Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Golfa laukumā Viesturi 22.jūlijā notika jubilejas turnīrs, kurā piedalījās arī vairāki golfa spēlētāji, kuri ar savu golfa spēli pirms 20 gadiem 1998.gada jūlijā atklāja Latvijā pirmo golfa laukumu un tādējādi aizsāka Latvijas golfa tradīcijas.

Spēlētāji turnīra laikā dalījās atmiņās par 20 gadus veciem notikumiem, savukārt vairāki no viņiem saņēma piemiņas medaļas Golfa pamatlicējs Latvijā.

Medaļu saņēma golfa laukuma Viesturi pirmā direktore Sandra Opīte, Latvijā pirmais golfa treneris Vilnis Baltiņš Jr, golfa kluba Viesturi pirmais prezidents Gunārs Pīlādzis, golfa laukuma Viesturi un Latvijas golfa federācijas pirmais sabiedrisko attiecību veidotājs Kristians Rozenvalds, portāla Golfs.lv redaktors Gundars Galkins, kā arī spēlētāji: diplomāts Pēteris Elferts, Vitālijs Gavrilovs ar sievu Lidiju Gavrilovu un Aldis Puisītis ar sievu Daigu Puisīti.

«Šo 20 gadu laikā ir izaugusi jauna golferu paaudze. Savulaik golfa laukumā Viesturi, saviem tobrīd golfu spēlējošajiem vecākiem līdzi nāca arī mazās meitenītes - Krista un Māra Puisītes, tāpat arī Laura Jansone. Tagad viņas ir jau izaugušas, izmācījušās Amerikā, kļuvušas ne tikai par daudzkārtējām Latvijas čempionēm, bet arī parādījušas sevi dažādās Pasaules golfa tūrēs ar cerībām Latviju pārstāvēt Olimpiskajās spēlēs,» pasniedzot medaļu Aldim Puisītim, teica golfa laukuma Viesturi izpilddirektore Ļubova Micenko.

#Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu.

Projekts Saliena ir uzsācis attīstīt ekskluzīvu privātmāju rajonu Golfa Villas pie Jūrmalas Golfa laukuma, tādējādi turpinot pirms vairākiem gadiem uzsākto Golf Estate konceptu.

Par jauno projektu lielu interesi jau izrāda golfa cienītāji no dažādām valstīm, kas novērtē projekta vienu no galvenajām priekšrocībām - privātmājas atradīsies tikai 200 metru attālumā no golfa kluba ēkas.

Jaunais projekts atbildīs premium klasei. Šobrīdbūs pieejamas deviņas somu ražotāja Honka pasaulē augsti novērtētās koka mājas 200 - 250 kv.m. platībā. Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu. Tas nozīmē, ka pircējs var līdzdarboties projekta īstenošanā no zemes izvēles līdz atslēgu nodošanai.

Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibinājusi Latvijas Žurnālistu Mediju padomi.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš («Neatkarīgā Rīta Avīze»)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts «Dienas Bizness»)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

Luksusa klases preču mazumtirgotājs Hammacher Schlemmer tirdzniecībā piedāvā levitējošu golfa mobili – transportlīdzekli uz gaisa spilvena. Iegādāties to iespējams par 58 tūkstošiem ASV dolāru.

Transportlīdzeklis paredzēts tam, lai veiksmīgi varētu pārvarēt smilšainu apvidu vai arī ūdenstilpnes golfa laukumā. Golfa transportlīdzeklis aprīkots ar 65 zirgspēku divcilindru Hirth dzinēju, kura jaudas pietiek, lai paceltos aptuveni 2,7 metru augstumā un attīstītu 70 kilometru stundā lielu ātrumu. Hammacher Schlemmer arī atzīmē, ka transportlīdzeklis nenodara nekādu postu golfa laukuma zāles pārklājumam.

Kompānija sola, ka transportlīdzekļa «zemā profila aerodinamiskais» dizains nodrošina to, ka tā vadība nav sarežģīta. Golfa transportlīdzeklis aprīkots ar motociklam līdzīgu stūri un fly-by-wire reversās vilces sistēmu. Transportlīdzeklis arī esot ļoti kluss. Transportlīdzeklī pietiek vietas četriem pasažieriem, bet bagāžas nodalījumā ietilpst divas golfa piederumu somas.

Mēģināt uz Rīgu dabūt vēl vienu pasaules hokeja čempionātu, šā sporta veida federāciju Latvijā esot pierunājis ekspremjers Aigars Kalvītis. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atklaj uzņēmējs Latvias Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans. Viņš arī norāda, ka ir gatavs pats būvēt jaunu hokeja halli, ja to atteiksies darīt valsts vai Rīgas pašvaldība.

Jūs esat paudis apņēmību panākt, lai 2014. gadā pasaules hokeja čempionāts atkal notiktu Rīgā. Cik lielas, jūsuprāt, ir Latvijas izredzes šajā jomā?

Konkurence ir liela, bet mums ir izredzes. Manā uztverē — ne mazākas par 80 %.

Kas jums ļauj būt tik optimistiskam?

Viegli jau, protams, nebūs, bet mūsu galvenā priekšrocība ir tā, ka mēs labvi noorganizējām šoi paqsaules čempionātu 2006. gadā, cilvēki starptautiskajā hokeja federācijā to vēl atceras. Ir labas atsauksmes par to, kas šeit notika. Šeit notikušais čempionāts tiek vērtēts pat labāk par to, kas notkika Čehijā.

Pēc piecu gadu projektēšanas un būvdarbiem pirmo Nicklaus Design golfa laukumu Baltijā Jūrmala Golf Club & Hotel spēlētāji iedzīvinās jau pēc nedēļas – 1. aprīlī. Tie nav joki.

Savukārt pirmais sezonas atklāšanas turnīrs paredzēts 7. aprīlī, protams, ja laika apstākļi būs pietiekami labvēlīgi. Patlaban rezervētas jau pārsimts spēles, tostarp 80 aizņēmuši golfa tūristi no Somijas. Tieši Ziemeļvalstu spēlētājiem Latvija ir pievilcīgs galamērķis. Ir ērta, diezgan lēta nokļūšana, turklāt te aktīvā sezona ir garāka. Golferiem arī apnīk pulcēties vienā un tajā pašā vietā, tāpēc daudzveidīgs piedāvājums ir vilinošs. Arī Latvijas priekšrocība būtu pēc skaita vairāki golfa laukumi, taču pagaidām Jūrmala Golf Club & Hotel ir tikai viens līdzvērtīgs «cīņu biedrs» – Ozo golfa klubs, kur arī ir laukums ar 18 bedrītēm. Taču, ņemot vērā, ka spēlētāji migrē, par sīvu konkurenci nav runas. Korekcijas prognozēs ievieš fakts, ka Latvijā šobrīd ir ap 1500 aktīvu golfa spēlētāju, kas ir diezgan maz. «Līdz ar to plānojam ap 20% vietējo un 80% viesu spēlētāju. Pašlaik vēl golfs Latvijā, kā arī Baltijā, nav plaši pazīstams un starptautiski pārstāvēts sporta veids, tāpēc viens no Jūrmalas laukuma mērķiem ir paplašināt golfa saimi un spēles atpazīstamību, radot atbilstošu vidi spēlētājiem ar dažādu prasmju līmeni,» akcentē SIA Jūrmala Golf Course izpilddirektors Kārlis Lūsis.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar lidsabiedrību airBaltic un LR vēstniecību Somijā noorganizējusi Somijas oficiālā golfa organizācijas žurnālista vizīti, kura mērķis ir iepazīstināt Somiju par Latvijas golfa klubu piedāvājumiem.

Latvijā ieradies Somijas oficiālās golfa organizācijas žurnālists Janne Knuuti un viņa vizītes mērķis ir apmeklēt Latvijas populārākos golfa laukumus un iepazīties ar to piedāvājumu, informē TAVA. Viesis apmeklēja kūrortpilsētu Jūrmalu un iepazina brīvā laika pavadīšanas iespējas. Savas vizītes laikā žurnālistam bija iespēja iepazīsties ar Salienas golfa, Ozo Golfa klubu un Golfa Klubu Viesturi. Žurnālista mērķis, ierodoties Latvijā, ir izveidot materiālu par Latviju un Rīgu, akcentējot golfa iespējas, apvienojot hobiju un jauku atpūtu pie dabas Rīgas tuvumā.

Uzsākot vasaras tūrisma sezonu, TAVA rīko tematiskas žurnālistu vizītes, lai vērstu uzmanību uz atsevišķiem tūrisma pakalpojuma segmentiem, kas akcentētu ne tikai Rīgas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību, bet arī dažādu tūrisma produktu un pakalpojumu popularitāti. Somija ir viens no augsti prioritārajiem mērķa tirgiem, popularizējot Latviju kā ceļojuma galamērķi, tāpēc TAVA mārketinga aktivitātes šogad paredz gan darba semināru tūrisma profesionāļiem, gan arī populāru Somijas mediju vizītes.

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Trešdien, 27.jūlijā Avotos pie Valmieras tiks atklāts deviņu bedrīšu golfa laukums, kas būs sestais pasaules golfa standartiem atbilstošais laukums Latvijā, informēja biedrības Golfa un tenisa klubs AVOTI pārstāvis Kristaps Matisons.

Pirms došanās uz Rio pirmo sitienu jaunajā deviņu bedrīšu golfa laukumā izdarīs divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Avotu golfa laukums atrodas Valmiermuižā, 3km attālumā no Valmieras centra. Tas veidots kā daļa no atpūtas kompleksa Avoti. Golfa laukums Avoti aprīkots ar driving range (250 m, 10 izsitiena vietas), kur gan individuāli, gan ar instruktoru un treneru palīdzību iespējams trenēties un apgūt golfu.

Avotu laukuma kvalitātes uzlabošana un paplašināšana uz 9 bedrīšu laukumu radījusi iespēju uzņemt nacionāla mēroga sacensības.

Ikvienam, kurš māk turēt rokā golfa nūju un trāpīt pa bumbiņu jeb vienkārši tiem, kas tic veiksmei, sestdien ir unikāla iespēja laimēt jaunu automašīnu Jaguar XF.

Par šādu iespēju parūpējies zvērinātu advokātu birojs Loze, Grunte & Cers un tā partneri no Lietuvas un Igaunijas – TLS Alliance, kas Ozo Golfa klubā noorganizējusi atklāto golfa turnīru TLS Alliance open.

Lai kļūtu par lepnā braucamā īpašnieku nepieciešams paveikt tikai vienu – ar vienu sitienu ietriekt golfa bumbiņu laukuma 13. bedrītē. Jāpiebilst, ka varbūtība pieveikt 13. Bedrīti ar hole-in-one nav no tām mazākajām. Kopš 2002. gada, kad Ozo golfa klubā sākta hole-in-one reģistrācija, tas paveikts 33 reizes un no tām 11 reizes šis sasniegums rādīts tieši pie 13. bedrītes. Šogad vien ar vienu sitienu 13. bedrītē bumbiņa ietriekta divas reizes. Pavisam šī gada laikā to izdevies paveikt pieciem spēlētājiem, kas līdzīgā veidā iekarojuši trešo un 15. bedrīti.

If Apdrošināšana izmaksājusi 60 415 eiro lielu atlīdzību par Latvijas golfa turnīru vēsturē pirmoreiz reģistrētu gadījumu, kad kāds spēlētājs ar pirmo sitienu jeb hole in one trāpīja bedrītē, balvā iegūdams ekskluzīvo automašīnu Porsche, informē kompānijas pārstāvji.

Pie ekskluzīvā auto 17. septembrī golfa laukumā Viesturi notikušajā starptautiskajā golfa turnīrā Kazahstānas vēstnieka un Rietumu bankas kauss tika Lietuvas golfa spēlētājs Rolands Gaidis.

«Uzņēmums, kas bija apņēmies nodrošināt ekskluzīvo auto, pat ja kādam golfa turnīra dalībniekam atgadīsies tik reta veiksme, bija apdrošinājis iespējamos izdevumus par auto un nekļūdījās. Šis atlīdzības gadījums tikai lieku reizi apstiprina apdrošināšanas iespējas samazināt nenoteiktību un pasargāt sevi no finansiāliem zaudējumiem arī tik unikālā situācijā, kādu pirms sacensībām spēja paredzēt vien retais,» stāsta If Apdrošināšanas Produktu izstrādes un riska parakstīšanas daļas pārstāvis Endijs Melecis.

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

"Ja man būtu atlicis tikai viens dolārs, es to iztērētu sabiedriskajās attiecībās," reiz teica viens no slavenākajiem uzņēmējiem un IT nozares pārstāvjiem Bils Geitss, šādi uzsverot labas reputācijas un tēla veidošanas, attīstības un stiprināšanas nozīmi.

Savukārt, veiksmīgu sabiedrisko attiecību pamatā ir cieša sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, kas balstās uz savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kas sākas ar atbilstoša, objektīva un noderīga satura nodrošināšanu – šāds princips ir vienlīdz svarīgs visās trīs Baltijas valstīs.

Uzticēšanās ir panākumu atslēga

Nav noslēpums, ka ikviens komunikācijas speciālists ir ieinteresēts ciešā un produktīvā sadarbībā ar žurnālistiem, taču panākt to iespējams tikai, nodrošinot medijiem atbilstošu un plašākai auditorijai svarīgu tēmu atspoguļošanu, piedāvājot žurnālistiem iespēju saņemt nepieciešamo informāciju un ļaujot iepazīties ar kontekstu. Strādājot ar globālu zīmolu, jaunumi izplatās ļoti ātri, un ziņas no otras pasaules malas līdz Latvijai vai citām Baltijas valstīm nonāk zibenīgi. Tāpēc ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk, pat neoficiāli, sniegt informāciju žurnālistiem, pirms tā parādās starptautiskajos kanālos. Tas var novērst nepareizu interpretāciju rašanos un vienlaikus nodrošināt medijiem vairāk informācijas, nekā to var atrast internetā un citos avotos. Žurnālisti augstu vērtē iespēju saņemt ekskluzīvu saturu un, daloties ar papildu informāciju, ir iespējams veicināt sadarbības veidošanos un savstarpēju uzticēšanos.

Eiropas Riteņbraukšanas savienība (UEC) Valmierai piešķīrusi tiesības rīkot 2019.gada Eiropas čempionātu BMX riteņbraukšanā, vēsta organizācija.

Papildināts ar Valmieras pilsētas pašvaldības komentāru

Valmieru droši var uzskatīt par Latvijas BMX riteņbraukšanas centru, kurā uzauguši vairāki augstākās klases braucēji, tostarp divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Latvijā iepriekšējo reizi šāda līmeņa sacīkstes notika 2013.gadā Rīgā, taču tad Vecā kontinenta meistarsacīkšu laureāti tika noteikti vairāku posmu kopvērtējumā, bet Latvijā risinājās devītais un desmitais etaps. Zīmīgi, ka togad par Eiropas čempionu kopvērtējumā kļuva tieši Štrombergs, kurš abos Rīgas etapos palika otrais, kamēr vienā uzvarēja Edžus Treimanis.

Tikmēr kopš 2014.gada Eiropas čempionāta medaļnieki tiek noteikti vienās atsevišķās sacensībās, savukārt paralēli tiek rīkota Eiropas kausa izcīņa, kurā dalībnieki sacenšas vairākos posmos.

25 gadus 4944 uzņēmumu vadībā ir vieni un tie paši vadītāji, vairums no tiem ir savu privātuzņēmumu īpašnieki

Laikraksts Dienas Bizness šogad, 13. aprīlī svinēs savu divdesmit piecu gadu dzimšanas dienu. Savu šā gada jubileju mēs vēlamies atzīmēt kopā ar mūsu laikabiedriem Latvijas biznesā un esam uzsākuši to Latvijas uzņēmumu vadītāju interviju sēriju, kas šajā amatā vienā uzņēmumā jau ir vismaz tikpat ilgi, cik pastāv Dienas Bizness, proti, divdesmit piecus gadus. Kā pirmo savu intervējamo šajā rubrikā izvēlējāmies SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidentu Juri Bindi – LMT savu 25 gadu jubileju jau sagaidīja šā gada 2. janvārī. Taču kā rāda SIA Lursoft pētījums, teju 5000 vadītāju jau ceturtdaļgadsimtu atrodas viena un tā paša uzņēmuma vadībā. Tas ir iespaidīgs termiņš, ne katrs darbinieks vienā vietā ir tik garus gadus nostrādājis, turklāt ir notikušas būtiskas izmaiņas ne tikai ekonomikā, bet arī sociālpolitikā. 1992. gadā neatkarīgā Latvija spēra savus pirmos soļus tautsaimniecības transformācijā, dzīvoja ar pagaidu valūtu – Latvijas rubļiem, bija ievedmuitas un izvedmuitas, robežas, bet pašlaik Latvija ir ES dalībvalsts ar eiro, brīvu tirdzniecību, kapitāla, darbaspēka kustību. Izstūrēt savu uzņēmumu cauri visām šīm pārmaiņu vētrām ir augsts sasniegums un vērtīga pieredze, no kuras ir vērts mācīties.

Pagaidām golfs Latvijā popularitātes ziņā atpaliek no citiem sporta un aktīvās atpūtas veidiem, tomēr nozares nākotnes perspektīvas ir pozitīvas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados golferu skaits pieaug un lēnām tiek iznīdēts stereotips, ka šis sporta veids ir pieejams tikai turīgiem ļaudīm. Golfs pamazām ieņem savu vietu ne vien sportistu, bet arī atpūtnieku pulkā.

Šobrīd Latvijā ir viens 18 bedrīšu laukums Ozo Golf Club, pieci deviņu bedrīšu golfa laukumi Viesturi (Jaunmārupē), Reiņa trase (Krimuldā), Odiņi (Tukumā), Avoti (Valmierā) un Usma (Ugālē), kā arī nākamajā gadā pēc rekonstrukcijas tiks atklāts 29 bedrīšu komplekss Jūrmala Golf Course (Salienā). Līdz ar tā atvēršanu Latvija kļūs interesanta arī pasaules golfa tūristiem, kuri kolekcionē vietas, kur spēlējuši golfu. Vēl Latvijā ir četri golfa laukumi, kuros ir četras līdz sešas bedrītes, informē Latvijas Golfa federācija. Tās aplēses liecina, ka Latvijā ir ap 1000 aktīvu spēlētāju, kas ikdienā regulāri spēlē golfu, kā arī piedalās sacensībās. Kopējais spēlētāju skaits ir lielāks, un ik gadu golferu skaits palielinās par 100–200 cilvēkiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Saliena plāno jau šogad pabeigt golfa apartamentu Saliena Golf Estate celtniecību, sacīja Saliena valdes priekšsēdētājs Maikls Makarovs.

Saliena, turpinot attīstību, izveidojis un sācis Baltijā pirmā Golf Estate koncepta realizāciju. Pasaulē nekustamo īpašumu tirgū golfa komplekss un tam blakus dzīvojamais rajons tiek apzīmēts ar terminu Golf Estate, kas tiek atzīts par prestižu un pieprasītu dzīves vietu.

Šodien tika prezentēta Saliena Golf Estate koncepta pirmā kārta. Ir uzbūvētas pirmās divas mājas ar 25 dzīvokļiem, viena no tām nodota ekspluatācijā februārī, bet otra - aprīlī. Atlikušās projekta mājas paredzēts uzbūvēt līdz šī gada beigām, sacīja Makarovs.

Pagājušā gada jūlijā Saliena paziņoja par plāniem Salienas golfa kompleksa tuvumā uzbūvēt piecas mazstāvu dzīvokļu mājas un astoņas rindu mājas. Projektā plānots ieguldīt piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu). Dzīvokļu platība būs no 45 līdz 128 kvadrātmetriem, tajos būs divas līdz četras istabas, un katrā mājā būs tikai no 12 līdz 20 dzīvokļiem. Dzīvokļu pārdošanas vidējā cena ir, sākot no 1400 eiro (980 lati) par kvadrātmetru.

Svētdien Reiņa trasē svinīgi tiks atklāts deviņu bedrīšu golfa laukums.

Kā informē trases īpašnieks Olavs Legzdiņš, pirmās trīs golfa bedrītes tika atklātas pirms diviem gadiem. Tāpat kā pirmās, arī pārējās sešas bedrītes veidotas, izmantojot Ozo Golf Club grīnkīpera Mārtiņa Šternberga konsultācijas. O. Legzdiņš uzskata, ka astoņos hektāros izveidotais deviņu bedrīšu Reiņa Golf laukums varētu ieinteresēt spēlētājus ar panorāmu uz Siguldas un Krimuldas pakalniem un nogāzēm un esošajām laukuma reljefa svārstībām.

Golfa laukuma izveidē trīs gadu laikā kopā ar speciālo tehniku ir ieguldīti no 300 – 350 000 tūkstošiem latu, bet kopā ar viesu māju un pārējo golfa laukumam nepieciešamo infrastruktūru ieguldījumi ir viena miljona latu robežās pēdējo piecu gada laikā, lēš saimnieks. Kopējie ieguldījumi Reiņa trasē pēdējo piecu gadu laikā, rēķinot arī ziemas sporta infrastruktūru, pārsniedzot 2 miljonu latu robežu.

Funikulieris, dzelzceļš, tilti un laukakmeņiem bruģētas ielas – tās ir pavisam netipiskas detaļas priekš golfa laukuma. Taču šādu golfa laukumu ir izveidojuši kādā Šveices ciematiņa Friburgas (Fribourg) iedzīvotāji ar mērķi piesaistīt aizvien jaunus tūristus.

Šī golfa idejas autore ir Selīna Kurti, kas viņai radās izejot praksi Friburgas tūrisma birojā. Šis plāns viņai kļuva arī par viņas diplomdarba projekta tēmu. Idejas unikalitāte iespaidoja viņas šefus, ka viņi nolēma realizēt šo viņas projektu arī dzīvē.

Golfa laukums ar 18 bedrītēm ir izveidots apkārt pilsētai un no daudzām vietām paveras brīnišķīgs skats uz gotikas katedrāli, vecpilsētu un Sarinas upi. Golfa spēles laikā akcents ir likts ne tikai uz pastaigu. Veicot pilnu spēles apli, tūristiem četru stundu laikā būs iespēja pilnībā iepazīties ar pilsētu un tās apkārtni. Tāpat spēles pārtraukumu laikā ir iespēja atpūsties un ieturēt maltīti kafejnīcās un bāros.