Pārliecinot baltkrievus par savu nodomu atbilstīgumu vietējās sabiedrības interesēm, Baltkrievijā var izvērst visai veiksmīgu biznesu pretimnākošā vidē, skaidro auditorkompānijas KPMG Baltics vecākais menedžeris Edgars Voļskis.

Kā vērtējat Latvijas un Baltkrievijas biznesa attiecības?

Latviešu investīcijas Baltkrievijā zināmā mērā pašlaik ir ierobežotas. Es teiktu, ka tas ir informācijas trūkuma dēļ par iespējām Baltkrievijā, jo trūkst patieso stāstu, kā to izdarīt un nokļūt līdz panākumiem. Traucējoši varētu būt tas, ka mūsu uzņēmējiem iepriekš ir bijusi pieredze Krievijā, kur investīcijām ir savas grūtības un politekonomiskie šķēršļi, un viņi domā – aha, te būs tāpat! Bet nebūt nē – tur tas tā nav.

Un kāda ir atšķirība?

No savas pieredzes ar KPMG varu teikt, ka aina tur ir divējāda. Ja cilvēks nāk uz Baltkrieviju ar domu, ka gada laikā viņš tur ātri investēs un tikpat ātri dabūs naudu atpakaļ, tad tie ir maldi. Bet ja iet ar stratēģisku mērķi trīs, piecu vai pat desmit gadu perspektīvā, tad šai ziņā Baltkrievijā tiešām ir Latvijas uzņēmēju veiksmes stāsti. Mēs esam tāds samērā neliels latviešu pastāvīgo uzņēmēju pulciņš, kas tur aktīvi darbojas un ir sasnieguši labus rezultātus.

Biznesa kultūra Baltkrievijā ir grūta tādā ziņā, ka tur nekas nenotiek vienā dienā, arī mēneša laikā visdrīzāk gan ne, un panākumi ļoti bieži nebūs arī pēc gada. Pats Baltkrievijā darbojos kopš 2007. gada decembra, un šodien es varu teikt – jā, ir pietiekami lieli rezultāti un ir bijuši veiksmes stāsti, bet biznesa līkne ir bijusi gan ar augšupeju, gan kritieniem.

Bet kāpēc šī piesardzība, lēnīgums vai kā to saukt?

Jāņem vērā Baltkrievijas politiskā vide, kas tieši saistās ar uzņēmējdarbības vidi. Ja tu ieej tajā tirgū un domā strādāt tikai pats, neiesaistot un nefinansējot vietējos resursus, tad tev diez vai kas sanāks. Baltkrievijā ir svarīga vietējo resursu, arī cilvēkresursu, piesaistīšana. Sevišķi tādā ziņā, ka ļoti svarīgi ir sakari noteiktās politekonomiskās aprindās, lai no vienas puses tev būtu atbalsts, veidojot biznesa kontaktus, no otras – lai tev būtu atbalsts un zināmā mērā aizsardzība no pašvaldībām un valsts pārvaldes puses. Saliekot šo kopā un attīstot šo tīklu, tas tev dod pamatu, labu platformu turpmākai attīstībai. Jo pirmais gads visdrīzāk paies, veidojot šo platformu – iepazīstoties ar cilvēkiem, saprotot, cik viņi ir spējīgi, kādus lēmumus un kur viņi pieņem, kāda ir apkārtējā regulējošā joma. Kad nu tas šā gada laikā ir finansēts un izturēts, tad ir pamats arī tālākai attīstībai.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra