Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Papildināta visa ziņa!

Riepu bloku lielākais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir bijušais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, pašlaik Latvijas Zemnieku savienības Vidusdaugavas nodaļas vadītājs Aivars Dronka.

Vides dienesta skatījumā, uzņēmums kā ražotāju atbildības sistēma nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to piemērots sods nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Bukleviča skaidroja, ka naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz SIA Riepu bloki pašu VVD iesniegtajām ziņām. 2016.gadā uzņēmums nav pārstrādājis 72,77% jeb 3 909 280 kilogramus no apsaimniekotajām riepām. Dabas resursa nodokļa likme ir 0,33 eiro par kilogramu, taču Dabas resursu nodokļa likums arī paredz komersantam pienākumu par nepārstrādāto riepu apjomu veikt nesamaksātā nodokļa samaksu desmitkāršā apmērā. Līdz ar to SIA Riepu bloki kopējais soda apmērs ir 12 900 624 eiro.

Visi Latvijas autobraucēji maksā par riepām. Maksā arī to daļu, kas iekļauta riepu cenā un paredzēta to pārstrādes nodrošināšanai, tomēr nolietotās riepas atrodas mežos, grāvmalēs un krautuvēs, bet pārstrādātājiem to trūkst.

Kāpēc tā, kas tiek darīts, lai riepas nokļūtu līdz pārstrādātājiem un kādas ir cerības, ka sistēma tiks sakārtota, Dienas Bizness aicināja skaidrot Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāju Tīnu Lūsi. Asociācija daļēji pārstāv visus riepu apsaimniekošanā iesaistītos posmus. Tās dibinātāji ir gan importētāji, gan ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi vai īsāk apsaimniekotāji, kā arī pārstrādātāji.

Fragments no intervijas

Par riepu problēmu kā tādu ir zināms jau gadu desmitiem, bet tikai pēdējos gados riepu apsaimniekošanā iesaistītie apvienojušies asociācijā. Kādēļ tagad tādas aktivitātes? Ir īpaša situācija?

Visu laiku problēmu kaut kā risina, tomēr rezultāts ir vecais. Pagājušajā gadā mūsu asociācijas dibināšanas iniciatori konstatēja, ka nekārtību ir pārāk daudz, ka ir pienācis laiks pie viena galda sēsties visiem iesaistītajiem un radīt ilgtspējīgu vīziju šajā jautājumā.

Piesaistot sadarbības partneri no ārvalstīm, vides uzņēmums SIA E Daugava ir gatavs uzņemt un pārstrādāt SIA Riepu bloki Starta ielā Rīgā uzkrātās riepas, aģentūru LETA informēja E Daugava izpilddirektors Arnis Jumītis.

E Daugava rīcībā nav precīzas informācijas, cik daudz nolietoto riepu uzkrājusi SIA Riepu bloki, taču, atsaucoties uz publiski izskanējušu informāciju, Jumītis pauda, ka tās ir aptuveni 1000 tonnas. E Daugava ir gatava pārstrādāt šādu riepu apjomu, iesaistot pārstrādē ārvalstu partneri.

«SIA E Daugava nolietoto riepu pārstrādi veic pirolīzes iekārtā, kas ir vienīgā šāda veida iekārta Latvijā. Atbilstoši saņemtās atļaujas nosacījumiem, pašreiz gadā pirolīzes iekārtā atļauts pārstrādāt līdz 1500 tonnu nolietoto riepu,» informēja Jumītis, skaidrojot, ka uzņēmums drīkst veikt arī riepu smalcināšanu - līdz 4500 tonnām gadā. Uzņēmuma teritorijā atļauts uzglabāt līdz 6000 tonnām nolietoto riepu.

Sezonālā auto riepu maiņa rada ne tikai «sastrēgumus» autoservisos, bet arī aktualizē jautājumu, vai valstiskā līmenī ir izdevies atrisināt jautājumus, kas saistīti ar nolietoto riepu izgāztuvēm, norāda Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA).

LRAA pērn novembrī sāka iniciatīvu «Riepa ar rītdienu», lai nodrošinātu ilgtspējīgu riepu apsaimniekošanas sistēmas darbību Latvijā, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem nodot riepas to tirdzniecības vietās. Līdz šim iniciatīvai pievienojušies trīs riepu importētāji un 111 tirdzniecības vietas.

Pētījumi liecina, ka līdz 2018.gada beigām Latvijā bija uzkrātas jau aptuveni 100 tūkstoši tonnas nepārstrādātu riepu, tostarp ar tendenci apjomam palielināties, pauž asociācija.

Pašreiz Latvijā divās riepu pārstrādes rūpnīcās varot pārstrādāt kopā ap 15 tūkstošiem tonnu riepu gadā, kas ir līdzvērtīgs oficiāli tirgū novietotajam riepu apjomam. Taču Lietuvā notikušais riepu ugunsgrēks Alītā ietekmēs arī kopējo situāciju Baltijā, jo reģionā pieejamās pārstrādes jaudas ir samazinājušās.

Valsts vides dienests (VVD) ir sācis administratīvo lietvedību saistībā ar lietotu riepu krāvumiem Rīgā, Starta ielā, otrdien valdības sēdes laikā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA sacīja, ka SIA Riepu bloki, saskaņā ar tam izdotajām atļaujām, teritorijā drīkst uzglabāt ne vairāk kā 30 tonnas riepu, taču teritorijā atradušās aptuveni 1030 tonnas.

Pašlaik apmēram pusi no pārsniegtā riepu daudzuma jeb 500 tonnas komersants no teritorijas jau ir aizvācis. Pēc pārkāpuma konstatēšanas VVD noteicis 30.jūniju kā termiņu to novēršanai un seko līdzi situācijai. Ja šis termiņš netiks ievērots, VVD iedarbināšot piespiedu mehānismus riepu nodošanai atkārtotā pārstrādē, teica Bukleviča.

Jautājumu valdības sēdē aktualizēja labklājības ministrs Jānis Reirs (V) mirklī, kad tika spriests par 700 000 eiro piešķiršanu teritorijas sakopšanai Jūrmalā, kur izdega vairāki tūkstoši tonnu plastmasas atkritumu. Reirs aicināja izvērtēt valstī situāciju kopumā. Viņš arī minēja piemēru, ka Čiekurkalna iedzīvotāji pauž bažas par riepu krāvumiem savā rajonā.

SIA Eco Baltia vide no Rumbulas lidlauka teritorijas izvākusi vairāk nekā 2000 nelegāli atstātās riepas, informēja Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa.

Šā gada aprīlī Rīgas Austrumu izpilddirekcija informējusi Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju (LRAA) par vairāk nekā 1000 nelegāli atstātajām riepām Rumbulas lidlauka teritorijā. Likvidēt riepu krājumus pieteicies Eco Baltia vide.

Pēc Austrumu izpilddirekcijas sniegtās informācijas, kopumā lidlauka teritorijā un tuvākajā apkārtnē savāktas vairāk nekā 2200 riepas jeb 24 tonnas, kuras nodotas pārstrādei.

Kā norāda LRAA vadītāja Tīna Lūse, nolietoto riepu neatbilstoša apsaimniekošana un nelegālo riepu izgāztuvju veidošana ir sistemātiska problēma, kas valstij kopā ar nozari ir jārisina. «Iedzīvotājiem nereti par nolietoto riepu nodošanu tiek prasīta samaksa, tādēļ viņi bieži izvēlas riepas nenodot vai izmest dabā. Tāpēc LRAA kopā ar VARAM strādā pie risinājumiem, lai iedzīvotājiem par legāli iegādāto riepu nodošanu nebūtu jāmaksā dubultā, kā arī tiktu stiprināta riepu apsaimniekošanas nozares uzraudzība un riepas nonāktu pārstrādē, nevis nelegālajās izgāztuvēs,» norāda Lūse.

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Uzņēmums Riepu bloki Liepājas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 3. janvārī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Grobiņas novada Ķīvītes. Komercreģistrā uzņēmums ierakstīts 2007.gadā un tā apmaksātais pamatkapitāls ir 56,9 tūkstoši eiro. Uzņēmuma darbības veids ir šķirotu materiālu pārstrāde.

2016.gadā SIA Riepu bloki apgrozījums bija 222,5 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 31,4 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja trīs darbinieki.

Kompānijas valdes locekļi ir Marks Baltkalns un Ilgonis Rags.

Valsts vides dienests (VVD) pagājušajā gadā pārtrauca līgumu ar uzņēmumu Riepu bloki, kas Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu. VVD arī aprēķināja tam sodu 12 900 624 eiro apmērā.

Uzņēmums Starta ielā, Rīgā, bija uzkrājis tonnām riepu. Lai atbrīvotos no pretlikumīgi glabātajām riepām, Riepu bloki nolēma iepirkt vēl riepas, skaidrojot, ka pretējā gadījumā riepu daudzums neesot bijis pietiekams, lai tās varētu izdevīgi nodot pārstrādei, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Nelegāli uzglabāto riepu izvešanai no teritorijām Starta ielā 7A un 8 pieteikušies uzņēmumi SIA Eco Baltia vide, Clean R, Getliņi Eko un Eko Osta, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji uz sarunu procedūru tika uzaicināti septiņi komersanti, no kuriem savus piedāvājumus iesniedza četri minētie.Izraudzītajam uzvarētājam mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas būs jāizved atkritumi, šajā gadījumā, nolietotās riepas no teritorijām Starta ielā 7A un 8.

Viena gada laikā uzņēmumam būs jāveic izvesto atkritumu pārstrāde vai jāizmanto tās inženiertehnisko būvju būvniecībā.Minētos uzdevumus var nodrošināt tikai tie komersanti, kuri ir saņēmuši atbilstošas atkritumu pārvadāšanas un apsaimniekošanas atļaujas.

Kā ziņots, VVD pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Bukleviča.

Sērenes sporta centrā notika sanāksme, kurā iedzīvotāji bija aicināti paust savu viedokli par plānoto riepu pārstrādes rūpnīcas būvniecību Sērenes Meistaros, kas ir līdzās Aizkraukles vasarnīcu rajonam. Vairāki desmiti sanākušo iedzīvotāju pauda kategorisku nē šādai iecerei, jo uztraucās par iespējamo piesārņojumu un smakām, ko šāda rūpnīca varētu radīt, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šā gada 18. jūnijā Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde pēc Madonas reģionālās vides pārvaldes ierosinājuma pieņēma lēmumu būvniecības ieceri par otrreizējo gumijas riepu pārstrādi ar pirolīzes iekārtu bezskābekļa vidē Sērenes Meistaros nodot publiskajai apspriešanai. Tā tika izsludināta 27. jūnijā un turpinās līdz 26. jūlijam.

Iespējams, būvniecības ierosinātāji cerēja, ka viss notiks klusi un mierīgi un nevienam nekādu iebildumu nebūs, jo informācijas par publisko apspriešanu bija ļoti maz — tikai neliels paziņojums Jaunjelgavas novada pašvaldības mājaslapā internetā. Bet informācijas par pašu projektu un tehnoloģiju, kādu plānots izmantot riepu pārstrādē, vēl mazāk, norāda medijs. Paziņojumā par publisko apspriešanu gan bija norādīts, ka būvniecības ieceres informatīvie materiāli apskatāmi Sērenes pagasta pārvaldes ēkā un arī mājaslapā jaunjelgava.lv. Taču tur neizdevās atrast neko vairāk par minēto paziņojumu, un arī pagasta pārvaldes ēkā sākotnēji vestibilā pie informācijas stenda bija piesprausta tikai viena lapiņa ar mazām krāsainām bildītēm — atrašanās vieta, ražošanas iekārtu komplekss un neliels apraksts ļoti sīkā drukā. Bet uz galda nolikta aptaujas lapa. Plašāki materiāli pārvaldē uzradās tikai šīs nedēļas sākumā — pēc vētrainās sanāksmes sporta centrā, raksta Staburags.

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Vides ilgtspēja un dabai draudzīgi risinājumi ir parametri, kas pakāpeniski ienāk Latvijas būvniecības nozarē.

Arī "Binders" būvlaukumi bijuši atvērti inovācijām – kā vieni no pirmajiem, piemēram, adaptējām reciklētā asfalta izmantošanu ceļu būvniecībā Latvijā, taču pēdējā laikā nozarē ir aktuāla diskusija par pārstrādātās riepu gumijas izmantošanu asfalta ražošanā. Jāatzīst – labs, mūsdienām atbilstošs uzstādījums, taču – vai tik lēts un vienkāršs kā nereti publiski tiek pausts? Ceļu būvnieku līdzšinējā pieredze liecina, ka inovāciju ieviešanas procesā pie mums sākotnējo jautājumu ir vairāk, nekā kāds uz tiem precīzi spēj atbildēt, turklāt nav arī skaidrības – kam jautājumus uzdot, tāpēc, mūsuprāt, šo procesu vajadzētu īstenot soli pa solim un, galvenais - sadarbojoties gan nozares mērogā, gan ar vairākām ministrijām ( Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija).

Lai iedrošinātu izgudrojumu un inovāciju attīstību, ieinteresētu tehniskajā jaunradē, Latvijas Izgudrotāju biedrība, CONNECT Latvija un Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar partneriem reģionos organizē izstāžu-festivālu ciklu MINOX 2018.

Starptautiskajai izstādei MINOX 2018 Rīgā savu dalību jau pieteikusi virkne ārvalstu pārstāvju no Bahreinas, Ēģiptes, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Meksikas, Šrilankas, Taivānas, Vācijas ar izgudrojumiem dažādās nozarēs, t.sk., lauksaimniecībā un enerģētikā.

Jauno izgudrotāju idejas ir ļoti daudz un dažādas.

Viens no izgudrojumiem ir jaunas luminiscentas krāsvielas bioloģiskiem objektiem. Šobrīd Daugavpils Universitātē notiek pētījumi, kuru galvenais mērķis ir izveidot jaunas luminiscentas krāsvielas un pārbaudīt to vizualizācijas spējas dažādiem bioloģiskiem objektiem. Par pētījuma objekta piemēru tika izvēlētas trīs dažādas parazītisko trematožu sugas Diplostomum spathaceum izdalīti no zivīm, Diplodiscus subclavatus un Prosotocus confuses izdalīti no vardēm un nematode Trichinella britovi un T. spiralis no savvaļas plesējiem. Rezultātā tika iegūtas kvalitatīvas parazītu bildes ar skaidri redzamu iekšējo un ārējo uzbūvi, kas apliecina jauno krāsvielu pielietošanas aktualitāti. Svarīgi atzīmēt, ka trihinellas izraisa cilvēkam bīstamo slimību trihinelozi un epizootiskās dabas un ekonomiskā sloga dēļ, kas saistīts ar invāzijas nokļūšanu cilvēka pārtikas ķēdē tā ir nopietna pārtikas izcelsmes zoonoze. Fluorescentās krāsvielas ļauj vizualizēt hromosomu struktūru, tādējādi šo metodi var izmantot patogēno sugu noteikšanai, ko var pielietot dažādu dzīvnieku patogēnu diagnostikai veterinārmedicīnā.

AS «AJ Power Recycling» noslēgusi līgumu ar SIA «Latvijas zaļais fonds» īpašniekiem par 100% uzņēmuma kapitāldaļu iegādi.

Novembra sākumā pabeigts arī uzņēmumu apvienošanās process, kas ļaus «AJ Power» paplašināt pakalpojumu klāstu klientiem, tādējādi nostiprinot līderpozīcijas tirgū.

Uzņēmumu grupa «AJ Power» klientiem šobrīd piedāvā piecu veidu pakalpojumus – elektroenerģiju, dabasgāzi, saules enerģiju, dabas resursu nodokļa apsaimniekošanas sistēmu un enerģētikas projektu īstenošanu. SIA «Latvijas zaļais fonds» ir stabils nozares uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanas nozarē. Tas, līdzās citiem pakalpojumiem, ir viens no «AJ Power» uzņēmumu grupas attīstības virzieniem.

«Noslēgtā vienošanās par kapitāldaļu iegādi ļaus «AJ Power Recycling» veikt nopietnas investīcijas atkritumu pārstrādē un attīstīt šķirošanas procesus, kas ir ļoti būtisks elements Dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanā. Apvienojot abu uzņēmumu pieredzi un zināšanas, klientiem tiks nodrošināts aizvien labāks apkalpošanas serviss un vēl konkurētspējīgāki piedāvājumi,» skaidro Roberts Samtiņš, «AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs.

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.