Šveices uzņēmēji investē 1,8 miljonus eiro, lai no Baltijas valstīm varētu eksportēt līdz pat 200 tonnām izcilāko liellopu gaļas gabalu, aizstājot Dienvidamerikas dārgo importu ar lētāku, bet ekoloģiski tīrāku Baltijas piedāvājumu, stāsta SIA Baltic Vianco Trading vadītāja Alma Spangere.

Taujāta, kādēļ Šveices partneri ieinteresēti darboties tieši Latvijā, viņa atzina, ka Baltijā biznesu var veidot ekonomiski izdevīgāk un dabai draudzīgāk nekā citās valstīs. Ierodoties Latvijā pirms dažiem gadiem, Šveices kompānijas Vianco AG pārstāvji pārliecinājās, ka šeit ir plašas, neapsaimniekotas zālāju platības un iespējas attīstīt ekoloģisku, ekonomiski izdevīgu biznesu.

«Šveicē kaušanai paredzēto dzīvnieku imports aizliegts ar likumu, tādēļ izvēle bija par labu nobarotu liellopu iepirkšanai Baltijā, tad izlases gabalus pārdodot tālāk tirgū. Projekta mērķis ir aizvietot liellopu gaļas dārgāko gabalu - antrekota, filejas un muguras daļas filejas - importu no Dienvidamerikas ar šo gaļas gabalu importu no Baltijas valstīm,» sacīja Spangere.

Savukārt uz jautājumu, kur tiek sagatavoti īpašie gabali un kas notiek ar pārējo liemeni, viņa atbildēja, ka liellopi tiek iepirkti, kaušanai vesti uz Lietuvu, savukārt uz Šveici tiek sūtīts pa 18 kilogramiem no katra liemeņa.

«Pārējo liemeni sūtām uz Vāciju pārstrādei, jāatzīst - par zemāku cenu. Latvijā nekaujam, jo grūti atrast ieinteresētu sadarbības partneri. Latvijā sertificētas vairāk nekā 80 kautuves, bet nav radies iespaids, ka liemeni novērtēs pēc Eiropas standartiem, pareizi sadalīs un iesaiņos. Otra problēma ir cenu politika - kamēr Lietuvā izstrādā atsevišķas cenu lapas gaļas un piena šķirņu liellopiem, tikmēr Latvijā tos iepērk pa piena lopu cenu, kas ir par 0,70-0,80 eiro mazāk, nekā mēs, sadarbojoties ar Agaras UAB Lietuvā, varam piedāvāt par gaļas šķirņu un to krustojumu liellopiem,» stāstīja uzņēmēja.

Patlaban Igaunijas uzņēmums, īstenojot projektu Baltic Grassland-Beef, sadarbojas ar 126 gaļas audzētāju saimniecībām, Lietuvā - ar 91, bet Latvijā - ar 68 saimniekiem. Perspektīvā šis rādītājs vismaz dubultosies, jo sadarbības nosacījumi ir izdevīgi. Par nodoto liellopu saimniekiem tiek maksāts ap 3,30 eiro par vienu kautsvara kilogramu, un samaksu zemnieks garantēti saņem desmit dienu laikā.

Kopumā projekta stratēģija ir sākumā ar investīcijām palīdzēt nostāties uz kājām vietējiem meitasuzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai, sākot ar 2018.gadu, no Baltijas valstīm uz Šveici varētu eksportēt jau 150-200 tonnas šo izcilāko gaļas gabalu salīdzinājumā ar 50-60 tonnām patlaban.

«Tikai kopīgi strādājot, varam nodrošināt nepieciešamos eksporta apjomus, jo katra valsts atsevišķi saražojam nepietiekamu gaļas daudzumu, lai sadarbotos ar nopietniem partneriem ārvalstīs,» rezumēja uzņēmuma vadītāja.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra