Ražošana

Lauksaimnieki no nākamā gada varēs saņemt zaļināšanas maksājumu

Žanete Hāka, 23.07.2014

Jaunākais izdevums

Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM), informē Zemkopības ministrija.

Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību izmaiņām tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos, kas lauksaimniekiem obligāti būs jāņem vērā, jau šā gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju.

«Aicinu Latvijas lauksaimniekus jau tagad pievērst uzmanību zaļināšanas praksēm. Kaut arī zaļināšanas maksājums tiks īstenots no 2015. gada, ziemāju sēja sāksies jau tuvākajā laikā. Tāpēc lauksaimniekiem savlaikus ir jāiepazīstas ar jaunajām zaļināšanas prasībām, lai 2015. gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Saskaņā ar zaļināšanas praksēm, lauksaimniekam jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgos zālājus. Zaļināšanas maksājumu automātiski saņems bioloģiski saimniekojošas saimniecības un zaļināšanas prakses neattieksies uz ilggadīgo stādījumu platībām.

Tas, vai sākot ar 2015. gadu uz saimniecību attieksies kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību izveides un uzturēšanas prasība, ir atkarīgs no saimniecības aramzemes platības lieluma.

Uz saimniecību kultūraugu dažādošana attieksies, ja saimniecības aramzemes platība būs vismaz 10 hektāri, šādā gadījumā būs jānodrošina, ka aramzemē tiek audzēti vismaz divi kultūraugi un galvenā kultūrauga īpatsvars neaizņem vairāk par 75%. Ja saimniecības aramzemes platība pārsniegs 30 hektārus, būs jānodrošina, ka tiek audzēti vismaz trīs kultūraugi un galvenā kultūrauga īpatsvars neaizņem vairāk par 75%, bet divu galveno kultūraugu daļa kopā neaizņem vairāk par 95%. Par kultūraugu uzskatīs atšķirīgas ģintis pēc botāniskās klasifikācijas, tas nozīmē, ka, piemēram, kviešus, rudzus, miežus, rapsi uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem, turklāt ir noteikts, ka arī ziemājus un vasarājus uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem.

Par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi prasība paredz: ja saimniecības aramzemes platība ir vairāk nekā 15 hektāri, saimniecībai ir jānodrošina ekoloģiski nozīmīga platība lielumā, kas atbilst vismaz 5% no aramzemes platības. Ekoloģiski nozīmīgo platību veidi 2015. gadā būs papuve, platības ar slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, sētiem tīrsējā, koki grupās un koku/krūmu puduri ar platību līdz 0,3 hektāriem, ražošanā neizmantotas laukmalas, dīķi, aizsargājami ainavas elementi, buferjoslas un zālāju pasējs.

Kultūraugu dažādošanas prasību un ekoloģiski nozīmīgu platību prasību nepiemēros saimniecībām, kuru platībās ievērojamu daļu aizņem zālāji. Ekoloģiski nozīmīgu platību izveides prasība neattieksies arī uz tiem lauksaimniekiem, kam vairāk nekā puse aramzemes atrodas pagastos, kuros mežu īpatsvars pārsniedz 50% no kopējās zemes platības un mežu un lauksaimniecības zemju attiecība pārsniedz proporciju 3:1.

Lauksaimniekiem jāņem vērā arī prasība, ka ilggadīgos zālājus, kas atzīti par ES nozīmes biotopiem vai ES nozīmes putnu dzīvotnēm, nedrīkstēs uzart vai pārveidot. Ja ilggadīgo zālāju platības valsts līmenī samazināsies par vairāk nekā 5%, salīdzinot ar atsauces platību, lauksaimniekam būs pienākums pārvērst aramzemi atkal par ilggadīgiem zālājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība plāno aizņemties 25,6 miljonus eiro no Valsts kases veloinfrastruktūras izveidei virzienos Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka un Rīga-Ķekava, 21.septembrī lēma Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Aizņēmuma atmaksas termiņš plānots līdz 20 gadiem, bet aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums - līdz trim gadiem.

Rīgā un Pierīgā top vienota veloceļu infrastruktūra 52 kilometru garumā, informē Satiksmes ministrijā (SM). 2023.gada rudenī sākas Atveseļošanas fonda finansētu projektu īstenošana vienota veloceļu maršrutu izveidei piecos prioritārajos koridoros Rīgā un Pierīgā.

Šobrīd SM kā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas īstenotāja saskaņo pašvaldību iesniegtos projektus, lai tās varētu slēgt līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un tuvākajā laikā sāktu projektu realizēšanu.

Veloceļu infrastruktūras attīstībai paredzēts Atveseļošanas fonda finansējums 34,5 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru