Pēc kopievākuma rekorda mācībstundas graudkopji infrastruktūrā iegulda gandrīz 40 miljonus eiro ES naudas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no lielās ražas mācībām bija problēmas transporta jomā – veidojās rindas pieņemšanas punktos, ostu termināļos. Tāpēc lauksaimnieki steidza domāt par graudu uzglabāšanas kapacitātes palielināšanu, lai piegādes varētu veikt pakāpeniski.

«Pirmapstrāde ir attīrīšana un kaltēšana. Savukārt uzglabāšana var būt pie lauksaimnieka, kooperatīva elevatorā vai ostā. Loģistika nozīmē graudu un naudas aprites kārtību. Tāpēc arī zemnieki izmanto iespēju daļu produkcijas turēt savu kalšu uzglabāšanas tvertnēs. Ir gadījumi, kad zemnieki uzglabā pie sevis jau pārdotus graudus, protams, tas notiek par atsevišķu samaksu. Pie loģistikas ir vēl atsevišķs jautājums par graudu transportēšanu – par kādu samaksu tā notiek. Tāpēc ir tikai atbalstāmi zemnieku centieni pelnīt ne tikai no audzēšanas, bet arī no uzglabāšanas un loģistikas,» skaidro Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izpilddirektors Guntis Vilnītis. Līdz ar to Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta līdzšinējā politika ir bijusi atbalstāma, dodot iespēju zemniekiem būvēt glabātuves un iegūt peļņu no pievienotās vērtības, secina LOSP izpilddirektors.

Visu rakstu Aktīvi būvē graudu tempļus lasiet 23. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra