Līdz šim Latvijā nav ierosināta neviena lieta, kurā datus būtu iesniedzis konkrētā karteļa dalībnieks; eksperti norāda uz vājajiem posmiem.

«Latvijā vēl nav kultūras apziņas - ziņot, ja ir noticis pārkāpums un uzņēmums ir iesaistīts kartelī,» DB skaidro Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Neaktīvā ziņošana, pēc viņas domām, varētu būt skaidrojama ar nepietiekamu informācijas daudzumu. Tāpēc KP no savas puses ir paredzējusi vairāk popularizēt «iecietības programmu», lai karteļa dalībnieki būtu ieinteresēti ziņot par aizliegtām vienošanām un tādējādi saņemtu atbrīvojumu no soda.

Karteļi ir nelikumīgi un to dalībniekiem draud liels sods un citas problēmas, atzīmē S. Ābrama. Jāatgādina, ka karteļa rezultātā cenas precēm tiek mākslīgi sadārdzinātas. «Karteļu lietās ir grūti aprēķināt konkrēto preču sadārdzinājumu, kas radies karteļa rezultātā, bet konkurences ekonomisti parasti norāda, ka kartelis sadārdzina preces apmēram par 10-30%,» DB norāda KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.

Noskaidrojot iemeslus, kāpēc līdz šim karteļa dalībnieki nav vērsušies KP, tika secināts, ka sabiedrībā ir neskaidrība par šāda veida procesu, jo līdz šim šādu piemēru Latvijā nav bijis. Tāpat iemesls varētu būt nepietiekami augsti sodi par konkurences tiesību pārkāpumiem, neuzticēšanās valsts iestādēm, emocionāla nevēlēšanās nodot biznesa partnerus un iemantot nodevēja statusu. Papildu līdzekļus KP budžetam nav paredzēts lūgt «iecietības programmas» popularizēšanai, bet S. Ābrama norāda, ka līdzekļi tiks novirzīti esošā budžeta ietvaros uz iekšējās optimizācijas rēķina.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra