Lauksaimnieki ir šokēti saņemot augusta mēneša elektrības rēķinus, tāpēc aicinājuši Ekonomikas ministrijas (EM) atbildīgos pārstāvjus skaidrot iemeslus šādai situācijai, kas lauksaimniekiem nav pieņemama un saprotama - kas atkal palielina saimnieciskās darbības izmaksas un dod kārtējo triecienu mūsu lauksaimniekiem jau tā smagajā krīzes situācijā, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Problēma radusies, jo AS Sadales tīkls no šā gada 1.augusta līdz ar tarifu pieaugumu 3,5 reizes paaugstinājis fermās nepieciešamā elektrības ievada jaudu, līdz ar to kopējie rēķini saimniecībām mēneša laikā pieauguši līdz 18%, atsevišķās saimniecībās rēķinam pārsniedzot pat 35 000 eiro. «Zemnieki samazina jaudas, kur vien var, bet Sadales tīkl" apkalpoto ievadu nevar iespaidot. Līdz ar to lielā fermā, kur viss robotizēts, izmaksas pieaugušas prātam neaptverami,» norādīja zemnieki.

Tikmēr Sadales tīkla pārstāve Tatjana Smirnova aģentūrai LETA atzina, ka elektrotīkla jaudu ir pārskatījuši vairāk nekā 19 000 īpašnieku un 57% no saņemtajiem pieteikumiem ir par objektiem lauku apvidos. Ja elektrotīkla pieslēguma jauda īpašumā tiek izmantota neefektīvi, Sadales tīklam šis elektrotīkls tāpat ir jāuztur un klienta pieprasītā elektrotīkla jauda ir jānodrošina jebkurā laikā atbilstošā kvalitātē.

Lai pārliecinātos, vai saimniecības izpratušas sadales sistēmas tarifu izmaiņas, kā arī ieteiktu optimālāko risinājumu un iespējas samazināt elektrotīkla jaudu, Sadales tīkls individuāli sazinājās un sniedza konsultācijas 37 lielajām un 1247 mazajām zemnieku saimniecībām. Juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra ir līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu līdz 25% un mainot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru no 10% uz 40% un 60%. Tas nozīmē, ka ieguvēji ir uzņēmēji, kas efektīvi izmanto elektrotīkla pieslēguma jaudu. Šiem klientiem rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainās vai pat samazinās, savukārt klientiem, kuri pieslēguma jaudu izmanto neefektīvi, ir rēķinu pieaugums, norāda uzņēmumā.

EM pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji trešdien, 21.septembrī ir aicināti uz LOSP ikmēneša sapulci, kur iecerēts pārunāt arī nākamā gada budžeta situāciju, lai lauksaimnieki varētu tālāk plānot savu finanšu plūsmu, kā arī uzzinātu kā nākamā gadā tiks nodrošinātas Eiropas Savienības un valsts noteiktās saistības par atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

LOSP apvieno 66 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 000 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

 

pievienota 2.-4.rindkopa
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra