Padziļinoties krīzes situācijai piensaimniecībā, kur turpinās iepirkuma cenas kritums un veidojas aizvien lielāka pārprodukcija, tādējādi raisot bažas par masveida bankrotiem, tuvākajā laikā tikšot rasta iespēja no valsts budžeta ārkārtas atbalstam iedalīt sešus miljonus eiro.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, piešķīrums jau šonedēļ tiks apspriests vairāku ministriju starpā, savukārt attiecīgais noteikumu projekts varētu tikt virzīts skatīšanai valdībā jau tuvākajā laikā.

Ja atbalsts tiks piešķirts, to varētu saņemt visi slaucamo govju īpašnieki.

Patlaban gan vēl noris sarunas par konkrētiem kritērijiem, lai finansējumu saņemtu patiešām ražojošas saimniecības.

Kā norāda vairāki piensaimnieki, piešķīrums panākts pēc nevalstisko organizāciju spiediena un būtu ārkārtīgi nozīmīgs pašreizējā situācijā, it īpaši ņemot vērā, ka ārkārtas atbalsts no Eiropas Savienības, visticamāk, šovasar netiks saņemts.

Saskaņā ar statistiku, nozarē darbojas apmēram 21 800 piensaimniecības, savukārt slaucamo govju skaits šā gada aprīlī bija 161 932 salīdzinājumā ar 165 984 govīm tieši pirms gada.

Kā ziņots, saskaņā ar prognozēm šajā vasarā piena iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā. Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro.

Kopumā piena nozarē kopš 2014.gada jūlija līdz 2016.gada februārim piena cena ir samazinājusies par 29%, līdz ar to jau ilgstoši nenosedzot ražošanas izmaksas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) vairākkārt aicinājis ES sniegt tiešu finanšu atbalstu. Tikmēr Briselē norāda, ka papildu ārkārtas atbalsta piešķīrumu ES piensaimniekiem neveicina arī fakts, ka desmit valstis līdz šim tā arī nav izmantojušas iepriekšējo EK ārkārtas piešķīrumu.

Svaigpiena cenas negatīvi ietekmē arī pārstrādes uzņēmumu nespēja rentabli realizēt produkciju un attiecīgi par svaigpienu maksāt vairāk. Kā norādījusi Konkurences padome (KP), tā kā eksportā dominē mazapstrādāti piena produkti, pārstrādātājiem vairāk jāspecializējas nišas un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, kā arī intensīvāk jāapgūst jauni eksporta tirgi.

Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts - 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra