Finanšu ekspertu vērtējumā darījums varētu būt ap 15 milj. Ls, tomēr igauņu investoru rokās LEC varētu būt tikai dažus gadus. Darījumu Db apstiprināja Alta Capital dibinātājs Indreks Rahumā. No sīkākiem komentāriem viņš atteicās, uzsverot, ka vairāk par šo darījumu stāstīs preses konferencē šodien. Db ar kompānijas līdzšinējo vienīgo īpašnieku Jāni Kolu sazināties neizdevās.
Db (13.03.) ziņoja, ka LEC kopējais būvapjoms, kas ir vienāds ar apgrozījumu, pērn sasniedza 32,5 milj. Ls, kas salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies. Kompānijas lielākie realizējamie objekti šobrīd ir Cesvaines skolas būvniecība, TEC-2 rekonstrukcija un Vidzemes olimpiskā centra stadiona būvniecība. Jāatgādina, ka LEC bija viena no pirmajām būvkompānijām, kas sāka strādāt ārzemēs. LEC realizējusi vairākus projektus Vācijā, Slovākijā, Krievijā, Gruzijā un arī tādās eksotiskās valstīs kā Ganā, Kotdivuārā un citur. Kompānijas vārds izskanējis arī ne tik pozitīvā gaisotnē - četri bijušie būvkompānijas LEC darbinieki apelācijas instancē mēģina pierādīt, ka darba vietā tikuši diskriminēti. Pirmais spriedums gaidāms nākamnedēļ. Tāpat kompānijai neveiksmīgi beidzās iecere iekarot Zviedrijas tirgu, jo nesamērīgo arodbiedrību prasību dēļ LEC bija spiests atteikties strādāt Zviedrijas tirgū.
Šoks nozarē
Vairāki būvkompāniju vadītāji bija šokā, uzzinot, ka J. Kols pārdevis uzņēmumu. Viņi norādīja, ka šis darījums norisinājies ļoti slepeni, jo neesot dzirdētas pat baumas, ka J. Kols varētu pārdot uzņēmumu, tādēļ nevienam no aptaujātajiem nebija aizdomas, kas varējis nopirkt šo kompāniju.
"Visticamāk, ka tas ir kāds nopietns ārvalstu investīciju fonds, jo pasaules mērogā LEC ir sīka kompānija," sacīja PBLC valdes priekšsēdētājs Jānis Lancers. Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja pat būtu tik daudz naudas, PBLC nebūtu ieinteresēta pirkt LEC. Tomēr, runājot par iespējamo pircēju, J. Lancers sacīja, ka "viss var gadīties" un jaunais īpašnieks varētu būt kāds no vietējiem. Viņš norādīja, ka sapratīgs pircējs uzņēmuma darbā neko nemainītu un ļautu menedžmentam strādāt. Parasti jaunie īpašnieki maksimāli maz jaucoties menedžmenta darbā.
Arī Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš pieļāva, ka jaunais īpašnieks varētu būt kāda ārzemju kompānija.
Var turpināties
Db (25.08.2006.) ziņoja, ka četras būvkompānijas - Re & Re, LEC, Skonto Būve un RBSSKALS izstājās no Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) un apvienojušās biedrībā Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība. Būvkompānijas Skonto būve viceprezidents Ivars Millers norādīja, ka gadījumā, ja jaunais LEC īpašnieks būs no ārzemēm, jautājums par tālāko biedrības darbību būs jāizvērtē, jo biedrības mērķis ir aizstāvēt tieši Latvijas būvniecības industriju.
Tāpat starp nozares dalībniekiem klīst runas, ka vēl kādā no šīm četrām kompānijām, kas izstājās no LBA, varētu tikt pārpirktas daļas, bet ne visa kompānija.
15 miljoni
"Lai gan žurnāla Kapitāls būvkompānijas LEC kapitāla vērtība ir novērtēta 27,46 milj. Ls, domāju, ka šī darījuma ietvaros cena ir zemāka," Db sacīja SEB Enskilda direktors Mārtiņš Krūtainis. Viņš uzsvēra, ka, lai gan oficiāli dati par uzņēmuma 2006. gada rezultātiem nav pieejami, ir aizdomas, ka tie nav bijuši sevišķi veiksmīgi, jo 2006. gada lielāko celtnieku topā LEC ne tikai noslīdēja no pirmās pozīcijas 2005. gadā, bet bija vienīgais starp 10 lielākajiem, kam kritās par 1,77 milj. Ls veikto darbu apjoms. Tāpēc M. Krūtainis ir pārliecināts, ka LEC pārdošanas cena, visticamāk, ir ap 15 milj. Ls par 100% akciju. Bija gaidāms, ka būvniecības jaunais īpašnieks būs finanšu kompānija, jo rietumu būvkompānijas turpina izrādīt minimālu interesi par Baltijas tirgu un drīzāk šeit iegriežas, konkrētu projektu vadītas, un vietējo uzņēmumu starpā nav būtiska iemesla veikt apvienošanās darījumu, sacīja viņš.
Finanšu investori arī ir lieliski piemēroti, lai risinātu akūto apgrozāmo līdzekļu trūkumu, kas vajā lielāko daļu Latvijas lielāko celtniecības kompāniju sakarā ar straujo nozares attīstību, norādīja M. Krūtainis. Kā alternatīvs risinājums finanšu investoru piesaistei, viņaprāt, ir akciju kotācija publiskā tirgū, kas ļautu īpašniekiem izvēles gadījumā arī saglabāt kontroli uzņēmumā.
"Šis pirkums ir, protams, saistīts ar zināmu risku, jo LEC ir pakļauts celtniecības tirgus attīstībai, kas pašlaik draud samazināt savus straujos attīstības tempus, bet, no otras puses, turpinoties kaut vai minimālai tirgus izaugsmei, šis pirkums varētu ļaut labi nopelnīt," uzskata M. Krūtainis. Ik gadus būvniecības tirgus Latvijā strauji pieaug, pērn kopējie būvniecības apjomi Latvijā sasniedza 1,13 miljardus latu.
Pārdos tālāk
Alta Capital, kas dibināta 2001. gadā, darbojas kā riska kapitāla fonds, kas aizņemas naudu, nopērk kompāniju un, palielinot kompānijas akciju vērtību, to pēc tam pārdod. Tradicionāli investīcijas nav ilgākas par 5-7 gadiem, bet pēc tam kompānija tiek pārdota stratēģiskam investoram, biržā vai citiem investoriem. Finanšu eksperti Db atzina, ka LEC pēc kāda laika varētu nokļūt citās rokās.
Alta Capital sevi ir pierādījusi kā ļoti spēcīga finanšu investoru kompānija, kas vēl pāris gadus atpakaļ bija maz zināma, bet tagad iekļuvusi starp vadošajiem nozares uzņēmumiem, uzskata M. Krūtainis. Uzņēmums ir izveidojis, vadījis un īstenojis privāto akciju pārdošanas darījumus par vairāk nekā 150 milj. eiro. Lielākais pēdējo gadu pirkums Latvijā ir 2004.gadā tekstilizstrādājumu ražotāja a/s Lauma. Kompānijas partneri ir Andress Ratseps (Andres Ratsepp), Indreks Rahumā (Indrek Rahumaa), Tomass Leiss (Toomas Leis) un Jaks Raids (Jaak Raid), kā arī 3 finanšu partneri: Bonfield Asset Management, Peter Hakansson un Per Hallius. Kompānijas līdzinvestori ir investīciju fondi, bankas un citas finanšu institūcijas.