Ražošana

Lauksaimnieki: Sējumi šoruden attīstījušies sliktāk; uz augstu graudu ražu nākamgad nevar cerēt

LETA, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Latvijā ziemāju sējumi kopumā šoruden ir attīstījušies sliktāk nekā pērn, līdz ar to uz augstu ražu nākamgad nevar cerēt, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka daudzviet Latvijā šogad sējumi iesēti nedaudz vēlāk nekā citus gadus un, tā kā oktobris bijis vēss, sējumi nav tik labi attīstījušies kā iepriekšējos divos gados, kad rudenī bija ļoti labi laika apstākļi. Sevišķi Zemgalē, kur ir smagnējāka augsne, sējumi sāka dīgt tikai septembra beigās, kad iestājās mitrāki laika apstākļi. Taču oktobrī veģetācija kļuva lēnāka vēso laika apstākļu dēļ.

Sējumi sadīga, bet dikti lēni un arī ārpus Zemgales laukos neizskatās diez ko labi, sacīja Balodis, piebilstot, ka vēso laika apstākļu dēļ oktobrī sējumi nepaspēja pietiekami labi sagatavoties ziemai.

Balodis teica, ka patlaban graudaugu veģetācija vēl nav pilnībā noslēgusies, bet vēso laika apstākļu dēļ norit ļoti lēni. Lai arī graudaugu sakņu sistēma attīstās, lauki vairs būtiski nesazaļos. Līdz ar to maksimālā raža pērn netiks sasniegta. "Ja gribam ļoti augstu ražu, tad rudenī sējumiem arī jābūt smukiem, jāsacero, pietiekami jāattīstās, bet šogad tie nav pietiekami attīstīti. (..) Ir mazliet sliktāks rudens nekā citus gadus," viņš atzina.

Balodis arī pastāstīja, ka pagaidām nevar pateikt, vai kādas graudaugu kultūras nākamgad pavasarī būs jāpārsēj - to varēs pateikt aprīļa sākumā, kad ziema būs noslēgusies.

Arī biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš sacīja, ka nākamgad Latvijā nebūs augstas ražas. Piemēram, Zemgales reģionā kopš augusta otrās dekādes apmēram mēneša garumā nebija nokrišņu, zeme bija sausa, līdz ar to graudaugi slikti dīga. Ja mēs prognozējam ražību, raugoties uz šādiem sējumiem, jāsaka, ka mēs nevaram plānot augstas ražas, atzina Zemnieku saeimas vadītājs.

Jau ziņots, ka saskaņā ar LLKC speciālistu septembrī veikto graudaugu ražas apsekojumu ziemāju sēja šogad Vidzemē un Latgalē aizkavējās un daudzi saimnieki septembra izskaņā tos vēl sēja. Arī Kurzemē un Zemgalē daži lauki septembra beigās vēl tika sēti, un sausuma dēļ iesētie graudi tobrīd nedīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Uz graudaugu rekordražām šogad nevar cerēt

LETA, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietām Latvijā kailsala dēļ ziemāju sējumi var būt cietuši un jau tagad iespējams novērtēt, ka uz graudaugu rekordražām šogad nevar cerēt, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Precīzāk graudaugu sējumu situāciju gan varēs izvērtēt pēc veģetācijas atsākšanās.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA apstiprināja, ka vietām Latvijā graudaugu sējumi kailsala dēļ janvāra sākumā un februārī ir cietuši, taču precīzāk to, cik daudz ziemāju sējumu būs jāpārsēj ar vasarājiem, varēs pateikt pēc apmēram mēneša.

Kad atsāksies veģetācija, mēs varēsim saprast, kāda ir situācija, sacīja Jansons, piebilstot, kas šogad, visticamāk, nevar cerēt uz graudu rekordražām. Pastāv cerība uz graudu ražu vidējā līmenī.

Vairāk ziemāju sējumi cietuši vietās, kur bija mazāk sniega, tostarp Vidzemē. Lai gan mazākā mērā, arī vietām Latgalē, ziemāju sējumi var būt cietuši. Patlaban, piemēram, Vidzemē vēl ir dziļa ziema un kamēr nav bijis atkusis, grūti spriest par turpmāko. Sējumu stāvoklis dažādās Latvijas vietās varētu būt atšķirīgs, atkarībā no sniega esamības vai neesamības. Ja sniegs bija, sējumu situācija varētu būt labāka, ja sniega nebija, iespējamas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Ziemošanas apstākļi sējumiem optimāli; jācer turpmāk nepiedzīvot krasas temperatūras svārstības

LETA, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās ir ūdens. «Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu,» atzīmē Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmās tiesas sēdes skaidrs, ka bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda lieta, kurā ir vēl desmit citi apsūdzētie, jau kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu prokuratūras darbaspējām, bet nākotnē kļūs par tiesas efektivitātes pārbaudi.

Lietā M. Sprūds un vēl desmit citas personas tiek vainotas izspiešanā, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un citos noziegumos. Pierādījumi apkopoti vairāk nekā 160 sējumos, un ir vēl 50 sējumi arhīva materiālu. Tāds kārtīgs sienas skapis, pilns ar apdrukātu papīru. Tā kā lietā ir divi svešvalodās runājoši apsūdzētie, tad lietas izskatīšana 25. janvārī pēc būtības nevarēja sākties tādēļ, ka tulki nebija tikuši galā ar lietas materiālu tulkošanu. Tulkojums vienam apsūdzētajam tika piedāvāts neilgi pirms tiesas, bet uz citu tulkojumu būs jāgaida vēl vismaz divi mēneši. Tā optimistiski uzskata prokurors Uldis Cinkmanis, savukārt advokāti pieņem, ka skapi iztulkos pēc pusgada, jo līdz šim divos mēnešos pārtulkoti vien 60 sējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Nākamnedēļ lauksaimnieki varēs pieteikties platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai

LETA, 01.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministrijas informācija liecina, ka kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20 538 016 eiro, lai gan iepriekš izskanēja informācija, ka lauksaimniekiem aprēķinātie zaudējumi ir 37,3 miljonu eiro apmērā.

Lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā (MK).

Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Kopumā LLKC un LAD apsekoja 2933 lauksaimnieku pieteiktās platības. Pēc apsekošanas par plūdos pilnībā bojā gājušiem ir atzīti 73 538 hektāri lauksaimniecības sējumu un stādījumu, 13 071 tonna siena, 16 bišu saimes un stādījumi 850 kvadrātmetru segto platību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķelmēnu saimnieks: Nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmaksu kāpuma dēļ šis ir ļoti izaicinošs laiks

LETA, 13.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kopumā ir ļoti izaicinošs laiks, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieaug uzņēmuma izmaksas, atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Cita starpā izmaksas pieaugušas energoresursu, izejvielu, darbaspēka, loģistikas procesu, kā arī citu saistīto izdevumu pozīcijās. Amsils norādīja, ka, piemēram, no gada sākuma pieaugušas visu iepakojuma materiālu cenas - aptuveni par 25-30% gan primārajam, gan sekundārajam iepakojumam, bet elektroenerģijas cenas ir dubultojušās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tāpat "Dobeles dzirnavnieks" ir tieši atkarīgs no situācijas graudu tirgū un graudu cenām biržā, jo no tām veidojas graudu iepirkuma cena. Aptuveni 80% no uzņēmumā ražoto miltu produktu cenas veido graudu izmaksas.

"Šobrīd, ņemot vērā laikapstākļu negatīvo ietekmi un zemās ražas dominējošajās graudaugu audzētājvalstīs, kā arī nestabilo situāciju tirgū, graudu cenas biržā pieaugušas ļoti būtiski, un šobrīd var teikt, ka tās ir rekordaugstas," sacīja Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laikapstākļi un kaitēkļi ievērojami apgrūtinājuši kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada krasās gaisa temperatūras svārstības, sausums un karstums, kas mijās ar lietu un vēsu laiku, dažādu kaitēkļu uzbrukumi ievērojami apgrūtināja arī kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības speciālisti.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā: «Šogad izšķiroša nozīme bija rūpīgai integrētās augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai. Ieguvēji bija tie, kuri sekoja kaitīgo organismu monitoringam Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā un atbilstoši tam, apkaroja kaitēkļus savos laukos. Ja veģetācijas pirmajā pusē vajadzēja prasmīgi nostrādāt ar insekticīdiem un stresa noņemšanas augu augšanas stimulatoriem, tad veģetācijas perioda otrajā pusē problēmas sagādāja nezāles un slimības, kā arī kalcija izskalošanās. Tādēļ bez fungicīdu pielietošanas ražas saglabāt labā līmenī un kvalitātē nebija iespējams.»

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Sniegs 3,46 miljonu eiro atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tādējādi tikšot pildīts EK prezidenta Žana Kloda Junkera dotais solījums palīdzēt posta piemeklētajiem Latvijas lauksaimniekiem.

EK piešķirtais 3,46 miljonu eiro atbalsts Latvijai būs daļa no kopumā 15 miljonu eiro lielā atbalsta trim Baltijas valstīm un Somijai. Piešķirtais finansējums valstīm būs jāizlieto līdz 2018.gada 30.septembrim.

Latvija oktobrī nosūtīja EK lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece pastāstīja, ka 5.oktobrī ZM nosūtījusi vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka tobrīd Latvijā bija gājuši bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM vēstulē bija informējusi EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus

Db.lv, 19.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās kārtību, atbalsta likmes un kontroles mehānismus atbalsta maksājumiem nākamajiem pieciem gadiem. Šie noteikumi paredz lielu birokrātisko slogu ikvienai lauksaimnieciskajai darbībai, norāda biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem teju jākļūst par IT speciālistiem – pieteikumi jāpilda divās vai pat trīs platformās, un jāuzskaita: kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, manuāli sistēmās jāvada iekšā saimniecības pavadzīmes, un tā tālāk.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Satrauc ne tikai birokrātija, bet arī tās neloģiskums. Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni 3 mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. Raža jau aug vismaz pus gadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti - ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt. Tas ir šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savas valsts uzņēmējus, lauku saimniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielākas problēmas gaidāmais aukstums varētu nodarīt augļudārziem

Žanete Hāka, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsekojot laukus pirms sinoptiķu prognozētā sala, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomi secina, - pagaidām sējumi izskatās labi un ir cerība, ka salu tie spēs pārlaist samērā veiksmīgi.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms: «Nekādu riskus nesaskatām ziemas labības laukos, jo labība tajos ir spēcīga un tumši zaļa, kas liecina, ka augs ir labi barots. Savukārt ziemas rapsis, vismaz Zemgalē, jau ir gatavs ziedēt. Labi, ka vēsais laiks šo procesu ir piebremzējis un masveida ziedēšana varētu sākties jaunnedēļ. Tādēļ, ja naktīs tiešām būs tik auksti,kā solīts, apsals vien daži ziedi.»

Prognozētais sals draudus nerada arī tādiem savlaicīgi iesētiem vasarājiem kā pupas un zirņi. Problēmas var rasties ar vasaras miežiem, kas ir jutīgāka kultūra, - augs var apsalt jau pie -2 grādiem. Agronomi gan mierina, ka mieži jau ir labi iesakņojušies, tādēļ apsalt varētu lapas, kuras pēc tam izdzīs no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visi rapšu lauki Vidzemē un Latgalē ziemas laikā ir iznīkuši, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Graudkopības kooperatīva "VAKS" priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka Vidzemē un Latgalē 80-90% no rapšiem aizvadītās ziemas laikā ir iznīkuši. Viņš skaidro, ka situācija uz laukiem ir slikta, un rapša raža ir ļoti cietusi, kā arī pavasara sējas darbus līdz lieldienām netiek plānots sākt.

Savukārt Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Andris Skudra skaidro, ka, lai gan Latvijā kopumā aizvadītā ziema bija siltāka un nokrišņiem bagātāka nekā citus gadus, tomēr pārmitrā augsne rudenī, stiprais kailsals janvāra sākumā, kas vietām sasniedza mīnuss 25 grādus un Daugavpilī pat mīnuss 29,5 grādus, pēc tam biezās sniega segas izveidošanās janvāra vidū un atkusnis janvāra beigās, appludinot zemākās lauku vietas, būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes saimniecībās notiek aktīva lopbarības vākšana, pēc ceturtdien organizētā brauciena uz lauksaimniecības uzņēmumiem Kurzemē informē biedrības Zemnieku saeima sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Norkārkle.

Kuldīgas novada saimniecības Mežoki saimnieks Kristaps Melbārdis stāsta, ka saimniecība nodarbojas ar aitkopību un šobrīd notiek aktīva lopbarības vākšana. «Zāles kvalitāte ir atšķirīga - vietām laba, savukārt vietām - švaka. Ja runājam konkrēti par aitkopību, tad šobrīd lopiem notiek masas audzēšana un jēru tirdzniecības sezona tiks uzsākta jūlija beigās, augusta sākumā,».

Viņš atzīmē īpatnējās tirgus tendences: «Tirgus tendences nozarē ir īpatnējas - it kā jēru gaļu vajag, bet, tajā pašā laikā, nepērk. Pēdējā laikā Latvijā ir manīti uzpircēji gan no Polijas, gan Izraēlas, tomēr mēs nevaram nodrošināt nepieciešamo apjomu,».

Ventspils novada SIA Ugāle Agro, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību informē, ka nākamnedēļ plānots uzsākt otro skābsiena pļāvumu. «Ja pirmais pļāvums nebija tik labs, kā gribētos, tad otrais šobrīd izskatās ļoti labi. Tāpat saimniecībā audzējam arī kviešus un miežus un tie pašreiz arī izskatās ļoti labi, tomēr par ražu vēl pāragri spriest. Ceram, ka laikapstākļi kļūs stabilāki. Iepriekšējās nedēļās laika prognoze mainījās ik pēc divām stundām, kas apgrūtināja darba plānošanu,» stāsta saimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Premjers aicinās valdību izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā plūdu skartajās teritorijās

LETA, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien aicinās valdību izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā plūdu skartajās teritorijās Latgales reģionā un Alūksnes novadā, aģentūru LETA informēja ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Viņš skaidroja, ka kopā ar pašvaldību un lauksaimnieku pārstāvjiem, izanalizējot radušos situāciju, premjers nolēma valdībā virzīt jautājumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu lauksaimniecības sektorā.

Tāpat, ņemot vērā Ministru prezidenta, zemkopības ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra sniegto informāciju, kā arī pašvaldību vēstulēs norādīto, nolemts prasīt atzīt, ka daļā Latgales teritorijas plūdu dēļ ir izveidojusies krīzes situācija, kas prasa tūlītēju rīcību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai premjers uzdos sniegt nepieciešamo atbalstu pašvaldībām un Ministru kabinetam ziņot par situācijas tālāku attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sprūda krimināllietā ziņo par liecinieku sensitīvu datu izplatīšanu

Jānis Goldbergs, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprūda krimināllieta draud iesprūst. Iespējams, prokurori Uldis Cinkmanis un Zane Pavāre, kas uztur valsts apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl 10 citām personām, līdz ar lietas materiāliem ir izdalījuši sensitīvus datus par liecinieku dzīvesvietām, tālruņiem, pat slimību vēsturēm

Ko iesākt tālāk, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis lems 7. jūnijā.

Milzīgā lietas apjoma dēļ – vairāk nekā 160 sējumi, valsts apsūdzības, iespējams, pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī neskaidrībām par to, kas īsti ir konfiscētie lietiskie pierādījumi – datu nesēji – dzelži vai dati, M. Sprūda lieta var iesprūst uz nenoteiktu laiku. Visu šo jautājumu dēļ tiesa tā arī neuzsāka lietas skatīšanu pēc būtības un, visticamāk, to nevarēs izdarīt vismaz līdz rudenim.

Iespēja ietekmēt lieciniekus

Zvērināta advokāte Inguna Lamberte tiesai lūdza rīkoties, jo izdalītajos lietas materiālos atrodami sensitīvi dati par lietas lieciniekiem, proti, personām, kas nopratinātas, bet kurām nav aizstāvju. Sējumos atrodami liecinieku telefona numuri, dzīvesvietu adreses, slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi. Vēl vairāk - šādu datu izsniegšana ir pretrunā gan ar Kriminālprocesa likumu, gan personu datu aizsardzību un ar to saistīto ES likumdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viņi meklē melnu kaķi tumšā istabā, kura tur nav,» Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20. septembrī, uzsākot runu par savu noraidījumu Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā, sacīja prokurors Uldis Cinkmanis

Dienas Bizness jau rakstīja, ka 6. septembrī lietā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pieteica U. Cinkmaņa noraidījumu, to pamatojot ar interešu konfliktu, kas izveidojies, jo M. Sprūds augstāk stāvošam prokuroram iesniedzis sūdzību, pēc kuras uzsākta disciplinārlieta pret U. Cinkmani. Viņa tiesas zālē nebija. 13. septembrī prokurors uz tiesu neieradās aizņemtības dēļ.

Datu jezgas vēsture

Jau iepriekš rakstījām, ka vērienīgajā lietā, kurā ir 11 apsūdzētie, par vienu no galvenajiem tiek dēvēts M. Sprūds, jo prokuratūra viņam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro lielas summas piesavināšanos. Krimināllieta faktiski sastāv no vairākām lietām, kurās teju vienīgais vienojošais elements ir apsūdzētais M. Sprūds. Tiesai šā gada sākumā tika iesniegti 166 sējumi lietas materiālu papīra formātā, kā arī lietiskie pierādījumi datoru un mobilo tālruņu atmiņu disku veidā. Elektronisko atmiņu apjoms datu izteiksmē 100 reižu pārsniedz uz papīra rakstīto daudzumu, turklāt daļa no materiāliem vēl līdz šodienai ne tiesai, ne apsūdzētajiem, ne viņu aizstāvjiem nav pieejami. Tie ir šifrēti un sagādājuši problēmas tiesas speciālistiem. Daļa datu nesēju bija apskatāmi, un tajos tiesas dalībnieki – aizstāvji un apsūdzētie – atrada privāta rakstura fotogrāfijas, saraksti un citus sensitīvus personu datus gan par procesa dalībniekiem, gan citiem. Par šo faktu arī sākās datu izpaušanas jezga, un faktiskais pamats pārmetumiem U. Cinkmanim ir šaubas par to, vai viņš kā procesa virzītājs ir labi sagatavojis lietu, vai ir rīkojies kā labs prokurors un godprātīgi pildījis savus pienākumus, kā to nosaka gan Latvijas prokuroru ētikas kodekss, gan starptautiskas hartas par prokuroru darbību. Tiesnesis Imants Dzenis iepriekš atteicās lietu nosūtīt atpakaļ prokuratūrai, lai tā tiktu sakārtota, kā arī uzņēmās pienākumu ierobežot sensitīvu datu tālāku izplatīšanos par apsūdzētajiem un aizstāvjiem, kuri tiesai devuši solījumu neko neizpaust. Nelaime visā ir tā, ka arī tiesas dalībnieku starpā sensitīvas informācijas izplatīšana rada likumpārkāpuma ainu, jo lietā ir 11 apsūdzētie, kuri var izteikt neapmierinātību, ka kāds cits apskatījis viņa privāto saraksti ar sievu vai privātas bildes, kas nekādi neattiecas uz lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru