Eiropas Parlamenta trešdien apstiprinātie trīs nolīgumi zināmu sirdsmieru dos dažādiem ES ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Par EP pozīciju atbildīgā eiroparlamentāriete Inese Vaidere (V) gan atzīst, ka pārlieku daudz aizvien ir palicis
tikai vēlamajā izteiksmē.

Apstiprinātie nolīgumi uzlabos darījumu ar Krieviju noteikumus trim Eiropas ražotāju grupām – automašīnu daļu izgatavotājiem, no Krievijas izejvielu eksporta atkarīgiem ražotājiem un arī pakalpojumu uzņēmumiem, kas vēlas iekļūt Krievijas tirgū, īpaši jūras pārvadājumu jomā.

Krievija sarunās par pievienošanos PTO piekrita noteikt nemainīgus izvedmuitas tarifus 80% tās eksporta izejvielām – tās ir iekļautas Krievijas Preču un koncesiju saistību sarakstā. Tomēr arī starp pārējiem 20% izejvielu un produktu ir tādi, kas uzskatāmi par Eiropas ražotājiem stratēģiski nozīmīgiem, bet par tiem Krievija neuzņēmās nekādas saistības. Tas nozīmēja, ka nav izslēgta arī jaunu izvedmuitu noteikšana šīm precēm, DB skaidro I. Vaidere.

Līdz ar apstiprinātajiem nolīgumiem papildinātais izejvielu un preču «saraksts ir ļoti garš» un konkrēts, viņa saka. Tajā uzskatīti daudzi Preču un koncesiju sarakstā neiekļautie lauksaimniecības produkti, kokvilna, dzīvnieku izcelsmes izstrādājumi, sēklas, tabaka, daudzas ķīmiskas vielas, dzelzs izstrādājumi, dažādi energoprodukti un minerālvielas. Par kritērijiem to iekļaušanai kalpojuši dati, ka Krievija iegūst vai eksportē vairāk par 10% attiecīgo preču un izejvielu apjoma pasaulē vai arī par to importu Eiropai vienkārši «ir liela interese».

I. Vaidere norāda, ka par spīti panāktajai konkrētībai jaunu izejvielu un produktu uzskaitījumā, pārlieku izplūdusi tomēr paliek saistību daļa. Praktiski Krievijas puse tikai apņemas «darīt visu iespējamo», lai muitu nolīgtajām precēm atceltu vai turētu
zemu.

Tomēr nepārprotams ES un Latvijas ražotāju konkrēti ieguvums ir vismaz noteikums, ka Krievijai vismaz divus mēnešus pirms tam, kad «visa iespējamā» labā griba būs apsīkusi, ir jābrīdina Eiropas partnerus un jārīko apspriedes, lai muitas jauninājumi principā tiktu pieņemti uz vienošanās pamata.

Tiesa, šeit iezīmējas otrs fundamentālais trūkums – nolīgumos nav noteikta strīdu risināšanas procedūra. «ES rīcībā būtībā nav nekādu instrumentu, lai nodrošinātu šā nolīguma izpildi,» to komentē I. Vaidere. Viņas vērtējumā juridiski tiešām saistošs līgums par izejvielu tirdzniecību varētu būt daļa no atjaunojamā ES un Krievijas Partnerības un sadarbības līguma, kas beidzies 2007. gadā.

Pirms jauna noslēgšanas, saskaņā ar noteikumiem, līdz turpmākam spēkā paliek vecais, un, kā komentē I. Vaidere, šķēpi diskusijās galvenokārt tiek lauzti par to pašu konkrētību – ES uzstāj lielāku precizitāti detaļās un lai līgums ir stingri reglamentējošs un juridiski pilnīgi saistošs, savukārt Krievija to grib redzēt «īsu un vispārīgu».

Eiroparlamenta deputāte DB arī norāda, ka praktiski gatavs bijis arī ceturtais nolīgums – par Krievijas koksnes eksportu, bet tā apstiprināšana pagaidām aizķērusies kādu juridisku smalkumu dēļ un paredzama septembrī. Tajā paredzēta minimāla vai nekāda muita koksnes eksportam uz ES noteikto eksporta kvotu ietvaros. Labā ziņa: kvotas aprēķina eiropieši paši. Tas latviešiem būs nozīmīgi tāpēc, ka mūsu «kocinieki» nodarbojas arī ar koksnes reeksportu.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra