Lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts,» sacīja Dūklavs.

Kā apliecināja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem.

«Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu,» sacīja Lejniece.

Otrdien, 24. novembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai. Izmaiņas noteikumos paredz palielināt atbalstu cūkkopjiem, lai mazinātu Āfrikas cūku mēra dēļ radītos zaudējumus.

Izmaiņas valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz palielināt atbalsta likmi no 101,28 eiro līdz 131,28 eiro par tādas sivēnmātes ģenētiskas kvalitātes noteikšanu un produktivitātes novērtēšanu, kas atražo vaislas jauncūkas.

Pārejas posma valsts atbalsts ļaus saglabāt ražošanas apjomu un nodrošinās augstvērtīgu sieviešu kārtas lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā.

Jau otro mēnesi Latvijas mājputni savu darbalaiku spiesti pavadīt tumsā un nebrīvē. Ierobežojumi mājputnu turēšanas noteikumos ieviesti, ņemot vērā kaimiņvalstīs strauji izplatījušos saslimstību ar putnu gripu. Slimība kļuvusi par iemeslu stingru biodrošības pasākumu ieviešanai Latvijā. Roku mazgāšana, apavu dezinficēšana, maiņas apģērbs un apavi, bet, galvenais, jebkādas saskares ar savvaļas putniem izslēgšana – tie ir tikai daži no būtiskākajiem biodrošības pasākumiem. Aizliegta arī jelkāda mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecība, kā arī tirgi, izstādes un skates ar mājputnu piedalīšanos. Taču svarīgākais – mājputni jātur iekštelpās un tie nedrīkst nonākt saskarē ar savvaļas putniem.

Mazie un vidējie uzņēmēji jau cēluši trauksmi par šiem ierobežojumiem, kas samazinājuši putnu dējību. Putniem ir grūtsirdība, tie paskatās pa logu, kur spīd saule, uzkāpj laktā, un viss; vistas neinteresējas ne par gaiļiem, ne cāļiem; neiešu putnus mocīt, tos visu pavasari turot iekšā, – šādi un līdzīgi komentāri atskan no zemnieku puses. Turklāt putniem nepieciešami gan zaļumi, gan citi vitamīni un minerālvielas. Lai spētu nodrošināt tos ar visu nepieciešamo, saimniekiem jāvelta dubultlielas pūles un, protams, ne mazums resursu. Te nu aktualizējies jautājums par iespēju tikt pie finansiālas palīdzības. Lai arī putnu gripa ir ne mazāk bīstama kā Āfrikas cūku mēris, biodrošības pasākumu īstenošanai pieejamais atbalsts ir krietni vien mazāks nekā cūkkopjiem. Salīdzinājumam – ja Āfrikas cūku mēra apkarošanai, tostarp biodrošībai, no 2010. gada līdz 2017. gadam piešķirti 17,22 miljoni eiro, tad institūtam BIOR putnu gripas sakarā šogad piešķirti vien 5400,16 eiro. Te der atgādināt, ka bīstamā cūku slimība jau krietnu laiku plosās Latvijā, bet putnu gripa, par laimi, nav konstatēta. Turklāt daļa putnkopju atzinuši, ka startēšana uz atbalstu biodrošībai ir birokrātijas klapatu pilna, tāpēc pat nepieteiksies uz šādu iespēju, iztiekot paši ar savu naudu. Daļa saimnieku tomēr nolēmuši laist vistas laukā par spīti aizliegumiem. Par to arī liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontroles un novērojumi. Proti, aizlieguma laikā līdz šim veikta 491 pārbaude, un 61 gadījumā konstatēti pārkāpumi un neatbilstības. Pēc atkārtotām pārbaudēm gan pārkāpumi vairs nav konstatēti. Pagaidām PVD nav apkopojis informāciju, vai pārkāpējiem piemērots kāds sods un cik daudz šādu gadījumu bijis, – tas kļūs zināms pēc aizlieguma beigām 1. jūnijā. Taču PVD pārstāvji norāda – mērķis nav sodīt, bet izteikt brīdinājumu, nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Taču skaidrs arī, ka nav iespējams konstatēt visus pārkāpējus, jo saimniece ar pāris vistām, iespējams, par šādiem aizliegumiem pat nav dzirdējusi. Katrā ziņā līdz 1. jūnijam putniem vēl jāpaciešas kūts tumsā, un tad tie varēs tikt brīvībā un dēt uz nebēdu. Jācer, ka grūtsirdība nebūs putnus nomocījusi un tie turpinās attaisnot saimnieku cerības uz pilniem olu groziem. Un jācer, ka līdz šim brīdim nekāda vistu dumpja kā populārajā filmā ar šādu pašu nosaukumu tomēr nebūs.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.