Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības efektivitāte nav pilnībā izvērtējama, jo fonda finansējuma sadale pa prioritārajiem virzieniem nav pamatota ar dokumentētu ekonomisko pamatojumu un situācijas izvērtējumu, kā arī ne visi rezultatīvie rādītāji raksturo noteikto mērķu sasniegšanu. Lauku atbalsta dienests (LAD) nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apjomu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Lai atbalstītu zivsaimniecības nozari un īstenotu vienotu Eiropas Savienības kopējo zivsaimniecības politiku, ir izveidots Eiropas Zivsaimniecības fonds, kura ietvaros Latvijai ir pieejams fonda finansējums 117 148 585 latu apmērā, informē VK.

LAD nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apguvi, jo atsevišķos pasākumos līgumi vairāk nekā 9,5 miljonu latu apmērā tika pārtraukti, nepietiekami izvērtējot projektu ekonomisko dzīvotspēju, tādējādi rezervējot finansējumu un radot to nepieejamu citiem projektiem. Savukārt projektu termiņu pagarināšana ir kļuvusi par ierastu praksi, un termiņu pagarināšanas pamatotība netiek pietiekami izvērtēta. Veicot projektu pārbaudes uz vietas, LAD netiek piemērota vienota pieeja rezultātu dokumentēšanā, un pārbaužu rezultāti dažkārt ir atkarīgi no konkrētā LAD darbinieka izpratnes par pārbaudāmo jautājumu, teikts VK paziņojumā par veikto revīziju par Eiropas Zivsaimniecības līdzekļu apguvi.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu Grozījumi Zvejniecības likumā, kurā noteiktas strukturālas pārmaiņas zivsaimniecības sektora valsts pārvaldē ar mērķi to optimizēt.

Šobrīd Zemkopības ministrijā nav par zivsaimniecības politikas plānošanu atbildīgas struktūrvienības un tāpēc daudzos gadījumos šādi uzdevumi tiek daļēji deleģēti Valsts zivsaimniecības pārvaldei (VZP). Tomēr šis risinājums neatbilst labai valsts pārvaldes praksei, kā arī rada grūtības efektīvai nozares politikas plānošanai. Līdz ar to jāveic strukturālas izmaiņas sektora valsts pārvaldē.

Grozījumi likumā nodala zivsaimniecības politikas ieviešanas funkcijas no zivsaimniecības politikas veidošanas un pārraudzības funkcijām. Sakarā ar VZP darbības pārtraukšanu likumā vairs nav paredzēta pārvaldes vienošanās ar pašvaldībām par zivju resursu pārzināšanu, bet ir noteikts, ka šādu pārzināšanu veic pašvaldības to administratīvajās teritorijās.

10. decembrī pulksten 10.00 Zemkopības ministrija (ZM) rīko konferenci: Attīstības iespējas Latvijas zivsaimniecības nozarei Eiropas Zivsaimniecības fonda 2007-2013. gadam ietvaros.

Konferenci atklās, un savu rezumējumu par Zivsaimniecības rīcības programmas ieviešanas uzsākšanu sniegs ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš izklāstīs zivsaimniecības nozares attīstības tendences. Savu skatījumu uz nozares attīstības iespējām aicināti izteikt arī zvejniecības, akvakultūras un zivju apstrādes nozares asociāciju pārstāvji. Par Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta iespējām nozares konkurētspējas sekmēšanai un vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai ieskatu sniegs ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Ilze Muriņa un ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Edīte Kubliņa. Lielākais laiks atvēlēts diskusijām un viedokļu apmaiņai par minētajiem jautājumiem. Uz konferences dalībnieku jautājumiem atbildēs ZM un Lauku atbalsta dienesta speciālisti.

No šā gada 1.janvāra Zemkopības ministrijā (ZM) darbu uzsācis Zivsaimniecības politikas departaments, kas izveidots, reorganizējot Valsts zivsaimniecības pārvaldi (VZP) un tās funkcijas sadalot starp ZM un Latvijas Zivju resursu aģentūru, informē ZM.

Departaments tika izveidots saskaņā ar pērnā gada nogalē apstiprinātajiem grozījumiem Zvejniecības likumā un tiem atbilstošo valdības rīkojumu, kurā paredzēja līdz 2009.gada 1.janvārim reorganizēt Valsts zivsaimniecības pārvaldi, sadalot tās funkcijas, tiesības un saistības starp Zemkopības ministriju un valsts aģentūru Latvijas Zivju resursu aģentūra. Grozījumi Zvejniecības likumā stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī un līdz ar to turpmāk zivsaimniecības politikas izstrādes un plānošanas funkcijas veiks ZM, bet zivsaimniecības politikas ieviešanas un īstenošanas funkcijas - Latvijas Zivju resursu aģentūra.

Zemkopības ministrijas jaunais departaments izstrādās zivsaimniecības nozares politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus, kas saistīti ar zvejniecību, akvakultūru, zivju apstrādi, kā arī zivju produktu tirdzniecību un zivju resursu pārvaldīšanas jautājumiem. Tāpat departaments pārraudzīs zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas un Eiropas Savienības (ES) kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanas jomu, sagatavos Latvijas pozīcijas un pārstāvēs Latvijas intereses ES institūcijās zivsaimniecības jautājumos. Ministrijas jaunā struktūrvienība arī koordinēs Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas darbību un pārraudzīs Latvijas zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību ES noteiktajiem robežlīmeņiem.

Komisija (EK) Latvijai apstiprinājusi Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam. Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras Rīcības programma Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta piesaistei ir apstiprināta EK, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Mūsu izstrādātā Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai no 2014. līdz 2020.gadam paredz, ka Latvijas zivsaimniecības nozarei būs pieejami 139,8 miljoni eiro Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējuma, kas kopā ar Latvijas valsts līdzfinansējumu ir 183,6 miljoni eiro,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Rīcības programmā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam 2014.-2020. gadam nozīmīgākās investīcijas paredzēts novirzīt zivsaimniecības nozares attīstībai, lai paplašinātu zivju produkcijas eksporta tirgus, palielinātu akvakultūras produkcijas ražošanas apjomus, dabiski pieejamo zivju resursu samazināšanās rezultātā nodrošinātu zvejniecības konkurētspēju, kā arī attīstītu zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas. Tāpat plānota sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas un produktus, un kopumā procesus balstītu zinātnes atziņās.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Zivsaimniecības nozares nacionālo stratēģisko plāns 2007. - 2013.gadam, kura galvenais mērķis ir zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas nākamajām paaudzēm un zivsaimniecībā iesaistīto cilvēku pārticība, Db.lv informēja Zemkopības ministrija. Dokumentu šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Lai sasniegtu zivsaimniecības nozarei izvirzīto mērķi, ir noteiktas jomas un atbilstoši darbības virzieniem tiks īstenoti pasākumi, ko līdzfinansēs gan Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF), gan valsts. Šie darbības virzieni ir zvejniecība, akvakultūra, iekšējie ūdeņu zveja, zivju apstrāde un tirdzniecība, zivsaimniecības nozares pārvaldība, kā arī nozarē iesaistīto cilvēku spēju un teritoriju attīstība.

Dokumentā norādīts, ka, pamatojoties uz Stratēģisko plānu un ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, Zemkopības ministrija izstrādās Rīcības programmu Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. - 2013.gadam, kurā detalizēs attiecīgo pasākumu un aktivitāšu realizācijas nosacījumus.

Šogad liela daļa ES struktūrfondu līgumu noslēdzēju lauksaimniecībā izvērtē savas iespējas un lauž līgumus. Pieaug arī maksātnespēju ierosināšana.

Kā liecina ES līdzekļus administrējošās iestādes Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, kopumā pēdējo divu gadu laikā lauzti līgumi par 3.9 miljoniem Ls, kas ir sabiedriskā finansējuma kopsumma. Tomēr kopējais atbrīvojies finansējums ir ievērojami lielāks, jo tas ietver ne tikai lauzto līgumu summu, bet arī līdzekļus, kas atbrīvojušies neatbilstību un citu iemeslu rezultātā.

Izlemj nerealizēt

LAD pārskatā par ceturkšņiem norādīts, ka pārsvarā nu jau lauztie līgumi tika slēgti 2004.-2006.gados, kad Latvijas ekonomikā bija vērojams uzplaukums. Diemžēl pēdējā gada laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies un liela daļa uzņēmumu pārvērtē savas attīstības perspektīvas un izlemj projektus nerealizēt, līdz ar to tiek lauzti līgumi. Vēl viens iemesls līdzekļu neizmantošanai ir tas, ka daļa uzņēmumu iepriekš minētā iemesla dēļ atmaksā jau saņemtos līdzekļus, lai varētu savu biznesu pārdot un nebūtu piecu gadu uzraudzība. LAD arī norāda, ka pašlaik vērojama daudzu maksātnespēju ierosināšana - iemesls tas pats iepriekšējais - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās - veidojas neatbilstība un LAD piesaka kreditoru prasījumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sanāksmē, kas notika pagājušajā piektdienā, Eiropas Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras administratīvā valde pieņēma jaunizveidotās aģentūras pirmo darba programmu. Aģentūras uzdevums ir pastiprināt zvejniecības pasākumu inspekciju un kontroli un nodrošināt to vienveidīgāku izpildi visā Eiropas Savienībā, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Lai to īstenotu, tā organizēs dalībvalstu inspekcijas un pārraudzības pasākumu operatīvu koordināciju, sākot no zvejas kuģiem līdz pat izkrāvumu vai ES ievesto zivju pirmajai pārdošanai. Aģentūra 2007. gadā piešķirs prioritāti mencu krājumu atjaunošanas un pārvaldības īstenošanai, zilo tunzivju aizsardzībai, cīņai pret nelegālu, nedeklarētu un nereglamentētu zveju un pārmērīgas nozvejas un izmetumu samazināšanu.

Administratīvā valde arī pieņēma Aģentūras budžetu 2007. gadam 5 miljonu euro apmērā. "Šis ir vēl viens solis tuvāk tam, lai nodrošinātu tik ļoti vajadzīgos līdzvērtīga līmeņa konkurences apstākļus, pastiprinot ar zivsaimniecību saistītos pasākumus visā ES. To vēlas panākt lielākā daļa ieinteresēto personu. Labāks pasākumu piemērojums neapšaubāmi nodrošina lielāku taisnīgumu starp darbības veicējiem un lielāku zivju krājumu aizsardzību", teica Džo Borgs, Eiropas Zivsaimniecības un jūrlietu komisārs. Pirmais kopējais izvietošanas plāns, kas jāizveido 2007. gadā, ir saistīts ar mencu krājumu atjaunošanu Ziemeļjūrā, Kategatā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā. Šajā plānā būs iesaistītas tādas dalībvalstis kā Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. Kopējie izvietojuma plāni attiecībā uz mencām Baltijas jūrā un zilajām tunzivīm tiks sniegti vēlāk.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Zivsaimniecības nozares konkurētspējas kāpināšanai un ūdens dzīvo resursu ilgtspējai pēdējos četros gados Latvijā ieguldīti vairāk nekā 70 miljoni eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Vienlaikus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai zivsaimniecības nozares sektoros izmaksāti kopumā 2,8 miljoni eiro un sniegts atbalsts arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā negatīvo seku mazināšanai piecu miljonu eiro apmērā.

Izmantojot valsts budžeta finansējumu, Zivju fonda atbalstu un AS "Latvenergo" kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, no 2019. līdz 2022.gadam Latvijas iekšējie ūdeņi papildināti ar kopumā 60,9 miljoniem zivju mazuļu, smoltu un kāpuru.

Savukārt ar Zivju fonda atbalstu 3,6 miljonu eiro apmērā īstenoti 500 projekti zivju resursu pavairošanai, izpētei, aizsardzībai un sabiedrības informēšanai par zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, bet kopš 2020.gada, kad sāka piekrastes komerczvejniekiem kompensēt roņu nodarītos zaudējumus, kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 515 000 eiro.

No 9.jūnija sāks projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumiem Investīcijas akvakultūras uzņēmumos un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, informē Zemkopības ministrija.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas pirmo kārtu no 2008.gada 9.jūnija līdz 2008.gada 9.jūlijam atbalstam investīcijām un produktu apstrādei akvakultūras uzņēmumos.

Iesniegumu pieņemšana atbalstam Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākumam Investīcijas akvakultūras uzņēmumos notiks saskaņā ar 2008.gada 21.aprīļa Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.298 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai un 2008.gada 1.aprīļa MK noteikumiem Nr.240 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam Investīcijas akvakultūras uzņēmumos.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Briselē pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes iniciatīvas šodien norisinājās divpusēja tikšanās ar ES zivsaimniecības un jūras lietu komisāru Džo Borgu, kurš solījis atbalstu Latvijas zivsaimniekiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi un iespējamie risinājumi par pagaidu pielāgojumu noteikšanu Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem ES finansējuma saņemšanā. Šobrīd Latvijai šis jautājums ir īpaši svarīgs esošajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Sarunā M.Roze ES komisāru iepazīstināja ar situāciju Latvijas ekonomikā, īpaši uzsverot ekonomiskās grūtības Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos un tālab nepieciešamību noteikt pārejas pasākumus ES finansējuma saņemšanā no esošajiem 30% līdz 60% tiem uzņēmumiem, kuri pēc noteiktajiem kritērijiem tiek definēti kā lielie uzņēmumi jeb kuriem ir liels nodarbināto skaits.

Vietējās rīcības grupām zivsaimniecības jomā nākamajā plānošanas periodā būs pieejams atbalsts vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai.

Noteikumu projekts nosaka atbalsta piešķiršanu vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanai zivsaimniecībā, tostarp mazo ostu attīstībai. Kopējais pieejamais publiskais finansējums būs 320 000 eiro apmērā, no kā 217 600 eiro ir Eiropas Savienības (ES) Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai finansējums un 102 400 eiro - Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam (LAP) valsts līdzekļu finansējums. To saņems vietējās rīcības grupas, kurām tiks apstiprināts projekta iesniegums.

Savukārt vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai LAP pasākumā būs pieejams publiskais finansējums 69,58 miljonu apmērā, no kura 47,31 miljons ir ES fonda (ELFLA) finansējums un 22,26 miljoni eiro - valsts finansējums.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā profesionālajai apmācībai, partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Zivsaimniecības nozarē Latvijā ir nodarbināti apmēram 12 tūkstoši strādājošo. Lai arī šis skaitlis veido tikai 1.1 % no valstī kopumā nodarbinātajiem, zivsaimniecībai ir svarīga loma reģionu sociāli ekonomiskajā attīstībā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka zivsaimniecības apakšnozaru sekmīgai un vadītai attīstībai pietrūkst strādājošo pieredzes uzņēmējdarbības plānošanas un attīstības jomā, Db.lv informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Antra Elste.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai ieviestu atbalsta pasākumus zivsaimniecības nozares konkurētspējas un darba ražīguma uzlabošanai. Liela uzmanība tiek pievērsta nozarē strādājošo izglītošanai par Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas iespējām un izmantošanu.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz, ka tiks papildināti esošie nosacījumi ar normām par finansēšanas kārtību budžeta iestādēm, pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļu turētāja ir ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, biedrībām vai nodibinājumiem, kas īsteno projektus Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam Leader pieejas īstenošana vai Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam 4. prioritārā virziena Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība ietvaros un citām personām.

Noteikumu grozījumu projekts izstrādāts ar mērķi precizēt Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam uzraudzības komiteju sastāvu, paredzot piešķirt balsstiesības pārstāvjiem no Vides ministrijas.

Tāpat grozījumi noteikumu projektā noteikts, ka Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda atpazīstamības nolūkā, atbalsta saņēmējam īstenojot informācijas un publicitātes pasākumus, vajadzēs lietot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda logotipus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 1.6 milj. eiro apmērā Skultes ostas pārvaldei, kura kredītu izmantos, lai realizētu divus projektus.

Šī gada novembra sākumā SEB banka pieņēma lēmumu finansēt Skultes ostas pārvaldes iesniegto ostas teritorijas rekonstrukcijas projektu un piešķīra divus īstermiņa aizdevumus kredītlīniju veidā 1.6 miljonu eiro apmērā, norādīts bankas informācijā. Šobrīd ir uzsākta finansējuma izsniegšana un abu projektu realizācija.

Kredīts tiks izmantots, lai realizētu divus projektus: «Zvejas kuģu piestātnes Nr.2 rekonstrukcija Skultes ostā» un «Zvejas produktu izkraušanas un uzglabāšanas infrastruktūras rekonstrukcija Skultes ostā». Par šiem projektiem Skultes ostas pārvaldei ir noslēgts līgums ar Lauku atbalsta dienestu par finansējuma piešķiršanu minēto projektu īstenošanai Eiropas Zivsaimniecības fonda Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākuma «Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās» ietvaros.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.