2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.
Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem.

Graudaugu ražības pieaugums bija vērojams visos Latvijas reģionos. Zemgalē, kur graudaugu sējumi veido 30 % no visiem graudaugu sējumiem valstī, graudaugu vidējā ražība sasniedza 52,9 centnerus no viena hektāra un iegūti 35,3 % no visas Latvijas graudu kopražas. Kurzemē graudaugu vidējā ražība sasniedza 44,7 centnerus, Vidzemē – 39,5 centnerus, Latgalē – 37,0 centnerus.

Saimniecībās ar graudaugu sējumiem virs 150 hektāriem (60 % no graudaugu sējumiem valstī) vidējā ražība sasniedza 51,8 centnerus, un šajās platībās iegūti 70 % no visas graudu kopražas.

Graudu kopražas pieaugumu būtiski ietekmēja ziemas kviešu augstā vidējā ražība no viena hektāra – 55,3 centneri, kas ir par 23,3 centneriem jeb par 72,8 % vairāk nekā 2014. gadā. Savukārt ziemas kvieši 2015. gadā aizņēma 43,2 % no visas graudaugu sējumu kopējās platības, bet to īpatsvars graudu kopražā sasniedza 53,1 %.

Lielajās saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem, kurās bija 3 % visas ziemas kviešu sējumu kopplatības, vidējā graudu ražība sasniedza 62,7 centnerus no viena hektāra un tika iegūti 48,0 % visas ziemas kviešu kopražas.

Augstākā ziemas kviešu vidējā ražība bija Zemgalē – 60,5 centneri, un arī Latgalē, kur tradicionāli ir zemāka graudaugu ražība, tā sasniedza 47,6 centnerus no viena sējumu hektāra.

Ievērojami pieaudzis Latvijā audzēto graudu iepirkums  – 2015. gadā bija iepirkti 2564,8 tūkst. tonnu (par 617,5 tūkst. tonnu jeb 31,7 % vairāk nekā 2014. gadā), kas arī ir lielākais iepirktais apjoms Latvijas vēsturē. Savukārt graudu vidējā iepirkuma cena 2015. gadā bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā (143,43 eiro par tonnu).

80,5 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2014. gadā – 77,6 %). To iepirkums pieaudzis par 552,3 tūkst. tonnu jeb 36,6 %, tai skaitā pārtikas kviešu – par 314,9 tūkst. tonnu jeb 32,1 %. Arī rudzi iepirkti vairāk – par 59,0 tūkst. tonnu jeb 58,7 %, tai skaitā pārtikas rudzi – par 37,8 tūkst. tonnu jeb 45,7 % vairāk.

Salīdzinājumā ar 2014. gadu ievērojami pieaudzis arī graudu eksports. 2015. gadā eksportēti 1792 tūkst. tonnu kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 416 tūkst. tonnu jeb 30,2 % vairāk. Rudzu eksports palielinājies par 45 tūkst. tonnu jeb 68,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdzīgi kā 2014. gadā, arī 2015. gada eksporta apjoms ietver graudus no iepriekšējā gada ražas.

2015. gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu, rapša sējumu platības samazinājās par 11,1 tūkst. hektāru jeb 11,1 %.  Rapša vidējā ražība pieauga no 18,5 centneriem 2014. gadā līdz 32,9 centneriem 2015. gadā, savukārt kopējā rapša sēklu raža pieauga par 107,2 tūkst. tonnu jeb 57,8 %. To ietekmēja ziemas rapša, kas aizņem 77 % no rapša sējumu kopējās platības, sēklu ražības pieaugums no 19,0 centneriem 2014. gadā līdz 36,5 centneriem 2015. gadā. Rapša un ripša sēklu eksports palielinājies par 66,4 tūkst. tonnu jeb 39,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2015. gadā 2,7 reizes pieaugušas pākšaugu kopējās platības, tai skaitā ar lauka pupām apsētās platības – par 17,5 tūkst. hektāru jeb 3,1 reizi. To veicināja jauna atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana.

Kartupeļu stādījumu platības un kopraža samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,6 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 6,1 %.

Pērn izaudzēja 194,9 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 3,5 tūkst. tonnu jeb 1,9 % vairāk nekā 2014. gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājās par 1,8 %, bet, pieaugot to vidējai ražībai no 217 centneriem 2014. gadā līdz 225 centneriem 2015. gadā, dārzeņus novāca par 3,2 tūkst. tonnu jeb 1,8 % vairāk.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra