«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.
«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.
Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.
«Kad pārņēmu vecāku saimniecību, apsaimniekoju nedaudz vairāk kā desmit hektārus – pēdējo četru gadu laikā ir izdevies platības palielināt, iegādājoties vairākus meža īpašumus. Jau kopš bērnības esmu dzīvojis vidē, kur viss saistās ar meža apsaimniekošanu, kopšanu, izstrādi – arī mani tas interesē, tādēļ kļuvu par mežsaimnieku. Mežs mani pozitīvi uzlādē! Mācību laikā pusgadu biju praksē Latvijas valsts mežos, kur guvu daudz labas un vērtīgas idejas darbam. Tagad pats savu mežu apsaimniekoju pēc tiem principiem, kā to dara Latvijas valsts meži. Gadā vidēji izstrādāju 200 kubikmetrus koksnes, lietkoksni tirgoju Igaunijā. Šogad izkopšu desmit hektārus jaunaudžu,» atzīst T.Kornets. Viņš uzsver, ka katra darbība mežā notiek pēc iepriekš izstrādāta projekta.
Divus gadus Līdumniekos viņš vairs nesaimnieko viens, bet kopā ar draudzeni Līgu. Abi iepazinās pirms vairākiem gadiem, kad Līdumniekos vēl saimniekoja Toma vecāki un Līga nāca palīgā veikt dažādus saimniecības darbus. «Iepatikās, ir čakla darbos, sākām satikties,» saka Toms. Viņi atzīst – dzīvot un saimniekot laukos patīk, tādēļ nevarētu iedomāties sevi dzīvojam pilsētā. Līga ieguvusi tērpu stila speciālistes profesiju, šobrīd strādā Rīgā, tādēļ bieži sanāk braukāt un nevar visu laiku būt uz vietas Līdumniekos. «Tas ir maiņu darbs, no pavasara plānoju ņemt arvien mazāk maiņu, lai vairāk laika varētu pavadīt Līdumniekos. Alūksnē atrast labu darbu un tādu, kas pašai patīk, ir grūti,» saka Līga. Toms piebilst – katram ir jādara tas, kas patīk, un, ja ar to vēl var nopelnīt, tad ir ideālais variants.
«Lai citi jaunie raujas uz dzīvi pilsētā – mums patīk un ir labi šeit. Te ir tīra vide, svaigs gaiss, daba. Vari pats izaudzēt sev dārzeņus, gaļu – tas ir daudz veselīgāk, nekā pirkt lielveikalā. Kad vēlamies, mums nav liegtas arī atpūtas iespējas – braucam uz Rīgu, Smilteni, Alūksni,» viņi saka. Līga piebilst – atpūtai nemaz daudz laika neatliekot. «Patiesībā dzīve laukos jau ir kā atpūta!» saka Toms.
«Tagad lielākais un nopietnākais process ir par bioloģisko saimniekošanu, jo gribu, lai nākotnē Līdumnieki kļūtu par bioloģisko saimniecību. Šo statusu saimniecībai vēlos iegūt jau vairākus gadus, bet nevaru, jo līdz šim bioloģisko saimniecību loku valstī nepaplašināja. Tikai šogad atkal būs iespēja pieteikties – noteikti to darīšu. Būt bioloģiskajai saimniecībai ir daudz plusu, turklāt es jau līdz šim saimniekoju bioloģiski – manā darbībā līdz ar statusa iegūšanu krasu izmaiņu nebūs. Jā, papīru darba būs vairāk, bet tas mani nebaida. Visu var izdarīt,» uzskata T.Kornets.
