Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Lietus ir nauda, kas birst no gaisa, un tā šogad nav, saka zemnieku saimniecības Namdari R īpašnieks Juris Reinis

Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Tērvetes novada zemnieks, restorāna, viesnīcas un alusdarītavas Zoltners īpašnieks Valters Bruss ir apmierināts ar pērn un šogad paveikto gan restorāna, gan citu viņa uzņēmumu attīstībā un paredz, ka šogad varētu kristies graudaugu cenas, taču pieprasījums pēc sēklu materiāla varētu palikt iepriekšējā līmenī.

«Iet labi. Klientu ir pietiekami daudz, tagad sākusies vasaras sezona, kad siltajās dienās apmeklētāju ir vairāk,» par pērnā gada oktobrī atklāto restorānu stāsta Bruss. Pie restorāna ierīkota arī āra terase, bet vēl tiek strādāts pie veikala koncepcijas, lai tajā varētu iegādāties alu. To pašlaik var nopirkt līdzņemšanai restorāna bārā.

Arī viesnīca ir noslogota, īpaši brīvdienās. Bruss vērtē, ka klienti ir gan vietējie, gan tūristi no Latvijas un ārzemēm. «Tāpat kā citiem šajā jomā strādājošajiem,» piebilst uzņēmējs.

Firmas.lv informācija liecina, ka SIA Silāres, kas apsaimnieko restorānu, pērn par 51% krities apgrozījums, sasniedzot 624 962 eiro, bet vēl pirms gada apgrozījums bija 1 295 373 eiro. Ievērojami sarukusi arī peļņa, kas 2015.gadā bija 21 107 eiro, bet 2014.gadā - 104 598 eiro. Uzņēmuma vadība samazinājumu skaidro arī ar izmaksām, kas bija nepieciešamas alusdarītavas, restorāna un viesnīcas atvēršanai. Tāpat lieli izdevumi lauksaimniecības produkcijas ražotājam radās elektroenerģijas, tehnikas rezerves daļu un servisa pakalpojumu cenu pieauguma dēļ. Zemo realizācijas cenu dēļ netika realizēta arī iegūtā kviešu raža.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patlaban novāktās ražas, īpaši rapsim, ir lielākas, tomēr par īstu rekordražu runāt pagaidām pāragri. Tikmēr skaidrs, ka šogad ir rekordliels mitruma procents graudos, kas sasniedz pat 25% ierasto 15% vietā, norāda aptaujātie zemnieki.

«Graudiem ražība ir nedaudz virs četrām tonnām no hektāra, tādēļ teikt, ka tās būtu rekordražas, īsti nevar. Ziemas rapšu ražas gan ir tuvu četrām tonnām no hektāra, kur parasti ir zem trim tonnām. Toties mitrumu šogad var dēvēt par rekordaugstu - mēs, kuriem ir savas kaltes, kuļam graudus pat ar 25% mitrumu. Ja kaltes nav, ar šādu mitrumu kult nevar. Daudziem mieži jau stipri pārgatavi, lūzt. Vidzemē tikai piecas sešas dienas bija ļoti labas kulšanai, tad kviešus varēja kult ar 15% mitrumu, taču tagad tik un tā tie 25% sanāk, līdz ar to arī augstākas izmaksas kaltēšanai,» sacīja Mazsalacas zemnieku saimniecības "Lojas" saimnieks Mareks Bērziņš.

Pēc spēcīgajām lietavām daudzās Kurzemes vietās labības lauki sakrituši veldrē. Kādā Priekules novada zemnieku saimniecībā gandrīz puse no agrajiem ziemas kviešiem guļ zemē, vēsta Latvijas Radio.

Tas nozīmē, ka graudi sāks dīgt, samazināsies ražīgums un to kvalitāte. Daļu no zemē guļošajiem graudiem izdosies pacelt un izkult. Graudi ir pietiekami nobrieduši, tāpēc labības pļauja varētu sākties jau nākamajā nedēļā.

Vietējais zemnieks Petrs Indriekus atcerējās kādu notikumu, kad kombainam uz lauka vairs nebija ko darīt, jo krusas graudi bija paspējuši izkult visu rapsi. Šogad būs jādomā, kā saudzīgāk izkult zemē sakritušos kviešus. Mazgramzdā atrodas viens no zemnieka kviešu laukiem. Daudzviet kviešu vārpas vējā vairs nelīgojas, novēroja radio.

Zemnieks stāstīja, ka 80 hektāru lielajā laukā iesēta agrā kviešu šķirne, kas labi pārziemo, bet ir veldres neizturīga. Arī augšanas regulators izmantots divas reizes. Dienvidu pusē mainīgajos laika apstākļos labībai ir grūti pārziemot. Petrs Indriekus stāsta, Latvijā labības šķirņu izpēte ir pietiekami nopietna un darbs turpinās.

Vienas no finanšu krīzes sekām, kas mainījušas nozares uzraugu darbu, ir sadarbība pārrobežu banku un finanšu grupu uzraudzībā, norāda zviedru Finanšu inspekcijas Banku un vērtspapīru nodaļas vadītājs un iestādes augstākās vadības grupas loceklis Uldis Cērps.

«Starp regulēšanas ietvaru reformām arī būtu jāpiemin tā sauktās uzraugu kolēģijas, kas ir izveidotas visām lielajām pārrobežu bankām. Uzraudzības labā prakse nosaka, ka mātesbanku un meitasbanku vai filiāļu valstu uzraudzības iestādes sadarbosies, apmainīsies viedokļiem par banku iekšējiem kontroles mehānismiem un kopēji vērtēs riskus. Bieži tas nozīmē kontaktēšanos diendienā starp šiem banku uzraugiem,» teica Cērps.

Cērpa iestādes uzraudzībai pakļautās zviedru bankas darbojas Baltijas valstīs un vairākās citās Eiropas valstīs. «Zviedrijas Finanšu inspekcija vada četras šādas kolēģijas, kas izveidotas četrām sistēmiskām bankām Zviedrijā. Baltijas valstu uzraugi ir šo kolēģiju pilntiesīgi locekļi kopā ar banku uzraugiem no Ziemeļvalstīm, Lielbritānijas un Vācijas. Kolēģiju pamatprincips ir, ka gan mātesbankas valsts uzraugi, gan arī uzraugi citās valstīs, kur banka strādā, pilnībā pārzina visas finanšu grupas riskus,» skaidroja Zviedrijā strādājošais latvietis, kas no 2000.līdz 2008.gada sākumam vadīja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) Latvijā.

Latvijā ir zemākā cena Eiropā, un zemnieks subsidē visu neefektīvo piena pārstrādi, intervijā DB saka Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža

«Tiem, kas mani apsveic ar Latvijas piena iegādāšanos, man gribas pateikt, ka esam nevis tikuši pie kādas dāvanas, bet, pieņemot lēmumu rūpnīcu glābt, uzņēmušies ārkārtīgi smagus pienākumus,» pēc sarunas jau pie izslēgta diktofona, atzīst Latvijas vadošā graudkopības kooperatīva šefs E. Ruža.

Fragments no intervijas:

Kas ir akūtākās vajadzības rūpnīcas attīstīšanā, ņemot vērā ambiciozos plānus?

Mūsu redzējumā rūpnīca jau pašlaik ir par mazu, bet ir iespēja attīstīties esošajā zemesgabalā. Tas nav šī gada plāns, jo mums ir jāpieslīpē tas, kam pietrūka līdzekļu, rūpnīcu būvējot. Nestāstīšu sīkāk, jo tad es atklātu, ar kādiem produktiem gatavojamies nākt tirgū. Viena no nepieciešamībām ir siera nogatavināšanas noliktava. Tuvākajā laikā redzēsim jaunus Latvijas piena ražotus Trikātas siera produktu līnijas produktus.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

IKEA ir ne tikai plaši pazīstams mājokļa iekārtojuma risinājumu uzņēmums, bet ietver arī vienu no pasaulē lielākajām restorānu ķēdēm. Zviedrijas uzņēmums pircējiem reizē piedāvā gan iepirkšanās pieredzi veikalā, gan Zviedru restorāna un Zviedru bistro apmeklējumu.

Paplašinot darbību ēdināšanas jomā, uzņēmums Latvijā ievieš jaunumu – svaigi ceptas picas.

Uzņēmums, ievērojot vietējo iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, paplašinot ēdienkarti un iekļaujot tajā arī picas, ieguldījis ap 90 tūkstošiem eiro. Atkarībā no pircēju atsauksmēm picu IKEA ēdienkartē paredzēts iekļaut arī Igaunijā un Lietuvā.

“Ēdināšana ir svarīga IKEA darbības daļa, kas uzlabo pircēju pieredzi un palielina apmeklētāju plūsmu. Veikalos, kuru platība mērāma desmitos tūkstošu kvadrātmetru, vēlamies visai ģimenei nodrošināt ērtības, piedāvājot iespēju nobaudīt brokastis, pusdienas vai vakariņas Zviedru restorānā vai ātri un ērti iegādāties karstas vai aukstas uzkodas Zviedru bistro. Un no piektdienas, 6. oktobra, IKEA veikalā piedāvāsim arī svaigi ceptas picas,” stāsta IKEA ēdināšanas nodaļas vadītājs Oļegs Soročins.

Uzņēmumu vadības programmatūras nozares lielākie izaicinājumi tuvākajā laikā būs risinājumu pielāgošana topošajai Windows 8 operētājsistēmai un iPad veida planšetdatoru lietotāju vajadzībām, norāda uzņēmumu vadības programmatūras kompānijas HansaWorld dibinātājs un vadītājs Karls Bulīns.

Būlins, kurš pēc izglītības ir programmētājs un datorzinātnieks, teica, ka Microsoft operētājsistēma Windows 8, kuru paredzēts piedāvāt tirgū šī gada gaitā, būtībā ir pilnīgi jauna sistēma, kas prasa apjomīgu Windows sistēmai paredzētas programmatūras pārrakstīšanu.

«Microsoft visu veco met ārā pa logu, un uzskatu, ka tas ir pareizi, jo Windows ir novecojis. Windows 8 ir labi konstruēts. To saku, jo parasti attiecos kritiski pret daudz ko no tā, ko Microsoft dara. Jaunais izskats, saskarnes dizains, kuru sauc Metro, ir pievilcīgs un vedina cilvēkus turpināt to lietot. Pirmais iespaids ir ļoti labs,» teica Bulīns. Viņš norādīja, ka aptuveni 75% no HansaWorld piedāvātajiem risinājumiem ir domāti darbam ar Windows operētājsistēmu.

«Mūsu valstī palikušas tikai zviedru, svešzemju bankas un zemnieki nevar tajās paņemt kredītu, lai, piemēram, uzbūvētu lielāku gaļas pārstrādes uzņēmumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sūdzējies Guntis Belēvičs, Kokneses novada Iršu pagasta bioloģiskās saimniecības Zemitāni īpašnieks.

Jautāts: «Arī jūs nevarat paņemt kredītu?», viņš sacījis īsi: «Nevaru.» Uz norādi par viņa saimniecību ar briežu ganāmpulku kā iespējamo nodrošinājumu, saimniecības īpašnieks atbildējis: «Zviedru bankas šādus projektus nekreditē pavisam vienkārša iemesla dēļ: atmatā aizlaistus laukus zviedri var nopirkt lētāk nekā koptus.

Tieši tāpēc pašvaldībām ar steigu jāļauj dibināt krājaizdevu sabiedrības: nauda ir jāglabā nevis zviedru bankās, bet gan pašvaldību bankās, un tās pašas varēs izlemt, ko attīstīt savos reģionos. Vai NAP ir kaut viens vārds par šādu lietu? Protams, nav. Ne jau vienkārši lauksaimniecība ir svarīgākā, bet gan tas, ka latviešu tautas saknes ir laukos.»

Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2016. gadā bija 13,6 miljoni eiro (2015. gadā – 20 miljoni eiro), informē apdrošinātājs.

Apdrošināšanas sabiedrības parakstītās bruto prēmijas Baltijas tirgū 2016. gadā bija 130,8 miljoni eiro (2015. gadā – 133,2 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2016. gadā bija 26,6 miljoni eiro (2015. gadā 28,1 miljons eiro).

If kombinētais rādītājs Baltijā pagājušajā gadā bija 90,1 % (iepriekš 86,4 %). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2016. gadā bija 64,0 % (iepriekš 59,6 %), bet izdevumu rādītājs 26,0 % (iepriekš 26,8 %).

2016. gadā If Grupas tehniskais rezultāts, iekļaujot ieguldījumu darbību, bija 6 227 miljoni zviedru kronu (2015 .gadā – 5 753 miljoni zviedru kronu), kombinētais rādītājs – 84,4 % (iepriekš – 85,4 %), bet apdrošinātāja peļņa pirms nodokļu samaksas bija 12 387 miljoni zviedru kronu (2015. gadā – 8 589 miljoni zviedru kronu), iekļaujot 4 044 miljonu zviedru kronu peļņu, kas saistīta ar akciju pārdošanu saistītajā uzņēmumā Topdanmark Sampo 2016. gada septembrī.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Lai arī nākošajām paaudzēm paliek sakopta vide! – tā bioloģiskās saimniekošanas nozīmi skaidro Skrundas pagastā esošās z/s Valti saimnieki Vanda un Rihards Valtenbergi.

Saimniecība oficiāli reģistrēta pirms 21 gada, bet, kā stāsta Rihards, saimniekošana notiek jau septītajā paaudzē. Pirmsākumos Valtos audzēti gan graudi, gan 14 govju ganāmpulks ražojis pienu, taču izvēle tomēr palikusi pie gaļas liellopiem. Tieši viens notikums īpaši mudinājis domāt par bioloģisko saimniekošanu.

Pilnvērtīga bioloģiskā saimniekošana neesot iedomājama bez lopiem, jo tādējādi veidojas pilns cikls. Valtenbergi sākuši ar 11,6 ha, tagad Valtos apsaimnieko 600 ha, no tiem īpašumā ir 440 ha zemju. Liellopu audzēšanai Valtos pievērsās 90. gadu beigās, kad Latvijā ievesti pirmie Šarolē šķirnes lopi. Sākums – grūts, daudz bijis jāmācās, jo šī nozare bija pavisam jauna Latvijā, nevienam nav bijis pieredze ar šādu lopu šķirni.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Kartupeļi, kuru dzimtene ir siltā Latīņamerika, var augt teju jebkurā klimatiskajā joslā. To dzimtenē Peru kartupeļi ilgu laiku tika izsmieti par «garlaicīgiem bumbuļiem, kas var padarīt resnu», tomēr vēl aizvien ik gadu tiek novākta tupeņu raža, tāpat tiek rīkotas arī kartupeļu izstādes. «Otrās maizes» novākšana Peru vēl aizvien nereti notiek ar rokām, izmantojot savdabīgus kapļus vai dakšas. Patlaban kartupeļi aug un tiek ēsti teju visās pasaules daļās – Amerikā, Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā, un daudzās pasaules valstīs ir kļuvuši par vienu no pamatēdieniem, savukārt Latvijā tos mēdza dēvēt arī par «otro maizi».

Ziņu aģentūra Reuters apkopojusi vairāku gadu garumā uzņemtus «kartupeļu dzīves» fotoattēlus Peru.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā aizvadīti Tupeņu godi, kas ir galda karalim kartupelim veltīs pasākums.

Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja baudīt gan ierastus, gan neparastus kartupeļu ēdienus, apskatīt kartupeļu šķirņu izstādi ar iespēju degustēt atšķirīgās šķirnes. Interesenti varēja arī vērot kartupeļu cietes iegūšanas procesu un nobaudīt pārtikas produktus, kuru gatavošanā tā tiek izmantota.

Kartupeļu sniegtās iespējas tika izmēģinātas arī radošajā darbnīcā bērniem, kur, izmantojot kartupeļus, tika darināti zīmējumi.

Latvijas teritorijā kartupelis ticis ievests Hercoga Jēkaba laikā 17. gadsimta 70. gados, bet savu vietu uz Latvijas iedzīvotāju galda iekarojis tikai 19. gadsimtā. Līdz tam Latvijas teritorijā dzīvojošie galvenokārt pārtikā izmantoja graudaugus, pupas, zirņus, rāceņus. Kartupeļu audzēšanai attīstoties, latviešu zemniekiem vairs nebija jāuztraucas par pārtikas trūkumu ziemā un pavasarī, kad strauji bija sarukuši graudaugu un līdzīgu produktu krājumi. Ar laiku kartupelis Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, kļuva par uzturā visbiežāk lietoto produktu. Ne velti kartupeli sauc par otro maizi.

Šī gada laika apstākļu dēļ kartupeļu kopraža būs mazāka nekā pērn, un arī standarta bumbuļu iznākums būs mazāks, nekā ierasts, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dati.

Paredzams, ka Latvijā audzētu labu un kvalitatīvu sēklas un galda kartupeļu uz pavasara pusi pietrūks.

Šogad par labu ražu varēja priecāties agro kartupeļu šķirņu audzētāji, kuri ražu vāca pirms Jāņiem, skaidro eksperti. Vēsais laiks jūnijā un pēc tam jūlija karstums un sausums ietekmēja kartupeļu stādījumus lielākajā daļā Latvijas. Vidēji agrīno kartupeļu šķirņu stādījumi cieta visvairāk, jo vasaras sausuma periods sakrita ar aktīvo bumbuļu veidošanās posmu, to augšana apstājās, pašās kritiskākajās vietās sākās lakstu atmiršana. Kontrolrakumi uzrādīja, ka bumbuļu aizmetņu ir daudz, bet tie ir sīki. Normāli mitruma apstākļi iestājās tikai augusta otrajā pusē, tad atjaunojās arī bumbuļu augšana.

Veicot pārbaudes lielveikalu tīklos, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav atradis pierādījumus tam, ka no Zviedrijas ievesti lēti kartupeļi, ko realizē pašmāju veikalos.

Piektdien veicām pārbaudes lielveikalos un pagaidām nav apstiprinājusies informācija, ka no Zviedrijas būtu ievesti lēti kartupeļi, ko realizē lielveikalos, DB.lv skaidro PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Lielveikalos inspektori konstatējuši pārsvarā Latvijā audzētus kartupeļus un no Lietuvas ievestos. Pirmdien pārbaudes turpināsies uzņēmumos, kas kartupeļus fasē, kā arī lielveikalos.

Jāatgādina, ka PVD pārbaudes sāka pēc tam, kad masu medijos izskanēja informācija par lētiem, it kā no Zviedrijas ievestiem kartupeļiem, kas varot sagraut vietējo ražotāju biznesu. Zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni zināja teikt, ka lēto kartupeļu krava ienākusi Rīgas ostā un tālāk tā nokļuvusi realizācijā. E. Zavadskis gan sacīja, ka PVD lūgusi informāciju arī no robežsardzes, kur apliecināts, ka pagājušā nedēļā nevienas kartupeļu kravas no Zviedrijas nav bijis. PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors uzsvēra, ka «pagaidām viss ir baumu līmenī», un, ja kādam ir detalizēta informācija par notikušo, tad lūgums ziņot PVD. «Mēs kā dienests esam noreaģējuši, bet nav garantijas, ka izskanējusī informācija apstiprināsies,» tā E. Zavadskis. Un pat ja šī informācija apstiprinātos, tā nav nosodāma rīcība, jo ES tā ir legāla prakse – pārvietot preces, teica PVD pārstāvis.

Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki. Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.

«Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,» sacīja Saeimas deputāts, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. «Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj,» sacīja Cerbulis.

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā kā mīlētākais biznesa auto zīmols šogad triumfējis BMW. Iecienītāko zīmolu TOP 10 sagādā arī pa pārsteigumam.

Kopumā DB organizētajā balsojumā bija pieteikti 37 auto zīmoli, no tiem pie lasītāju balsīm tika 31, savukārt no tiem piecas un vairāk balsis ieguva 17 auto. Balsošana tika organizēta ar sociālo tīklu Draugiem, Facebook un Twitter starpniecību. Gandrīz 2/3 balsotāju bija vīrieši, zīmīgi, ka tieši vīriešu kārtas balsotāji bijuši lielākie vācu un zviedru auto piekritēji, kamēr vairāk sieviešu balsis tika veltītas japāņu un franču auto.

Vācu BMW markas nonākšana topa virsotnē ir vērtējama kā diezgan likumsakarīga, ņemot vērā, ka BMW arī pasaules mērogā tradicionāli ir premium klases zīmols numur viens. Tiesa, pavisam noteikti nevar vilkt vienādības zīmi starp BMW Latvijā un BMW Rietumeiropā. Lielajās Eiropas valstīs populārāki ir teju visi bavārieša modeļi, sākot no 1. un 3. sērijas (kas pie mums tiek pārdoti ar ļoti vājiem rezultātiem), savukārt Latvijā darījumu cilvēku vidē iecienītāki ir tieši augšējie plaukti – mūsmājās labs ir tas BMW, kas sākas ar X, proti, X3, X5, X6.

Ņina un Vladimirs Mavrini par zemniekiem kļuva 1989.gadā, kad, atsakoties no dzīves Rīgā, iegādājās lauku māju Līgo pagastā.

«Piena cenas bija un ir ļoti svārstīgas. Tās nav adekvātas tiem izdevumiem, kas saistās ar piena ražošanu. Mēs jau daudzus gadus izmantojam iespēju aizbraukt pieredzes apmaiņā pie bioloģiskajiem zemniekiem ārzemēs. Arī šogad bijām Francijā un Vācijā. Kad runājām par piena cenu pie viņiem un pie mums, vācu zemnieks tik vien izsaucās, ka tas, ko par pienu saņem zemnieks Latvijā, līdzinās bankrotam. Esam Eiropas Savienības valsts, bet cenu atšķirības ir ļoti lielas. Nododot pienu pārstrādei, viena no saimniecībām Vācijā par piena litru saņēma 48 centus, bet otra – 50. Bija viens brīdis, kad mums par pienu maksāja 38,5 centus. Tad jau bijām priecīgi. Nodzēsām kredītus bankā un varējām atļauties kaut ko papildināt saimniecībā,» laikrakstam Dzirkstele stāsta Vladimirs.