Vietējie produkti ir Latvijas iedzīvotāju vidū labi novērtēti, un to kvalitāte bal­stās augstajos vides veselības rādītājos, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā var secināt pēc divu šogad veiktu pētījumu rezultātiem. Pirmkārt, Latvijas vide ierindojusies augstajā astotajā vietā šogad veiktajā Jeilas universitātes pētījumā par vides kvalitāti. Pie tam Latvijas vide atzīta par ekoloģiskāko Austrumeiropā, uzsver Vides ministrs Raimonds Vējonis. Pētījuma ietvaros tikušas izvērtētas 149 pasaules valstis pēc 25 vides kvalitātes rādītājiem un Latvija saņēmusi 88.8 punktus no 100 iespējamajiem. Pie tam divās kategorijās Latvija ieguvusi maksimumu - visatzinīgāk vērtēti ūdens un meža resursi. Abas pārējās Baltijas valstis pirmajā desmitniekā nav tikušas - Lietuva ar 86.2 punktiem ierindojusies 16. vietā, bet Igaunija ar 85.2 punktiem - 19. vietā, norādīja Vides ministrs. «Varam būt lepni, ka dzīvojam tik tīrā vidē, lai mūsu zemē būtu iespējams izaudzēt kvalitatīvus pārtikas produktus,» uzskata R. Vējonis.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Lai atvieglotu preču kustību pāri muitas robežām un dotu iespēju Eiropas komersantiem konkurēt pasaules tirgū, atzītā komersanta sertifikāta turētājiem muitas procedūru piemērošanā būs plašākas pilnvaras.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu.

Atzītais komersants ir tāds komersants, kas ir godprātīgs starptautiskās tirdzniecības dalībnieks, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Šādi īpašie nosacījumi vairāk motivēs komersantus saņemt atzītā komersanta sertifikātu (šobrīd atzītā komersanta statuss Latvijā piešķirts 5 komersantiem), cer FM. Piemēram, noteikumu projekts paredz, ka atzītā komersanta sertifikāta turētājs, ja viņš vienlaikus ir arī vietējās muitošanas atļaujas turētājs, varēs vietējās muitošanas procedūru piemērot attiecībā uz precēm, uz kurām citos apstākļos vietējās muitošanas procedūru piemērot nav atļauts (piemēram, zāles).

Lai arī pašlaik Austrumeiropas problēmas tiek uzsvērtas vairāk nekā Rietumeiropas, patiesībā situācija nemaz nav tik slikta, piemēram, salīdzinot šo reģionu banku ārējā parāda apjomus, raksta Financial Times.

Austrumeiropas valstis ir arī pierādījušas sevi kā daudz elastīgākas krīzes apstākļos nekā Rietumeiropas valstis. Kamēr kompānijas samazina darbinieku skaitu gandrīz jebkurā pasaules valstī, Austrumeiropa iet vēl tālāk, samazinot algas arī atlikušajiem darbiniekiem. Lai gan Austrumeiropā algas ir mazākas nekā Rietumeiropā, šajā reģionā darbadevēji samazina savu darbinieku algas pat par 30%. Arī šī reģiona valstu valdības ir spērušas konkrētus soļus taupības režīma virzienā, vissevišķi Latvijā, kur arī ministriem samazinātas algas. Neviens nevēlas šādu rīcību, taču, pārdzīvojot dažādas ekonomikas problēmas, Austrumeiropa ir pierādījusi, ka spēj labāk pārciest šādus šokus nekā Rietumeiropa.

Uzņēmuma augstākās vadības pārstāvji bijuši iesaistīti 26% no krāpšanas gadījumiem uzņēmumos, liecina auditorkompānijas KPMG veiktais pētījums.

Uzņēmumu vadītāju dalība krāpšanā pieaugusi, jo 2007.gada pētījumā tika konstatēti 11% šādu gadījumu. informēja SIA KPMG Baltics mārketinga un komunikāciju koordinatore Ilze Bule.

Kā uzskata "KPMG" Finanšu izmeklēšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Džimijs Helms, dati par augstākās vadības pārstāvju biežāku iesaistīšanos krāpšanas shēmās ir brīdinājuma signāls visiem uzņēmumiem. «Pastāvīgi izjūtot spiedienu sasniegt uzņēmumam noteiktos mērķus laikā, kad uzņēmējdarbība vēl tikai atkopjas no krīzes, vadības pārstāvji varētu justies spiesti manipulēt ar finanšu rezultātiem,» pieļāva Helms.

Austrijas, Zviedrijas un citu valstu bankas, kurām ir filiāles Austrumeiropā varētu piedzīvot reitingu samazināšanu, jo šo banku pārstāvēto valstu ekonomiskā situācija turpina pasliktināties.

Tā savā ziņojumā norādījuši reitingu aģentūras Moody’s speciālisti, vēsta Bloomberg.

Capital Economics pētījums liecina, ka Austrijas, Itālijas, Francijas, Beļģijas, Vācijas un Zviedrijas bankas ir izsniegušas 84% no Rietumeiropas banku aizdevumiem Austrumeiropā. Šī reģiona valstu ekonomikas kļūst arvien vājākas.

Starptautiskais Valūtas fonds jau ir apstiprinājis aizdevumus Latvijai, Ungārijai, Serbijai un Ukrainai. Turklāt pēc atbalsta varētu vērsties arī Bulgārija, Rumānija, Lietuva un Igaunija, jo globālā recesija no sliedēm izsit arvien vairāk banku.

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Birmingema atzīta par Eiropas visgarlaicīgāko pilsētu, kamēr Londonā tikusi pie titula – pilsēta ar vissliktāko virtuvi. Šādi secinājumi izdarīti TripAdvisor pētījumā, kurā aptaujāti 2 963 Eiropas iedzīvotāji.

Neskatoties uz slikto ēdienu un to, ka tā arī atzīta par dārgāko galapunktu Eiropā, Londona aptaujā tomēr ieguvusi Eiropas visaizraujošākās pilsētas statusu.

Roma atzīta par tūristiem vispievilcīgāko pilsētu, tāpat arī par labāko Eiropā atzīta arī Romas virtuve. Tajā pat laikā gan Roma atzīta arī par Eiropas pilsētu, kurā ir visgrūtāk orientēties.

Par visbīstamāko pilsētu Eiropā atzīta Stambula, kamēr par drošākajām trim atzītas Ženēva, Cīrihe un Londona.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras nonākušas finanšu krīzes spaidos, var rēķināties ar starptautisko palīdzību. Tā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel), solot solidaritāti bijušajām komunisma valstīm Austrumeiropā, raksta Bloomberg.

Vācijas valdība ir piekritusi risināt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par iespējamām palīdzēt pārstrukturizēt Austrumeiropas bankas, sacījusi A. Merkele.

"Mēs palīdzēsim [ES] dalībvalstīm, kas nonākušas finanšu grūtībās," teikusi A. Merkele savā runā Berlīnē pirms došanās uz ES samitu Briselē. "Mēs to parādījām Ungārijas un Latvijas gadījumā. Un, ja tas skars citas dalībvalstis, mēs darīsim to pašu," tā A. Merkele. Viņa gan neko neminēja par papildus līdzekļiem.

Austrumeiropa ir "svarīgs eksporta tirgus" Vācijai, sacījusi A. Merkele. "Ja kredītu un finanšu tirgi šajā reģionā apsīktu pilnībā, tas ne tikai kaitētu šīm valstīm, bet gan norāda uz to, ka palīdzības sniegšana ir mūsu pašu interesēs. Un mēs vēlamies palīdzēt."

Austrumeiropā ekonomikas atjaunošanās notiks ļoti lēni, bet riski saglabāsies, īpaši Krievijā, Ukrainā, Latvijā un Ungārijā, paziņojis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Ēriks Berglofs, ziņo Reuters.

Maijā ERAB ir pārskatījusi minētā reģiona ekonomisko prognozi 2009. gadam un tagad ziņo, ka 2009. gadā Austrumeiropā vidēji ekonomika saruks par 5.2 %. Taču oktobrī atkal paredzēts pārskatīt šo prognozi. Viņš arī norādīja, ka Austrumeiropā ir jāturpina īstenot dažādas atbalsta programmas. Viņš arī piebilda, ka lielākajā daļā valstu, izņemot Lietuvu, ekonomikas lēnām stabilizējas. Savukārt par «karstajiem punktiem» ekonomikā viņš nosauca Ukrainu, Latviju un Ungāriju.

Ekonomists gan norādīja, ka visticamāk ERAB uzlabos prognozi Austrumeiropā 2010. gadam. Maijā ERAB bija prognozējuši, ka 2010. gadā Austrumeiropā ekonomiskā izaugsme būs 1.4 %.

Ē. Berglofs norādīja, ka valstīm, kurās vēl nav ieviests eiro, vajadzētu «piebremzēt» savas ambīcijas šajā jautājumā.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

Globālā finanšu krīze līdz šī gada beigām nabadzībā varētu «iedzīt» 11 miljonus Austrumeiropas un Centrālāzijas iedzīvotāju, savukārt vēl 23 miljoni šī reģiona iedzīvotāji varētu nonākt uz nabadzības sliekšņa.

Tā liecina Pasaules Bankas jaunākais ziņojums.

Tajā norādīts, ka mājsaimniecības Austrumeiropā visvairāk cietušas no kredītu tirgus saspīlējuma, pieaugošajām cenām un bezdarba līmeņa palielināšanās. Pētījumā tiek lēsts, ka aizvien vairāk mājsaimniecības Austrumeiropā varētu pieteikt maksātnespēju, nevarot tikt galā ar saviem hipotekārajiem kredītiem.

Agrāk notikušo krīžu laikā, cilvēki varēja atrast papildus darbu, vai doties pelnīt uz ārvalstīm, taču pašreizējās krīzes raksturs šādas alternatīvas ir padarījis gandrīz neiespējamas, teikts ziņojumā.

Pasaules Banka norāda, ka valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir vidēji liels un kur patlaban ir vislielākā ekonomiskā lejupslīde, visticamāk, būs vērojams vislielākais nabadzības pieaugums.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

No šodienas, 11.oktobra personas bez Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, varēs apmeklēt tikai noteiktas kategorijas veikalus, paredz pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē iekštelpās varēs sniegt pārtikas veikalos, kur 70% no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barības un preses izdevumi, aptiekās, tajā skaitā veterinārās aptiekās, optikas veikalos, dzīvnieku barības veikalos, preses tirdzniecības vietās, higiēnas preču veikalos, kur 70% no sortimenta ir higiēnas preces, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās, kā arī degvielas uzpildes stacijās.

Šajās vietās pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē, kas nozīmē, ka tos varēs saņemt un sniegt personas bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, varēs sniegt, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek noteikts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju.

Laikraksta Financial Times izdevums The Banker piešķīris prestižo ikgadējo labāko banku balvu. Baltijas valstīs par labāko banku atzīta SEB, bet par labāko Rietumeiropas banku – Nordea.

SEB banka par labāko atzīta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izdevums norāda, ka 2011. gadā sāka atkopties Latvijas ekonomika un reģiona bankas, tostarp arī SEB. Bankai izdevies ievērojami audzēt neto peļņu un par 28% uzlabot Tier 1 attiecību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, bankas kapitāla atdeve pieaugusi par 23,1%. SEB bankas izaugsme turpinājies arī 2012. gadā, kad par 9% pieaudzis kopējais noguldījumu apjoms, bet no jauna izsniegto kredītu vērtība augusi par 69%, no kuriem divas trešdaļas bijušas uzņēmumu kreditēšanai.

The Banker atzīmē, ka banka uzlabojusi arī izmantotās tehnoloģijas gan tās iekšienē, gan arī sniegtajos pakalpojumos klientiem, kā arī atvērusi divas filiāles ar ilgiem darbības laikiem.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Šveices pilsēta Cīrihe Economist Intelligence Unit pētījumā Worldwide Cost of Living tikusi atzīta par pasaules dārgāko pilsētu. Iepriekš par dārgāko bija atzīta Japānas galvaspilsēta Tokija, kas šā gada februāra pētījumā ieņēmusi otro vietu.

Šveice jau iepriekš bija viena no dārgākajām pasaules valstīm, taču Cīrihes augstā pozīcija skaidrojama ar pieaugušo investīciju apmēru Šveices frankos, kas eirozonas parādu krīzes apstākļos tiek uzskatīta par relatīvi drošu valūtu, vēstīts pētījumā, ziņo CNN.

Trešās un ceturtās pasaules dārgākās pilsētas statusu dala Šveices Ženēva un Japānas Osaka, bet piektajā vietā iekļuvusi Norvēģijas galvaspilsēta Oslo. Pusi no pasaules dārgāko pilsētu desmitnieka ieņem Āzijas un Klusā okeāna reģiona pilsētas.

Par sesto dārgāko pasaules pilsētu atzīta Francijas galvaspilsēta Parīze, sesto un septīto vietu ieņēmušas Austrālijas pilsētas Sidneja un Melnburna, devītajā vietā iekļuvusi Singapūra, bet desmitajā – Vācijas Frankfurte. Dzīves dārdzība pieaugusi arī Ķīnas pilsētās – piemēram, Šanhaja apsteigusi Ņujorku un iekļuvusi 42 vietā.

Lai saņemtu atzītā eksportētāja statusu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi, komersantam ir jāizpilda noteikti kritēriji, tajā skaitā jābūt veiktai saimnieciskajai darbībai vismaz divus gadus, bet preces jāeksportē vismaz gadu.

Kā arī komersantam gada laikā, eksportējot preces, jāveic vismaz viens sūtījums nedēļā, kura vērtība latos 6 tūkst. eiro vai lielāka. Šobrīd minētie kritēriji atļauj atzītā eksportētāja statusu un pilnvaru piešķirt ierobežotam komersantu lokam.

Tādēļ noteikumu projekts paplašina to komersantu loku, kuri var saņemt statusu un pilnvaru, samazinot nepieciešamo saimnieciskās darbības veikšanas laiku uz vienu gadu, kā arī pagarinot sūtījuma, veikšanas nepieciešamību uz divām nedēļām.

Lai ļautu VID kvalitatīvi izvērtēt atzītā eksportētāja statusa un pilnvaras piešķiršanu, noteikumu projekts paredz iesniegumam pievienot preču ražošanā izmantojamo izejvielu sarakstu, kurā izejvielu izcelsme ir atbilstoši apliecināta.

Viens no vadošajiem IT produktu vairumtirgotājiem, risinājumu un servisa ekspertiem Austrumeiropā ELKO Grupa, 2015. gada pirmajos trīs mēnešos ir veiksmīgi turpinājis darbību, sasniedzot 5,5 miljonu USD neto peļņu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2014. gada 1. ceturkšņa rezultātu, informē AS Elko grupa mārketinga un komunikācijas direktore Kristine Saulriete.

Par spīti mainīgajai ekonomiskajai situācijai Ukrainā un Krievijā, kas 2014. gada nogalē lika uzņēmumam veltīt pastiprinātu uzmanību risku vadībai un meklēt risinājumus efektīvākai esošo resursu pārvaldībai, 2015. gada sākums ELKO Grupai ir iesācies veiksmīgi un sasniegtie rezultāti ir pārsnieguši uzņēmuma sākotnējās prognozes.

2015. gada pirmajā ceturksnī, neskatoties uz kopējā apgrozījuma samazinājumu par 17%, ELKO Grupai ir izdevies uzlabot peļņas rādītājus, nodrošinot būtisku rentabilitātes pieaugumu no 0,9% uz 2,6%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Arī 2015. gada otrā ceturkšņa provizoriskie rezultāti liecina, ka uzņēmuma mērķi gan ieņēmumu, gan rentabilitātes ziņā ir sasniegti un šobrīd notiek aktīvs plānošanas darbs, gatavojoties gada nogalei, kas vēsturiski ir bijis uzņēmuma aktīvākais pārdošanas periods.

