Atis Slakteris
Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji
Pēdējo piecu gadu laikā nevienlīdzīgo atbalsta maksājumu dēļ Zemgale pārvērsta par vietējo zemnieku geto, atzīst ekspolitiķis Atis Slakteris, kurš ir līdzīpašnieks vienā no ienesīgākajām Latvijas saimniecībām, nodarbojas ar graudu audzēšanu un sniega šķūrēšanu un, ja vien tiktu aicināts, labprāt atgrieztos zemkopības ministra krēslā.
«Tas, kā pēdējos piecos gados lauksaimniecībā izrīkojušies pret Zemgali un centrālo Latviju, ir bezkaunības kalngals un novada zemnieku diskriminācija. Zemgale patlaban pārvērsta par geto, jo lielākais atbalsts modernizācijai ir Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Kā ministrs savulaik nekad nepieļāvu, ka tik mazā valstī kā Latvija novadi tiek grupēti un diskriminēti,» sacīja Slakteris.
Viņš norādīja, ka Zemgalē vēsturiski vienmēr bijis vairāk sekmīgu saimnieku, tādēļ citiem reģioniem varētu iedalīt lielāku īpatsvaru no kopējā atbalsta naudas pīrāga, tomēr «atbalsta līmenis jātur visiem vienāds».
«Tā vietā jau vairākus gadus Zemgales zemniekiem atbalsta līmenis ir par 10% mazāks. Turklāt lielai daļai Latvijas novadu, taču ne Zemgalei, ir piemaksa par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Nevajadzētu cīnīties par vienlīdzību tiešmaksājumos Eiropā, kamēr pašiem uz vietas plaukst un zeļ diskriminācija,» norādīja Slakteris.
Jautāts, vai viņa vadītā saimniecība Mālnieki sekos kooperatīvu asociācijas aicinājumam un ziedos no katra hektāra 50 santīmus zemnieku interešu lobēšanai Briselē, Slakteris atbildēja apstiprinoši.
«Noteikti, bet jālobē gudri. Patlaban ir jau tik tālu, ka pie sarunu galda sēž visu Eiropas Savienības (ES) valstu zemkopības ministri, tātad tas ir augstākais sarunu līmenis. Nedomāju, ka zemnieku organizācijām jādara valdības darbs un jālobē ES, tomēr būs jāpalīdz un pilnīgi noteikti par to piemaksāsim, lai gan tā ir piemaksa par neizdarību - runa nedrīkst būt par 80%, bet gan par 100% atbalstu. Tikai pa šādu sarunu mērķi esmu gatavs maksāt lobētājiem,» sacīja Slakteris.
Arī uz jautājumu, vai būtu ar mieru atkal atgriezties zemkopības ministra krēslā, ekspolitiķis atbildēja apstiprinoši.
«Ar lielāko prieku. Nekad neesmu vēlējies no tā amata doties projām. Kad notika iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā, Latvija zaudēja daļu no cukura un piena kvotām, un tas notika tikai tādēļ, ka vairs nebiju ministrs. Pirms tam par kvotām jau bijām neformāli vienojušies, diemžēl pretī Eiropas rūdītajiem politiķiem no Latvijas puses stājās nepieredzējušāki sarunu vadītāji un acīmredzami tika apspēlēti. Tā nebija toreizējā ministra vaina, bet gan vairāku politiķu neizdarība,» atzina Slakteris.
Slakteris no 1998.gada darbojās tagad likvidācijas procesā esošajā Tautas partijā, bijis zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs.
Patlaban viņš ir līdzīpašnieks Codes pagasta zemnieku saimniecībā Mālnieki, kura 2010.gadā ar 619 000 latu apgrozījumu ierindojās 98.vietā lielāko ražotāju TOP 100.
Sekojiet ziņām