Latvijai būs jācīnās, lai siltumnīcu efekta gāzu emisiju samazināšanas latiņu noturētu 0% līmenī, indikatīvi ES varētu noteikt 8% samazinājumu, kas summāri veidotu 24% lielu samazinājumu un radītu problēmas zemkopībā
Tāds ir Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdes rezultāts, vērtējot Latvijas pozīciju klimata un enerģētikas politikas ietvaram laikā no 2020. līdz 2030. gadam attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanu.
2014. g. oktobrī tika pieņemts Eiropadomes lēmums, ka līdz 2030. g. SEG jāsamazina vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Pašlaik aktuāls jautājums ir, kāds būs šis SEG samazinājumu plāns (ieguldījums kopējā mērķa sasniegšanā) ES dalībvalstīm. «Tā kā Latvija par 58% ir samazinājusi SEG emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu un ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, it īpaši zemkopības sektorā, Latvijas pozīcija ir – šāds samazinājums ir līdzvērtīgs nullei,» skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš norāda, ka šajā procesā iesaistītas visas attiecīgās ministrijas – Zemkopības, Ekonomikas, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības. Ministrs prognozēja, ka SEG samazināšanas mērķi «tiks sadalīti» šā gada otrajā pusgadā.
Visu rakstu Emisiju pļauka zemes īpašniekiem lasiet 7. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.