Nav tādu indikāciju, ka atbalsta maksājumi varētu strauji samazināties vai izjukt. Tajā pašā laikā šādas domas virmo gaisā

Tā intervijā DB saka Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga. «Ar lepnumu varu teikt, ka lauku fondos nav bijis pārrāvuma. Viss noticis pilnīgi plūstoši, turklāt iepriekšējā perioda naudu esam apguvuši līdz pēdējam eiro,» stāsta A. Vītola-Helviga.

Fragments no intervijas:

Kādi izskatītos Latvijas lauki, ja ES atbalsta nebūtu?

Lauksaimnieciskā darbība nebūtu paplašinājusies, bet paliktu iepriekšējā līmenī vai pat samazinātos. Der atcerēties, ar kādu tehniku lauksaimnieki strādāja ap 2000. gadu, cik daudz spēja apstrādāt viens kombains, un arī to, kāda bija ražība. To var salīdzināt ar šodienu, kad fermās strādā roboti, tiek iegūtas rekordražas. Atbalsts ir veicinājis ne tikai ražošanu, tas ir palīdzējis arī sakārtot lauku vidi un uzlabojis sadzīves apstākļus lauku iedzīvotājiem.

Ko lauksaimniekiem nozīmē 2020. gada robežšķirtne? Kas mainīsies vai nemainīsies ES atbalstā?

Precīzi to nezinu ne es, ne Eiropas ierēdņi. Dzīve pašlaik mainās ļoti strauji, iezīmējoties lietām, par kurām mēs nedomājām un kas mūs baida. Brexit sarunas vēl nav sākušās. Kāda būs to ietekme uz nākamo ES daudzgadu budžetu, vēl nav skaidrs. Kaut gan Eiropas Komisijā ierēdņi ir optimistiski. No viņiem nav nekādu vēsmu par to, ka kaut kas pēc 2020. gada varētu lauksaimniecībā apstāties. Tiek domāts par to, kādā virzienā fondi attīstīsies, un domas vairāk virzās uz to, ka jāsamazina tiešās investīcijas (grantu pasākumi), kuri lauksaimniecībā ir ļoti populāri, vairāk pievēršoties dažādiem finanšu instrumentiem – garantiju, kredītfondu veidā, kas nodrošinātu naudas apriti un spiestu finansējuma saņēmējus strādāt mērķtiecīgāk. Pieredze rāda, ka mūsu lauksaimnieki vairāk grib grantus, jo pašlaik labi strādājošajām saimniecībām ir pieejami kredītresursi, turklāt par pietiekami labu cenu. Līdz ar to papildu atbalsts tieši kredītu piesaistei faktiski nav tik aktuāls. Domāju, ka šādu viedokli aizstāvēs daudzas dalībvalstis. Tāpēc nākotnē raugos pozitīvi – finansējums būs, ja vien pasaulē nenotiks kaut kas ļoti radikāls. Ja pastāvēs ES, tad būs arī finansējums, un attīstība turpināsies. Nav tādu indikāciju, ka atbalsta maksājumi varētu strauji samazināties vai izjukt. Tajā pašā laikā šādas domas virmo gaisā, jo Brexit liek jautāt, vai nebūs vēl kādas valsts, kas izstāsies no ES. Pašlaik gan nekur netiek apspriests, ka proporcija, kas tiek novirzīta lauku fondiem, varētu samazināties.

Visu interviju Ja pastāvēs ES, būs arī finansējums lasiet 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra