kustības iniciatore, eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone norāda – audits izgaismo veiksmīgus uzņēmumus, kuri spēj pasaulē piedāvāt produktus ar augstu pievienoto vērtību, nodrošina ar darbu kvalificētus speciālistus un spēcina savus zīmolus.

«Taču mēs varētu vēlēties, lai arī uzņēmumi, kas darbojas tradicionālajās pasūtījumu izpildītāju nozarēs, piemēram, mēbeļu ražošanā, tekstilrūpniecībā, meklētu iespējas radīt savus zīmolus,» pauž Andersone.

Tieslietu padome apstiprinājusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentu. Turpmāk līdzšinējās kvalifikācijas klašu sistēmas vietā tiks veikts tiesnešu profesionālās darbības novērtējums reizi piecos gados, kā arī ārpuskārtas novērtēšana, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.

Šobrīd ir izstrādāta jauna profesionālās novērtēšanas kārtība un tai atbilstošs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikums. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs cer, ka jaunā sistēma veicinās tiesnešu pašizglītošanos un sava darba pilnveidošanu, tādējādi sekmējot tiesu sistēmas darba efektivitāti.

Jāmin, ka visu tiesnešu darbības novērtēšanu kolēģija pirmoreiz veiks no 2013. līdz 2016.gadam un turpmāk reizi piecos gados. Lai novērtētu tiesneša profesionālo darbību, tik vērtēta informācija, kas būs ietverta Tiesu administrācijas vai Augstākās tiesas uzziņā, tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka, kā arī augstākās instances tiesneša atsauksmē par tiesneša darbu.

Ministru kabinets šodien atbalstīja uz rezultātu orientētas un digitālas darba izpildes novērtēšanas sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē.

Tas paredzēs bonusu piešķiršanu tikai par sasniegtajiem rezultātiem un valsts pakalpojumu saņēmēju iesaisti pārvaldes darbinieka novērtēšanā.

Personālvadības eksperti un valsts pārvaldē strādājošie ir atzinuši, ka esošā novērtēšanas sistēma ir formāla un neataino darbinieku rezultātus. Tādēļ Valsts kanceleja sadarbībā ar personālvadības ekspertiem ir izstrādājusi modernu darba novērtēšanas sistēmu, kas ietver arī privātajā sektorā daudz izmantotu 360 grādu aptauju, kā arī ārvalstu publiskā sektora pieredzi, jo īpaši Lielbritānijas, Īrijas un Nīderlandes.

Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu vadības jautājumos Eva Upīte atzīst, ka jaunajai sistēmai fundamentāli jāmaina pašu vērtēšanas pamatu, panākot uz rezultātu orientētu darba izpildes novērtēšanas sistēmu.

Meža īpašnieku pārstāvji tikušies ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani un prezidenta padomnieci ekonomikas politikas jautājumos Alisi Pīku, lai pārrunātu dabas aizsardzības sistēmas nepilnības, tai skaitā mikroliegumu veidošanas problemātiku privātos mežos.

Tikšanās notikusi pēc vairāk nekā 600 meža īpašnieku maijā nosūtītās vēstules augstākajām amatpersonām ar aicinājumu nekavējoties risināt mikroliegumu veidošanas problemātiku.

Meža īpašnieki uzsver atbildīgo valsts iestāžu pasīvo lomu šajā problēmsituācijā, lai gan rīki un iespējas ieviest sadarbībā balstītus modeļus dabas aizsardzībai privātos mežos ārpus aizsargājamām teritorijām pastāvot.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks akcentē, ka ir ļoti labi un veiksmīgi piemēri vairākās Eiropas valstīs, kur valsts dabas aizsardzības mērķus privātos īpašumos īsteno cieņpilnā, uz vienošanos balstītā veidā. Šobrīd Latvijā meža īpašnieki jūtoties beztiesiski, jo īpašu dabas vērtību konstatēšana īpašumā var nozīmēt bezierunu saimniekošanas tiesību atsavināšanu mikrolieguma formā.

Plašu rezonansi guvis pirātisma apkarošanas akts (SOPA) un pretviltošanas tirdzniecības līgums (ACTA) - tos pieņemot, būtiski ietekmēs arī privātos datus. Esmu pret pirātismu digitālajā vidē, kā arī pret intelektuālā īpašuma zādzībām, tomēr uzskatu, ka, pieņemot un ieviešot prasības no augstāk minētajiem līgumiem, tiks būtiski palielināti riski attiecībā uz privātās informācijas drošību elektroniskajā vidē.

Pēc SOPA un ACTA pieņemšanas mani privātie dati vairs neglabāsies tikai tajās vietnēs, kurām es esmu uzticējis to glabāšanu un apstrādi. Ņemot vērā, ka darbībām elektroniskajā vidē jānodrošina pretpirātisma un intelektuālā īpašuma aizsardzība, kompānijām, kuras sniedz man interneta vai mobilos pakalpojumus, ir jānodrošina pietiekamu pierādījumu kopums, ja manās darbībās ir konstatēti šie pirātisma vai intelektuālā īpašuma zādzību gadījumi. Veiktajām pirātisma un intelektuālā īpašuma zādzību darbībām ir jābūt droši pierakstītām un saglabātām. Lai pierakstītu un saglabātu šīs darbības, tiks izmantoti tā sauktie auditācijas pieraksti, kuros piefiksēts laiks, lietotājs, adrese u. c. dati.

Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, valdība šodien, 22.jūnijā, lēma mazināt noteiktos drošības pasākumus, paplašinot pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos, kā arī pārskatot drošas pakalpojumu sniegšanas prasības komersantiem, informē Veselības ministrija.

Noteikumi paredz, ka saslimstības radītājiem samazinoties zem 100 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 14 dienu laikā, būs iespējams pulcēties atbilstoši jau iepriekš noteiktajiem drošības līmeņiem - visdrošākajam (zaļais līmenis), vidējam (dzeltenais līmenis) un nedrošajam (sarkanais līmenis).

Visdrošākajā līmenī - visi pasākuma dalībnieki/apmeklētāji vakcinēti pret Covid-19 vai pārslimojuši un to var pierādīt ar Covid sertifikātu: gan privātos, gan publiskos pasākumos dalībnieku/apmeklētāju skaita ierobežojumi nepastāv.

Vidējā līmenī - pasākuma dalībnieki/apmeklētāji vakcinēti pret Covid -19 vai pārslimojuši un to var pierādīt ar Covid sertifikātu vai pirms pasākuma veikuši Covid testu un tas bijis negatīvs: gan privātos, gan publiskos pasākumos iespējams pulcēties telpās līdz 500 cilvēkiem, ārpus telpām - līdz 1000 cilvēkiem. Pasākumos var piedalīties arī bērni līdz 12 gadu vecumam bez testa veikšanas.

Rīgas dome arī turpmāk nodrošinās finansiālu atbalstu Rīgas bērniem, kuri apmeklē privātos bērnudārzus, neskatoties uz to, ka valsts ar nākamo gadu plāno savu līdzmaksājumu atcelt, informē Rīgas dome.

Viena bērna uzturēšanās pašvaldības bērnudārzā izmaksā 132,33 eiro. Tik pat liels ir arī pašvaldības līdzmaksājums par tiem bērniem, kas apmeklē privātos dārziņus. Šādu finansējumu pašvaldība piešķirs arī turpmāk.

«Tādējādi mēs konsekventi ievērojam taisnīguma principu pret visiem bērnu vecākiem. Mēs vai nu nodrošinām vietu pašvaldības bērnudārzā, un tas mums izmaksā 132,33 eiro, vai dodam tos pašus 132,33 eiro vecākiem, kam bērni apmeklē privāto bērnudārzu,» norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Šādu principu, ka vienādu atbalstu saņem gan tie vecāki, kuru bērni apmeklē pašvaldības dārziņu, gan privāto dārziņu, Rīgas pašvaldība izstrādāja un īsteno kopš 2013.gada.

Valsts amatpersonām, dodoties darba vizītēs, pamatā ir jāizmanto komerciālie, nevis privātie avioreisi, šādu nostāju intervijā TV3 pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot skandālu par sava priekšgājēja Krišjāņa Kariņa (JV) praksi izmantot darba braucieniem arī privātos aviolidojumus.

Vienlaikus Siliņa pauda, ka situācijas varot būt dažādas, tostarp var būt ārkārtas situācijas, kad nepieciešams izmantot privātos lidojumus, attiecīgi arī viņa nevarot apsolīt, ka nekad šādus lidojumus neizmantos.

Pēc viņas vārdiem, Kariņam būtu nepieciešams vairāk izskaidrot situācijas, kāpēc konkrētajos gadījumos bija nepieciešams izmantot privātos lidojumus, jo pamatojums tam esot.

Premjere uzsvēra, ka valdība pašlaik neapsver lidmašīnas iegādi savām vajadzībām, un tā vietā viņa mudina amatpersonas darba braucieniem izmantot valstij pamatā piederošo aviokompāniju "airBaltic".

Kā ziņots, Kariņa Ministru prezidenta laika delegācijām paredzētie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina Valsts kancelejas (VK) apkopotā informācija.

Veselības ministrija (VM) rosina noteikt lielākus pulcēšanās ierobežojumus, tostarp privātos pasākumos un restorānos, paredz valdībā iesniegtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

VM norādīja, ka Covid-19 izplatība ir saistīta ar to, ka sabiedrībā neievēro noteiktos piesardzības pasākumus, distancēšanos, roku higiēnu, pulcēšanās ierobežojumus u.c. Īpaši tas notiek neorganizētos pasākumus, kur nav atbildīgā, kas rūpētos par piesardzības pasākumu plānošanu un ieviešanu.

"Tādēļ ir jānosaka, ka privātos pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku. Minētais skaits tiek pielīdzināts iepriekš noteiktajām cilvēku grupām, kas drīkstēja pulcēties, neievērojot distancēšanos, sporta treniņos, bērnu nometnēs un tamlīdzīgi. Tāpat tiek noteikts, ka privātos pasākumos ārtelpās nedrīkst pulcēties vairāk kā 300 cilvēku," rosina ministrija.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA «iCotton» ražotnē Liepājā, lai vērotu, kā tiek ražotas kokvilnas plāksnītes.

Kā stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe Anastasija Otava, kokvilnas plāksnītes ir pieprasītākais uzņēmuma ražotais produkts. Kokvilnas audumu un plāksnīšu ražošanas cehs ir vienīgais, kas darbojas nepārtraukti, taču, neskatoties uz to, pieprasījums pēc šī produkta ir tik liels, ka dažkārt uzņēmums izvērtē, kurus pasūtījumus apkalpot un kurus atteikt.

Šobrīd brīvās jaudas uzņēmumā nav, esam 100% noslogoti

Viena daļa no saražotās produkcijas ir uzņēmuma zīmoli. Savukārt, privātie pasūtījumi aizceļo pa visu pasauli, piemēram, uz Eiropas valstīm, Ķīnu un Krieviju. «Konkurence ir un tā ir liela, jo ražotāju ir daudz, bet, neskatoties uz to, mēs soli pa solim dodamies iekšā Eiropā. Kad sākām strādāt, lielākā daļa pasūtījumu nonāca Krievijas un Ukrainas tirgū, bet tagad ļoti daudz privātos zīmolus sūtām uz Eiropas valstīm. Baltijas valstīs tirgojam savus zīmolus. Šobrīd brīvās jaudas uzņēmumā nav, esam 100% noslogoti. Mums pietiek klientu, taču nākotnē būsim gatavi jauniem,» stāsta A.Otava.

Pielāgojoties mainīgajām mazumtirdzniecības jomas tendencēm, 2019. gada nogalē Baltijas uzņēmums "Baltika Group", kas Latvijā pārstāv modes zīmolus "Monton" un "Mosaic", kā arī premium segmenta zīmolus "Ivo Nikkolo" un "Baltman", uzsācis uzņēmuma pārstrukturizāciju un izmaiņas esošā koncepta attīstībā.

Tā rezultātā turpmāk zem viena tirdzniecības zīmola tiks apvienoti veikali "Monton" un "Mosaic". Līdz ar to nedaudz samazināsies veikalu skaits Latvijā, bet tirdzniecības platību "Baltika Group" centīsies saglabāt esošajā apjomā, biznesa portālam db.lv paskaidroja uzņēmumā. Darbinieku skaits paliks esošais, jo šobrīd tiek strādāts ar nenokomplektētu darbinieku sastāvu. Visi esošie darbinieki tiks integrēti jaunajā biznesa modelī un apvienotajos veikalos.

Zīmolu apvienošanas izmaksas "Baltika Group" kā publiski tirgots uzņēmums neizpauž.

Kopš uzņēmuma dibināšanas pagājuši jau teju 20 gadi, un, kā uzsver "Baltika Group" vadītāja Latvijā Maruta Ērgle, Baltijas tirgū plānotās pārmaiņas ir tikai likumsakarīgs solis uzņēmuma tālākā attīstībā.