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Apģērbu un mājsaimniecības mazumtirdzniecības ķēdes «Pepco» pirmā veikala izveidē Rīgā investēti 135 000 eiro, aģentūrai LETA atklāja «Pepco» vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Marcins Stanko.

Viņš norādīja, ka parasti jauna «Pepco» veikala izveidošana izmaksā aptvueni 500 000 eiro, kas ietver veikala konstrukcijas izveidi, būvniecību, labiekārtošanu u.c. Tomēr, ņemot vērā, ka veikals izveidots jau esošā ēkā - tirdzniecības centrā «Mežciems» -, tad tā izveidei nepieciešamo investīciju apmērs bija krietni mazāks.

Vaicāts, cik lielu investīciju apmēru tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt «Pepco» veikalu tīkla attīstībā Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, Stanko norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, cik daudz veikalus kompānija plāno atvērt. Turklāt, ienākot jaunā tirgū un sākot tajā uzņēmējdarbību, «Pepco» ir nepieciešams saprast, kā sevi kā jaunu uzņēmumu tajā strukturēt, uzsvēra «Pepco» vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

Eiropas Savienības liktenis ir Austrumeiropas valstu rokās. Padziļinoties krīzei Austrumeiropā, tā var līdzi paraut arī visu Eiropas Savienību, uzskata The Economist.

Nestabili valūtas kursi, lieli tekošā konta deficīti, biedējoši aizņēmumi ārvalstu valūtās un ekonomiskās lejupslīdes: izklausās pēc trešās pasaules valstu 1980to un 1990to gadu krīžu raksturojuma. Tomēr Eiropai krīze sarūgusi krietni tuvāk mājām – Austrumeiropas valstīs un daudzas no tām ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Viens ir skaidrs, vecajām dalībvalstīm būs jāapmaksā rēķins par problēmu atrisināšanu.

Daudzi Rietumeiropieši, cīnoties ar ekonomikas lejupslīdes sekām pašu mājās, uzskatīs, ka šāds risinājums ir netaisnīgs. Austrumeiropa pārcietusi vētrainu ballīti, kuru finansēja ārvalstu investīcijas, vēlme pēc iespējas ātrāk baudīt Rietumu labumus un cerības par ātru eiro ieviešanu. Kritiķi norāda, ka dažas reģiona valstis bijušas nolaidīgas, ieviešot reformas, un izmetušas vējā uz kredīta ņemtos miljardus un tādēļ būtu tikai godīgi, ka tām pašām jāmaksā par savu muļķību.

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.

Eiropas Savienībai nepieciešams steidzami vienoties par ES fondu apguves noteikumu izmaiņām, jo tikai tā būs iespējama ekonomikas stimulēšana Austrumeiropā, uzskata Latvijas ekspremjers, ekonomists Guntars Krasts.

Eiropas Parlamenta plenārsēdē norisinājās plašas debates par to, kā iespējama Eiropas ekonomikas atveseļošana.

"Pašreizējos krīzes apstākļos labāk ir darīt vairāk nekā nogaidīt," sacīja G. Krasts, piebilstot, ka noteikti ir atbalstāmi ES piedāvātie finanšu un fiskālie instrumenti ekonomikas stimulēšanai. "Tomēr jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā - ar nedaudziem izņēmumiem - starptautiskie kredītu tirgi ir aizvērušies un notiek kapitāla aizplūšana, bet Rietumeiropas bankas, kas šajā reģionā ieņem lielāko tirgus daļu, savu neseno ekspansīvo kreditēšanas politiku nomainījušas pret nogaidošu pozīciju."

G. Krasts uzsvēra, ka ES Austrumeiropas dalībvalstu iespējas izmantot finanšu un fiskālos instrumentus ir ierobežotas vai tādas vispār nepastāv. "Arī vidējā termiņā vairumam no tām valstīm, kas gatavojas pievienoties eirozonai, ekonomikas stimulēšanas pasākumus ierobežos pievienošanās kritēriji," tā G. Krasts.