LatRosTrans gada pārskatā bufernaftu atzīst tikai kā iespējamo aktīvu.

Latvijas tranzītiespējas jāpārdod veiksmīgāk

Plāno izstrādāt vienotu Latvijas transporta un tranzīta jomas mārketinga stratēģiju.

Darījums

Letiņi nopērk no zviedriem firmu

Latvijas uzņēmēji nopērk Zviedrijas kompānijai piederošos 50% kokmateriālu uzmērīšanas līdera Latvijā SIA VMF Latvia kapitāldaļas.

Protesti

Labāk ar lobijiem

Lielāka ietekme uz likumdevēju lēmumiem Latvijā ir profesionālajām organizācijām, kam ir savi lobiji, nevis arodbiedrību streikiem un piketiem.

Ārzemēs

Īrija cirps tēriņus par piektdaļu

Īrijas valdība paziņojusi, ka tuvāko gadu laikā īstenos drakonisku budžeta izdevumu samazināšanu - par 20% no šā brīža līmeņiem, tiek plānota arī nodokļu paaugstināšana.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Par servisa centriem ārvalstu klientu apkalpošanai runā kā par iespējamo Latvijas ekonomikas stūrakmeni - «mūsu nenoliedzamas priekšrocības ir valodu zināšanas (arī krievu), izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums, nedaudz mazāki izdevumi,» uzskaita Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Tiesa daudzi atgādina, ka arī servisu centru vilināšanai uz Latviju nav ne stratēģijas ne plāna.

Brīvais deputātu balsojums var dot cerību Zatleram

Saskaņas centra (SC) un ZZS Saeimas frakciju lēmumi par brīvo balsojumu šodienas Valsts prezidenta vēlēšanās nozīmē, ka iespējami trīs rezultāti - vai nu tiek ievēlēts viens vai otrs kandidāts, vai netiek ievēlēts neviens un ir nepieciešama otrā kārta.

Pakalpojumi

Regulatoru gatavo brīvlaišanai

Arī regulatorā strādājošiem varētu atcelt algu griestus, piemērojot tādu pašu statusu kā Latvijas Bankai un FKTK, to paredz pašlaik Saeimā skatītie grozījumi likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2011. gadā pieaug nodokļu slogs, Igaunijā tas paliek nemainīgs, bet Lietuvā ir samazināta PVN likme tūrismam.

Grib uzgrūst operatoriem

Valstiski pareizi būtu strādāt pie elektrisko tīklu sakārtošanas, uzsver Tele2 vadītājs Valdis Vancovičs, nevis uzlikt par pienākumu mobilo sakaru operatoriem torņos nodrošināt elektrības padevi.

Enerģētika

Eesti Energia nopērk kompāniju

Igaunijas enerģētikas kompānija Eesti Energia iegādājusies 90% SIA Valkas bioenerģijas kompānija daļas.

Rakurss

Mikroblogotāju sirdis grib iekarot

Par arvien lielāku apgrūtinājumu sociālo tīklu lietotājiem kļūst spameri jeb mēstuļu izsūtītāji.

Investors

Pārejas tirgi aizvien pievilcīgi

Pārstrādes uzņēmumi šogad paredz iepirkt vairāk vietējo ogu un tas noplašinās konkurenci, liecina uzņēmēju teiktais.

Kopumā iepirkuma apjomi būšot atkarīgi no pieejamo ogu daudzuma un cenas. Katru gadu ogu cena esot atšķirīga un tāpēc nevar vēl runāt par cenām, bet tās varētu būt līdzīgas - kā iepriekš, spriež uzņēmēji.

Pure Food ģenerāldirektors Aigars Balodis stāsta, ka uzņēmums nopirks tik daudz ogu, cik ir pieejamas un nepieciešamas uzņēmuma veiksmīgai komercdarbībai. Mazāk ogu palikšot pārpircējiem, kuri tās nopērk un Latvijas valstij ar minimālu pievienoto vērtību aizved uz Lietuvu, Igauniju vai Krieviju. «Tas ir viens no jautājumiem, kas mūsu valstī nav sakārtots un varētu prasīt risinājumu tuvākajos gados. Noteikti ir jāizveido sistēma, kura atbalsta ogu iepirkšanu un pārstrādi, nevis vienkāršu un ātru peļņu starpniekiem, kuri bieži arī Latvijas valstij nesamaksā nekādus nodokļus,» uzsver A. Balodis.

Līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pircēju iepirkšanās ieradumi ir mainījušies - pircējs kļuvis daudz gudrāks un spiež mainīties arī tirgotājus un ražotājus, žurnālam Lietišķā Diena/Dienas Bizness atzīst apģērbu tirgotāja SIA Baltika Latvija valdes locekle Maruta Ērgle.

Tiesa gan, piebilstot - sievietes tomēr vēl aizvien paliekot sievietes: nāk pēc kurpēm, bet nopērk kleitu.

Atbildot uz jautājumu: «Kāda ir jūsu reakcija, ja tirdzniecības centrs izrādās neveiksmīgs», M. Ērgle stāsta: «Taisām ciet veikalu. Bet ir tikai viens, ko esam aizvēruši - tas bija Baltman veikals t/c Domina. Kāpēc? Pircējs nespēja akceptēt lietas, kas notika Dominā. Kad tur mainījās saimnieki, apstājās jelkāda attīstība un mārketinga cilvēki rīkoja lētus pasākumus, piemēram, mantu placi, kā rezultātā zaudējām savu mērķauditoriju. Arī paši esam pieļāvuši kļūdu vēl labajos laikos, kad atvērām veikalu Galerijā Centrs, taču aizmirsām: ja mūsu klients - vīrietis - nevar iebraukt stāvlaukumā, tad viņam šis centrs nav pieņemams. Bet to veiksmīgi atrisinājām, uz Baltman rēķina paplašinot Monton.»

A/s Amo Plant līdzās 30 milj. eiro vērtajai automontāžas rūpnīcai, investējot vēl ap 15 milj. eiro., plāno izviedot kompozītmateriālu izstrādājumu ražotni, par kuras pakalpojumiem interesi jau izrādot pasaules autobūves giganti. Uzņēmuma lielākā īpašnieka – Maskavas pilsētas- mērs Jurijs Lužkovs redz labas iespējas, ka Jelgavā ražotie autobusi varētu vadāt pasažierus Maskavā.

Elektroenerģija

Pērkot elektrību no igauņiem, jāmaksā lielāks PVN

Eesti Energia meitasuzņēmums Latvijā – SIA Enefit - sācis elektrību pārdot arī mājsaimniecībām, tomēr Latvenergo piedāvājums sanāk lētāks, jo Latvenergo piedāvā visus elektrības piegādes pakalpojumus vienā paketē, līdz ar to patērētājam ir iespēja maksāt samazinātu PVN likmi 10%. Taču Enefit mājsaimniecībām Sadales tīkls izrakstījis rēķinus ar 21% PVN likmi.

SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Aivars Tihane uzskata, ka tas ir nelikumīgi.

Darījums

Piena pārstrādes kompānija Rīgas piensaimnieks gatava konsolidēt nozari, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To sarunā ar laikrakstu norādījis a/s Rīgas piensaimnieks (RPS) valdes priekšsēdētājs Nēme Jogi.

Piena sektorā agri vai vēlu jānotiek konsolidācijai, jo ilgi šāda situācija, kad valstī ir vairāk nekā 30 piena pārstrādes uzņēmumu, turpināties vairs nevar, pārliecināts RPS valdes priekšsēdētājs, taču pastāv jautājums - kad tas notiks un kurš to veiks. Arī RPS pirms trim gadiem bija ambiciozi plāni, bet dažādu apstākļu dēļ tie nav realizējušies. Tagad kompānijas vadība raudzīšot, ko pati var veikt piena sektorā, realizējot konsolidāciju. Šī mērķa sasniegšanai ir trīs iespējas - vai kāds apvienojas, kādu kompāniju pārdod vai nopērk.

Ekonomiski pamatotam, labi izstrādātam atjaunojamo energoresursu projektam nav lielu problēmu finansējuma piesaistē.

«Pret šo nozari finansētājiem aizspriedumu nav, jo enerģētikas projekti ir pievilcīgi ar savu stabilo naudas plūsmu. Iespaids par to, ka bankas daudziem atjaunojamās enerģijas (AER) staciju projektiem atsaka, visticamāk, saistīts ar to, ka šī nozare pašlaik ir topā. Diemžēl vienlaikus tas saistīts arī ar to, ka daudzi dēvējas par enerģētikas ekspertiem un atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem, lai gan tādi nav. Ar zaļo staciju projektiem ir izveidojies līdzīgs burbulis kā savulaik ar nekustamo īpašumu, protams, ka šādus nenopietnus projektus bankas atsaka finansēt,» sacīja riska kapitāla investīciju uzņēmuma BaltCap investīciju direktors Mārtiņš Jaunarājs. Viņa fonds ir izskatījis vairākus AER staciju projektus. «Ja bankas finansē 50-70%, tad mūsu fonds varētu finansēt atlikušo AER projekta daļu, kļūstot par šī projekta līdzīpašnieku. Tomēr ir pieredzēti gadījumi, kad labi izstrādātu AER projektu uzreiz pilnībā nopērk stratēģiskais investors,» tā M. Jaunarājs. AER staciju projektu vājā vieta nereti ir tā, ka efektīva siltuma izmantošana koģenerācijas stacijām nereti ir aiz matiem pievilkta, mēdz izvēlēties šaubīgas tehnoloģijas.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

«Latvijā e-veselības projekti ir jāapstādina vispār,» laikrakstam Dienas bizness uzsver DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

«Es uzskatu, ka apakšā ir labi organizēts firmu kartelis, kas cenšas visus iepirkumus sakārtot. Turklāt tā kā notiek tagad, rezultāts nebūs, jo tas nevienu neinteresē,» tā viņš.

Līdz šim vairākus ar e-veselību saistītus iepirkumus ir apstrīdējis IT uzņēmums Tieto, un daļa no uzņēmuma pretenzijām ir atzītas par pamatotām. «Mūsuprāt, plānotie e-veselības projekti ir jāpilnveido, lai tajos būtu lielāka konkurence un iespēja piedāvāt arī gatavus risinājumus, kas tiek izmantoti citās Eiropas valstīs. Ir pagājis laiks, kad varam justies īpaši un specifiski,» laikrakstam saka Tieto Latvia valdes loceklis Mārtiņš Liberts, norādot, ka Latvijā ir nepieciešami tikai tādi e-veselības projekti, kuru rezultātā samazināsies veselības aprūpes izmaksas un uzlabosies pakalpojumu kvalitāte pacientiem.

Tiesa šodien plānojusi skatīt triju uzņēmēju slepkavību krimināllietu.

Par uzņēmēju Aigara Lūša, Gata Aišpura un Genādija Peredeļska slepkavību apsūdzēti divi Lietuvas un viens Latvijas pilsonis - Mārtiņš Putniņš, kuri tiek vainoti arī bijušā VID Muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča spridzināšanas lietā. Tieši M. Putniņš tiek uzskatīts par noziegumu organizatoru. Iepriekš lietu bija paredzēts skatīt jau 28. jūlijā, taču tā atlikta pēc apsūdzēto lūguma. Proti, abi lietuvieši Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts nebija iepazinušies ar lietas materiāliem sev saprotamā valodā. Arī trešais apsūdzētais M. Putniņš nebija iepazinies ar visiem lietas materiāliem.

Vārds reiderisms pēdējo mēnešu laikā piesaukts ne vienu reizi vien. Tas izskanējis SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība dalībnieku konflikta laikā un, iespējams, no tā cietuši Jēkabpils lidlauka līdzšinējie īpašnieki. Arī Jelgavas uzņēmuma SIA Intransserviss īpašnieku strīdā iesaistītās abas puses viena otru vaino reiderismā, savukārt SIA Daudznozaru kompānija Daugava vadība par reideriskām nosaukusi Swedbank metodes savstarpējo domstarpību risināšanā. Vienīgais, kā pasargāt savu uzņēmumu no ļaunprātīgu pārņēmēju nagiem, ir novērst «caurumus» jau laicīgi.

Pašlaik parādījusies tendence pieaugt reiderisma gadījumu skaitam, kur uzņēmuma pārņēmēji vēlas piekļūt skaidrajai naudai. Kamēr īpašums tiks pārdots izsolē, paies laiks, tiesu izpildītāju darbības ir pārsūdzamas, turklāt pretējā puse var noalgot advokātus un prasīt izpildes apturēšanu. Tādēļ uzņēmuma pārņemšana, lai iegūtu nekustamos īpašumus, prasa laiku un naudu. Bet atsevišķās nozarēs firmu kontos ik dienu apgrozās ievērojami naudas līdzekļi, un, lai tos izņemtu, reideriem jāsagādā tikai izpildraksts un tiesu izpildītājs. Bet pēc tam šo naudu atgūt, ja tā tikusi pārskaitīta uz ārzonā reģistrētam uzņēmumam piederošu kontu, ir praktiski neiespējami.

Kompresoru ražotājs SIA Fonons atradis jaunu biznesa nišu, kļūstot par vienīgo siltumsūkņu ražotāju Latvijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Jau vairāk nekā 10 gadus ražojam gaisa skrūves kompresorus. Produkcijas sortimenta paplašināšanas nolūkā nolēmām attīstīt tehnoloģiski līdzīgu nozari - siltumsūkņu ražošanu,» laikrakstam stāstīja SIA Fonons valdes loceklis Juris Zvirgzds (attēlā).

Siltumsūkņu ražošanas projektu SIA Fonons uzsāka 2007. gadā ar LU Cietvielu fizikas institūtu, 2009. gadā uzņēmumam izdevies saņemt LIAA atbalstu programmā Jauni produkti un tehnoloģijas.

To laikraksta Dienas bizness un Lindorff rīkotajās brokastīs uzņēmējiem Radisson Blu Rīdzene Hotel sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja B. Fliks (attēlā).

«Šo darījumu pārbaudīja gan VID, gan KNAB, piedāvāju to vēlreiz skaidrot arī toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, bet viņu šis darījums tad jau vairāk neinteresēja. Saistībā ar zīmolu darījumu nav nekādu pašlaik risināmu problēmu. Es nestaigāju ar airBaltic zīmolu kabatā un nemēģinu to pārdot Tbilisi tirgū. airBaltic zīmols nav iedomājams bez pašas aviokompānijas un, ja aviokompānija atpirks zīmolus atpakaļ, ļoti labi,» sacīja B. Fliks, uzsverot to, ka zīmolu pārdošanas darījums noticis, jo bijis nepieciešams uzlabot airBaltic bilanci. Bankas airBaltic naudu nav aizdevušas un citas pārdodamas mantas, izņemot zīmolus, kompānijai nav bijis.

«Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kam ir tik daudz ko teikt, ka viņš nespēj noformulēt nevienu pašu domu? Tā jūtas #ēģipte, atgriezusies tiešsaistē,» pēc piecu dienu ilgās pauzes populārajā sociālajā tīklā ietvītojusi kāda lietotāja no Kairas.

Bija vajadzīgas tieši 18 minūtes, lai atstātu 80 miljonus cilvēku bez saziņas ar ārpasauli – tik dramatiski notikumus Ēģiptē aprakstīja kanādiešu laikraksts Globe and Mail. Taisnības labad jāsaka, ka gluži 18 minūtēs tas nenotika vis. Tomēr fakts paliek fakts – mēģinot atņemt ērtu saziņas kanālu pret prezidenta Hosnī Mubarāka varu protestējošajiem valsts iedzīvotājiem, Ēģiptes amatpersonas pieņēma savā vērienā bezprecedenta lēmumu un uz piecām dienām atslēdza internetu. Praktiski visai valstij.

Jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma apspriešanas gaita izrādījusies visai ērkšķaina. Sešās sabiedriskajās plānojuma apspriešanās dzirdēti pozitīvi viedokļi, bet galvenokārt Jūrmalas iedzīvotāji ir protestējuši. Visasākā kritika veltīta plāniem atļaut būvēt tur, kur pašlaik tas ir liegts. Tiesa, dažās no šīm teritorijām dome jau reiz atļāvusi apbūvi un tagad steidz to darīt vēlreiz, jo citādi pašvaldībai ir visas iespējas tiesā pazaudēt miljonus.

Aizvien nozīmīgāku vietu uzņēmuma mārketinga komunikācijā ieņemošie sociālie mediji to pieejamības un mēroga dēļ var radīt iespaidu, ka mārketinga aktivitātēm vairs nav nepieciešams atvēlēt tik daudz līdzekļu, kā tas bija agrāk.

«Pieredze rāda, ka, neprasmīgi darbojoties sociālajos medijos vai izvēloties nepieredzējušas aģentūras pakalpojumus, tiek veltīgi iztērēti līdzekļi un bieži vien atliek tikai paļauties uz veiksmi. Turpretī reklāmas vēstījuma novadīšana, izmantojot tradicionālos medijus, vairumā gadījumu ir dārgāka, bet šajā gadījumā reklāmdevējs pērk jau noteiktu auditorijas daļu,» skaidroInspired DIGITAL vadītājs Artūrs Mednis.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(52).jpg

Krievijas energouzņēmums Inter RAO strauji un vērienīgi būvē jaunas stacijas Lietuvas pierobežā. Tas nozīmē, ka Baltijā iecerētie jauno staciju projekti no ekonomiskā un tehniskā viedokļa var arī nerealizēties. Ja tā notiks, tas nozīmē, ka Baltijas elektroenerģijas patērētāji arvien vairāk būs spiesti iepirkt Krievijas elektrību pēc Krievijas diktētas cenas, kas noteikti nebūs zemāka par Nord Pool biržas tirgus cenu.

Kā liecina Inter RAO pārstāvja Nikolaja Stepanova prezentētie kompānijas attīstības plāni Kaļiņingradā, jaunu staciju būvniecība jau notiek. Inter RAO arī neslēpj, ka šajā reģionā pēc dažiem gadiem uzcelto staciju jaudas (pirmo AES bloku paredzēts pabeigt jau 2016. gadā) ievērojami pārsniegs pašas Kaļiņingradas vajadzības, tāpēc elektroenerģiju paredzēts eksportēt uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju, uzbūvējot starpsavienojuma kabeli, arī uz Vāciju un Nīderlandi.

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).