Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela šī gada rādītāji ļauj prognozēt vēsturiski lielāko apgrozījumu - plānots, ka gadā kopumā tas varētu sasniegt 34-35 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2016. gadā, informē SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Neskatoties uz tirgus apstākļiem un apgrozījuma kritumu 2015. un 2016.gadā, šogad Karavela atgriezusies pie straujas izaugsmes, pateicoties vairākiem realizētiem projektiem Rietumeiropas eksporta tirgos un ASV. Šogad uzsākta sadarbība ar ALDI un LIDL lielveikalu tīkliem Vācijā, vairākiem privātās preču zīmes turētājiem Austrijā, Francijā, Nīderlandē un ASV,» norāda kompānijā.

Karavela ver Lidl durvis

Uz Rietumiem eksportējošiem Latvijas zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just darba rezultātus

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas pārbaudi Rīgas Centrāltirgū, no tirdzniecības izņēmis teju 1000 dažādu pārtikas produktu ar beigušos derīguma termiņu, kas tirgoti no pārvietojamām tirdzniecības vietām jeb tā sauktajiem ratiņiem, informē PVD.

Parādoties PVD inspektoriem, negodīgie tirgotāji aizbēga, tādēļ nav zināms ne preces īpašnieks, ne tirgotāji, ne pārtikas produktu izcelsme.

No tirdzniecības izņemtas šokolādes konfektes, cepumi, konditorejas produkti, zivju konservi, dārzeņu konservi, piena produkti, bezalkoholiskie dzērieni un putraimi, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, tas ir nomainīts vai nav norādīts vispār. Piemēram, tējai „Hipp”, kas paredzēta bērniem, derīguma termiņš beidzies pirms pieciem gadiem – 2010. gada jūlijā, jogurta dzērienam Actimel un piena – šokolādes batoniņiem Kinder Pingui – šī gada vasarā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) divās tirdzniecības vietās Rīgā no tirdzniecības izņēmis nezināmas izcelsmes «Mencu aknu» konservus ar viltotu marķējumu.

«Mencu aknu» marķējums liecina, ka tās ražotas divos Latvijas uzņēmumos - SIA «Kuršu zeme» un SIA «SAIVA ANNO 1949», kas savu darbību beiguši aptuveni pirms diviem gadiem, un ar zvejas produktu ražošanu vairs nenodarbojas, liecina PVD sniegtā informācija.

Lai gan teorētiski tiem būtu jābūt diviem dažādiem, dažādos uzņēmumos ražotiem produktiem, gan vienam, gan otram ražojumam sakrīt gan uz konservu kārbas uzdrukātais partijas numurs - L338, gan derīguma termiņš - 24.04.2021. Tas nozīmē, ka, visticamāk, konservus ir ražojis viens ražotājs, bet vēlāk tie ir marķēti kā divos dažādos Latvijas uzņēmumos ražoti, informē PVD.

Preču pavaddokumenti liecina, ka konservi Latvijā ievesti no Igaunijas un Latvijas tirgotājiem tos piegādājis Igaunijā reģistrēts uzņēmums OU Caviar Hause (Caviar Hauce llc).

Kaļiņingradas zivju konservu ražotāji varētu samazināt šprotu ražošanu un neizslēdz arī ražošanas apturēšanu izejvielu trūkuma dēļ.

Izejvielu trūkumu ražotāji skaidro ar Krievijas noteikto lauksaimniecības preču importa embargo.

«Konservu ražotāji Kaļiņingradā cieš zaudējumus un var pārtraukt darbību, jo galvenie brētliņu piegādātāji tiem iepriekš bija Baltijas valstis,» norādīja Krievijas Zivsaimniecības uzņēmumu savienības vadītājs Sergejs Gudkovs.

Viņš paziņoja, ka pēc Krievijas embargo noteikšanas brētliņas un reņģes Eiropas Savienībā ir kļuvušas lētākas, bet importa konservi Krievijā rada nopietnu konkurenci vietējiem izstrādājumiem.

«Kaļiņingradas ražotāji zaudē konkurences cīņā ar ārvalstu ražotājiem,» uzsvēra Gudkovs.

Līdz brīdim, kad no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tiks saņemta detalizētāka informācija par SIA Zilā lagūna zivju konserviem, no veikaliem Rimi un Supernetto izņemta visa uzņēmuma produkcija, informē veikalu pārstāve Laura Podskočija.

«Lai gan Rimi sortimentā nav Zilās lagūnas ražotās siļķes filejas eļļā Antalja un siļķes filejas eļļā ar garšvielām, baltoties uz ASV Pārtikas un medikamentu administrācijas sniegto informāciju par preču zīmes Latis zivju produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, visā Latvijā no tirdzniecības izņemam visu šī uzņēmuma ražoto produkciju. Patlaban tiek gaidīta detalizētāka informācija no PVD,» sacīja Podskočija.

Viņa arī norādīja, ka Rimi prioritāte ir produktu kvalitāte un pārtikas drošums, tādēļ, ja rodas kaut mazākās aizdomas par produktu neatbilstību kvalitātes prasībām, tiek lemts par to izņemšanu no veikalu sortimenta.

Zivju pārstrādātāja SIA Piejūra, kas atrodas Liepājas novada Nīcas pagastā, 2013./2014. gadā ražotnes modernizēšanā un paplašināšanā ir ieguldījusi 5 200 000 eiro. Uzņēmums šogad uzsācis sadarbību ar piecpadsmit jaunām valstīm, uz kurām tiek eksportēti SIA Piejūra ražotie šprotu un mencu aknu konservi, liecina medijiem sniegtā informācija.

Uzņēmuma eksports 2013. gadā veidoja 97% no kopējā apgrozījuma un visa saražotā produkcija tika eksportēta uz Krieviju. Pieaugot ražošanas jaudām, uzņēmums šā gada laikā ir uzsācis produkcijas eksportu uz piecpadsmit jaunām valstīm - Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju, Angliju, Slovākiju, Čehiju, Itāliju, Grieķiju, Azerbaidžānu, ASV, Kanādu, Bulgāriju, Moldovu un Ukrainu. Eksports uz Krieviju uzņēmumā šobrīd veido aptuveni 60% no uzņēmuma saražotās produkcijas, atlikušie 40% tiek eksportēti uz jaunajām sadarbības valstīm.

«Pateicoties ražotnes modernizācijai, kas tiks pabeigta 2014. gada vasarā, jau šobrīd spējam saražot divas ar pusi reizes vairāk produkcijas kā līdz šim. Tāpēc aktīvi strādājam un meklējam jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus gan NVS valstīs, gan Eiropā. Šobrīd neredzam pamatu bažām, ka Ukrainas krīze varētu būtiski ietekmēt mūsu uzņēmuma pārdošanas apjomus. Mūsu eksports uz Krieviju šogad nav būtiski samazinājies,» informē Māris Daude, SIA Piejūra tirdzniecības un mārketinga vadītājs.

Kopš šā gada maija darbu uzsākusi mājražotāju, amatnieku un tūrisma biedrības «Skrundas KLĒTE» tirdzniecības vieta Skrundas tirgus laukumā, kuras mērķis ir vienkopus apvienot novada mazos uzņēmējus.

Biedrības pārstāve Aiga Tomanoviča pastāstīja,ka pašlaik biedrībā iestājusies tikai neliela daļa uzņēmēju, tāpēc aicināti tiek arī pārējie, lai kopā būtu lielākas iespējas laist savus ražojumus pasaulē.

««Skrundas KLĒTE» meklē un ceļ gaismā novadā atrodamās pērles, jo patiesi esam lepni par to, ka mūsu vietējie cilvēki spēj radīt tik skaistus, gaumīgus un kvalitatīvus darbus, lai priecētu savus līdzcilvēkus,» komentēja A.Tomanoviča.

Tirdzniecības vietā atrodami mājražotāju un amatnieku piedāvājumi: keramika, rotaslietas, koka izstrādājumi, bērnu apģērbs, metālkalumi, dizaina un citas lietas, kā arī šitaki sēnes no Rudbāržiem, sukādes un dārzeņu konservi.

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests Rospotrebnadzor apturējis vairāku veidu Latvijas uzņēmuma Kolumbija ražoto zivju konservu tirdzniecību. No tirdzniecības izņemti kopumā 24 tūkstoši dažādu zivju konservu kārbu.

Kā Db.lv informēja uzņēmuma Kolumbija vadītājs Igors Krupņiks, tad no tirdzniecības nav izņemti šprotu konservi, bet cita veida produkcija, tostarp konservēts tuncis un butes.

Uzņēmumā uzsver, ka produkcija nav kaitīga cilvēka veselībai. Par iemeslu šādam Krievijas solim esot tas, ka konstatētas neatbilstības norādītajā informācijā uz produkcijas etiķetes.

Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests šādu soli pamato ar to, ka kontroles un uzraudzības pasākumu rezultātā konstatēta preces neatbilstība Krievijas likumdošanas prasībām attiecībā uz tauku saturu, organoleptiskajiem rādītājiem un enerģētisko vērtību.

Piena cenām veikalos jākrīt nevis proporcionāli iepirkuma cenām no zemniekiem, bet piegādes cenām no pārstrādes uzņēmumiem, uzsver Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norāda - ja piena pārstrādes uzņēmumi mazumtirgotājiem attiecīgi piegādās produkciju par zemāku cenu, tas ietekmēs gala cenu veikalos.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Food Union izplatījis paziņojumu, ka pat līdz 30% samazinās cenas visai piena produkcijai Latvijā. Šāda pārstrādātāju iniciatīva ir apsveicama, atzīmē LTA prezidents.

Arī veikalu ķēde LaTS apstiprina, ka Rīgas Piena kombināts paziņojis, ka samazina cenu par 30%. Pārējie pārstrādātāji pagaidām ieņem nogaidošu pozīciju.

Ir ražotājs, kas lūdzis mums iespēju tirgot pienu ar uzrakstiem krievu valodā, tam ir arī saņemta attiecīga atļauja. Uz produkcijas iepakojuma kā izplatītājs norādīta kāda Krievijas kompānija. Savukārt zemniekiem jau paziņots, ka pārstrādes uzņēmumi pazemina iepirkuma cenu, atzīst Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Autopārvadājumu uzņēmumiem, kuriem ir līzingā ņemtas mašīnas, situācija ir smaga, un, ja tā neuzlabosies, tuvāko mēnešu laikā bankas sāks ņemt nost mašīnas un būs uzņēmumu bankroti, norāda Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas (LANA) izpilddirektors Oskars Juhņevičs.

Valdība solījusi šajā jautājumā palīdzību, bet nekādi tas pagaidām neatspoguļojoties. «Saka - ejiet uz bankām un runājiet, taču, ja uzņēmējs ies uz banku, kā banka reaģēs? Paskatīsies, ka situācija ir slikta un sāks atņemt mašīnas, kamēr ir ko atņemt,» uzsver eksperts.

Nevajag kaut «kādas mutiskas garantijas», ko paužot satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), bet gan dokumentālas garantijas, kā Ministru kabineta noteikumi, kuros bankām būtu norādītas kompānijas, kurām šīs garantijas pienākas. «Es tādas neesmu redzējis. Varbūt kaut kur ir, bet pārvadātāji to nezina,» uzsver asociācijas pārstāvis.

Gaļas produktu ražošanas uzņēmuma SIA Ardeks ražošana neto apgrozījums 2014. gadā sasniedza 5,665 miljonus eiro, kas ir par 18% mazāks nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma samazinājumu uzņēmuma vadība skaidro ar pircēju zemo pirktspēju, iedzīvotāju izbraukšanu no valsts un lielo tirgus konkurenci gaļas tirgū. Pērn uzņēmums piedzīvoja arī peļņas kritumu, iekļūstot 1,095 miljonu eiro lielos zaudējumos. Ražošanas uzņēmuma rentabilitātes rādītājs sarucis līdz -30,42.

Ardeks ražošana turpmāk plāno vietējā tirgus izpēti pakalpojumu sniegšanā un piedāvāt jaunus pakalpojumus, ko darīs ar nolūku noturēt esošos klientus, kā arī piesaistīt jaunus.

Ardeks ražošana uzsāka savu darbību 1996. gada janvārī un no neliela ceha ir izaudzis līdz uzņēmumam, kas spēj ražot un atkaulot 25 tonnas gaļas dienā. Gaļas produktu sortimentā ietilpst svaiga gaļa, dažādi gaļas produkti - desas, kūpinājumi, pastētes, kulinārijas prukti, konservi.

Lielākais zivju konservu ražotājs SIA Karavela skumbriju konservus ražo galvenokārt eksportam.

Pirms vairākiem gadiem uzstādītā modernā konservu ražošanas līnija ļauj saražot ekportspējīgu produktu, kas uzņēmumam ļāvis nostiprināties vairākos eksporta tirgos. Uzņēmumā jaudīgākās iekārtas ražo blanšētu skumbriju – ap 60 tūkstošus kārbu dienā vienā maiņā, ko eksportē uz Skandināvijas valstīm, db.lv pastāstīja SIA Karavela mārketinga vadītāja Sintija Skarstane.

Aptuveni 25 % no kopējā eksporta tiek realizēts Dānijā, tikpat daudz - Zviedrijā , 12 % – Lielbritānijā , bet citas valstis aizņem mazāku daļu. Šogad liels projekts tiks realizēts ASV, uz kurieni uzņēmums nosūtīs 80 konteinerus ar sardīnēm, kas gatavotas no Baltijas jūras reņģēm.

Eksporta tirgiem prece lielākoties tiek ražota ar privātajiem zīmoliem, taču daļa tiek realizēta ar vēsturiskajiem Karavelas zīmoliem Arnold Sørensen un Kaija.

Viena no nozarēm, kas skaļi atgādina, ka darbaspēka problēma ir tiktāl uzrūgusi, ka nupat kāpj pāri bļodas malām, ir pārtikas rūpniecība.

Nozare ir būtiska Latvijas tautsaimniecības daļa, nekautrējoties var teikt, ka pat viens no tās pīlāriem, turklāt tā ir ar tradīcijām bagātu vēsturi un milzīgu attīstības potenciālu. Sevišķi, ja ņem vērā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un eksportēšanas neizmantotās iespējas. Šajā jomā joprojām faktiski esam tikai kautrīgi iesācēji. Tajā pašā laikā pārtikas rūpnieki kopumā pēdējos gados ir palīdzējuši audzēt valsts eksporta panākumus. Domājams, tā notiks arī šogad, pārtikai dodot ievērojamu pozitīvu artavu ārējo tirgu iekarošanas kopējo rādītāju dinamikā. Tajā pašā laikā nozare joprojām ir vairāk orientēta uz iekšējo tirgu, aptuveni 67% no pārtikas un dzērienu nozarē saražotā paliek mūsu zemē. Pērn pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā paši apēdām pārtiku par 0,96 miljardiem eiro, kamēr eksportējām – par 0,47 miljardiem eiro. Eksporta karaļi tradicionāli ar lielu pārsvaru ir zivju konservi, kam seko augļu un dārzeņu pārstrādes produkti un dzērieni. Jāpiebilst, ka arī valsts ir krietni tērējusies, lai aktivizētu interesi iziet ārējos tirgos.

Aizkraukliešu Kintijas un Dāvida Kleimaņu uzņēmums DK Vetmed Plus sadarbībā ar Vācijas ražotājiem radījis mitro barību suņiem Amber, kuras sastāvā ir mīdijas.

Jau desmit gadus Kleimaņu ģimene ārstē aizkraukliešu četrkājainos draugus klīnikā DK Vetmed, viņiem pieder arī veterinārā aptieka, kur var iegādāties ne tikai medikamentus un vitamīnus, bet arī profesionālo un ārstniecisko barību dzīvniekiem. «Šobrīd viens no visvairāk pirktajiem produktiem ir konservi Amber,» ir gandarīti vetārsti, kuri ir iemēģinājuši roku arī uzņēmējdarbībā. Pērn no Aizkraukles novada pašvadības viņi saņēmuši uzņēmēju «Oskaru» kategorijā Jauns produkts. Klīnikā nepārtraukti valda rosība, un tikai tad, kad telpas pamet pēdējais pacients – vācu aitu suns Darko –, izdodas parunāties ar tās saimniekiem.

Darba pilnas rokas

Zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmums “Līcis – 93” 2020. gadā strādājis ar vairāk nekā 10 miljonu apgrozījumu un peļņa pēc uzņēmuma reorganizācijas sasniegusi 1,5 miljonus eiro.

Vadības izvirzītais mērķis 2021. gadā ir kāpināt peļņu par 25% un nostiprināt savas šprotu ražotāja pozīcijas.

Latvijā ražotā produkcija pieejama 40 valstīs. Lielākie sadarbības partneri ir Amerikas Savienotās Valstis, Uzbekistāna un Polija. Kolkā ražotie zivju konservi pieejami arī Dienvidkorejā un Austrālijā.

Modernizējot uzņēmumu, investējot ražošanā un menedžmentā panākta uzņēmējdarbības efektivitāte, radīti jauni iepakojumi un produkcija - 2020.gadā saražotas 10481976 vienības.

"Cītīgi strādāts, lai sakārtotu uzņēmējdarbības procesus, strukturējot un plānojot, uzskaitot ienākumus un izdevumus, veicot auditus ražošanas procesā esam izvirzītos mērķus sasnieguši. Veicām izmaiņas produktu sortimentā, atsakoties no mazāk rentabliem produktiem, ieguldījām naudu mārketingā, strādājām eksporta tirgos un saglabājām savas pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū. Joprojām pieprasītākais produkts ir kūpinātas šprotes stikla burkā. Aug arī pieprasītās produkcijas apjoms, kas fasēts ar caurspīdīgiem vāciņiem, cilvēki vēlas redzēt, ko viņi pērk," komentē “Līcis-93” valdes loceklis Kaspars Cveiģelis.

Krievijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor ceturtdien, 16. janvārī, ziņo, ka paaugstināts benzopirēna saturs Latvijas šprotēs atklāts arī Igaunijā un Ungārijā.

Benzopirēnu Latvijas šprotēs tādā līmenī, kas pārsniedz Eiropas Savienības noteikumos pieļaujamo normu, pagājušā gada decembrī konstatējis arī veterinārais dienests Ungārijā, norāda Rosseļhoznadzor.

Savukārt Igaunijā Latvijas šprotēs benzopirēna neatbilstība pieļaujamajām normām konstatēta šā gada janvārī, teikts Rosseļhoznadzor paziņojumā.

Tāpat, pēc Rosseļhoznadzor apgalvotā, Latvijas šprotēs konstatētas arī citas neatbilstības, proti, pārāk augstu policiklisko aromātisko ogļūdeņražo koncentrāciju.

Jau ziņots, ka Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests atklājis kancerogēno vielu benzopirēnu.

Ja Krievija pilnībā atkāptos no visiem ar Latviju noslēgtajiem līgumiem, tai skaitā arī pārtrauktu energoresursu piegādi, Latvijas ekonomikai tas izmaksātu aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

«Tas varētu mums maksāt 10% no IKP, ja viss pilnīgi tiek noslēgts. Svarīgākais, protams, ir tranzīts un enerģētikas tirgus,» neslēpa premjerministre.

Viņa atzina, ka «vismaz kādam laikam» Latvijā vēl pietiktu uzkrāto gāzes rezervju, otrkārt, jau šodien ir iespējams piegādāt gāzi alternatīvā veidā - caur Klaipēdas termināli. Tas gan esot ļoti dārgi. «Perspektīvā ir jāmeklē tādi alternatīvie gāzes piegādes avoti, lai cena nedotu pārāk lielu triecienu mūsu rūpniecībai,» atzīmēja Straujuma.

Kā ziņots, Krievija 8.augustā noteica pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Šajā sarakstā nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, alkohols, kā arī saldējums.

Pateicoties pagājušajā nedēļā sāktajai akcijai, kuras laikā koncerna Food Union piena produkcijai samazināta cena, pieprasījums pēc šiem produktiem pieaudzis par 20%, informēja koncerna sastāvā esošās AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Uzņēmums ir pateicīgs tirgotājiem par proporcionālo atlaides atspoguļojumu un pircējiem par izrādīto uzticību Latvijas pienam.

«Tagad svarīgi nodrošināt produktu pieejamību, lai vietējās produkcijas veikalos netrūktu un plaukti būtu pilni,» norāda Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka Food Union turpina meklēt jaunus eksporta tirgus un piemērot darbību jaunajai tirdzniecības situācijai, kas izveidojusies pēc Krievijas embargo noteikšanas.

«Food Union produktu klāsts ir pamats pārliecībai, ka veiksmīgi tiksim galā ar šo nopietno tirgus izaicinājumu,» sacīja Staņēvičs.

Jau vēstīts, ka saistībā ar Krievijas noteikto piena produktu eksporta embargo Food Union līdz pat 30% samazinājis cenas visai piena produkcijai Latvijā. Proporcionāli ražotāju pieprasījumam arī SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija, kā arī citi veikalu tīkli produkcijas regulārās cenas uz laiku ir samazinājuši par 4% līdz 30%.

Dienvidaustrumāzijas plaukstošākajā valstī Mjanmā ir labas biznesa izredzes enerģētikas, IT, telekomunikāciju un transporta, loģistikas uzņēmumiem, kā arī dažādu produktu ražotājiem

Indoķīnas pussalā esošajā Mjanmā attīstība pēdējos gados notikusi vēja soļiem. Iekšzemes kopprodukta pieaugums šim gadam tiek lēsts 8,5% apmērā, bet tūrisms kopš 2010. gada ir pieaudzis pat par 1000%. Mjanma ir pievilcīga ar gandrīz 2000 km garu baltu smilšu krasta līniju, bagātīgiem zivju resursiem un derīgajiem izrakteņiem. Mjanmai ir gan sava nafta, gan gāze – šo nozari biznesa plānos aktīvi cenšas iekļaut Ķīna un Indija. Pie Mjanmas bagātībām pieskaitāmas arī ogles, dārgakmeņi un dārgmetāli – tās rubīni no globālā rubīnu tirgus veido pat 78%. Valstī, īpaši Mandalejas apgabalā ir nefrīts, kura meklēšanā īpaši aktīvi iesaistījušies ķīnieši. Arī mežu netrūkst, tāpēc eksportēti tiek gan tīka, gan ozola, bambusa un palmu koksnes izstrādājumi. Eksporta produkti ir arī rīsi un augļi. Lielākās ar biznesu saistītās pilsētas ir Jangona (8,5 milj. iedzīvotāju), Mandaleja (2,5 milj. iedzīvotāju) un Nipitava (1,3 milj. iedzīvotāju).

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs otrdien, 20.oktobrī, tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Huanu Junu, kurš iepazīšanās vizītē apmeklēja Zemkopības ministriju (ZM).

Amatpersonas pārrunāja līdzšinējo abu valstu sadarbību un sprieda par iespējām veicināt turpmākās sadarbības iespējas, tostarp tirdzniecībā ar pārtiku un meža nozares produkciju. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pateicās Ķīnas vēstniecībai par atbalstu pārtikas produktu sertifikātu saskaņošanā un lūdza atbalstīt arī gaļas sertifikāta saskaņošanu. Vēl joprojām nav informācijas par gaļas produkcijas sertificēšanas rezultātiem, kaut sertificēšanas process sācies jau pirms pusotra gada. Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Huans Juns solīja, ka Ķīnas vēstniecība palīdzēs noskaidrot, kādā statusā sertificēšanas process atrodas patlaban, informē ZM.

Pārbaudot vietnē Facebook publicētu sludinājumu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) biroju ēkā Sēlpils ielā, Rīgā, atklājis nelegālu aitas gaļas un gaļas subproduktu, kā arī gaļas konservu uzglabāšanu un izplatīšanu, informē PVD.

Veicot kontrolpirkumu, inspektori konstatēja, ka konservi nav marķēti vai arī ir marķēti neatbilstoši prasībām, tādēļ nav iespējams pārliecināties par to izcelsmi.

Turklāt produktu izplatītājs SIA Bauernhof nemaz nedrīkst ne ražot, ne izplatīt citu uzņēmumu ražotus gaļas konservus, jo uzņēmums reģistrēts kā gaļas piegādātājs, kas var izplatīt vienīgi savā saimniecībā audzētu, atzītā kautuvē kautu dzīvnieku gaļu un darīt to tikai no savas saimniecības.

Saldētā gaļa, saskaņā ar SIA Bauernhof skaidroto, iegūta no mājas apstākļos kautiem dzīvniekiem. Šādu gaļu drīkst lietot pašpatēriņam, taču ne izplatīt patērētājiem.

Pārbaudes laikā izņemtas 392 konservu kārbas ar sautētu jēra gaļu, 21 kārba ar gaļas subproduktiem, 55 kg saldēta aitu gaļa un 10 aitu galvas. Uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

Pārbaudot dienesta rīcībā esošo informāciju un, veicot kontrolpirkumu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kādā Grobiņas namā atklājis nelegālu gaļas produktu ražotni.

Par to, ka gaļas produkti ražoti tirgošanai, nevis pašpatēriņam, liecina ne tikai pirkuma fakts, bet arī samērā labais pagrīdes ražotnes aprīkojums – gaļas sadales galdi, gaļas maļamā un desu pildīšanas ierīce, konservu kārbu aizvākojamā ierīce un vairāki autoklāvi, garšvielu un piedevu daudzums. Savukārt aukstuma kamerā inspektori konstatēja konservus un kūpinātas desas.

Kontrolpirkuma laikā persona apgalvoja, ka tirgo meža cūku gaļas konservus, lai gan izrādījās, ka konservi ražoti no mājas cūku gaļas. Tas nozīmē, ka produkts, kas ražots no lētākas izejvielas, tirgots par dārgāku cenu un, iespējams, ne viens vien šī rūpala klients šādā veidā ticis maldināts.