Konvencionālās lopu kautuves strādā ar nepilnu jaudu, bet bioloģiski sertificētās daudziem lopkopjiem paliek nesasniedzamas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Klupšanas akmens gaļas tirgošanai no saimniecībām ir tieši kaušanas iespējas (DB par to plašāk rakstīja 09.12.2015.), kas ievada ražotāju «šķēršļu joslu» līdz patērētāju šķīvjiem, jo nokļūšanu pircēja ledusskapī apgrūtina gan importētās gaļas dominance, gan zemā cena, ko kautuves gatavas maksāt par gaļas liellopiem. Šo problēmu neizjūt saimniecības, kuras izveidojušas mazjaudas kautuves, kā to kopš 2013. gada paredz Zemkopības ministrijas izstrādātie noteikumi. Kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta informācija, pērn četrās lielākajās liellopu kautuvēs nokauti 50,5% no visiem Latvijā nokautajiem liellopiem un trīs cūku kautuvēs – 47% no visām nokautajām cūkām.

Uz kautuvju nodrošinājumu var palūkoties no dažādiem skatpunktiem, skaidro Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) gaļas grupas vadītāja Dzintra Lejniece. «Ir daudz kautuvju, kas reģistrējušas savu darbību, bet strādā faktiski tikai puse. Tā ir uzņēmējdarbība, tātad tai jābūt rentablai. Jo mazāks lopu blīvums attiecīgajā novadā, jo augstākas ir kautuves izmaksas, tostarp arī transporta izmaksas. Piemēram, Gulbenē, Balvos, Alūksnē līdz tuvākajai kautuvei ir vairāk nekā 100 kilometru. Arī Mobilā kautuve nerisina situāciju, jo izmaksas ir nesamērīgi augstas,» viņa norāda. «Savukārt ir ļoti neliels skaits bioloģisko kautuvju un nevienmērīgs to pārklājums pa reģioniem Latvijā. Sevišķi to trūkumu izjūt liellopu audzētāji,» piebilst LOSP gaļas grupas vadītāja.

Visu rakstu Jālāpa kautuvju tīkls lasiet 20. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra