Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē strauji pieaug izmaksas, kuras nav iespējams nekavējoties iekļaut cenā, bet no otras puses sarūk iedzīvotāju skaits, tātad potenciālo lasītāju skaits latviešu valodā.

Papildu efektu rada inflācija, kuras uzaudzētās energoresursu un pārtikas cenas mazina lasītāju iespējas iegādāties kvalitatīvus izdevumus.

Tādu ainu rāda preses izdevēji. Vēl vairāk - pašreizējos neskaidrības apstākļos neesot iespējamas nākotnes prognozes. Šādas atziņas tiek pamatotas ne tikai ar neprognozējamo cenu pieauguma līmeni nākamajā apkures sezonā, bet arī ar valsts politiku attiecībā uz masu medijiem, kur būtiska ir ne tikai valsts atbalsta instrumentu esamība, bet arī nodokļu piemērošana žurnālistu atlīdzībām. Vienlaikus dzirdamas atziņas, ka spēlītes masu mediju segmentā ir bīstamas, jo vietējo masu mediju vietā varot ienākt propagandas līdzekļi.

Šodien notiks publiskās apspriešanas tiešsaistes sanāksme, kuras laikā pārrunās plānoto jauno apbūves projektu bijušās viesnīcas "Rīgas līcis" teritorijā, informē Jūrmalas pašvaldībā.

Dubultu prospektā 51, bijušās viesnīcas "Rīgas līcis" teritorijā, investori solās izveidot pieczvaigžņu viesnīcas un dzīvojamo apartamentu kompleksu.

Arī Jūras ielā 41/45, kur atrodas pamesta 1973.gadā celta pansionāta un baseina ēkas, iecerēts izveidot viesnīcu un medicīnisko klīniku.

Teritorija 2,36 hektāru platībā atrodas Majoros, pludmales tuvumā, kāpu zonas teritorijā starp Pilsoņa ielu, Teātra ielu, Jūras ielu un pludmali. Teritorijā atrodas piecas pamatēkas un citas ēkas un inženierbūves. Šī īpašuma apbūves projekta publiskās apspriešanas tiešsaistes sanāksme notiks 9.augustā.

Savukārt Vikingu ielā 3, kur savulaik atradās viesnīca un palīgbūves, iecerēta jaunu dzīvojamo ēku apbūve.

Jūrmalā publiskai apspriešanai nodots pilnveidotais bijušās viesnīcas "Rīgas līcis" teritorijas lokālplānojums Dubultu prospektā 51 un Jaundubulti 1402, informē pašvaldībā.

Lokālplānojuma pilnveidotajā redakcijā ir veikti labojumi un papildinājumi saistībā ar ēku būvapjoma risinājumiem, samazinot noteikto maksimāli pieļaujamo apbūves intensitāti. Tāpat ir pārskatīti noteiktie apbūves ierobežojumi gar ielām un blakus esošo zemesgabalu robežām, kā arī veiktas izmaiņas, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes prasībām; veikti arī citi precizējumi.

Iedzīvotāji viedokļus un priekšlikumus par pilnveidoto lokālplānojumu var izteikt līdz 10.martam.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks hibrīdrežīmā 27.februārī plkst.17 Jūrmalas domes sēžu zālē.

Publiskās apspriešanas laikā ar lokālplānojuma pilnveidoto redakciju un arī Vides pārskatu izdrukas formā varēs iepazīties Edinburgas prospektā 75, Jūrmalā, 1. stāva vestibilā, kā arī elektroniski valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā: "ej.uz/a45n".

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Latvijas preses izdevēju brīdinājumi, ka VAS Latvijas Pasts pēdējā brīdī iesniegtais preses izplatīšanas cenas palielinājums draud drukāto presi pazudināt uz visiem laikiem, jo īpaši, ja Latvijas Pasts ir monopolists šajā tirgū un cita izvēle izdevējiem nepastāv, līdz šim nav sadzirdēti – atbildīgās amatpersonas klusē, bet, uzņēmuma ieskatā, satraukumam neesot pamata.

Uz Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) augusta sākumā nosūtīto vēstuli valsts pirmajām amatpersonām un vairākiem ministriem, aicinot nepieļaut piegādes tarifu apstiprināšanu, atbildes reakciju nedēļas laikā tā arī nav. Satiksmes ministrija vien paziņojusi par papildu divu miljonu finansējuma pieprasījuma sagatavošanu piegāžu kompensācijām, kas nepieciešams, lai segtu valsts daļu, bet izdevējiem par savas daļas palielināšanos jādomā pašiem.

Fragments no raksta

Abonentiem – centos, izdevējiem – tūkstošos eiro

Dienas Biznesa primārā interese ir par cenu kā biznesa komponenti visā strīdā. Proti, Latvijas Pasts norāda, ka izdevējiem piegādes izmaksas pieaugs par vienu centu uz vienu izdevuma vienību vai piegādi. Pasts, visticamāk, apzināti norāda uz žurnāliem, kur, šādi rēķinot, abonentam piegādes cena izmainās vien par 52 centiem gadā žurnālam.

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Globālais pusvadītāju deficīts, kas licis autobūves uzņēmumiem visā pasaulē samazināt ražošanu, ilgs līdz 2023.gadam, piektdien paziņoja Francijas uzņēmums "Soitec", kas ražo pusvadītājiem nepieciešamos materiālus.

"Šis deficīts ilgs vismaz sešus līdz deviņus ceturkšņus," intervijā franču radiostacijai "Radio Classique" norādīja "Soitec" vadītājs Pols Budrē.

Viņš skaidro, ka pašreizējā pieprasījuma apmierināšanai šobrīd nepietiek ražošanas jaudas, tā ir jāizveido un tam nepieciešams laiks.

Pusvadītāju deficītu izraisījis ievērojamais pieprasījuma kāpums pēc sadzīves elektronikas precēm koronavīrusa pandēmijas laikā, radot grūtības pusvadītāju ražotājiem saražot nepieciešamo apjomu.

Tāpat šo deficītu veicina autoražošanas nozares aizvien plašāka pievēršanās elektrisko automobiļu ražošanai.

Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības, norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš akcentē, ka Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts un ir pienācis laiks tos izmantot Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Krievijas karš Ukrainā ir licis teju visai pasaulei, bet īpaši Eiropai, pārvērtēt līdzšinējo politiku un starptautiskās attiecības. Īpaši domājot par tādiem stratēģiskiem aspektiem kā drošība, apgāde, sakari un enerģētiskā neatkarība.

"Latvijas enerģētikā liela loma ir Krievijas dabasgāzei, kas ir ne tikai svarīgs apgādes resurss, bet arī, diemžēl, spēcīgs politisks instruments, ar ko manipulēt, lai ietekmētu politiku un labklājību citās valstīs. Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksne raža, veikta meža atjaunošana, kopšana. Ir pēdējais laiks pieņemt lēmumus, kas paredz strauju virzību uz vietējā resursa – koksnes izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumapgādē”, saka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Vairāki Krievijas oligarhi Eiropas Savienības (ES) Tiesā Luksemburgā apstrīdējuši viņiem noteiktās sankcijas.

Tomēr viens no viņiem - privātā militārā uzņēmuma "Vagner" īpašnieks Jevgeņijs Prigožins - prāvā zaudējis.

Krievijas oligarhi vai viņu ģimenes locekļi ES Tiesā iesnieguši vismaz 18 sūdzības par sankcijām, liecina ES Tiesas dati.

Domājams, ka šis skaits ir lielāks, jo daži prasītāji lūguši tiesai nepubliskot viņu vārdus un uzvārdus, bet tikai iniciāļus, līdz ar to nav iespējams viņus noskaidrot.

ES amatpersonu vidū izplatījušās baumas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis visiem Krievijas oligarhiem, kas nonākuši sankciju sarakstos, par to sūdzēties tiesā, lai "nogurdinātu" ES institūcijas.

"Ja tas tā ir, tad tas neizdosies. Jo šādam nolūkam tiesa ir domāta," sacījis avots.

Vai plāno iegādāties jaunu automašīnu? Varbūt straujais degvielas cenu kāpums licis apdomāt ekonomiskāka automašīnas modeļa iegādi?

Lai arī kāds būtu tavs mērķis un pieredze auto iegādē, mazlietotu spēkratu tirgus ir kļuvis pieejamāks un uzticamāks, kā jebkad agrāk. Mobile de ir lielisks palīgs šajā jautājumā. Sākot ar modeļa izraudzīšanos, līdz pat auto piegādei. Lasi tālāk un uzzini noderīgus padomus, kā iztikt bez nepatīkamiem pārsteigumiem.

1. Zini, ko vēlies

Vispirms nospraud mērķi. Ja skaidri zināsi, kādu modeli meklē un cik lielu naudas summu vari tam veltīt, būs vieglāk orientēties piedāvājumā.

Tad definē apakšējo robežu. Tas ir zemākais tehniskais stāvoklis, kāds, tavuprāt, ir pieļaujams dotajā cenu kategorijā.

Barselonā aprīlī notika lielākā specializētā zivju un jūras velšu nozares izstāde “Seafood Expo Global 2023”, kurā piedalījās visi veiksmīgākie pasaules zvejas, zivju apstrādes, kā arī zivju pārstrādes iekārtu ražotāju uzņēmumi, tostarp arī 12 Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri.

Šis ir gada lielākais šīs nozares pasākums, kurā zivrūpniecībā iesaistītie tiekas, lai ne tikai piedāvātu savus produktus un pakalpojumus, bet arī, lai apmainītos ar viedokļiem gan par nozares aktualitātēm, jaunajām tendencēm, gan arī, lai spriestu par jaunās nozvejas sezonas potenciālajām zivju cenām, kuras noteiks, kādas būs nākamā gada produkcijas cenas.

Latvijas zivrūpnieku kopīgajam stendam šogad bija pilnīgi jauns dizains, kas ļāva izcelties salīdzinoši ar citiem izstādes dalībnieku stendiem. Katram no pārstāvētajiem uzņēmumiem bija savi darba uzdevumi, bet īpaši pamanītas gan no klientu, gan citu izstādes apmeklētāju puses bija kopīgās Latvijas produktu degustācijas, kuras sagatavoja divi pavāri.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” noslēdzis 2023. gada kūdras ieguves sezonu, iegūstot 105 tūkst. tonnu kūdras, kas ir pietiekams apjoms, lai nodrošinātu klientu pieprasījumu pēc dārzkopības kūdras un ļautu saglabāt patreizējo kūdras substrātu cenu līmeni vietējā tirgū.

Uzņēmuma apgrozījums 2023. gada desmit mēnešos sasniedzis 24,4 milj. eiro, bet investīcijas uzņēmuma attīstībā šosezon pārsniedza 2 milj. eiro, kas ir divreiz vairāk nekā pērn. Veiktas investīcijas kūdras ieguves infrastruktūrā, tostarp pagarināts ceļu tīkls Jelgavas novada Drabiņu purvā 1 km garumā, iegādātas jaunas iekārtas un attīstīts gatavās produkcijas laukums kūdras substrātu ražotnē. Finansēti vairāki zinātniski pētījumi. Tāpat iegādāti 47 ha degradētu teritoriju renaturalizācijai - bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai un oglekļa krātuvju izveidei, lai kompensētu darbībā radītās emisijas, kā to paredz “Laflora” klimatneitralitātes stratēģija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Uzņēmuma vadītājam ar saviem darbiniekiem jāveido ne tikai profesionāla, bet arī emocionāla un personīga saikne, domā AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Vislielākais izaicinājums, vadot uzņēmumu, ir spēt uzņemties atbildību, bet tajā pašā laikā arī pietiekami uzticēties saviem darbiniekiem; ja tiek nodibinātas personīgas attiecības, to izdarīt ir daudz vieglāk, spriež V. Mhitarjans.

Viņš atzīst, ka Balticovo komanda gadu gaitā ir kļuvusi par viņa ģimeni, kurā valda abpusēja sapratne, atbildība un uzticība. Iemīl Latviju Es ļoti reti pētu darbinieku CV, to es atstāju personāldaļas ziņā, jo, manuprāt, patiesai vēlmei kaut ko darīt ir daudz lielāka nozīme nekā tam, kas rakstīts uz papīra, uzskata V. Mhitarjans.

“Emocionāla saikne starp darbiniekiem ir ļoti svarīga, jo tieši tā nereti palīdz sasniegt un izdarīt vairāk. Manuprāt, jebkuram vadītājam ir kaut kādā ziņā jāmīl savi cilvēki, jo citādi nemaz nav iespējams sadarboties. Balticovo strādā 350 darbinieki, protams, es nepazīstu visus, bet lielāko daļu gan, ar vadītājiem ārpus darba cenšos uzturēt arī personīgas attiecības – mēs varam runāt par jebkādām tēmām, jo, manuprāt, esam tuvi. Mēs neko neslēpjam viens no otra, un jāteic, ka tas ļoti palīdz arī profesionālajā jomā,” teic Balticovo valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Mazumtirdzniecības nozare vienmēr ir sinhroni līdzdarbojusies pircēju iepirkšanās paradumiem, kurus, savukārt, ietekmē dažādi ārējie notikumi un apstākļi. Pēdējo gadu laikā ir notikuši daudzi negaidīti pavērsieni, kas ir ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un veidu, kā tiek veikti ikdienas pirkumi.

Pandēmijas radītie ierobežojumi un Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir “sašūpojis” gan ekonomiku, gan arī mazumtirdzniecības nozari, kā arī licis pircējiem pārdomāt savus tēriņus un pielāgot iepirkšanās paradumus.

Latvija – atlaižu kultūras eksperti

Baltijā Dzeltenas vai sarkanas, lielāka izmēra, ar uzrakstu treknrakstā – tā izskatās tipiskas preču cenu zīmes, kuras liela daļa pircēju ar acīm vienmēr sameklē, veicot savus ikdienas pirkumus. Pēc Strategic Planner Global apkopotajiem datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) izvēlas preces, kurām ir atlaide, tādējādi ierindojot Latviju un tās atlaižu kultūru trešajā vietā starp visām 28 Eiropas valstīm.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu EfTEN Capital 1.2 miljonu eiro apmērā jauna dzīvokļu projekta Ernestīne attīstīšanai Āgenskalnā.

EfTEN Capital ir plaša pieredze biroju, tirdzniecības telpu, noliktavu, viesnīcu un dzīvojamo ēku projektu attīstīšanā un apsaimniekošanā visā Baltijā. Jaunajā Ernestīnes namā Āgenskalnā būs pieejami 20 mūsdienīgi dzīvokļi.

“Pandēmijas laiks daudziem licis pārdomāt, cik svarīga nozīme ir mājokļa funkcionalitātei, izmēram un lokācijai. Mājokļu pieejamība un kvalitāte ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijā, tāpēc esam gandarīti arī pandēmijas apstākļos atbalstīt attīstītājus un būvniekus, lai paplašinātu mūsu iedzīvotājiem pieejamo dzīvojamo fondu. Turklāt arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku īpašuma iegādei kādā no jaunajiem projektiem,” norāda Luminor Nekustamo īpašumu finansēšanas eksperts Uģis Počs.

Alus darītava Contra uzsākusi pūļa finansēšanas kampaņu, lai 40 dienās savāktu 40 000 eiro un uzsāktu alus brūža izveidi bijušajā pienotavā Ērgļos.

Contra ir jauna Latvijas alus darītava, ko dibinājuši divi alus mīļotāji — Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks. Līdz šim Contra ir pārdevuši vairāk nekā 15 000 alus bundžu un sapratuši, ka ir pienācis laiks pašiem savai alus mājai. Šogad Contra komanda ir pašu spēkiem iegādājušies īpašumu, kurā atradīsies alus darītava, saņēmuši atbalstu no investoriem, tomēr ir nepieciešami vēl vismaz 40 000 tūkstoši eiro, lai iegādātos alus ražošanas iekārtas un sāktu brūža ēkas renovāciju.

"Contra pirmais alus brūzis atradīsies Ērgļos, kur pavisam nesen iegādājāmies vecu pienotavas ēku, kur pietiks vietas gan fermenteriem, vārīšanas iekārtām, iesalnīcai un citām alus lietām, gan kafejnīcai un dažiem brīvdienu dzīvokļiem, kuri būs pieejami īrei vasaras mēnešos. Brūža teritorija ir dabas un skaista ābeļdārza ieskauta, un vasarā kļūs par vietu, kur izrauties no pilsētas un baudīt tepat vārītu alu," kampaņas aprakstā klāsta alus darītavas Contra saimnieki.

Svētdien, 18.septembrī starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak” uzsāks gaisa kravu pārvadājumus no lidostas “Rīga”. Pirmais lidojums plānots uz Honkongu, organizējot reisus reizi nedēļā, bet no oktobra vidus – vismaz divas reizes nedēļā.

Gaisa kravu pārvadājumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu no pirmās līdz pēdējai jūdzei jeb palīdzēt klientiem sākot ar eksporta, beidzot ar importa procedūrām, tādējādi atvieglojot preču piegādi, kas nodrošinās arī īsāku laiku nekā tas bijis līdz šim tirgu sasniegšanai.

Lai realizētu gaisa kravu pārvadājumus, pašreiz “Venipak” investējis jau 2,5 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir sākotnējie ieguldījumi, lai izveidotu ekspertu komandu un interneta tehnoloģiju platformu, kā arī dažādu organizāciju dalības maksas, savukārt vēl papildu viens miljons eiro investēts lidmašīnas nomā un apkalpošanā lidostās.

Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka, veicot izpēti, tika saskatīti labvēlīgi apstākļi, lai, pirmkārt, izvēlētos lidostu “Rīga” par sadarbības partneri, jo pašreiz lidojumi no Eiropas pamatā tiek organizēti caur Frankfurti un Amsterdamu, bet tas ir samērā tālu no Baltijas valstīm, tāpēc jāorganizē papildu loģistikas pakalpojumi. Savukārt piegādes jomā laiks ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā arī jāņem vērā, ka lidostas “Rīga” administrācija spēja ātri reaģēt un palīdzēt atrisināt dažādus loģistikas jautājumus un piedāvāt risinājumus.

Tallink Grupp paziņojusi, ka pārceļ maršruta Rīga – Stokholma, kas Covid-19 pandēmijas dēļ bija apturēts divus gadus, atvēršanu no 2022. gada 6. aprīļa uz 3. jūniju.

Lēmums pārlikt maršruta atsākšanos ir pieņemts, ņemot vērā zemo ceļojumu rezervāciju skaitu aprīlī un maijā, ģeopolitiskās nenoteiktības, kā arī ievērojama degvielas cenu pieauguma dēļ visā pasaulē.

Līdz ar to aprīlī un maijā maršruta Rīga – Stokholma atjaunošana nav uzņēmumam izdevīga un iespējama.

“Pēc divu gadu ilgas dīkstāves, mēs bijām pilnībā sagatavojušies darbības atsākšanai Rīga – Stokholma maršrutā jau no 6. aprīļa. Februārī kuģim Isabelle tika veikta regulārā tehniskā apkope, pēc kuras kuģis ieradās Rīgas ostā. Tāpat uzsākām aktīvu reklāmas un komunikācijas kampaņu, nodrošinājām biļešu pārdošanu un klientu apkalpošanu. Arī Latvijas valdības lēmums par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu no 1. aprīļa sniedza pozitīvu impulsu maršruta atsākšanai. Šie un citi faktori liecināja, ka beidzot esam sasnieguši to brīdi, kad būs iespējams atjaunot mūsu regulāro maršrutu starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām bez zaudējumiem. Taču februāra beigās aizsāktais karš radīja situāciju, kas kārtējo reizi licis pārskatīt plānus un jau atkal nācās pieņemt grūto lēmumu, atliekot maršruta atjaunošanu uz vairākiem mēnešiem, vienlaikus saglabājot cerību, ka vasaras sākumā situācija mainīsies uz labo pusi,” sacīja Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, pastiprinoties bažām par recesiju. Naftas cenas saruka pēc OPEC+ lēmuma arī augustā turpināt naftas ieguves palielināšanu.

OPEC+ valstis ceturtdienas sanāksmē nolēma, ka augustā naftas ieguves apmērs tiks palielināts par 648 000 barelu dienā, tomēr tas nespēs apmierināt pasaules pieprasījumu pēc jēlnaftas. Tāds pats pieaugums plānots arī jūlijā.

"Akciju tirgos jūnijā bija ievērojams kritums, tāpēc šķiet piemēroti, ka tie noslēdza mēnesi ar lieliem zaudējumiem," sacīja tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Akciju tirgi "ir briesmīgā noskaņojumā visā Eiropā", sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Inflācijas kāpums ir licis centrālajām bankām strauji pacelt procentlikmes, dodot smagu triecienu uzņēmumiem, kuriem pieaug aizņemšanās izmaksas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Māra Sprindžuka lēmums, kas atceļ viņa priekšgājēja rīkojumu par Rīgas teritorijas plāna apturēšanu, ir ilgi gaidīts un pozitīvs signāls investoriem, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

NĪAA aprēķini liecina, ka, kavējoties ar Rīgas attīstības plāna pieņemšanu, Rīga jau ir zaudējusi investīcijas mājokļiem vairāk nekā 150 milj. eiro apmērā, kā arī vismaz 1040 jaunu dzīvokļu izbūvi, kas būtu iegādājami jaunajām ģimenēm par pieejamu cenu.

Sprindžuks atceļ Pleša lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) nolēmis atcelt iepriekšējā...

Skaidrības trūkums licis investoriem atlikt investīcijas vai realizēt tās citos tirgos. Taču Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšana dod iespēju Rīgai tuvākajā laikā atgūt iesaldētās investīcijas.

“VARAM lēmums ir “kļūdas labojums”, un investīcijas Rīgā beidzot tiks iespējotas. Rīgas teritorijas attīstības plāna apstiprināšana jau bija ieilgusi brīdī, kad tas tika apturēts. Šis neziņas gads ir negatīvi ietekmējis un grāvis investoru uzticību secīgam un prognozējamam plānošanas procesam. Vairākiem investoriem uz nezināmu laiku nācās pārcelt attīstītāja plānus būvēt papildu dzīvokļus, kas pēc būtības nozīmē investīciju atlikšanu, kā arī mājokļu pieejamības samazinājumu nākotnē. Tikmēr uzņēmumi investīcijas jau novirzījuši citās savas darbības valstīs. Skaidrība Rīgas teritorijas plānojumā jau tuvākajā laikā pavērs ceļu papildus vismaz 1000 jaunu mājokļu būvniecībai Rīgā un investīcijām vairāk nekā 150 milj. eiro apmērā, kā arī kopējam investīciju pieaugumam,” saka Mārtiņš Vanags, NĪAA valdes priekšsēdētājs.

Aprēķini veikti apzinot tikai vadošo attīstītāju, tostarp, Bonava, YIT un Merks plānus, tāpēc kopējais investīciju zaudējums mājokļos, kas netika realizēti Rīgas teritorijas plāna pieņemšanas kavēšanās dēļ, un potenciālais papildu investīciju apjoms visā Rīgā ir vēl lielāks, sasniedzot pat 300 miljonus eiro.

Problēma neskaidrajā situācijā nav tikai ar konkrētiem projektiem, bet arī ar zemes gabaliem, kurus nebija pamatoti iegādāties attīstīšanai, jo nebija skaidrības par teritorijas plāna pieņemšanu, kas mulsināja un atturēja investorus.

“Būs vajadzīgi mēneši un gadi, lai atjaunotu investoru uzticību secīgam un prognozējamam plānošanas procesam Latvijas galvaspilsētā. VARAM lēmums ir pozitīvs signāls, ka skaidrība būs un Rīgas attīstība varēs notikt,” papildina M. Vanags.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.