«Par Spanogroup projekta īstenošanas nosacījumiem bija sarunas, taču valsts atbalsta instrumenti tāda lieluma - vairāk nekā 40 milj. eiro - atbalstu nepieļauj,» atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Viņš norāda, ka tik lielu atbalstu, kādu vēlējies investors — vairāk nekā 40 milj. eiro — šobrīd nav iespējams piešķirt. Proti, uz ES struktūrfondu līdzekļiem var pretendēt tikai jau Latvijā strādājošs uzņēmumus, turklāt maksimālā summas griesti ir 0.6 milj. Ls (laboratorijām līdz 1.5 milj. Ls). Investori Latvijā tiek piesaistīti ar zemāku uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, lielākiem amortizācijas atskaitījumiem, lētāku darbaspēku, nekā savās mītnes zemēs, nodokļu atlaidēm speciālajās ekonomiskajās zonās, vietējās pašvaldības bieži vien investoram vairāku gadu vai pat desmitiem gadu garumā ļauj nemaksāt nekustamā īpašuma nodokli, skaidro A. Ozols, taču pretēji vairāku ārvalstu praksei Latvijā nav tāda atbalsta mehānisma kā subsīdijas. Turklāt, piemēram, Jeld- Wen Aizkrauklē uzbūvēja 60 milj ASV dolāru vērto plātņu rūpnīcu, neko pat neprasot no valsts, bet Kronospan jaunas plātņu rūpnīcas projektu Bolderājā pieteica valsts atbalstam — pēc projekta īstenošanas varēs saņemt ienākuma nodokļa atlaidei 40 % apmērā no investīciju apmēra — 19.1 milj. Ls, skaidro A. Ozols.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra