Šogad sagaidāma virzība sarunās par PVN likmes samazināšanu pārtikai, sola aizejošās valdības zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

J. Dūklavs, kuru Zaļo un zemnieku savienība nosaukusi par vienu no saviem cilvēkiem, ko vēlētos redzēt premjera amatā, sarunā ar DB neslēpj, ka ir nelabojams optimists par lauksaimniecības nozares turpmākajām izredzēm. Krievijas tirgus zaudējumu viņš uzlūko nevis kā satricinājumu, bet «tirgus apstākļus, kuros tāpat ir jāstrādā, jāražo, jābaro lopi un jāslauc piens». Arī lielo piena pārstrādes uzņēmumu saplūšanā riskus ministrs nesaskata. Tiesa, rozā brilles J. Dūklavs gan neliek uz acīm, runājot par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma iespējamo ietekmi uz nozari.

Kādas būs šī gada lielākā nozares darījuma sekas, koncernam Food Union iegādājoties Rīgas piensaimnieku?

Uzreiz skaidri jāsaka, ka neesmu iedziļinājies tā juridiskās detaļās. Tas ir divu kompāniju darījums. Pašreiz mūsu eksperti neparedz nekādas sekas.

Kādas vispār tās varētu būt? Ka tirgū izmainīsies cenas?

Tieši tā. To jau arī pārmet mazie piena ražotāji – ka samilzušais piena pārstrādes uzņēmums diktēs iepirkuma cenas. Pašlaik neviena šāda ziņa, ka kāds kaut ko diktētu vai būtu parādījušās jebkādas sekas, nav mani sasniegusi. Varbūt tās atklāsies tālākā nākotnē, bet, cik man zināms, viņi ir saņēmuši Konkurences padomes attiecīgas atļaujas, noteikti tā visu ir izvērtējusi pulka dziļāk, nekā es varu iedziļināties šajos jautājumos.

Jāsecina, ka neesat runājis ar nelieliem piena ražotājiem.

Bet ko tur mazais piena ražotājs? Kādas viņam varētu būt sekas, ja nodod tonnu piena dienā? Pilnīgi nekādas. Neesmu dzirdējis satraukumu ne no kooperatīviem, ne piena ražotājiem – ne maziem, ne vidējiem, ne lieliem. Mūsu eksperti nav nākuši un brīdinājuši mani, ka būtu sagaidāmas kādas izmaiņas, tāpēc par šo jautājumu nevarēšu neko vairāk pateikt.

Kā skatāties uz jauno valsts budžetu?

Ko tur vērtēt – veiksmīgs vai neveiksmīgs? Ideāla budžeta nekad nebūs. Esmu tajās domās, ka ar uzņēmējiem tika runāts par maz. Uzņēmēju interesēs varēja ieklausīties vairāk, arī budžets būtu sanācis labāks. Es negribu teikt, ka tas ir – vai dieniņās, cik slikts. Drošībai un veselībai ticis vairāk, bet, ja mēs runājam par lauksaimniekiem, esam iecerēto līmeni noturējuši, bet zemākam piekrist nevarētu, ja vēl kaut ko mums ņemtu nost. Lauksaimniecībai ir tā īpatnība, ka lielākās naudas, ko saņemam, ir no ES. Valsts budžets neveido lielāko daļu, kā tas ir citām nozarēm.

Toties nodokļu jautājumi ir kopīgi. Vai paliks spēkā prasība samazināt PVN likmi pārtikai?

Mums priekšā ir sarunas par PVN likmēm pārtikai, jo šo prasību mēs uzturam un uzturēsim spēkā. Finanšu ministrija pērn nebija gatava to dziļāk analizēt, bet esam saņēmuši ministrijas apsolījumu, ka, veidojot nākamā gada budžetu, analīze tiks veikta smalkāk.

Pastāstiet sīkāk par iecerētajām likmēm.

To vēl precīzi nevaru pateikt, bet esam vērtējuši Polijas piemēru, kur ir atšķirīgas likmes pa kategorijām – gaļas produktiem, dārzeņiem, produktiem, kuri ātri bojājas. Es nedomāju, ka mums likme jāsadala tik smalki, un arī paši poļi uzskata, ka likmju dažādība viņiem ir pārāk liela. PVN likmes pārtikai Polijā ir, sākot no 5%.

Arī mēs varam cerēt uz šādu līmeni?

Domāju, ka tas tomēr būtu mazliet par zemu.

Visu interviju Piedzīvojam normālas ekonomiskas likumsakarības lasiet 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra