«Uzlabotais» Big Mac indekss liecina par to, ka Latvijas lats pret ASV dolāru ir nenovērtēts par 6,1%, blogā interneta vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka izdevums The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts, kā viegli «sagremojams» rādītājs tam, vai valūtas kurss ir «pareizajā» līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris.

«Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem ir nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi,» raksta L. Zorgenfreija.

Pa kaklu no pasūtītājiem Latvijā labi pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks neesot dabūjis, taču atzīst ka vienkāršāk būtu bijis sabiedrībai «pārdot» vienu pašu Šķēli, vienu pašu Šleseru, vai vienu pašu Gunti Ulmani.

Tomēr, pēc viņa domām, nevar rēķināt naudas daudzumu uz deputātu mandātu skaitu, jo partijas atrodas pilnīgi dažādās sabiedrības mīlestības un naida nogriežņa vietās.

Savukārt, ja pirms nākamajām vēlēšanām viņam piedāvātu veidot kampaņu kādai citai partijai, Ē. Stendzenieks vispirms par to apvaicātos A. Šleseram.

Meklē, eksperimentē un uzsit punus

Latvijas uzņēmējiem piederošais SIA Draugiem, kura populārākais biznesa attīstības virziens ir portāls draugiem.lv, vienlaikus nemitīgi mēģina realizēt arī citus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tiesa, lai gan kompānija pērn strādāja ar peļņu un pat nolēma izmaksāt dividendes, ne visas iepriekš veiktās lielās investīcijas attīstībā atmaksājušās, tādējādi nedaudz «iebuksējot» uzņēmuma finanšu stabilitāti.

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz sapropeļa resursa izmantošu Latvijā.

Sapropelis, ko Latvijā mēdz dēvēt arī par melno zeltu, līdz šim var teikt ir nenovērtēts resurss. Vēl jo vairāk, tam pēc apstrādes un ieguves veida ir viens solis līdz naftas produktam. Lai arī klusi un saudzīgi sapropelis jau Latvijā tiek izmantots lauksaimniecībā, kosmetoloģijā un citās nozarēs, lauksaimniekiem joprojām nav pilnvērtīgu zināšanu par vērtīgā dabas resursa visiem ieguvumiem.

Tātad īsumā, kas ir sapropelis. Sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām ir piejaukušās minerāldaļiņas. Kopumā organiskās vielas veido līdz 95%. Tā ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts plašsaziņas līdzekļos, ir influenceri — populāri sociālo mediju lietotāji, kas mēdz pelnīt naudu ar dažādu lietu vai zīmolu reklamēšanu. Kamēr vieni pārmet influenceriem sekotāju maldināšanu, tikmēr lielai daļai bērnu un jauniešu tā šķiet sapņu profesija.

Neraugoties uz šķietamību, arī šis darbs nav bez garoziņas un daudzi influenceri noklusē ēnas puses, ar ko nākas saskarties.

Kā pārdzīvot neizdošanos

Mūsdienās ļoti daudzi jaunieši uzskata, ka kļūt par influenceri ir vienkārši, domājot, ka šis darbs būs viegls un ātri nesīs lielu peļņu. Nenoliedzami, ir gadījumi, kad arī trīspadsmit un četrpadsmit gadus veci jaunieši nopelna salīdzinoši lielu naudu, ar savu komunikāciju tikai pastiprinot mītu, ka peļņa nākusi ātri un viegli. Jaunieši ātri notic šādām iespējām. Daudzi mēģina sākt influencera karjeru, un daļai, piedzīvojot neizdošanos, būtiski krītas pašapziņa.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild optikas salonu tīkla Metropole īpašnieks Jānis Kossovičs. «Uzņēmums, kas balstās uz ģimenes vērtībām. Īsts ģimenes uzņēmums. Uzņēmumus, kas balstās uz cilvēcīgajām vērtībām. Biznesu rada un veido cilvēki, ar kuriem strādāju,» tā savu uzņēmumu raksturo J. Kossovičs. 23 optikas saloni Metropole izvietojušies 18 Latvijas pilsētās.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Maijam finanšu tirgū ir sava reputācija – ne tā labākā

Finanšu tirgos maija mēnesim tiek atvēlēta īpaša nozīme. Tas ir pēdējais mēnesis, pirms oficiāli tiek ievadīta vasara, kuras laikā parasti rūk tirdzniecības apjomi; tāpat šis periods iemantojis cenu ziņā daudz neparedzamāku slavu. Pēc tam jau nāk septembris, kas tiem pašiem akciju tirgiem, skatoties vēsturiski, ir pats neveiksmīgākais mēnesis. Var jokot, ka pēc atvaļinājuma sezonas daudzi nāk uz darbu un tikai tad tā pa īstam saprot, kādas īsti ir savārītas ziepes.

Bet par maiju – Volstrītā šis mēnesis pat tiek saistīts ar teicienu «Sell In May And Go Away». Jau ziņots – vasaru, neskatoties uz silto gaisa temperatūru, akciju tirgos var salīdzināt ar pārziemošanas periodu. Tādējādi ir arī tādi tirgus dalībnieki, kas fiksē nopelnīto pirms vasaras iestāšanas, lai tirgū atkal atgrieztos rudenī (tā pa īstam – septembra vidū vai vēl pat vēlāk).

Sony bezspoguļa fotoaparāts RX10 IV izceļas ar iespaidīgu 25x tālummaiņu, taču par to «jāmaksā» ar smagu, nenoņemamu objektīvu

Viens laikmets, bet tik atšķirīgs skatījums uz aktualitātēm. Ja viedtelefonu lauciņā pāris gadus veci modeļi tiek sludināti kā neglābjami morāli novecojuši, pat ja realitātē tie joprojām tīri labi tiek galā ar saviem pienākumiem, tad fotoaparātu segmentā pārmaiņas notiek krietni lēnāk. Ar palielu nokavēšanos DB rīcībā nonākusī Sony vidējās klases kamera RX10 IV pat apaļus divus gadus pēc pieteikšanas tirgū izskatās gana moderna un joprojām ir aktuāla, kamēr par sērijas 5. paaudzes fotoaparāta izdošanu vēl tikai baumo.

Fotoaparāts oficiāli tika pieteikts kā vidēja izmēra ceļojumu kamera, tomēr par šādu klasifikāciju vēl var padiskutēt. Tās gabarīti ir pamatīgi, un vizuāli tā vairāk atgādina spoguļkameru. Jā, ne tik liela kā profesionāļu spogulene, tomēr šis arī nav viegli jebkurā somā iemetams «ziepju trauks». Turklāt tam ir nenoņemams 24–600 mm izbīdāms objektīvs. Pamatīgs stobrs, kas nodrošina 25x optisko tālummaiņu. Kopā ar akumulatoru un atmiņas karti 132,5x94x145 mm lielā kamera sver 1095 gramus. Tātad vairāk nekā kilogramu. Tas ir nopietns svars ceļojuma kamerai. Ja paredzēta laiska pastaiga pilsētā, tad tas vēl nebūtu nekas traks, bet, ja mērķis ir doties kalnos vai garākā pārgājienā pie dabas, kur varenā tālummaiņa būtu tieši laikā izvairīgu dzīvnieku un putnu «ķeršanai», tad lieks kilograms kaklā vai mugursomā neiepriecinās.

Sabiedrības zināšanas par drošu rīcību internetā pieaug, taču ļaundari meklē aizvien jaunus ceļus pie kārotajiem datiem

Par Eiropas Kiberdrošības mēnesi pasludinātais oktobris ir piemērots laiks ikvienam uzņēmumam un privātpersonai pārskatīt savus digitālos rīkus un to lietošanas paradumus. Lai arī vidusmēra lietotājam varētu šķist, ka dzīvojam drošā kibertelpā, tā nemaz nav, un ļaundaru uzbrukumu skaits nemitīgi pieaug.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv apkopotā informācija par šā gada otro ceturksni liecina, ka trīs mēnešos Latvijas teritorijā tikušas apdraudētas 246 656 unikālas IP adreses, kas ir par 28% vairāk nekā 1. ceturksnī un par 35% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pirms gada.

Neatjauninātu programmu lāsts

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

SIA Sortus radītāji Sabīne Stāle un Andris Meļķis zināšanas par garšvielām un to izmantošanu apguvuši Indijā, taču savās konfektēs viņi izmanto vietējās dabas veltes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Sortus ražo dzērveņu konfektes pūdercukura, dažādu zālīšu, augļu un ogu apvalciņā. To sastāvā var atrast rudzupuķu ziedlapiņas, viršu ziedus, kadiķogas, pīlādžus u.c. Uzņēmuma sortimentā ir vairāk nekā desmit dažādi konfekšu veidi, kas pircējiem tiek piedāvāti asortu veidā. «Tīra daba ir nenovērtētais Latvijas dārgums. Ir vēl ļoti liels potenciāls attiecībā uz dabas lietu izmantošanu pārtikas ražošanā,» uzskata Andris. Pēc Sabīnes uzskata, Latvijā jāizmanto tas, kas mums ir. Andris piebilst, ka izmanto tās garšas, kas ir pazīstamas Latvijas cilvēkiem, tostarp arī kanēli un kardamonu, kas pie mums neaug, tomēr pamatā uzņēmums lieto vietējos augu izcelsmes valsts produktus.

Vācijas miljardiem eiro vērtais atjaunojamo enerģijas resursu infrastruktūras izveides plāns var kļūt par dārgāko kļūdu valsts enerģētikas vēsturē. Paredzētās investīcijas var sāpīgi ietekmēt vāciešu maciņu, bet pievēršanās saules enerģijai atstāj novārtā lētākus atjaunojamos resursus.

Tomēr saules enerģijas nozarei ir spēcīgs lobijs un politiķi tam nespēj pretoties, raksta Vācijas laikraksts Spiegel, norādot, ka nesen jaunais Vācijas vides ministrs Peters Almeiers (Peter Almaier) tikās ar Vācijas atjaunojamo resursu nozares pārstāvjiem un sarunu rezultātus Vācijas sabiedrība drīzumā sajutīs ar lielākiem elektroenerģijas rēķiniem.

Tā jau nākamgad ir visai liela iespēja, ka trīs cilvēku liela vāciešu ģimene elektrības rēķinos papildus samaksās 175 eiro, lai valsts izveidotu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru.

Vācijas medijs atzīmē, ka plānā iekļauti ievērojami atvieglojumi saules enerģijas nozarei, kas esot visdārgākā atjaunojamās enerģijas tehnoloģija, kā arī maz piemērota Vācijas klimatam. Spiegel raksta, ka iepriekš pats P. Almeiers kritizējis Vācijas saules enerģijas plānus, kas valstij nesīšot papildus izdevumus vairāku miljardu eiro apmērā. Tomēr tagad, pēc nokļūšanas vides ministra amatā, viņš esot mainījis savu viedokli.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina uzmanīties no interneta mājas lapas dargums.lv piedāvājuma kļūt par Ķīnas kompānijas C-Telecom Limited akciju īpašnieku, neieguldot savus naudas līdzekļus.

FKTK uzsver, ka piedāvātajā veidā nav iespējams kļūt par uzņēmuma akciju īpašnieku.

Iepazīstoties ar komisijas rīcībā esošo informāciju, FKTK secinājusi, ka šajā piedāvājumā netiek piesaistīti noguldījumi vai ieguldījumi, tāpat netiek piedāvāts veikt reālus darījumus ar finanšu instrumentiem. Tai pašā laikā FKTK vērš uzmanību uz to, ka pakalpojuma saņēmējiem tiek prasīts nosūtīt personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu un bankas kontu. Šāda sensitīva informācija, nonākot pie iespējamiem krāpniekiem, var tikt negodprātīgi izmantota, uzsver komisija.

FKTK atgādina vienmēr kritiski izvērtēt, kam tiek atklāti personas dati. Komisija arī atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības vērsties Valsts datu inspekcijā, ja ir aizdomas par personas datu negodprātīgu izmantošanu vai pieprasīšanu.

Latvijā izveidota mobilā lietotne "Cherries.app", kas ļauj anonīmi un bez maksas nodot nevajadzīgās lietas kādam, kam tās noderēs. Lietotne izveidē ieguldīti aptuveni 45 tūkstoši eiro un izstrādes process aizņēmis aptuveni 9 mēnešus.

Mobilā lietotne "Cherries.app" ļauj anonīmi pievienot sludinājumus dažādās kategorijās, atbilstoši atdodamās lietas specifikai. Lietotnes galvenais mērķis ir kļūt par platformu aprites ekonomikas nodrošināšanai ērtā un ilgtspējīgā veidā.

"Kas ir kāda cilvēka nevajadzīgā lieta, ir kāda cita dārgums un īstena pērle. Esam izstrādājuši mobilo lietotni, kur apmainīties ar lietām, kas ikdienā vairs netiek pielietotas, cerams, samazinot atkritumu daudzumu. Bieži vien mājās putekļus krāj dažādi priekšmenti, kas ir pavisam labi un lietojami, tomēr pārdot to kādam nevar, savukārt nodot labdarībai bieži nav iespējams, īpaši, ja šis priekšmets ir liels, bet tās īpašniekam nav pieejams personīgais transports. Tādos mirkļos talkā var nākt mūsu izstrādātā lietotne, kur, apmaiņā pret virtuālo valūtu - ķiršiem, iespējams sev nevajadzīgām lietām atrast otrās dzīves iespējas," stāsta Mārtiņš Īviņš, "Cherries.app" pārstāvis.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Vēloties nodrošināt savam bērnam kritiskās un radošās domāšanas pamatus, uz Latviju atved ASV izstrādātu un starptautiski pārbaudītu pirmsskolas izglītības programmu

«Piedzimstot bērniem, mainās vērtības – bērns ir milzīgs dārgums un gribas viņam dot visu labāko. Rodas jautājums – ko tieši? Es meklēju universālu, daudzpusīgu un drošu vidi savam bērnam. Vērtējot piedāvājumu Latvijā pirmsskolas un interešu izglītībā, nonācu pie secinājuma, ka esmu pakļauts loterijai, kādā bērnudārzā un pie kāda pasniedzēja mans bērns nonāks. Domāju, ka šobrīd vecāki ir tādā neapskaužamā situācijā – piedāvājums ir gana plašs, bet fragmentārs. Nedomāju, ka viena vai otra fragmentārā nodarbe ir labākais veids, kā atklāt bērna nākotnes potenciālu. Papildus tautas mākslas nodarbībām un sportam svarīga ir kritiskā un radošā domāšana, spēja sadarboties, komunicēt, pašapziņa. Vecākiem ir svarīga drošība, pārliecība, rezultāts. Izrādījās, ka paziņas Krievijā jau desmit gadus strādā ar FasTracKids, tā arī es uzzināju par šo metodi,» stāsta Eduards Filippovs, SIA FasTracKids Latvia valdes priekšsēdētājs. Eduards ir Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumu viņš nodibinājis kopā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas un uzņēmuma Baltic Id valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli. Ideja par programmas īstenošanu viņiem radās 2014. gada vasarā. Gadu viņi strādāja pie programmu ieskaņošanas latviešu valodā un no 2015. gada septembra tā tika piedāvāta pirmajos bērnudārzos un interešu izglītības vietās.

"Amazon" iegājis vēsturē kā pirmais zīmols, kas pārsniedz 200 miljardu ASV dolāru vērtības atzīmi un saglabā pasaules vērtīgākā zīmola titulu trešo gadu pēc kārtas, liecina konsultāciju uzņēmuma "Brand Finance" šā gada pētījums par pasaulē spēcīgākajiem zīmoliem.

Savukārt, saskaņā ar "Brand Finance" aplēsēm "Lidl" un "Aldi" ir visstraujāk augošie zīmoli mazumtirdzniecībā, pierādot, ka e-komercija nav vienīgais veiksmes faktors nozarē.

Ar pasaulē visstraujāk augošā zīmola titulu izceļas elektroauto ražotājs "Tesla".

Interesanti, ka pēc lielākā IPO vēsturē "Saudi Aramco" ir visvērtīgākais jaunpienācējs 2020. gada sarakstā, ieņemot 24. vietu.

"Ferrari" saglabā pozīciju kā pasaulē spēcīgākais zīmols ar zīmola stipruma indeksu (BSI) 94,1 no 100.

Nākamajā mēnesī Ženēvā tiks izsolīts liels rozā dimants, kas kopš Luija XIV laikiem rotājis daudzu Francijas valdnieku kroņus, trešdien paziņojis izsoļu nams «Christie's».

19,07 karātu rozā dimants 1661.gadā tika uzdāvināts Luijam XIV un rotāja kroņus teju visiem valdniekiem, kas sekoja Saules karalim, tostarp tika iestrādāts imperatora Napoleona I kronī.

Dimants ir «mūžīgs skaistuma simbols», Francijas karaliskais dārgums, kas rotājis ne mazāk kā septiņus karaļus un karalienes,» norādīja «Christie's» pārstāvis.

Dimanta nosaukums «Le Grand Mazarin» cēlies no itāļu kardināla un diplomāta Mazarīni vārda. Mazarīni bija Francijas pirmais ministrs karaļu Luija XIII un Luija XIV laikā. Viņš atstāja šo dimantu un citus dārgakmeņus mantojumā Luijam XIV.

«Christie's» atklāja, ka dimants pašreiz atrodas privātā kolekcijā. Izsoļu nams cer 14.novembrī izsolē pārdot to par 5,1 līdz 7,7 miljoniem eiro. Tā būs pirmā reize 130 gados, kad dimants nonācis izsolē.

Norvik Bankas 25. jubilejas gada ietvaros, maija sākumā, Londonas Apollo Theater būs skatāms starptautisku atzinību guvušais iestudējums BRODSKIS/BARIŠŅIKOVS.

Nobela prēmijas laureāta literatūrā dzejnieka Josifa Brodska dzeju režisora Alvja Hermaņa iestudējumā, kuru atbalsta latviešu komanda, interpretēs Rīgā dzimušais un nesen Latvijas pilsonību ieguvušais, izcilais baletdejotājs Mihails Barišņikovs.

Norvik Bankas Padomes priekšsēdētājs Grigorijs Guseļņikovs uzsver: «Mēs izmantojam iespēju atbalstīt šī iestudējuma izrādi Londonā, lai iepazīstinātu pasaules publiku ar mūsdienu latviešu dramaturģiju. Tas, ka pasaules literatūras dārgums tiks pasniegts tieši latviešu režisora interpretācijā vienā no pasaules kultūras centriem, pasaulē slavena Rīgā dzimuša mākslinieka izpildījumā, mums ir dziļi simboliski un ir lielisks paraugs kultūras valodas mijiedarbībai un universālumam, paverot vēl vienu latviešu mākslas daudzveidības šķautni un veidojot jaunas saiknes starp Eiropu, Lielbritāniju, Latviju un visu pasauli.»

Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā 2001. gadā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus kritizējot bijušā kanclera Gerharda Šrēdera «nepareizos» lēmumus, kā vienus no eirozonas krīzes «sākuma punktiem».

«Kanclers Šrēders akceptēja Grieķijas iestāšanos un vājināja Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktu. Abi lēmumi bija būtiski nepareizi un kalpoja kā sākumpunkts šī brīža nepatikšanām,» uzstājoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā, sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka vēlas redzēt spēcīgu eirozonu, kuras sasniegšanai tādās valstīs kā Grieķija nepieciešams veikt nopietnas reformas. «[Vienota eirozona] ir dārgums un svētība un mēs nevaram iedomāties, ka kāds to apšauba. Eiro ir vairāk nekā valūta – šī iemesla dēļ mēs esam izrādījuši solidaritāti, bet solidaritāte vienmēr ir saistīta ar reformu veikšanas atbildību valstīs, kas to saņem,» sacījusi A. Merkele.

Šobrīd vairāk nekā 50 starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros (SBPC) Latvijas galvaspilsētā strādā apmēram 15,5 tūkstoši cilvēku, 2030. gadā šis skaitlis varētu sasniegt pat 38 tūkstošus, liecina SIA Colliers International Advisors dati.

Starptautiskā komunikācija un starptautisku biznesu piesaiste pašlaik ir viena no Rīgas galvenajām prioritātēm, stāsta Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (Live Riga) direktora p.i. Rolands Bogdanovs. Viņš atzīmē, ka pašlaik Live Riga kopā ar Colliers strādā pie kopīgas stratēģijas izveides, lai tuvāko gadu laikā galvaspilsētai piesaistītu pasaules līmeņa spēlētājus, kas uzlabotu gan kopējo dzīves līmeni, gan Rīgas pievilcību citu investoru acīs.

Maina prioritātes

Rīga starptautiskā mērogā joprojām ir kā apslēptais dārgums, jo līdz šim mums vēl nav izdevies izmantot visu pilsētas potenciālu ārvalstu investīciju piesaistē, atzīst R. Bogdanovs. “Tas ir stāsts par attieksmi, proaktivitāti un prioritātēm, kas iepriekšējā RD sasaukuma laikā nebija saistītas ne ar starptautisko investoru piesaisti, ne ar pilsētas starptautisko pozicionēšanu. Rīgas oficiālā mājaslapa pat nebija pieejama angļu valodā, arī komunikācija sociālajos tīklos nebija uz biznesu orientēta, turklāt galvenokārt notika tikai latviešu un krievu valodā. Bija citi prioritārie tirgi un nozares, kā rezultātā Rīgas vārds globālā mērogā neizskanēja tik skaļi, cik gribētos. Šobrīd Rīgas starptautiskā komunikācija ir mūsu prioritāte,” skaidro RD pārstāvis.

Par Rīgas pils kastelas daļas rekonstrukcijas un restaurācijas jeb Rīgas pils būvniecības otrās kārtas metu konkursa uzvarētāju kļuvis arhitektūras biroju MARK arhitekti un Sudraba arhitektūra piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rekonstruējot Rīgas pili Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām, konkursā uzvarējušie arhitekti aicina to veidot par vietu, kur Rīgas pils vēsture satiekas ar Latvijas vēsturi un Latvijas laiku.

Arhitektoniskā risinājuma līdzautors Reinis Liepiņš (Sudraba arhitektūra) uzsver, ka Rīgas pils kastelai ir ļoti bagāta vēsture, kas labi saglabājusies, tāpēc katram pārveidojumam jātiek rūpīgi izsvērtam. Vienlaikus muzejs prasa labas, pielāgojamas ekspozīciju telpas, kas atbilst mūsdienu apmeklētāju vajadzībām. Stāstot par arhitektoniskās vīzijas rašanos, Liepiņš atgādina, ka Rīgas pilī zem viena jumta atradīsies divas dažāda atvērtības līmeņa institūcijas – priekšpils jeb Valsts prezidenta kanceleja, kas ir slēgta un diskrēta apbūves daļa, un kastela jeb Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs, kam jākļūst par atvērtu un visiem pieejamu zināšanu un izglītības telpu par Latvijas valsti un tās vēsturi. Tādēļ kastelu paredzēts atjaunot kā gaišu atvērtu telpu ar delikātiem vēstures atsegumiem.

Saūda Arābija taupības pasākumu ietvaros trīskāršo pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai atbalstītu tās koronavīrusa skarto ekonomiku, ziņo "BBC".

Valdība arī paziņojusi, ka tā pārtrauks iztikas pabalstu izmaksu, lai uzlabotu valsts finansiālo situāciju.

Ar naftu bagātā nācija pieredzējusi ienākumu kritumu, jo pazeminājušās melnā zelta cenas.

Saūda Arābija PVN pirmo reizi ieviesa pirms diviem gadiem kā daļu no centieniem samazināt savu atkarību no pasaules jēlnaftas tirgus.

Saūda Arābijas valsts ziņu aģentūra vēsta, ka no 1. jūlija PVN palielināsies no 5% līdz 15%, bet iztikas pabalsta izmaksas tiks apturētas no 1. jūnija.

Pabalsts 245 eiro apmērā mēnesī valsts darbiniekiem tika ieviests 2018. gadā, lai palīdzētu kompensēt palielināto finansiālo slogu, ieskaitot PVN un benzīna cenas pieaugumu.