Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas ZS «Bormaņi» un AS «Dobeles dzirnavnieks», vērojot auzu audzēšanas, pārstrādes un ražošanas procesu.

Zemnieku saimniecība «Bormaņi» Kokneses novadā ar bioloģisko auzu audzēšanu nodarbojas jau kopš 2000.gada un trīs gadus sadarbojas ar AS «Dobeles dzirnavnieks». Kopumā saimniecības pārraudzībā ir ap 1000 hektāriem lauksaimniecības zemes, bet 590 hektāros aug auzas, kuras vēlāk tiek pārstrādātas dažādos produktos. «Man šķiet, ka esam vieni no lielākajiem auzu audzētājiem Latvijā, ja ne pat vislielākie,» saka lauksaimnieks Jānis Miezītis.

Saimnieks sadarbību ar «Dobeles dzirnavnieks» vērtē kā pozitīvu. Viņaprāt, arī cenas šajā nozarē ir sakārtojušās: «Agrāk bija problēma, ka darbu bija nepieciešams ieguldīt vairāk, bet cena bija zema. Tagad cena ir augstāka. Agrāk graudaugus atdevām lopiem kā barību, bet, tā kā lopiem vairs nav nepieciešams tik liels apjoms, tad nodarbojamies arī ar graudaugu tirdzniecību.»

Rīgas dzirnavnieks un Dobeles dzirnavnieks dubulto auzu iepirkumus; prognozē auzu audzēšanas vilni līdz Ulmaņlaiku apmēriem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārtikas auzu audzēšana bija daudzu zemnieku nodarbošanās pirms okupācijas. Padomju gados tradīcija izsīka un nīkuļo joprojām, taču pēdējā laikā ir signāli, ka auzu audzēšanai ir nākotne. «Ja zemnieki ar nopietnību pievērstos vecumvecajai tradicionālajai kultūrai – auzām, tā varētu veidoties par normālu tirdzniecības kultūru,» vērtē graudkopju kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

Kāpina iepirkumu

«Pārtikas auzas audzē maz, jo attieksme pret auzu audzēšanu kopumā ir kā pret savvaļas kultūru – kaut kur pasēju, rudenī meklēšu, kur novākt. Tur pārtikas kvalitāte noteikti nesanāk. Ja audzētu atbilstoši pārtikas kvalitātes prasībām, sanāktu arī aritmētika to darīt,» uzskata E. Ruža. Atsevišķi Latraps biedri auzas audzē, lai piegādātu vietējiem pārstrādātājiem, taču tie vēl nav nopietni eksporta apjomi. «Mūsu kaimiņi somi ir pasaulē atzīti auzu audzētāji ar nopietniem eksporta apjomiem, un arī mēs to spētu,» uzsver E. Ruža. Tikmēr Rīgas dzirnavnieka pārtikas auzu iepirkums šogad augs par 50%, sasniedzot 20 tūkst. tonnu, atklāj uzņēmuma iepirkumu speciālists Uldis Ruska. Ja iepriekš auzas bija trešajā vietā pēc iepirktā graudu apjoma, pašlaik tās nospiedušas rudzus uz trešo vietu, bet līderi paliek kvieši, kas miltu ražošanai tiek iepirkti 50-60 tonnu apjomā. Savukārt AS Dobeles dzirnavnieks pašlaik pārstrādā aptuveni 12 tūkst. tonnu auzu gadā, no kurām puse ir pārtikas auzas, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Jau nākamgad pārtikas auzu pārstrādes apjomus dobelnieki plāno dubultot līdz ar jaunās graudaugu pārslu un musli līnijas atvēršanu un produktu sortimenta paplašināšanu. Ražošanas līnija ir uzņēmuma lielākais investīciju projekts pēdējo gadu laikā – kopējās investīcijas plānotas 5,3 milj. eiro apmērā. «Jaunā auzu ražotne būs modernākā Baltijas valstīs, līdz ar to plānojam būt uzticams sadarbības partneris piegādātājiem, kā arī pieteiksim sevi kā nopietnu spēlētāju jaunā produktu grupā,» piebilst K. Amsils.

Šogad, ņemot vērā graudaugu analīžu rezultātus, sliktākā raža bijusi kviešiem un rudziem, savukārt auzas uzrādījušas krietni labākus rādītājus nekā pērn, informē graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas dzirnavnieks".

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka šajā sezonā auzas uzrādījušas augstus kvalitātes rādītājus - tilpummasa vidēji ir 530-560 grami uz litru, kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā pirms gada, kad tā bija zem 450 gramiem uz litru.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

"Rīgas dzirnavnieka" tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce norāda, ka "esam patiesi priecīgi, ka šī gada raža ir tik augstas kvalitātes un graudi ir zeltaini, nevis kā pērn, kad auzas bija pelēkas un ar krietni sliktākiem rādītājiem."

Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka lielākās problēmas šogad ir ar kviešiem. Veicot analīzes, noskaidrots, ka vidējais proteīna līmenis ir 12-13%. Tāpat arī krišanas skaitlis, kas ir viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem, šajā sezonā ir zems.

Kā skaidro uzņēmumā, šādas problēmas šogad ir visos Latvijas reģionos. Nepietiekoša lietus un mitruma apjoma dēļ graudi nevarēja uzsūkt no zemes visas nepieciešamās minerālvielas.

Švarce uzsver, ka, "lai gan no šādas kvalitātes graudiem iespējams saražot tikai tādus miltus, kas paredzēti pankūku cepšanai, ar papildus apstrādi varam nodrošināt pietiekoši augstu kvalitāti, lai ikviens varētu izcept arī maizi."

Tāpat uzņēmumā informē, ka rudzos, kuriem pērn bija labāka raža, šogad novēroti melnie graudi jeb vilkzobe, kas ir parazitējoša sēne, kas ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus. Vilkzobe izveidojusies, jo pavasaris bija vēss un lietains, tādējādi graudaugi nevarēja pietiekamā kvalitātē attīstīties.

Pēc uzņēmumā paustā, "Rīgas dzirnavnieks" pašreiz pieņēmis visu plānoto auzu apjomu, taču vēl arvien aicina zemniekus vest un nodot gan kviešus, gan rudzus.

"Rīgas dzirnavnieka" apgrozījums 2020.gadā bija 24,119 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 372 571 eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav pieejami.

"Rīgas dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 6,549 miljoni eiro.

"Rīgas dzirnavnieks" ražo graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas.

Lai ieinteresētu zemniekus vairāk audzēt auzas un sekmētu auzu un vasaras kviešu kvalitāti un ražīgumu, Latvijas graudaugu pārstrādātājs AS Rīgas Dzirnavnieks šogad uzsācis graudaugu audzēšanas programmu Latvijā. Pirmajā pilotgada projektā jau piedalās septiņas zemnieku saimniecības, no kurām saņemtas pirmās ražas, informē uzņēmumā.

Programma paredz nodrošināt zemniekus ar šī reģiona klimatiskajiem apstākļiem atbilstošām auzu un vasaras kviešu sēklām, kas ir speciāli selekcionētas Skandināvijā un nodrošina augstāku izturību un ražību par parastajām sēklām. Uzņēmums nodrošina arī agronomu uzraudzību, kas sniedz konsultācijas un palīdz izaudzēt augstas kvalitātes auzas.

Savukārt zemnieks ir motivēts piedalīties programmā, jo Rīgas Dzirnavnieks iepērk auzu ražu par stabilu cenu, salīdzinot ar parastajām auzām. «Latvijā salīdzinoši maz tiek audzētas auzas, un tās kvalitātes ziņā vairāk atbilst lopbarības labībai. Ņemot vērā Rīgas Dzirnavnieks auzu pārslu produkcijas pieprasījuma pieaugumu gan vietējā, gan eksporta tirgos, uzņēmums nolēma uzsākt savu graudaugu audzēšanas programmu Latvijā, iesaistot tajā lauksaimniekus. Līdzīga programma jau darbojas Lietuvā, un tā ražības un zemnieku ieinteresētības ziņā uzrādījusi ļoti labus rezultātus. Tāpēc ceram, ka uzsāktā programma veicinās auzu audzēšanas tradīcijas arī Latvijā, kā arī būs atbalsts zemniekiem vasaras kviešu kvalitātes uzlabošanai. Katrā ziņā mēs esam ļoti apmierināti ar pirmā gada ražas rezultātiem,» saka Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

AS «Rīgas Dzirnavnieks», kas ir «Herkuless» produkcijas ražotājs, pirmsākumi ir saistāmi ar labības pārstrādes kombinātu Rīgā - «Sarkanais Oktobris», kas dibināts 1945.gadā. Iespējams, ka sākums pat bijis vēl agrāk, jo arhīvos atrodama 1927. gada publikācija par dzirnavām Rīgā ar nosaukumu «Sarkanais oktobris».

Savukārt, produkti ar nosaukumu «Herkuless» pirmo reizi minēti 1954. gadā, kad sākās «Herkuless» veiksmes stāsts nu jau 65 gadu garumā. Var droši teikt, ka ar «Herkuless» pārslām brokastīs uzaugušas vairākas paaudzes Latvijā.

No tiem laikiem ir saglabājies maz liecību, bet Latvijas valsts arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka labības pārstrādes kombināta «Sarkanais Oktobris» ražošanas apjomi strauji auguši un tas bijis nozīmīgs graudaugu pārstrādātājs un graudu produktu ražotājs Padomju Latvijā. Kombināts fokusējies uz diviem segmentiem - miltu un auzu pārslu ražošanu. Uzbūvēts liels, padomju laikiem raksturīgs ražotnes komplekss Juglā. Šajā laikā galvenais produkcijas noieta tirgus bija Latvija. No enciklopēdiju izrakstiem izriet, ka 1985.gadā kombināts ražoja 97,7 tk tonnu miltu, salīdzinājumā 1970.gadā miltu apjoms bija 69,5 tk tonnu. Savukārt auzu pārslu apjoms veidoja 28,9 tk tonnu, kas ir četrkārt vairāk nekā 1970. gadā.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Rīgas dzirnavnieks ir pieņēmis pirmo šīs sezonas auzu ražu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tā atvesta no zemnieku saimniecības Bauņi Burtnieku novadā. Plānots, ka uzņēmums kopumā šogad iepirks auzas 10 tūkstošu tonnu apmērā.

Paredzēts, ka uzņēmums šajā gadā no graudaugu audzētājiem pieņems kviešu, rudzu un auzu ražas līdz pat 100 tūkstošiem tonnu.

«Šogad pārsteigums ir agrā graudaugu raža, arī Vidzemē zemnieki sāka kult auzas jau pašā augusta sākumā,» saka Rīgas Dzirnavnieks piegāžu ķēdes direktors Uldis Ulmanis, skaidrojot, ka parasti auzu kulšana sākās ap augusta vidu, bet, pateicoties karstajam un samērā sausajam laikam, šogad tā sākusies agrāk. Tas pats attiecas arī uz visiem pārējiem vasaras graudaugiem, it īpaši Vidzemes reģionā.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Pašlaik diezgan neaizpildīta niša ir privātmāju ciemati ar nelielām, ekonomiskām ēkām vai zemes gabaliem ar pievadītām komunikācijām

Tā varētu būt iespēja biznesam, uzskata aptaujātie nekustamā īpašuma tirgus eksperti.

Tā, piemēram, Kristīne Dubane, Ober Haus Real Estate Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja, stāsta, ka pieprasītas ir 150-200 m2 lielas privātmājas, kam reāla piedāvājuma pretī nav, t.s. ciematus šobrīd attīsta reti kurš. «Šī niša ir diezgan tukša. Pircēju pretī būtu pat gana daudz,» viņa spriež. Piedāvājumā ir lielākas mājas ar plānojumiem, kas neatbilst šī brīža prasībām, tostarp – arī par labu cenu, taču cilvēki nevēlas ēkas pārbūvēt, jo sanāks dārgāk.

Tirgus kļūst aktīvāks, ko ietekmē pirktspējas pieaugums, no vienas puses, un arvien adekvāts piedāvājums, no otras. Lielākā interese ir par jaunuzceltām mājām, tomēr, ja pircējam ļoti patīk vieta, māja ir labi uzturēta un piedāvātā cena adekvāta, viņi izvēlas arī mājas otrreizējā tirgū. Daļa pircēju, tirgū neatrodot sev vēlamu piedāvājumu, tāpēc iegādājas arī zemi, informē Latio.

Gatavojoties jau nākamajai ražas sezonai, viens no lielākajiem graudaugu pārstrādātājiem Latvijā AS Rīgas Dzirnavnieks uzsācis zemnieku saimniecību pieteikšanos auzu un vasaras kviešu audzēšanas programmai, informē uzņēmumā.

Šādu graudaugu audzēšanas programmu Latvijā uzņēmums uzsāka pērn ar mērķi ieinteresēt zemniekus vairāk audzēt auzas un sekmēt auzu un vasaras kviešu kvalitāti un ražīgumu. Pirmajā pilotgadā projektā sasniegti labi rezultāti, tāpēc šobrīd interese par dalību programmā ir ne tikai esošajām zemnieku saimniecībām, bet arī daudzām jaunām.

Programmas ietvaros zemnieki tiek nodrošināti ar šī reģiona klimatiskajiem apstākļiem atbilstošām auzu un vasaras kviešu sēklām, kas ir speciāli selekcionētas Skandināvījā un nodrošina augstāku izturību un ražību par parastajām sēklām. Uzņēmums nodrošina arī agronomu uzraudzību, kas sniedz konsultācijas un palīdz izaudzēt augstas kvalitātes graudus. Savukārt zemnieks ir motivēts piedalīties programmā, jo Rīgas Dzirnavnieks iepērk graudu ražu par augstāku cenu, salīdzinot ar parastajiem graudiem. Lielāks uzsvars programmā ir uz auzām.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

AS Rīgas Dzirnavnieks par godu ražas sezonas sākumam šodien devās izbraucienā uz Latvijas laukiem, lai tiktos ar auzu audzēšanas programmas dalībniekiem un ar Aizupes pamatskolas skolēniem, kuri šogad mācību nolūkos iesaistījusies auzu audzēšanas procesā.

Fotogalerijā ieskats no viesošanās z/s «Liepziedi» un Aizupes pamatskolā!

Rīgas Dzirnavnieks pirms trim gadiem uzsāka lauksaimnieku auzu audzēšanas veicināšanas programmu Latvijā. Uzņēmuma mērķis ir veicināt, lai Latvija būtu pasaulē pazīstama ne tikai ar augstas kvalitātes kviešiem, kā to pazīst šobrīd, bet arī ar izaudzētajām auzām.

Šogad Rīgas Dzirnavnieks auzu audzēšanas programmā piedalās 30 zemnieku saimniecības no dažādiem Latvijas reģioniem. Šogad uzņēmums dubultojis apsējamo teritoriju, sasniedzot 3200 ha. Lielākās platības ir Vidzemes un Latgales reģionos. Starp dalībniekiem pieaudzis zemnieku saimniecību skaits Zemgalē, kas ir neraksturīgi šim reģionam, jo tajā dominē kvieši.

Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja tie ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.

«Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes sāk izsludināt jaunus konkursus par pārtikas iegādi, kur viens no vērtēšanas kritērijiem ir dalība pārtikas kvalitātes shēmā. Līdz ar to mēs izjūtam pastiprinātu interesi no pārtikas ražotājiem par iespēju iegūt Zaļo karotīti. Zvana arī esošie dalībnieki, kuriem jau nepieciešams iepirkumu komisijai iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņi ir pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki,» saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta aptuveni 150 dažādiem pārtikas produktiem, taču šis skaits varētu pieaugt, ja ražotāji redzēs, ka Zaļā karotīte dod reālu labumu.

Pēdējos gados Latvijā palielinājies bioloģisko saimniecību skaits – pašlaik ir sertificētas 3500 saimniecību un 165 pārstrādes uzņēmumi. Šogad, sākoties jaunajam lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, savā saimniecībā saražoto produkciju atbilstošajai sertifikācijai pieteikuši vēl 700 lauksaimnieku, kuri ir gatavi saimniekot bez ķīmisko vielu lietošanas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Tas ir pozitīvs rādītājs. Lauksaimnieki sapratuši, ka saimniekot bioloģiski var diezgan veiksmīgi, un arī pieprasījums pēc biopārtikas aug. Sabiedrība vairāk sākusi domāt par veselību un veselīgu pārtiku – arī skolas un ēdināšanas uzņēmumi savos iepirkumos aizvien vairāk iekļauj bioloģisko pārtiku,» atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Tomēr viņš arī norāda, ka daļai patērētāju joprojām ir virspusīgs priekšstats par to, cik daudz pūļu un atbildības lauksaimniekam jāiegulda, lai viņa produkcija tiktu oficiāli marķēta kā bioloģiskā un to iegādātos pircēji.

AS Rīgas Dzirnavnieks ir pieņēmis pirmās šīs sezonas kviešu ražas. Uzņēmums kopumā šogad plāno iepirkt par 20% vairāk graudu jeb 120 000 tonnas.

Uzņēmums savu izaugsmi saredz tieši eksporta tirgos – šobrīd Rīgas Dzirnavnieks produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 20 valstīm pasaulē.

Žilvinas Pakeltis, AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis, komentē: «Šogad Latvijā laikapstākļi bija labvēlīgi graudaugiem gan ziemā, gan vasarā, ko nevar teikt par vēlākām graudaugu attīstības stadijām vasarā, kas rada nenoteiktību par gaidāmajām ražām un to kvalitāti. Bet mēs ceram uz labvēlīgiem laikapstākļiem turpmākās nedēļas, kas varētu nozīmēt pēdējo gadu laikā augstākās graudaugu ražas Latvijā.»

Pirmā raža ir saņemta no LPKS Kalnakrogs Agro Zemgalē, Bauskas novads.

Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS Dobeles dzirnavnieks šogad plāno pieņemt 250 000 tonnu graudu, intensīvākajā kulšanas periodā strādājot visu diennakti, informē uzņēmumā.

Papildu elevatora izbūve ar jaudu 200 tonnu stundā, kā arī jauns pieņemšanas punkts Gulbenē kāpinās kopējo graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti. Turklāt pirmo reizi Latvijā uzņēmums pieņems cieto jeb durum kviešu ražu no sešām vietējo zemnieku saimniecībām.

Dobeles dzirnavnieks atbalsta cieto kviešu audzētājus finansiāli, 70% apmērā sedzot izmaksas sēklas iegādei sešām zemnieku saimniecībām, kas iesējušas cietos kviešus vismaz 250 hektāru platībā. «Izrādās, ka cieto kviešu graudus var kvalitatīvi audzēt arī mūsu zemē, tikai tiem nepieciešami īpaši apstākļi un zināšanas. Esam pateicīgi drosmīgajiem zemniekiem, kuri mums uzticējušies, atļāvušies eksperimentēt un šovasar novāks pirmo cieto kviešu ražu,» saka Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Sadarbībā ar Stendes selekcijas staciju cieto kviešu audzēšanas tehnoloģiju izpēte notiek jau trešo gadu. Tiek strādāts arī pie citu kultūraugu – pārtikas miežu, auzu un vasaras cieto kviešu šķirņu – audzēšanas tehnoloģiju un īpašību izvērtēšanas.

Luminor banka piešķīrusi 1,7 miljonu eiro finansējumu augkopības uzņēmumam SIA Tēraudiņi graudu kaltes rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei. Kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2,3 miljoni eiro.

Tas ļaus nodrošināt efektīvāku tādu tradicionālo lauksaimniecības kultūru kā rudzi, kvieši un auzas kaltēšanas procesu.

Projektam piesaistīts arī Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējums 662 000 eiro apmērā, toties kaltes uzlabojumi tiks īstenoti kopā ar SIA Ungurpils Grauds. Papildu rekonstrukcijas darbiem tiks ieviesti arī jauni tehniskie risinājumi, piemēram, graudu kalte tiks aprīkota ar rekuperācijas sistēmu. Veiktie uzlabojumi ļaus graudu torņos uzglabāt 5000 tonnas labības. Savukārt papildu graudu pieņemšanas bedre, kas veiks arī graudu priekštīrīšanu, ļaus palielināt apstrādes jaudu, sasniedzot 100 tonnas stundā.

“Pieaugot pieprasījumam un kāpinot ražas apjomus pagājušajā gadā, esam nolēmuši realizēt jau vairākus gadus plānoto projektu – jaunas kaltes būvniecību un rekonstrukciju, kas ļaus mums pašiem veikt graudu kaltēšanu, nevis noslogot tuvējā apkārtnē esošās kaltes līnijas. Papildu tam kaltes rekonstrukcija sniegs iespēju veiksmīgāk uzglabāt realizācijai paredzēto produkciju, paātrināt arī graudu novākšanas tempu un veiksmīgāk plānot uzņēmuma darbību,” saka Valdis Možvillo, SIA Tēraudiņi īpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

AS «Dobeles dzirnavnieks» nākamgad graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudas palielināšanā plāno ieguldīt vairāk kā 7 miljonus eiro. Paredzēts uzbūvēt 15 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kapacitāti palielinot par 64 tūkstošiem tonnu, kā arī izveidot vēl vienu graudu kalti, informē «Dobeles dzirnavnieka» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

2018. gadā tiks uzbūvēti 12 graudu torņi, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnas, un 3 mitro graudu torņi, kuru uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnas, kā arī jauna graudu kalte. Noslēdzot šo investīciju projektu, kopējā «Dobeles dzirnavnieka» graudaugu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs vairāk nekā 230 tūkstošus tonnu graudu.

«Uzņēmuma graudu pārstrādes apjomi ik gadu pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā atklājām jaunu pārslu ražotni un nupat noslēdzām investīciju projektu ar mērķi dubultot tās jaudu. Paredzam, ka jau nākamgad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnas graudu, tāpēc paralēli attīstām un pilnveidojam graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pirmsapstrādi, jo efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir ražošanas pamats,» saka «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, izmantot aizņēmumu bankā un ieguldīt paša uzņēmuma līdzekļus».

Kuldīgas novada ģimenes SIA Milzu! sākusi ražot dabīgu graudaugu produktu - kraukšķus. Līdz šim ar Milzu! zīmolu tika tirgotas tikai brokastu pārslas.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Patlaban tirgū laisti divu veidu kraukšķi - ar kanēli un kakao. Kanēļa kraukšķu pamatsastāvā ir rudzi un auzas, savukārt, kakao kraukšķu - rudzi un griķi.

Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums produktu izpētē un attīstībā ir investējis 30 000 eiro, informēja SIA MILZU! vadītājs Enno Ence. «Daļa šo investīciju bija veltītas arī jaunā produkta attīstībai, kura radīšana raksturojama kā dinamisks testēšanas, receptes uzlabošanas, atkal testēšanas process. Recepšu izstrādēs mēs turpinām sadarbību ar LLU pārtikas tehnologiem. Paralēli notiek vēl citu produktu izstrāde, jo produktu attīstības laikā, strādājot pie vienas receptes, paralēli dzimst idejas citiem,» viņš skaidro.

Lai aktīviem cilvēkiem pēc treniņa palīdzētu atgūties, SIA Metti piedāvā olbaltumvielu dzērienu sagataves, ko sajaukt ar ūdeni vai pienu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Olbaltumu kokteiļu sagatavēm To Drink ir divas produktu līnijas – olbaltumvielu maisījumi ar dažādām garšām un brokastu kokteilis, kur papildu olbaltumvielām ir arī samaltas auzas un ogu gabaliņi. Dzēriena sagatavē ir gan «tīras» olbaltumvielas, kas ne visiem garšo, taču tie, kuri pieturas pie stingras diētas, visdrīzāk izvēlēsies šo, un ir arī sūkalu olbaltumvielu pulveris ar dažādām garšām – zemeņu, šokolādes, vaniļas. Otrs produkts ir brokastu kokteiļu jeb smūtiju sagataves. Tur papildu olbaltumvielām ir pilngraudu auzas, t.s. lēnie ogļhidrāti, kas nodrošina pakāpenisku enerģijas izdalīšanos, un saldējot žāvētas ogas. Produkti ir atšķirīgi, taču idejiski vienādi – abos ir organismam vajadzīgās uzturvielas un tie sniedz enerģijas lādiņu. «Jau no paša sākuma izdomājām, ka mums būs divas produktu līnijas, lai būtu lielāka dažādība. Daudzi mājās blenderī maļ olbaltumvielas ar auzām un augļiem, tāpēc mēs iedomājāmies, ka šāds brokastu smūtijs būtu ideāla alternatīva – tas ir gatavs produkts, turklāt nav jāuztraucas par ogļhidrātu un olbaltumvielu līdzsvaru,» saka Raimonds Meleks, To Drink idejas autors. Viņa biznesa partnere Laura Zvejniece piebilst, ka To Drink pamatā ir sportiska un veselīga dzīvesveida ideja, tāpēc vienlaikus ar domu par olbaltumvielu dzēriena sagatavi viņiem radās doma par brokastu smūtijiem.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Kvalitatīvi produkti ir ikviena, uz attīstību vērsta, uzņēmuma mērķis. Taču, kā nodrošināt nemitīgi augstu produktu atbilstību kvalitātes standartiem? Palielinoties preču klāstam un sortimentam, pieaug arī kritēriju daudzums, kā izvērtēt produktu atbilstību. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir laicīgi izstrādāt vadlīnijas un stratēģiju, kā nodrošināt efektīvu un regulāru kvalitātes kontroli sākot no izejmateriālu iegādes, līdz pat produktu piegādēm klientiem.

Vienādi augstas prasības visiem produktiem

Aptuveni vienu trešdaļu no AJ Produkti sortimentā esošajiem produktiem, mēs ražojam savās rūpnīcas, bet pārējo piegādā ražotāji galvenokārt no Zviedrijas vai citām Eiropas valstīm. Tomēr pirms iekļaušanas mūsu produktu klāstā, neatkarīgi no to izcelsmes, ikvienu no jaunajiem produktiem rūpīgi izvērtē mūsu kvalitātes atbilstības nodaļa. Nevienam produktam, pat ne mūsu ražotajiem produktiem, netiek pieļautas atkāpes no kvalitātes standartiem. Daudzus mūsu ražotos un piegādātāju nodrošinātos jaunos produktus pirms iekļaušanas produktu klāstā ir pārbaudījis arī neatkarīgs, akreditēts testēšanas institūts. Tas sniedz mums papildu pārliecību par kvalitātes produktu atbilstību mūsu un mūsu klientu prasībām.