Izvēršot darbību eksporta tirgos, Jelgavas rūpnīca Latvijas piens plāno palielināt kvalitatīva piena iepirkumu vismaz par 50% jau tuvākajos mēnešos, vienlaikus regulāri maksājot zemniekiem par piegādāto pienu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.

«Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu,» sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.

Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.

«Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav,» norādīja Skudra.

Tāpat viņa sacīja, ka iepriekšējās pāris nedēļās Latvijas piens veicis plānotos tehniskos remontdarbus un sagatavojies kārtējai starptautiskai sertifikācijai (BRC), kas ir viens no stingrākajiem brīvprātīgi piemērojamajiem pārtikas nekaitīguma un kvalitātes vadības standartiem pasaulē.

Uzņēmuma produkti tiek eksportēti uz 11 valstīm, tostarp Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu, kā arī tiek pētītas eksporta iespējas uz Tuvajiem Austrumiem, Āfriku un Dienvidāziju. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%.

Kā ziņots, Latvijas piens lielākajam akcionāram - kooperatīvam Trikāta KS - par pērn iepirkto pienu palicis parādā 3 036 600 eiro, līdz ar to kooperatīvs nav spējis attiecīgi norēķināties ar saviem biedriem, šā gada 6.augustā nonākot līdz maksātnespējai, kā dēļ varētu tikt pārdota kooperatīva 55,63% rūpnīcas kontrolpakete. Lai atmaksātu parādu, rūpnīca kooperatīvam līdztekus jaunam nomaksas grafikam piedāvāja ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro.

Tāpat no šodienas mainīts rūpnīcas padomes sastāvs, no amata atceļot padomes priekšsēdētāja vietnieku Trikātas KS līdzšinējo vadītāju Uldi Krievāru un viņa vietā ar maksātnespējas administratores lēmumu ieceļot bijušo Lietuvas AS Žemaitijos pienas Eksporta daļas vadītāju Rimantu Baneviču, kuram ir zināšanas pārdošanā tieši piensaimniecības nozarē.

Padome turpinās darbu kā līdz šim - piecu cilvēku sastāvā. Priekšsēdētāja amatā darbu turpinās finansists Valdis Siksnis, kā arī pārējie Latvijas piena dalībnieki - kooperatīva Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, kooperatīva VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un kooperatīva Dzēse valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.

Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtās Latvijas piena pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat Latvijas piens ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - šā gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

Latvijas piena dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse, kā arī Piena partneri KS, apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā Piena partneri KS izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī Latrapam, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju patlaban Latvijas piena īpašnieki ir kooperatīvi Trikāta KS ar 53,66% kapitāldaļu, Dzēse ar 20,94% kapitāldaļu, Latraps ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī VAKS ar 5,87% kapitāldaļu.

Latvijas piena provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013.gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra