2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmuma Zekants ražotnē Jelgavas novadā, kur, manifestējot pākšaugu atgriešanos uztura līderpozīcijās, top lauka pupu uzkodas Pupuchi.

Pupuchu tapšanas procesu skaties raksta galerijā!

Lielu daļu Jaunsvirlaukas pagasta Dzirnieku ciemata aizņem puspamesta industriāla teritorija, tāpēc amatnieku centrs, kur iekārtota arī cūku pupu grauzdētava, ir kā dzīvi apliecinošs gaismas stars. Arī ideja grauzdēt lauka pupas (bez taukvielām!) izrādījās visai gaiša – pieprasījums pēc mūsu tirgum jaunā produkta ir. No šā gada Pupuchi grauzdētās mini pupas pieejamas Narvesen tirdzniecības vietās. Vienošanos ar Narvesen par vienu no biznesa veiksmes mirkļiem šajā gadā sauc uzņēmuma līdzīpašniece un ražošanas tehnoloģijas autore Kristīne Ozoliņa, ar kuru kopā izstaigājam ražotni un izgaršojam grauzdēto pupu garšas nianses. Pupuchi produkcija pieejama arī citos pašmāju veikalos, piemēram, Rimi Klēts un ceptuves Lāči tirdzniecības vietās. «Pašlaik esam vienīgie Eiropā, kas pēc šādas tehnoloģijas grauzdē pupas. Būtiski, ka grauzdēšanas procesā neizmantojam eļļu,» uzsver K. Ozoliņa.

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Kurzemes graudaudzētājs Sergejs Virts sācis audzēt sojas pupas un pārstrādāt tās eļļā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad zemnieku saimniecībā Rubuļi plānots iesēt 86 ha sojas. Jau iegādātas iekārtas un sākta sojas eļļas spiešana. Sojas spraukumus saimnieki izbaros cūkām, bet eļļu, iespējams, pēc visu nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas piegādās patērētājiem.

Saldus novada z/s Rubuļi saimnieki Benita un Sergejs Virti Zaņas pagastā saimnieko jau 25 gadus. Kā atceras B. Virta, saimniekot sākuši ar 18 ha, ko tolaik piešķīrusi kolhoza valde. Tas bijis pārejas laiks, un šis zemes daudzums, ko piešķīra Virtiem, tam laikam bijis salīdzinoši liels. «Tolaik domāju – ko ar to darīsim, jo mums vienīgie instrumenti bija mēslu dakša un lāpsta, bet kūtī gan bija cūkas un govis,» atceras saimniece. Pamazām izdevies iegādāties zemi savā īpašumā. Sergejs Virts stāsta, ka deviņdesmitajos gados daudzi sākuši atgūt zemi īpašumā, bet saimniekot uz tās nevēlējās, vai arī gados vecākie ļaudis baidījās iegūt zemi īpašumā, zinot vēsturiskos notikumus, kad turīgāki saimnieki tika izvesti. Līdz ar to cilvēki bijuši priecīgi, ka kāds vēlas to apsaimniekot. Šobrīd jau Rubuļi izaugusi par vienu no lielākajām saimniecībām Dienvidkurzemē un apsaimnieko teju 1000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Šodien sākusies SIA Getliņi EKO gurķu jaunā sezona. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā, kas papildina tomātu audzēšanu.

Gurķu audzēšana notiek 2017. gada vasarā atklātajā 3. siltumnīcas kārtā, kas ir izveidota kā augsti tehnoloģiska gurķu audzēšanai piemērota siltumnīca. Tajā ir izmantots led apgaismojums un siltumnīca ir pirmā šāda veida siltumnīca pasaulē, kur gurķu audzēšanai tiek izmantots full-led apgaismojums, informēja uzņēmumā. Drīzumā tas plāno sākt arī gurķu mazsālīšanu un fasēšanu.

Siltumnīca ir 0,3 hektārus plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā Getliņi EKO sadarbojas ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums PHILIPS, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā.

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Uzņēmums AB Baltic Mill, kuras uzņēmumu grupā ietilpst arī AS «Rīgas Dzirnavnieks», plāno daudz spēcīgāk attīstīt vietējās ražotnes Baltijā un tuvākajos gados ieguldīs aptuveni 10 miljonus eiro to tirgus pozīciju stiprināšanā, informē uzņēmums.

Tā ietvaros AS «Rīgas Dzirnavnieks» jau uzsācis ražotnes modernizāciju, lai jau no nākamā gada sākuma uzsāktu fasētu zirņu un pupu produktu ražošanu. Šis ir pilnīgi jauns darbības segments uzņēmumam. Vienlaikus notiek sagatavošanās darbi, lai uz vietas ražotnē varētu uzsākt arī makaronu produktu ražošanu.

Uzsāktā modernizācija paredz ne tikai jaunu produktu ražošanu, bet arī paaugstināt ražošanas standartus un kvalitāti, kas pavērs jaunas produktu iepakošanas un drošības iespējas.

Anita Skudra, AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore: «Grupas plāni ietver vairākus posmus, no kuriem pirmais posms jau tiek īstenots Latvijā - gan cieto kviešu šķirņu pārstrādi un no tiem makaronu ražošanu, gan pākšaugu - zirņu un pupu - un citu graudaugu kā rīsu pārstrādi un fasēšanu. Šie Latvijā ražoti produkti paplašinās Herkuless zīmola sortimentu. Šis solis veicinās uzņēmuma konkurētspēju gan Baltijas tirgū, gan ārpus tā.»

Jelgavas novada dome 31. augusta domes sēdē atbalstījusi lēmumprojektu, kas paredz izīrēt nedzīvojamās telpas 44,1m2 platībā pašvaldības nekustamajā īpašumā Jaunlīdumi Dzirniekos Jaunsvirlaukas pagastā saimnieciskās darbības veikšanai. Uzņēmējas Kristīnes Ozoliņas nodarbe ir pārtikas produkta ražošana no cūku pupām, kas raksturojami kā čipši, uzkodas jeb cūku pupu kraukšķi, informē novada domē.

Jaunā uzņēmēja, kas līdz šim kā pārtikas tehnoloģijas pētniece līdzdarbojās Latvijas Lauksaimniecības Universitātes paspārnē, plāno izveidot uz sociālās uzņēmējdarbības principiem balstītu nelielu ražotni. Uzņēmuma produkcija jau pakāpeniski top un ir iegādājama pēc pasūtījuma vai mājražotāju tirdziņos.

Ņemot vērā, ka uzņēmējdarbības ražošanas pamatā ir rūpīgs roku darbs – gan cūku pupu šķirošanā, lobīšanā, vēlāk arī fasēšanā, darbā plānots iesaistīt tieši sociāli mazaizsargātas mērķgrupas pārstāvjus - piemēram, cilvēkus ar īpašām vajadzībām vai pirmspensijas vecuma cilvēkus.

Plānots, ka ar pašvaldības atbalstu uzņēmums sniegs pieteikumu arī projektu konkursā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Latvijas Lauku attīstības programmā. Šī programma sniedz atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, to realizēšana tirgū un kvalitatīva darba apstākļu radīšanai, ražošanas procesā nodrošinot darba vietas sociālai atstumtības riskam pakļautai cilvēku grupai - cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, u.c.

Grauzdētu cūku pupu «Pupuchi» ražotājs SIA «Zekants» turpmāko septiņu gadu laikā plāno desmitkāršot ražošanas jaudas, sacīja uzņēmuma līdzīpašniece Zanda Ozola.

«Mērķis ir septiņos gados palielināt ražošanas jaudas tā, lai mēs mēnesī varētu saražot 20 tonnas gatavās produkcijas,» sacīja Ozola, norādot, ka patlaban «Zekants» grauzdēšanas apmērs ir divas līdz 2,5 tonnas produkcijas mēnesī.

Pēc viņas sacītā, biznesa ideja par kraukšķīgo cūku pupu ražošanu bez eļļas, garšu pastiprinātājiem un ar samazinātu sāls daudzumu pirms dažiem gadiem īstenota, pašiem uzbūvējot savu grauzdēšanas iekārtu un ražošanas līniju. Gatavas līnijas šāda produkta ražošanai tirgū neesot pieejamas. Plānoto ražošanas apmēru ar esošajām iekārtām nevar nodrošināt, tāpēc «Zekants» vajadzēs piesaistīt zinātniekus papildus tehnoloģisko iekārtu nodrošināšanai.

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Dārzkopības kūdras ieguvēji un tās produktu ražotāji saskaras ar aizvien pieaugošo vēlmi Eiropas Savienībā izslēgt šo nozari no spēles, lai gan kūdras produkti nepieciešami dārzeņu, dekoratīvo augu un meža stādu audzēšanai, turklāt alternatīvu materiālu nav. Rezultātā pieaugusi nedrošība attiecībā par ilgtermiņa ieguldījumu atpelnīšanu, kas savukārt neveicina vēlmi uzņēmējiem veikt būtiskas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir piedzīvoti vairākkārtēji uzbrukumi nozarei ar mērķi tai būtiski apgrūtināt savu darbību un galu galā to pilnībā likvidēt, kas pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos varētu radīt neparedzamas sekas, jo īpaši pārtikas produktu pieejamībā un to cenās.

Kāda ir pašreizēja situācija?

Vienā vārdā – trauksmaina! 2020. gada novembrī valdība apstiprināja Latvijas kūdras nozarei stratēģiski svarīgās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam, kas ļāva ilgtermiņā plānot nozares pastāvēšanu un attīstību. Pamatnostādnes tika veidotas vairāk nekā piecus gadus. Viens no pamatnostādņu svarīgākajiem mērķiem ir radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursa apsaimniekošanai un izmantošanai tautsaimniecībā. Apstiprinot pamatnostādnes, valsts apņēmās nodrošināt prognozējamu kūdras resursu pieejamību tautsaimniecībā, proti, pašreizējā kūdras ieguves platībā 26 000 ha apjomā, ļaujot iegūt vidēji gadā 1,2 milj. tonnu kūdras. Tas kūdras ieguves uzņēmumiem radīja drošību tālākai attīstības plānošanai, darbības modernizācijai un paplašināšanai pārstrādes jomā, jo galvenais investīciju ieguldījuma vai piesaistes priekšnoteikums ir investīciju drošība. Nozarei tika dots solījums par tās drošumu turpmākajiem 10 gadiem.

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, kurā definēti konkrētie lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus.

Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus.

Būs aizliegts importēt arī Krievija un Baltkrievijas izcelsmes sēklas, augļus un sporas sējai, Apiņu rogas, augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus, kā arī citus galvenokārt pārtikā lietojamus augu produktus.

Lēnīga ekonomika un tirdzniecības strīdi izejvielu cenu var noturēt zemu.

Pasaulē visvairāk izmantotās izejvielas, kuru piegāžu līgumus ir iespējams aktīvi mīt ar biržu palīdzību, tiek pieskaitītas pie riska aktīviem. Parasti tās ļoti izteikti ietekmē ziņas par globālās ekonomikas temperatūras izmaiņām, kas savukārt liek spekulēt par lielāku vai mazāku pieprasījumu pēc tām. Šogad daudzu izejvielu cena tādējādi braukājusi pa amerikāņu kalniņiem, ko daļēji noteikuši jaunumi pasaules tirdzniecības kariņa frontē. Arī nupat ASV prezidentam Donaldam Trampam atlika vien «notvītot» par papildu tarifiem Ķīnas precēm, lai, piemēram, naftas cena pagājušās nedēļas otrajā pusē saruktu uzreiz par 7%. Katrā ziņā dažkārt var likties – būs tā, kā Tramps tvītos. Pēdējā laikā bijuši vairākas tādi brīži, kad pēc skaļākiem Trampa izteikumiem Twitter finanšu tirgū notiek lielākas pārmaiņas.

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Dabas iedvesmots, ģimenes uzņēmums SNAILLAT radījis - kā tas apgalvo - Latvijā un pasaulē vēl nebijušas sveces- SNAILY CANDLE.

Tās ir sveces vīngliemežu čaulā. SNAILY CANDLE sveces jau esot atradušas klientus gan Itālijā, gan Vācijā, gan arī Zviedrijā.

SNAILY CANDLE sveces ir Latvijā ražots produkts ar 100% dabīgām sastāvdaļām: Latvijas vīngliemeža čaula, kokvilnas dakts un ECOSoya vasks.

«SNAILLAT ir jauns ģimenes uzņēmums, kurā darbojas pamatā 2 cilvēki, kā arī - pie lielākiem pasūtījumiem - tiek piesaistīti pārējie ģimenes locekļi,» biznesa portālam db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis Normunds Tože. Galvenā SNAILY CANDLE sveču sastāvdaļa ir Latvijā lasītās vīngliemeža čaulas. «Pavasara vidū tiek uzpirkti pārsvarā Latgales reģionā salasītie vīngliemeži, kuri vēlāk tiek pārstrādāti. Sagatavotais vīngliemezis tiek eksportēts uz Franciju un Itāliju, bet atlikušās čaulas tiek sagatavotas oriģinālajam produktam - SNAILY CANDLE svecēm. Varam droši apgalvot, ka tāds risinājums, kuru piedāvā SNAILLAT komanda, ir pagaidām unikāls pasaulē,» skaidroja N. Tože.

Ilze Gamorja izvēlējusies liet sveces ar reljefu, kurā izceltas baltu zīmes, rūnu formulas un Dzīvības zieds

Ar sveču liešanu SIA Alfa Jums līdzīpašniece Ilze Gamorja sāka nodarboties šī gada vasarā. Iepriekš viņa jau ilgāku laiku bija izgatavojusi dāvanu aploksnes un brošas, bet vēlējās papildināt savu sortimentu. Ilgi domājot par to, ko tieši viņa vēlētos piedāvāt, Ilze izvēlējās sveces.

Latvijā pašlaik ir plašs sojas vaska sveču piedāvājums ar dažādiem ziediem. Viņai pašai tās patīk, un sākotnēji radās doma izmēģināt roku šādu sveču izgatavošanā, tomēr jau no paša sākuma viņai bija skaidrs, ka jāpiedāvā kaut kas atšķirīgs no tā, kas ir citiem. Ilze lej sveces ar reljefām zīmēm. Kopumā viņas piedāvājumā ir desmit dažādas sveces.

AS Rīgas Dzirnavnieks uzsācis pēdējos desmit gados apjomīgāko modernizācijas projektu, kas paredz uzņēmuma attīstībā līdz 2021. gadam ieguldīt aptuveni 5 miljonus eiro ar mērķi nostiprināt uzņēmuma pozīcijas Baltijas un eksporta tirgos.

Šobrīd jau uzsāktas iepirkumu un līgumu slēgšanas procedūras jaunu iekārtu, aprīkojumu un būvniecības projektu īstenošanai, piesaistot ES Eiropas lauksaimniecības fonda līdzekļus.

Modernizācija ļaus ražotājam paplašināt darbības jomas - plānots uzsākt fasētu zirņu un pupu produktu ražošanu, kas ir jauns darbības segments uzņēmumam. Vienlaikus notiek sagatavošanās darbi, lai uz vietas ražotnē varētu ražot arī makaronus.

«Šobrīd esam uzsākuši vairākus ilgtermiņa projektus, kas rezultēsies tuvākajos gados gan jaunos produkcijas segmentos, gan arī mūsu konkurētspējas paaugstināšanā. Nebijis izaicinājums ir gan plānotā cieto kviešu šķirņu pārstrāde un no tiem makaronu ražošana, gan arī pākšaugu (zirņu un pupu) un citu graudaugu kā rīsu pārstrāde un fasēšana. Šie Latvijā ražoti produkti paplašinās Herkuless zīmola sortimentu,» informēja Anita Skudra, AS Rīgas Dzirnavnieks direktore un valdes locekle.