«Šitake mums ir kā zelta oliņa,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks atzīst Skrundas novada Rudbāržu pagasta ZS Garīkas saimnieks Andris Vjaksa. Tieši sēņu dēļ, kas pasaulē novērtētas kā kulinārijas delikatese, ciemiņi brauc uz Vjaksu viesu māju.

Šitake sēņu audzēšanu Latvijā sāka daži entuziasti, tad radās sekotāju bums – vismaz trīs simti, taču ātri noplaka. «Ja būtu vienkārši, tad ar tām būtu pilna Latvija,» sacījis A. Vjaksa. Kopā ar sievu Valdu un pārējiem ģimenes locekļiem viņš šo biznesu ir pratis noturēt un inte­grēt citā – viesu uzņemšanā.

Pirmās sēnes stādītas ozola bluķos, un raža iegūta pēc trīs gadiem. Zemnieks iesēj un ražu vāc pēc trīs mēnešiem, salīdzina Andris. Ar šitake nekas nenotiek «pa fikso» un ieguldītā nauda uzreiz atpakaļ nenāk.

Sēnes tiek realizētas galvenokārt kaltētā un pulvera veidā. Andris pats uzbūvējis mājiņu, kurā notiek to apstrāde un žāvēšana. Pircēji šitake iegādājas kulinārijai vai veselībai, un saimnieki pārliecinājušies, ka tās pārdot tūristiem ir daudz izdevīgāk nekā veikalos.

Svaigo sēņu vešana uz smalkiem galvaspilsētas restorāniem bijusi «vienpusēja draudzība» un ātri beigusies. Interese no Rīgas esot joprojām, bet saimnieki negrib vairs pieredzēt gadījumus, kad pasūtīto 20 kilogramu vietā pēkšņi paņem tikai divus.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra