Projekts Kurzemes loks, kura otrajā kārtā ir izbūvēta 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnija no Grobiņas līdz Ventspilij, ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū, - tādu atziņu Kurzemes loka posma atklāšanas pasākumā Ventspilī pauda amatpersonas.

Liberalizējot elektronerģijas tirgu, parādās nepieciešamība ar elektrolīnijām savienot ne tikai ražotnes un pilsētas, bet arī reģionus un valstis. Šādai atziņai piekrīt arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), kurš uzsvēra: «Mums ir vienotais tirgus, brīva preču kustība Eiropā, gandrīz brīva cilvēku kustība, taču mūsu enerģijas tirgus faktiski ir izolēts - tā tas ir gan elektroenerģijas gadījumā, gan arī īpaši attiecībā uz gāzes tirgu.»

«Šis ir ļoti nozīmīgs solis mūsu izolācijas izbeigšanai. Tas mums arī palīdzēs veidot savienojumus ar Lietuvu un Zviedriju. Šiem soļiem nav tikai simboliska nozīme, bet arī praktiski ieguvumi. Pirmkārt, mēs iegūsim pieeju Skandināvijas valstu samērā lētajiem energoresursiem. Kurzemes loks nodrošinās lielākas elektroenerģijas jaudas Kurzemes reģionam, vismaz piekrastes reģionam, kas, cerams, nākotnē arī veicinās rūpniecības attīstību šajā reģionā,» prognozēja ekonomikas ministrs.

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.

Ceturtdien ir pacelti pirmie elektrolīnijas Kurzemes loks balsti Dundagas novadā, pēc AS Augstsprieguma tīkls pasūtījuma uzsākot Kurzemes loka projekta trešā posma izbūvi, informē Augstsprieguma tīkla sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

Kopumā 330kV augstsprieguma elektrolīnijas Ventspils – Tume – Imanta būvniecība ir uzsākta Dundagas, Talsu, Kandavas un Tukuma novados, bet pārējā trasē turpinās detalizēta būvprojekta izstrāde un saskaņošana.

A. Sproģis atzīmē, ka visi darbi projekta ietvaros ir jāpabeidz 2019.gadā, kopējais 330kV līnijas garums ir 214,3 kilometri, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Kurzemes loka trešais posms savienos 330kV apakšstacijas Ventspils Ventspilī un Imanta Rīgā, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures un Babītes novadus, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Kurzemes loka pirmie divi posmi – 330kV elektropārvades kabeļu līnijas izbūve Rīgā un 110kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot ar 330kV līniju – jau ir realizēti.

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24 no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem eiro, līniju paredzēts pabeigt šā gada otrajā pusē

To intervijā DB norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš atzīmē, ka Kurzemes loks ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem, kura īstenošana garantēs gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību. AST šogad iecerējis īstenot arī citus apjomīgus projektus, kopumā attīstībā ieguldot teju 100 miljonus eiro.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

AST izplatītā informācija liecina, ka šogad uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro. Kā šī nauda tiks tērēta?

Lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma izbūvei. Elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 no kopumā projektam paredzētajiem 84 miljoniem eiro. 24 miljoni eiro atvēlēti Kurzemes loka trešā posma realizācijai, bet 12 miljonus eiro plānots tērēt apakšstaciju un sadales punktu pārbūvei, septiņus miljonus eiro – elektropārvades līnijas Rīgas otrā termoelektrocentrāle–Rīgas hidroelektrostacija izbūvē, sešus miljonus eiro – elektropārvades līniju atjaunošanā, vēl tikpat – 11 transformatoru un viena autotransformatora nomaiņai, savukārt divi miljoni eiro tiks investēti citās aktivitātēs, no kurām galvenā šogad ir ieguldījums rezerves dispečeru centra izbūvē. Šogad plānots pabeigt arī jaunu apakšstaciju būvniecību un rekonstrukciju.

Nordea banka Latvijā noslēgusi vienošanos ar pilnsabiedrību LEC, RECK un Empower par finansējuma piešķiršanu 12 miljonu eiro apmērā. Kopējais finansējums paredzēts projekta Kurzemes loks trešā etapa realizācijai, tostarp nodrošinot projekta ģenerāluzņēmēju ar nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu finansējumu un sniedzot projekta riska vadības atbalstu, informē bankas pārstāvji.

Kurzemes loks' ir valsts un visa Baltijas reģiona nozīmes enerģētikas projekts, kura ietvaros plānots atvērt jaunus elektroenerģijas tirgus un nodrošināt jaudīgāku elektrības piegādi uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šis viennozīmīgi ir pēdējo gadu viens no lielākajiem un stratēģiski nozīmīgākajiem projektiem, kam ir gan Latvijas, gan reģionālās enerģētikas drošības nozīme, uzsver Jānis Buks, Nordea bankas vadītājs Latvijā.

Pilnsabiedrību LEC, RECK un Empower veido trīs būvniecības uzņēmumi, kas ir apvienojuši pieejamos resursus projekta realizācijai. Kurzemes loka trešā etapa īstenošana sniedz iespēju strādāt pie apjomīga un inženiertehniski sarežģīta projekta realizācijas vietējiem inženieriem, projektētājiem, kā arī nodrošina ar darbu vietējos darba resursu. Šis projekts sniedz iespēju pilnveidot speciālistu profesionalitāti un praktiskās spējas, kā arī zināšanas un iegūtā pieredze projekta realizācijā sniedz iespēju iesaistītajām organizācijām nostiprināt savu konkurētspēju ne tikai Baltijas un Skandināvijas tirgos, bet arī ārpus Eiropas Savienības robežām.

AS Augstsprieguma tīkls izsludinājusi iepirkuma procedūru augstsprieguma līnijas Kurzemes loks 3. posma projektēšanas un būvniecības darbiem, informē uzņēmums.

Šis ir viens no iepirkumiem projektā, kura kopējās izmaksas tiek lēstas 127 miljonu eiro apmērā, no kurām 45% (55,089 miljoni eiro) ir piešķirtais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansējums. Paredzams, ka tehniskā projekta izstrāde varētu tikt uzsākta 2016. gadā.

Kurzemes loks ir pirmais atjaunotās Latvijas Republikas laikā uzsāktais valstij stratēģiski svarīgs elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras projekts, kas uzlabos elektroapgādi un tās stabilitāti Kurzemē, kā arī ļaus palielināt jaunu pieslēgumu iespējamību reģionā - tādējādi šis ir arī būtisks ieguldījums Latvijas saimniecisko iespēju stiprināšanā.

Latvenergo koncerna ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā ir 543,1 miljons eiro, savukārt peļņa – 42,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pērn 1. pusgadā Latvenergo peļņa bija 28,7 miljoni eiro. Peļņas izmaiņas nodrošināja saskaņota obligātā iepirkuma ieņēmumu un izmaksu atzīšana pretstatā 26,3 miljonu eiro lieliem zaudējumiem no obligātā iepirkuma darbības 2013. gada 1. pusgadā. Ja saskaņota obligātā iepirkuma darbības ieņēmumu un izmaksu atzīšana tiktu uzsākta ar 2013. gada sākumu, tad Latvenergo koncerna peļņa 1. pusgadā būtu samazinājusies.

Rezultātus negatīvi ietekmēja par 35% mazāka Daugavas HES izstrāde un izmaksu pieaugums 7,7 miljonu eiro apmērā līdz ar subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanu no šā gada sākuma. Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu Latvijā 1. pusgadā bija 21 miljons eiro (2013. gadā – 44,2 miljoni eiro).

Šī gada pirmajā pusgadā Latvenergo koncernā veiktas investīcijas 64,7 miljonu eiro apmērā, informē Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Lai uzlabotu tīkla pakalpojumu kvalitāti un tehniskos rādītājus, koncerns turpina investēt tīklu aktīvos – šī gada sešos mēnešos investīciju apjoms tīklu aktīvos veido vairāk nekā 70% no kopējām investīcijām. Starp tām ir arī apkašstacijas Viskaļi rekonstrukcija, kas ir tā dēvētā mezgla apakšstacija, kura ir būtiska reģionāla nozīme energoapgādes stiprināšanā.

Jelgavā esošās apakšstacijas Viskaļi investīciju rezultātā samazināsies elektroapgādes pārtraukumi, kā arī pieaugs elektroenerģijas piegādes procesa drošums, tādējādi tiks nodrošinātas patērētāju pieaugošās prasības elektroenerģijas kvalitātei.

Turpinot elektrolīnijas «Kurzemes loks» trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37% līnijas balstu un izvilkti vadi 27% apjomā no plānotā līnijas garuma. Tāpat zem sprieguma ieslēgti līnijas posmi no Kandavas uz Tumi, no Dundagas uz Valdemārpili un no Valdemārpils uz Talsiem – šajos posmos uzsākta esošās 110 kV līnijas demontāža un trases labiekārtošana, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

«Darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi trešā daļa no plānotajiem 711 elektrolīnijas balstiem jau pacelti. Pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019. gadā,» par darba gaitu «Kurzemes loks» projektā stāsta AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower» un patlaban notiek aktīvi būvdarbi posmos Ventspils – Dundaga, Tukums – Ķemeri, Sloka – Dzintari un Priedaine – Imanta. Kopējais līnijas garums ir 214 km, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2014.gadā bija 1,01 miljards eiro, bet peļņa - 29,8 miljoni eiro, liecina šodien publicētie revidētie Latvenergo konsolidētie finanšu rezultāti par 2014.gadu.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa – 2013.gadā koncerns nopelnīja 46,1 miljonu eiro. Revidētie konsolidētie 2014.gada finanšu pārskati būtiski neatšķiras no 2015.gada 27.februārī publicētajiem Latvenergo koncerna nerevidētajiem saīsinātajiem finanšu pārskatiem.

Latvenergo koncerna darbību 2014. gadā raksturo tas, ka Lietuvā un Igaunijā pārdotās elektroenerģijas apjoms palielināts gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; noslēdzies projekta Kurzemes loks otrais posms – nodota ekspluatācijā projekta Kurzemes loks posma Grobiņa–Ventspils jaunā 330 kV elektropārvades līnija; 2014. gadā investīcijās ieguldīti 177,6 miljoni eiro, savukārt peļņa ir 29,8 miljoni eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Vastint Latvia, noslēdzot līgumu ar SIA PK Serviss par nulles cikla darbiem, sāk pirmās kārtas būvniecības darbus dzīvojamo ēku kompleksam Lindenholma. Tajā pilsētai raksturīgās daudzdzīvokļu ēkas būs veidotas ar piepilsētas privātmājām raksturīgajiem elementiem.

Lindenholma atrodas vienā no Rīgas pierobežas rajoniem – Mārupē, kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē. Pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvētas sešas ēkas, piedāvājot 209 dažādas konfigurācijas dzīvokļus, kas topošajiem iemītniekiem tiks piedāvāti ar pilnu apdari vairākos dizaina stilos. Projektā paredzētas plašas privātās ārtelpas ar terasēm vai balkoniem katram dzīvoklim. Tiks iekārtots arī plašs iekšpagalms tikai kājāmgājējiem.

Kopumā Lindenholmā būs vairāk nekā 650 dzīvokļi un daudzstāvu autostāvvieta. «Dzīvokļu pārdošanas procesu Vastint Latvia sāks pēc ēku nodošanas ekspluatācijā. Tas ļaus jaunajiem īpašniekiem klātienē aplūkot un iejusties sevis izvēlētajā dzīvoklī,» nākamos soļus komentē Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Lielākās investīcijas paredzētas projekta «Kurzemes loks» 3.posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs šogad plānots ieguldīt 62,1 miljonu eiro, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

Projekta «Kurzemes loks» 3.posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs plānots ieguldīt 62,1 miljonu eiro no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem, Igaunijas - Latvijas trešā starpsavienojuma un tam nepieciešamās infrastruktūras izbūvē - 4,25 no kopumā atvēlētajiem 102 miljoniem eiro, savukārt nepilnu 1 miljonu eiro no kopumā projektam paredzētajiem 20 šogad paredzēts ieguldīt elektropārvades līnijas Rīgas TEC-2 - Rīgas HES izbūvē. Visi šie projekti, kuru kopējās izmaksas ir 250 miljons eiro, ir saņēmuši Eiropas Savienības līdzfinansējumu 128 miljonu eiro apmērā no infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Viens no lielākajiem «kumosiem», uz ko šogad cer Latvijas energobūvniecības kompānijas, ir Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras modernizēšanas iepirkumi, piemēram, elektrifikācija un sakaru tīkla izveide, sacīja energobūvniecības kompānijas SIA Reck valdes priekšsēdētājs Viesturs Kaģis.

A/s Latvenergo ir lielākais pasūtītājs energobūvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un Latvenergo mājaslapā var redzēt, ka vismaz darbam sadales tīklos ir kvalificēti pāri par 40 uzņēmumi, informēja V.Kaģis.

«Pieņemu, ka uzņēmumu ir vēl vairāk, jo Latvenergo nav vienīgais pasūtītājs. Ļoti lieli energobūvniecības darbu pasūtītāji ir Latvijas Dzelzceļš, ostas, telekomunikāciju uzņēmumi. Tāpat lieli klienti ir arī lidosta Rīga, pašvaldības, kurās tiek veikta ielu apgaismojuma izbūve,» sacīja V. Kaģis.

Viņš piebilda, ka energobūvniecības tirgu Latvijā ir grūti novērtēt, pasūtījumu grozs katru gadu varētu dalīties citādāk un atšķirties, jo ir brīži, kad ar infrastruktūras sakārtošanas projektiem ar ES līdzfinansējumu tirgū parādās pašvaldības, lieli objekti ir ostās, tāpat dienaskārtībā ir Latvijas Dzelzceļš ar saviem infrastruktūras objektiem.

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) īstenoto, atjaunotās Latvijas vēsturē vērienīgāko, elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekta «Kurzemes loks» trešo posmu.

Ar jauno 330kV līnijas loka noslēgšanu ir būtiski uzlabots elektroapgādes drošums kā ikdienas situācijā, tā vētru gadījumā, novērsta līdz šim iztrūkstošā jauda Kurzemē, tādējādi palielinot arī jaunu pieslēgumu iespējamību.

Trešā posma izbūvē no Ventspils uz Rīgu ieguldīti 127 milj. eiro, tai skaitā 55 milj. eiro Eiropas Savienības līdzfinansējums. Jaunizbūvētās 330kV līnijas garums sasniedz 207 kilometrus un tā šķērso 11 pašvaldību teritorijas. Līnijas būvniecību un projektēšanu pēc AST pasūtījuma veica pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower».

«Kurzemes loka» 110 kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Ventspils – Tume – Rīga (Imanta), pastiprinot ar 330 kV līniju, savieno 330 kV apakšstaciju «Ventspils», Ventspilī, Robežu ielā 38 un 330 kV apakšstaciju «Imanta», Rīgā, Kleistu ielā 25, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures, Babītes novadu, Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Pārbūves rezultātā elektrolīnijas novietojums pamatā saglabājās esošo elektropārvades līniju trases robežās.

Nākotnē Latvija varētu nodrošināt šo atjaunojamās enerģijas resursu gan pašmāju patēriņam, gan eksportam, intervijā DB atklāj Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

Šobrīd no visas Latvijā saražotās enerģijas vēja enerģija veido ne vairāk kā 2,5%, taču K. Stepanovs uzskata, ka tuvāko gadu laikā šo īpatsvaru varētu palielināt līdz pat 15%.

Fragments no intervijas

Kas būtu jādara, lai nākotnē Latvija patiešām kļūtu par vēja enerģijas lielvalsti?

Sākumā būtu jāsaprot, kādas ir Latvijas stiprās un vājās puses. Katru gadu no citām valstīm mēs iepērkam vairāk nekā divas teravatstundas elektroenerģijas, izmantojot iespēju iegādāties enerģiju lētāk. Tajā pašā laikā mēs šo enerģiju varētu ražot arī paši, akumulējot iegūtos līdzekļus Latvijas tautsaimniecībā.

Viena no iespējām ir attīstīt vēja elektrostacijas, kas nākotnē pēc saprātīga atbalsta termiņa beigām spētu realizēt elektroenerģiju pie jebkuras cenas. Tādējādi tirgū tiktu piedāvāts lielāks elektroenerģijas apjoms, un, pieaugot piedāvājumam, samazinātos gala cena. Šobrīd liels potenciāls ir energoinfrastruktūras projektam Kurzemes loks, kas izbūvēts, lai attīstītu vēja elektrostacijas. Diemžēl pašlaik pie tā vēl nav pieslēgta neviena stacija, līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka ir infrastruktūta, bet vēja elektrostaciju nav.

Lai pasargātu putnus no bojāejas, saduroties ar elektrības vadiem, Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Dizaina fabrika sadarbojoties enerģētikas un tehnoloģiju kompānijai "Empower" izgatavojusi īpašu robotizētu sistēmu putnu atbaidītāju uzstādīšanai augstsprieguma līnijās.

Pagājušā gada izskaņā ekspluatācijā tika nodots Latvijas vēsturē vērienīgākais elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts "Kurzemes loks".

"Lai mazinātu riskus putnu bojāejai, saduroties ar elektrības vadiem vai gūstot elektrotraumas, projekta īstenotājiem bija jārod risinājumi elektropārvades līnijas marķēšanai noteiktos posmos, kur putnu pārlidojumi ir visbiežākie. Putnu atbaidītāju izvietošana uz augstspriegumu līnijām Latvijā nav ierasta prakse, šis bija tikai otrais gadījums," saka "Empower" projektu vadītājs Viktors Mironovs.

"Empower" kopā ar uzņēmumiem "LEC" un "RECK" veidoja pilnsabiedrību, kas pēc elektroenerģijas pārvades sistēma operatora "Augstsprieguma tīkls" pasūtījuma būvēja "Kurzemes loka" noslēdzošo posmu – 207 km garu līniju no Rīgas uz Ventspili.

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

AS "Latvenergo" padome nolēmusi pagarināt darba attiecības ar līdzšinējiem valdes locekļiem un uz jaunu termiņu par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Āri Žīguru, par valdes locekļiem - Guntaru Baļčūnu un Uldi Barisu.

Līdzšinējā valdes sastāva pilnvaru jaunais termiņš sāksies 2020.gada 16.novembrī. Pilnvaras līdz 2023.gada 24.septembrim turpinās valdes loceklim Kasparam Cikmačam.

"Ekonomikas ministrija kā "Latvenergo" akcionārs atzinīgi novērtē "Latvenergo" darbību, jo enerģētikas nozare attīstās un uzlabo pakalpojuma kvalitāti gan biznesa klientiem, gan mājsaimniecībām, vienlaicīgi nodrošinot būtiskus dividenžu maksājumus valsts budžetā. Reģiona energoapgādes stratēģisks redzējums šobrīd padarījis "Latvenergo" par uzņēmumu, kas ekspluatē viskonkurētspējīgāko ģenerējošo iekārtu sastāvu Baltijas tirgū. "Latvenergo" Baltijas un Ziemeļvalstu tirgum piegādā enerģiju, kas ražota ar zemu kaitīgo izmešu apjomu kombinācijā ar atjaunojamo resursu izmantošanu hidroģenerācijā. Tas iespējams, jo savlaicīgi veiktas ilgtspējīgas investīcijas labi sabalansētā bāzes jaudu un dabas resursus izmantojošu ģenerācijas avotu apvienojumā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

AS Latvenergo izsludinājusi iepirkumu 150 miljonu eiro (105 miljonu latu) aizdevuma piesaistei, informēja uzņēmuma preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Finansējums paredzēts 2014.-2016.gada investīciju programmas finansēšanai un refinansēšanas vajadzībām. Galvenie investīciju projekti, kas pašlaik tiek īstenoti, ir pārvades sistēmas izbūves projekts Kurzemes loks un vērienīgas sadales tīklu sistēmas programmas, kā arī Daugavas hidroelektrostacijas hidroagregātu atjaunošanas programma.

Kā informē uzņēmums, iepirkuma priekšmets ir sadalīts divās pasūtījuma daļās. Pirmā pasūtījuma daļa ir par aizdevuma līguma slēgšanu 100 miljoniem eiro ar aizdevuma atmaksas termiņu pieci gadi un iespēju aizdevuma atmaksas termiņu pagarināt par diviem gadiem. Otrā pasūtījuma daļa ir par aizdevuma līguma slēgšanu līdz 50 miljoniem eiro ar aizdevuma atmaksas termiņu - septiņi gadi.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 259,5 miljoni eiro, kas ir par 20 % mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajos trīs mēnešos. Savukārt koncerna EBITDA1 un pelņa ir pieaugusi par 15 % un 28 % līdz attiecīgi 94,8 un 39,3 miljoniem eiro. Investīcijās ir ieguldīti 24,8 miljoni eiro, liecina koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2015. gada pirmo trīs mēnešu periodu.

Ieņēmumu samazinājumu nosaka obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumu neatspoguļošana Latvenergo koncerna ieņēmumos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu 2014. gada 1. aprīlī. Savukārt peļņas rādītāju uzlabošanos (2014. gada pirmajos trijos mēnešos peļņa bija 30,8 milj. eiro) ietekmēja elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā no 2015. gada 1. janvāra.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerns ir saglabājis elektroenerģijas pārdošanas līdera pozīciju Baltijā. Klientu skaits kaimiņvalstīs palielināts par vairāk nekā 10 %. Kopumā Baltijas valstīs ir pārdotas 2 132 GWh elektroenerģijas. Lietuvā un Igaunijā pārdotās elektroenerģijas apjoms sasniedz 645 GWh, kas par 60 % pārsniedz konkurējošo elektroenerģijas tirgotāju pārdošanas apjomu Latvijā. Kopš 2015. gada 1. janvāra ir atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām Latvijā. Arī konkurences apstākļos vairums mājsaimniecību Latvijā ir izvēlējušās saglabāt Latvenergo kā elektroenerģijas tirgotāju.

Ikvienam zināmi ikoniskie Raiņa vārdi "Pastāvēs, kas pārvērtīsies", un līdz šim nav nācies sastapties ar vārdu kopumu, kas vēl trāpīgāk raksturotu vārda "attīstība" esenci – ar to domājot gan katra individuālo attīstību, gan arī attīstību visas sabiedrības vai valsts kontekstā.

Šoreiz vairāk par valsti un konkrētāk – vienu no lielajiem attīstības pīlāriem, dēvētu arī par tautsaimniecības mugurkaulu – elektroapgādes nozari. Raiņa vārdi šeit ir tieši attiecināmi, jo, lai elektroapgādes nozare nākotnē varētu stabili un kvalitatīvi funkcionēt, tā šobrīd ir jātransformē – jāpārbūvē elektroenerģijas sadales sistēma, attīstot vēl viedāku elektrotīklu – tā, lai tas būtu pilnībā gatavs "zaļo" inovāciju uzņemšanai. Pretējā gadījumā plaša izkliedētās enerģijas ražošana, saules paneļu ieviešana un elektromobilitāte nebūs iespējama, jo elektrosadales tīkls tam nebūs gatavs – ne fiziskā, ne digitālā infrastruktūra.

Attiecīgi zem sitiena būs arī Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, kas lielā mērā balstās tieši uz elektrības ražošanu no atjaunīgiem resursiem, elektromobilitāti un energoefektivitāti. Tīkla transformācijai ir nepieciešami lieli resursi. Šobrīd ir iespēja šim mērķim novirzīt Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļus; otra iespēja – šīs izmaksas segt caur sabiedrisko pakalpojumu tarifu, kas nozīmētu tarifa kāpumu un papildus slogu iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem.