Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Tirdzniecības centri “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums” īsteno videi draudzīgu apsaimniekošanu - pāriet uz zaļo enerģiju.

2021. gada 1. jūlijā tika noslēgti līgumi ar AS “Latvenergo” par zaļās elektroenerģijas piegādi tirdzniecības centriem “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”. Tas samazinās ikgadējo apjomu par 1287 tonnām CO2 gadā, kas ir vairāk nekā 250 reizes par viena cilvēka CO2 izmešu patēriņu gadā! Šāds resursu patēriņa ietaupījums ir ne tikai nozīmīgs solis zaļākai videi, mazinot ekoloģiskās pēdas nospiedumu, bet arī investīcija drošākai un ilgtspējīgākai nākotnei.

Atjaunīgā elektroenerģija jeb tā saucamā zaļā enerģija tiek iegūta no resursiem, kas atjaunojas ātrāk nekā tos patērē, kā piemēram, ūdens, saules, biomasas, plūdmaiņām, iežiem u.c. AS “Latvenergo” piedāvātais elektroenerģijas produkts Elektrum zaļais, ko kopš jūlija izmanto tirdzniecības centros “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”, tiek ražots no Latvijas atjaunīgajiem resursiem. No tās lielāko īpatsvaru iegūst no trijās Daugavas hidroelektrostacijās saražotās enerģijas – tas ir viens no vērtīgākajiem atjaunīgās enerģijas ieguves veidiem.

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA «Liepkalni» izsludinātajā ideju konkursā par restorānu kompleksa «Sēnīte» restaurāciju, pārbūvi un teritorijas attīstīšanu iesniegtas kopumā piecas idejas, bet par uzvarētāju atzīta arhitekta Jāņa Ruciņa piedāvātā koncepcija, pastāstīja «Liepkalnu» valdes priekšsēdētājs Dagnis Čākurs.

Konkursa mērķis bija iegūt piemērotāko risinājumu restorāna «Sēnīte» ēku kompleksa restaurācijai, pārbūvei un teritorijas attīstīšanai.

Čākurs teica, ka konkursā iesniegtās attīstības ideju koncepcijas novērtēja «Liepkalnu» izveidotā žūrija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijā bija pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums, kinorežisors Ivars Zviedris, Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ar asistentu fotogrāfu Aigaru Lapiņu, kā arī divi eksperti no Latvijas Arhitektu savienības. Iesniegtās attīstības ideju koncepcijas vērtētas pēc idejas oriģinalitātes, mākslinieciskās kvalitātes, funkcionalitātes, kā arī objekta plānojuma atbilstības videi un izmantošanas mērķim.

Zemgales rajona tiesa (Tukumā) piemērojusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem vienai personai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Lai arī prokuratūrā neatklāja apsūdzētā vīrieša vārdu, aģentūrai LETA zināms, ka viņš ir SIA "Tukums DH" valdes loceklis Jānis Tenbergs.

Prokuratūras pārstāve skaidroja, ka 2011.gada 1.aprīlī tika iesniegts iesniegums Ekonomikas ministrijā par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, par kuru ministrijā pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tika noslēgts līgums par elektroenerģijas iepirkumu, kura noteikumus apsūdzētais pārkāpa attiecībā uz to, ka iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu. Pavisam laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam apsūdzētais izkrāpis naudas līdzekļus lielā apmērā, tas ir, 2 544 782 eiro apmērā.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) izsludinātajā iepirkumā par 48 pasažieru staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību ir saņemti septiņi piedāvājumi.

Lai darbs pie apjomīgā projekta faktiskās īstenošanas varētu sākties jau šajā gadā, patlaban sāksies saņemto dokumentu atbilstības izvērtēšana.

"Viena no VAS “Latvijas dzelzceļš” prioritātēm ir dzelzceļa pasažieru infrastruktūras pakāpeniska sakārtošana, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem un, nākotnē, arī viesiem, ērtu, pieejamu un mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru. Mūsu kopīgais mērķis ir mudināt pasažierus arvien vairāk izmantot tieši vilcienu kā pārvietošanās līdzekli tuvākos un tālākos maršrutos. Esmu pārliecināts, ka šis projekts – 48 staciju un pieturas punktu modernizācija un būvniecība, kā arī iespēja pārvietoties pa mūsu izveidoto infrastruktūru jauniegādātajos pasažieru vilcienos būs nozīmīgs solis ceļā uz dzelzceļa transporta pastāvīgi pieaugošu popularitāti,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

“Provendi Asset Management” pārvaldītais nekustamo īpašumu fonds “Indexo Real Estate Fund” noslēdzis līgumu ar norvēģu investoru holdingu LATPRO 2 AS par iepirkšanās centru “RIMI Gaiļezers” un “RIMI Tukums” iegādi.

Abu īpašumu iegādes kopējā darījuma summa sasniedz 25 miljonus eiro. Tukumā esošā iepirkšanās centra iegāde ir viens no pēdējo gadu lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem ārpus Rīgas. Darījums finansēts ar ilgtermiņa aizdevumu no BluOr Bank.

2019. gadā rekonstruētais iepirkšanās centrs Mežciemā atrodas blakus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai. Ēkā 7987m2 lielajā platībā atrodas vairāk nekā 50 nomnieku, no kuriem galvenais nomnieks ir veikals RIMI.

Tukuma centrā esošā iepirkšanās centra kopējā platība ir 4210m2 un tajā atrodas gandrīz 40 nomnieku.

“Abu iepirkšanās centru pārliecinoša priekšrocība ir to stratēģiski izdevīgās atrašanās vietas un plaši pieprasītie nomnieki, kas nodrošina stabili lielu apmeklētāju plūsmu. Iepirkšanās centrs Tukumā ir pirmais un noteikti ne pēdējais “Indexo Real Estate Fund” investīciju projekts ārpus Rīgas. Mēs esam pārliecināti par nekustamo īpašumu investīciju potenciālu Latvijas reģionos, un šobrīd mēs aktīvi izskatām arī citus piedāvājumus,” stāsta “Provendi Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Visus autobusa maršrutus, kas kursē paralēli vilcienam, būtu loģiski nodot vilciena operatoram, uzskata sabiedriskā autobusa pārvadātāja SIA «B-Bus» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Šogad SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) plāno izsludināt konkursu visā Latvijā par pasažieru pārvadājumiem reģionālajā maršrutu tīklā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) medijos izteicies, ka valsts iespējams vairs nedotēs reģionālos autobusu maršrutus, kuros paralēli kursē pasažieru vilciens.

«Satiksmes ministra redzējums, kas vērsts uz sabiedriskā transporta attīstības nākotni reģionālajos maršrutos, ir pareizais virziens, uz kuru būtu jāiet, jo esošais maršrutu tīkls ir novecojis,» saka Komars.

Viņš norāda, ka, plānojot reformas, nevajadzētu pārāk aizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu, lai tās nenovestu pie vēl lielākiem valsts budžeta tēriņiem. «Ņemot vērā, ka vilciens apkalpos peļņu nesošus maršrutus - starppilsētu maršrutus, ļaut kādam braukt paralēli, nozīmētu - zaudēt naudu,» skaidro «B-Bus» valdes priekšsēdētājs.

Vislielākā e-komercijas izaugsme ir vērojama Rēzeknē un Daugavpilī, kam seko Jelgava, Tukums, Liepāja un Madona, liecina interneta veikala "1a.lv" pārdošanas rezultāti.

Pērn iedzīvotāju skaits, kas izvēlējušies nepieciešamos produktus iegādāties interneta vidē, visstraujāk ir audzis Latvijas reģionos. Tikai 2019. gada pēdējos 3 mēnešos vien pieprasījums reģionos ir palielinājies par 30%, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu.

"Gada aktīvākais mēnesis e-komercijā un mazumtirdzniecībā kopumā ierasti ir decembris. Taču šogad novērojām nebijušu aktivitāti tieši reģionos, kur ierasti tie ir 10% no visiem pasūtījumiem, bet decembrī veidoja jau teju piekto daļu. Turklāt, Daugavpilī 23. decembrī savus pasūtījumus saņēma pat uz pusi vairāk klientu nekā parasti. Pasūtījuma skaita palielināšanos reģionos būtiski ir ietekmējuši piegādes risinājumu pieejamības uzlabošanās, tostarp, preču saņemšanas-atgriešanas punktu izveide, piegādes iespējas uz pakomātiem un sadarbības partneru preču saņemšanas punktiem, kā arī piegādes nodrošināšana uz mājām vēl plašākam iedzīvotāju lokam," komentē interneta veikala "1a.lv" valdes loceklis Ģirts Siliņš.

Latvijai 23 elektrovilcienu iegādei no Eiropas Savienības (ES) fondiem pieejami 114,2 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).

CFLA ir nosūtījusi uzaicinājumu AS "Pasažieru vilciens" sagatavot projekta iesniegumu ES fondu finansējuma saņemšanai.

Elektrovilcienu iegādei paredzēts ES fondu līdzfinansējums ir 114,211 miljonu eiro apmērā. ES fondu finansējums elektrovilcienu iegādei paredzēts divu fondu ietvaros - 100 993 236 eiro no Kohēzijas fonda un 13 217 837 no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Vienlaikus valsts budžeta finansējums ir 46 998 227 eiro.

Plānots, ka ar ES fondu līdzfinansējumu pasažieru pārvadājumiem iegādāsies 23 jaunus elektrovilcienus, aizstājot novecojušos vilcienus, kas iegādāti laika posmā no 1961.gada līdz 1989.gadam. Jaunos elektrovilcienus plānots ekspluatēt līnijās Rīga-Jelgava, Rīga-Tukums un Rīga-Skulte.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Naktī uz piektdienu, 8.septembri, uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis-Rozula līdz Stalbei sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas samaksas kontroli.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Izsludināts starptautisks konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2032.gadam septiņās maršrutu tīkla daļās - "Talsi, Tukums", "Jelgava, Dobele", "Valmiera, Valka, Smiltene", "Gulbene, Alūksne, Balvi", "Madona" un "Rēzekne, Ludza" un "Ventspils".

Pretendenti varēs sagatavot un iesniegt Autotransporta direkcijai savu piedāvājumu līdz šā gada 8.martam.

Konkurss tiks sludināts atkārtoti, jo sākotnēji iesniegtie pretendentu piedāvājumi neatbilda konkursa nolikuma un / vai Tehniskās specifikācijas prasībām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums - 60%. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums; pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; autobusa tehniskais aprīkojums; pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, un GPS; papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini u.c.

Iedzīvotāju interese par zemes iegādi Latvijā pandēmijas laikā turpināja pieaugt un zemes tirgū pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu, liecina Luminor bankas ekspertu novērojumi.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Rīgas teritorija un Pierīga, tajā pašā laikā būtiski pieaug klientu interese par īpašumiem lielākā attālumā no Rīgas.

Šobrīd pieprasītākais zemes gabala izmērs ko iegādājas bankas klienti, ir 1200 - 1500 kvadrātmetri, kas skaidrojams ar to, ka tā lielākoties ir minimālā platība (1200 kvadrātmetri) privātmāju būvniecībai. Salīdzinoši reti mājas būvniecībai tiek iegādāti zemes gabali ar platību virs 3000 kvadrātmetriem gan tādēļ, ka šādu zemes gabalu piedāvājums ir ierobežots, gan tādēļ, ka tas tiešā veidā ietekmē kopējās zemes izmaksas.

“Pandēmijas laikā ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc zemes iegādes. Vienlaikus esam novērojuši izteiktu tendenci zemes atrašanās vietas izvēlē - klienti aizvien vairāk ir gatavi iegādāties īpašumus ārpus Rīgas, kas skaidrojams ar to, ka, ilgstoši pavadot laiku kopā ar ģimeni mājās, tiek pārvērtēts esošais īpašums un mājokļa piemērotība šī brīža apstākļiem. Klienti aizvien vairāk sāk novērtēt priekšrocības, ko sniedz privātmāja, tomēr jāatzīst, ka piedāvājums ir kļuvis ierobežots un atrast piemērotu īpašumu šobrīd ir izaicinoši. Šī iemesla dēļ klienti, kuri iepriekš nebija plānojuši paši uzsākt mājas būvniecību, sāk izvērtēt šādu iespēju, un kā pirmo soli privātmājas celtniecībai veic zemes iegādi,” skaidro Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.