Eiropas tērauda ražotāju rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas ražotāju auksti velmēta tērauda importu ES var mainīt Latvijas metālapstrādi

Pašlaik gan vēl pāragri spriest, ar ko īsti beigsies Eiropas tērauda ražotāju (Eurofer) rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas un Ķīnas ražotāju auksti velmēta tērauda ievešanu ES. Šo pasākumu daļa uzskata par sava veida ES tirgus pārdali auksti velmēta tērauda ražotāju starpā, vēl jo vairāk situācijā, kad pieprasījums pēc šī produkta neaug, bet cenas pēdējo triju gadu laikā ir kritušās aptuveni par 25–28%. Nevar noliegt, ka Eiropā ir ietekmīgi tērauda ražotāji, tomēr, pēc vairāku metālapstrādātāju domām, tirgu vajag «paņemt» ar šī industriālā produkta patērētājiem vilinošiem un izdevīgiem nosacījumiem, nevis ar vēlmi «izslēgt» konkurentus no spēles ES tirgū. Tomēr jautājumu vēl sarežģītāku padara ģeopolitiskā situācija – notikumi Austrumukrainā, ES un Krievijas sankciju kariņš, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritums pērnā gada nogalē.

Pašlaik nav arī skaidrības par to, vai patiešām antidempinga procedūrai ir kāds pamats, jo ļoti ticamu datu par auksti velmēta tērauda cenām Krievijā nav. Lai arī Latvijā nav auksti velmēta tērauda lokšņu ražotņu, tomēr 93% no minētā Latvijas metālapstrādātāju un mašīnbūvētāju produkta patēriņa nāk no Krievijas. Tāpēc šis jautājums varētu kļūt būtisks daudziem auksti velmēta tērauda patērētājiem – metālapstrādātājiem. Proti, antidempinga sankciju ieviešanas rezultātā Krievijā un Ķīnā ražotajam tēraudam cena (atkarībā no ievedmuitas apmēra) varētu pieaugt pat par 100 USD/t vai 30%, tādējādi nāktos meklēt citus šīs izejvielas piegādātājus. Pašlaik par reālāko iespējamo alternatīvu tiek minēta Tallinas osta, kur izvietota viena Eiropas ražotāja vairumtirdzniecības noliktava, tomēr jautājums ir par to, vai šis tirgotājs Latvijā strādājošajiem metālapstrādātājiem, it īpaši mazajiem un vidējiem, piemēros pēcapmksu, vai tomēr prasīs daļēju vai pilnīgu priekšapmaksu. Tādējādi daudziem var nākties risināt jautājumu par apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Pašlaik Krievijas auksti velmēto tēraudu daudzi saņem ar pēcapmaksu. Tieši šis nosacījums daudziem metālapstrādes uzņēmumiem ļāva pārdzīvot recesijas laiku.

Krievijas Severstaļ meitas kompānija SIA Severstal Distribution, kas tajā skaitā nodarbojas arī ar auksti velmēta tērauda pārstrādi savā Rīgas rūpnīcā – ražo loksnes, lentas un sagataves štancēšanai, un šo produkciju eksportē talāk uz ES valstīm, nekādus komentārus šajā lietā nesniedz, norādot, ka «šis jautājums ir adresējams Latvijas iestādēm». Tomēr ir skaidrs, ka negatīva Eiropas Komisijas lēmuma antidempinga nodevas ieviešanas gadījumā uzņēmums Metālapstrādes servisa centrs savu darbību būtiski samazinās, tādējādi valsts tiešā veidā varētu zaudēt darba vietas (neskaitot ar to saistītās darba vietas transporta un apkalpojošajos sektoros), kā arī prāvus nodokļu ieņēmumus. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem SIA Severstal Distribution pērn nodokļos kopumā samaksājis 6,13 milj. eiro.

Plašāk lasiet rakstā Liedzot Krievijas tēraudam ES, cietīs Latvija otrdienas, 10.novembra laikrakstā Dienas Bizness (6.,7.lpp)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra