Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Pēdējā gada laikā e-komercija ir kļuvusi par vienu no šā brīža aktuālākajām nozarēm, domājot gan par klientu ērtībām, gan uzņēmējdarbību. Šo tendenci apliecina Baltijas e-komercijas līderis „PHH Group”, kurā iekļaujas arī 220.lv, nodrošinot Marketplace platformu tirdzniecībai jau vairāk nekā 3500 pārdevējiem. Pievienošanās jau esošai e-komercijas platformai uzņēmējiem sniedz iespējas, kas citkārt nebūtu iespējamas. Ar Marketplace ātrāk tiek gūta atpazīstamība pircēju vidū, paātrināta izaugsme Latvijā, kā arī īsākā laikā tiek paplašināts darbības lauks, ieejot Lietuvas un Igaunijas tirgos, bet drīzumā – Somijā. Par to ir pārliecinājusies arī Svetlana Jauce, uzņēmuma “Refan Kosmētika” direktore, kuras vadītā uzņēmuma pieredze atgādina, ka e-komercija šobrīd ir pieejama ikvienam uzņēmumam.

No fiziskā veikala aizvēršanas uz tirdzniecību internetā – kā tas notika?

S. Jauce norāda, ka uzņēmums “Refan Kosmētika” Marketplace pievienojies jau kopš platformas izveides un tas bijis viens no pirmajiem, kas izmēģinājis tirdzniecību 220.lv. Turpina S. Jauce: “Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ nolēmām uzsākt tirdzniecību 220.lv, bija iespēja paplašināties Lietuvā un Igaunijā, un, kā vēlāk izrādījās, pavisam drīz šāda iespēja būs arī Somijā. Kamēr norit tirgus apvienošanās process un Marketplace drīzumā pavērs ceļu uz Somiju, mēs jau paralēli apgūstam šo tirgu un tā patērētāju, lai brīdī, kad uzsāksies tirdzniecībā, mēs būtu gatavi! Šo tirgu apvienošanās sniegs nebijušas iespējas kā vietējiem pircējiem, tā mums – tirgotājiem, piedāvājot plašāku un vēl daudzveidīgāku sortimentu. Jau tagad redzam cik liela daļa iedzīvotāju ir pilnībā pārgājusi uz pirkumu veikšanu tiešsaistē un, domāju, ka šī tendence neapstāsies.” Vienlaikus viņa atklāj, ka šovasar tika pieņemts lēmums par “Refan Kosmētika” fiziskā veikala slēgšanu un pilnīgu pāriešanu uz e-komercijas tirdzniecību.

Aptieku tīkls "Apotheka" jaunā biznesa virzienā "Apotheka Beauty" iegulda vairākus simtus tūkstošus eiro.

Pirmais skaistuma veikals tiek atvērts šodien t/c "Riga Plaza", bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vienu šāda tipa veikalu, kā arī internetveikalu.

"Mēs vienmēr esam rūpējusies par veselību un organisma stiprināšanu, bet pēdējos gados šis jautājums kļūst daudz plašāks un ietver arī ādas veselību. Arvien biežāk cilvēki lieto aptiekas kosmētiku un šai kategorijai ir liela nozīme. Tomēr aptieku telpas ir ierobežotas, tāpēc nolēmām spert soli tālāk un atvērt speciālo skaistuma veikalu, kurā ir plašs produktu klāsts – gan dermatoloģiskā kosmētika, gan arī skaistuma pakalpojumi un sejas procedūras," saka Jānis Kūliņš, SIA "Apotheka" valdes loceklis.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Kas ir labāk – iegādāties kosmētiku fiziskajā veikalā vai internetā? Lai arī daudzi joprojām izvēlas veikt savus pirkumus fiziskajos veikalos, it sevišķi iegādājoties dekoratīvo kosmētiku, jo ir iespēja izmantot testerus pirms produkta iegādes un apskatīt produktu reālajā dzīvē, arvien vairāk cilvēku pērk kosmētiku arī internetā. Kādi ir vērtīgākie ieguvumi kosmētikas iegādei interneta veikalā un fiziskajā veikalā un kur labāk veikt pirkumus?

Kosmētikas interneta veikalu priekšrocības

Gandrīz ikviens kosmētikas interneta veikals piedāvā ļoti plašu produktu daudzveidību, dažādas akcijas un īpašos piedāvājumus, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pircēji izvēlas online veikalu. Taču arī fiziskie veikali neatpaliek dažādu akciju rīkošanā, izdevīgu cenu piedāvāšanā un sortimenta papildināšanā. Tad kāda ir būtiskākā priekšrocība kosmētikas iegādei internetā? Tas viennozīmīgi ir iepirkšanās ērtums un arī ātrums. Lai arī daudzi izbauda pastaigas pa veikaliem, bieži šai nodarbei var nepietikt laika. Arī ilgstoša stāvēšana pie veikala plauktiem un produktu pētīšana dažkārt var kļūt par visai nogurdinošu procesu. Tāpēc talkā nāk ērtā iepirkšanās internetā, kas ļauj no mums ērtas vietas un vēlamajā laikā veikt nepieciešamos pirkumus. Ne mazāk svarīgi, ka šis process norit diezgan ātri, it sevišķi, ja zini, kādi produkti ir vajadzīgi – daži klikšķi un preces jau tiek gatavotas nosūtīšanai klientam.

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

Kosmētikas zīmola "Labrains" mērķauditorija ir cilvēki ar ļoti jutīgu, reaktīvu ādu, kam ir rozācija vai dermatīts – pasaulē katram desmitajam cilvēkam ir šādas problēmas.

"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds būs arī arī SIA “Dzintars Production” juridiskais nosaukums.

Kosmētika ar zīmolu “Dzintars” veikalu plauktos nonāks jau šā gada martā, prognozē uzņēmuma pārstāvji, ja COVID-19 izplatība un valsts noteiktie ierobežojumi būtiski neietekmēs uzņēmuma darbību.

Udalova kļuvusi par Dzintars Production līdzīpašnieci 

Šomēnes notikušas izmaiņas kosmētikas ražotāja SIA "Dzintars Production" dalībnieku sarakstā,...

“Mēs sāksim ar “Dzintars” produkciju, pakāpeniski veidojot jaunas produktu līnijas ar jauniem zīmoliem,” skaidro “H.A. Brieger” vadītāja un līdzīpašniece Anastasija Udalova.

“Strādājot pie “Dzintars” produktu izveides, īpašu uzmanību pievērsām tam, lai produkcija būtu maksimāli dabiska, bet vienlaikus pieejama plašai sabiedrībai. Mūsu mērķis ir vismaz 94% dabisku sastāvdaļu produktā, lai cilvēkam veikalā nebūtu jāizvēlas starp cenu un dabiskumu,” skaidro A.Udalova, norādot, ka “Dzintars” produktu līnija saglabās iepriekšējo cenu kategoriju – pieejamu plašai auditorijai.

Plāno atjaunot ražošanu Dzintarā 

Igaunijas industriālā grupa "Skinest Group" plāno dažu mēnešu laikā atjaunot ražošanu maksātnespējīgajā...

“H.A. Brieger” šobrīd strādā gandrīz 40 darbinieki. Paredzams, ka pakāpeniski, paplašinot un audzējot darbības apjomus, tiks palielināts arī ražotnes darbinieku skaits.

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.

Pirmajā pusgadā AS Madara Cosmetics īpaši svarīgs projekts bija pievienošanās process jaunam nozīmīgam tirgus segmentam – dekoratīvajai kosmētikai – un ar to saistītie sagatavošanās uzdevumi, šā gada pirmā pusgada pārskatā norāda AS Madara Cosmetics.

Dekoratīvā kosmētika pasaulē veido trešo lielāko skaistumkopšanas nozares kategoriju pēc ādas kopšanas/saules aizsargkrēmu un matu kopšanas produktiem. Dekoratīvās kosmētikas segments pasaulē turpina augt ar stabilu 6% rādītāju. Sociālie plašsaziņas līdzekļi, tostarp selfiju kultūra, veicina kategorijas izmaiņas un attīstību, sniedzot interesantas iespējas jaunu produktu ieviešanai tirgū, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Lai gan aizvien populārākas kļūst dabiskās tendences, dekoratīvās kosmētikas segmentā joprojām dominē ierastie dekoratīvās kosmētikas zīmoli, kuru dabiskuma jēdzieni ir ļoti ierobežoti. Ņemot vērā tirgus gatavību un sekojot īpaši veiksmīgai saules aizsarglīdzekļu, tostarp CC (toņa korekcijas) krēmu ieviešanai tirgū, kas ir ādas kopšanas un dekoratīvo kosmētiku apvienojoši produkti, uzņēmums ir nolēmis turpināt ieguldījumus pigmenta formulu izpētē un attīstībā un ražošanas metodēs.

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Pārliecinoties, ka nepieciešams steidzami risināt Covid-19 atbalsta saņemšanas jautājumu skaistumkopšanas nozarē, jāveido nozarei specifisks atbalsta pasākums, lai sniegtu atbalstu.

Tā trešdien pēc tikšanās ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. “Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Nozarē strādā aptuveni 9000 speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai pusotrs tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo jautājumu, tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos atbalstam, kā arī veidosim nozarei specifisku atbalsta pasākumu, lai sniegtu atbalstu,” norāda J. Reirs.

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos. Piedāvātais risinājums paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās situācijas laikā darba ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai personai vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 500 eiro.

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus.

Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Jaunajā mācību gadā Mārupes pamatskolā stundas vadīs arī novada uzņēmumu vadītāji un darbinieki, informēja izglītības iestādes pārstāvji.

To paredz skolas vecāku iniciatīvas grupas, skolas administrācijas un skolotāju kopīgi izstrādātā Mārupes pamatskolas attīstības programma «Skola dodas dzīvē - dzīve ienāk skolā».

No septembra 7. un 9.klasēm matemātikas, fizikas, dabaszinību un bioloģijas stundas notiks gan ārpus skolas telpām - sešos Mārupes novada uzņēmumos, gan kā ierasts skolā, bet stundas kopā ar priekšmetu skolotājiem vadīs uzņēmumu pārstāvji.

Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča norāda, ka, pateicoties skolas vecāku iniciatīvai, pamatskolā šogad tiks sākts ieviest «Skola 2030» idejas. «Reformas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kas prot risināt reālās dzīves izaicinājumus un veidojas par laimīgu un atbildīgu personību,» norāda direktore.

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Covid-19 pandēmija sekmē kosmētikas pārdošanu e-komercijas kanālos, atzina kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados kosmētikas tirdzniecības apmēri e-komercijas kanālos strauji aug, kamēr mazumtirdzniecībā veikalos pieaugums ir neliels.

"Proporcija visu laiku nosveras par labu e-komercijai. Pandēmija šo procesu tikai paātrinās un tirdzniecība arvien vairāk nosvērsies e-komercijas pusē. Tomēr nebūtu vietā arī pārspīlējumi, jo fiziskie tirdzniecības kanāli saglabāsies, tikai proporcija mainīsies un abi šie tirdzniecības kanāli kļūs līdzvērtīgi," teica Iltners.

Tāpat viņš norādīja, ka tieši pašlaik ir redzams, ka kosmētikas nozarē rodas arvien vairāk projektu un zīmolu, kuri ir paredzēti izplatīšanai tikai e-komercijas vidē un šī tendence varētu kļūt stiprāka.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

2015. gadā SIA Zeltlejas sāka veidot pirmos smiltsērkšķu stādījumus. Šobrīd platība, kurā tiek audzēti smiltsērkšķi ogu ieguvei, ir 24 hektāri un sagaidīta pirmā komercraža

Tieši pirms ogu novākšanas tika sarīkoti smiltsērkšķu svētki un top Smiltsērkšķu nams. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks savu smiltsērkšķu dārzu Jelgavas novada Platones pagastā sākuši iekopt pirms četriem gadiem. Pirmais lauks iestādīts 10 hektāru platībā, bet nu jau tie ir 24 hektāri, turklāt plāni tuvākajai nākotnei ir paplašināt dārzu līdz pat 50 hektāriem. Šogad sagaidīta pirmā komerc- raža – no 10 hektāriem tika novāktas 30 tonnas smiltsērkšķu ogu. «Mēs visu darām ar lielu aizrautību, iedvesmu un mīlestību. Kvalitatīvi un atbildīgi audzējot, mēs vēlamies cilvēkiem sniegt dabīgus, veselīgus un augstvērtīgus produktus. Smiltsērkšķu dārzs ir īpaši izveidots, tajā tiek audzēti tikai vienas šķirnes – Tatjana – Latvijā selekcionēti smiltsērkšķu stādi, kuru ogas ir ar paaugstinātu eļļas un karotinoīdu saturu,» stāsta SIA Zeltlejas saimniece Elīna Cēsniece. Abi uzņēmēji pirms tam darbojušies citās nozarēs, bet vēlējās attīstīt arī kaut ko savu, saistītu ar zemi un savām saknēm, kas sagādātu īstu prieku un aizrautību. Izvēle kritusi par labu smiltsērkšķiem. Pēc diviem gadiem radies zīmols ZELT un no pirmajām ogām ražoti produkti. ZELT vēsta par šī uzņēmuma galveno mērķi – zelt un plaukt.