I/c Sky&More līdz 2016. gada beigām plāno paplašināties un modernizēties, kopumā ieguldot 1,7 miljonus eiro 23 jaunu shop in shop veikalu izbūvē, restorānu labiekārtošanā, kā arī pašas ēkas fasādes modernizācijā un jaunas korporatīvās identitātes izstrādē.

Latvijā pirmā corner principa apģērbu un aksesuāru tirdzniecības vieta F&More, kas darbojas pēc shop in shop biznesa modeļa un piedāvā pircējiem pasaulē pazīstamu premium un vidējā segmenta apģērbu un aksesuāru zīmolus, šoruden atklās otro kārtu, turpmāk piedāvājot arī tādus zīmolus kā Luisa Cerano, Joop, Strellson, Lagerfeld, Laurel, Calvin Klein Jeans, Tommy Hilfiger, Guess by Marciano, Superdry, Bugatti, Daniel Hechter, Kennet Street u.c.

F&More šobrīd aizņem 1500 m2 lielu platību i/c Sky&More otrajā stāvā, savukārt rudenī paredzēta tā otrās kārtas atvēršana, paplašinoties līdz pat 3000 m2 platībai, un turpmāk piedāvājot pircējiem līdz šim Latvijā nepārstāvētus 23 jaunus shop in shop veikalus un vairāk nekā 4000 veidu apģērbu un aksesuāru modeļus.

Izpētot 200 populārākos zīmolus Latvijā, secināts, ka ir vien astoņi zīmoli, kuru pazušana uztrauktu vairāk kā 70% Latvijas iedzīvotāju, liecina Idea Group pētījums par zīmolu nozīmi un ilgtspēju.

Latvijas patērētājam nozīmīgākie zīmoli ietver tādus atpazīstamus vārdus kā Raimonds Pauls, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Laima un Kārums, vienu no Latvijas universitātēm, kā arī vairākus ārvalstu zīmolus. Plašāk par zīmoliem, kas svarīgi Latvijā dzīvojošajiem, pētnieki stāstīs ceturtdienas pēcpusdienā.

Pētījuma laikā zīmoli tika vērtēti iedzīvotāju un sabiedrības labklājības, kā arī zīmola ilgtspējas kontekstā.

Zīmolu nozīmības pētījuma Meaningful brands ietvaros trijās Baltijas valstīs kopā tika aptaujāti vairāk nekā 14 tūkst. respondentu, aptverot 525 populārākos zīmolus. Vienlaikus pētījums tika veikts 23 pasaules valstīs.

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Apvienojot zem viena jumta vairākus zīmolus, jaunu mēbeļu salona konceptu nodrošinās tirdzniecības centrs Nice Home. Mērķis ir radīt iespēju nopirkt vai pasūtīt visas mājai nepieciešamās mēbeles vienuviet, sacīja Nice Home vadītājs Uldis Lorbergs.

Viņš novērojis, ka pēdējā laikā Latvijā audzis pieprasījums pēc ekskluzīvām mēbelēm.

Nice Home izvietojies Nīcgales ielā 18a, mēbeļu tirgotāja Kate bijušajās telpās. 2300 kvadrātmetros ietilpst 11 veikali.

«Izvērtējot tirgus situāciju mēs sapratām, ka svarīgi ir izveidot koncpeta salonu, kur vienuviet var atrast spēcīgus un kvalitatīvus zīmolus, tai skaitā Unikulma, Scavolini, Sottomarino, Feidi, u.c. Jaunais mēbeļu salons ir radies esoša mēbeļu centra vietā, kurš deva iespēju ātri sapulcināt mēbeļu un interjera piegādātājus vienā salonā,» skaidroja U. Lorbergs.

«Pirktspēja nav būtiski palielinājusies, bet mēs ievērojam tendenci, ka cilvēki tagad rūpīgāk izvērtē mēbeļu pirkumus un izvēlas ilgtspējīgākus un kvalitatīvākus risinājums, pat ja tie ir dārgāki. Piemēram, matraci - individuāli piemēroti ir dārgāki, bet būtiski ietekmē dzīves kvalitāti. Tieši šādiem klientiem jaunais koncepts ir domāts. Konkurence Rīgā ir, bet šāda līmeņa mēbelēm tie ir burtiski daži veikali, pie tam mēs pārstāvam zīmolus, tai skaitā pasaulē populārus, kas ir tikai pie mums,» biznesa portālam db.lv sacīja Nice Home vadītājs.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.