Latvijā iegūtus mālus iespējams izmantot tonālo krēmu, sejas masku, losjonu, ultravioleto (UV) starojumu aizturošu saules aizsardzības krēmu un citu kosmētisko līdzekļu izgatavošanai, izpētījusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jaunā zinātniece Inga Dušenkova.

Šī ir pirmā reize, kad kāds zinātnieks ir izpētījis Latvijas mālu fizikāli ķīmiskās īpašības, lai uzzinātu, vai māls ir izmantojams kosmētisko produktu ražošanā. Tāpat pirmo reizi ir pētīta ādas taukos esošu organisko savienojumu absorbcija uz māliem.

«Mālu pielietojums kosmētikā nav nekas jauns, tomēr Inga Dušenkova savā pētījumā ir atklājusi būtisku niansi - māla spēju aizsargāt no UV starojuma. Pateicoties šai īpašībai, Ingas izstrādātajiem krēmiem nav nevēlamu blakusiedarbību,» jaunās pētnieces darbu skaidro RTU asociētais profesors Visvaldis Švinka.

I. Dušenkova izpētes darbā pārliecinājusies, ka ķīmiski neapstrādātā veidā māli izmantojami kā attīrošas sejas maskas. Smalkāko mālu frakciju var izmantot pastās un losjonos, nepieciešamās konsistences iegūšanai, emulsiju stabilizēšanai un arī kā UV filtrus saules aizsargkrēmos un citos kosmētiskajos produktos. Piemēram, brūnās krāsas mālus var pievienot tonālajiem krēmiem kā pigmentu, vienlaicīgi arī nodrošinot aizsardzību pret UV starojumu.

V. Švinka izceļ arī jaunās zinātnieces metodi mālu attīrīšanai, ar kuras palīdzību var iegūt augstas kvalitātes izejvielas ne tikai kosmētisko produktu, bet arī kompozītmateriālu uz polimēru bāzes izgatavošanai.

I. Dušenkova šī gada februārī aizstāvēja promocijas darbu par Latvijas mālu sagatavošanas tehnoloģijas izstrādi un īpašību pētījumu izmantošanai kosmētiskajos produktos.

Kaut arī māls kopš seniem laikiem ir izmantots ādas attīrīšanai un kā pretiekaisuma līdzeklis dažādu brūču un kairinājumu dziedināšanai, pašlaik Latvijā tas kalpo galvenokārt būvmateriālu un keramikas materiālu ražošanā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra