Ražošana

Liepājā projektē kokvilnas pārstrādes rūpnīcu

Vēsma Lēvalde, 20.07.2012

Jaunākais izdevums

Liepājas būvvalde akceptējusi SIA Cotton Club Liepāja pasūtīto skiču projektu kokvilnas pārstrādes un mitro salvešu ražotnei Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā 50. Skiču projektu izstrādājusi SIA LVCT.

Db.lv rakstīja, ka šā gada 17. februārī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde atļāva a/s Liepājas metalurgs līdz 2021. g. nodot apakšnomā Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja 21 tūkst. kv. m plašu teritoriju Tosmarē. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. Pēc LSEZ pārvaldes rīcībā esošām ziņām uzņēmums gatavojas Liepājas ostas tuvumā izvērst ar kokvilnu saistītu biznesu. SIA Cotton Club Liepāja pamatkapitāls ir 2,475 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas bijušo sporta manēžu Daugava nosola higiēnas preču ražotājs Cotton Club Liepāja

LETA, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja izsludinātie iepirkumi par dažādu iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējais iepirkumu apjoms ir vairāk nekā 3,7 miljoni eiro. Uzņēmums iegādāsies atsevišķu kokvilnas auduma slāņu savienošanas mezgli par 948 tūkstošiem eiro un auduma žāvēšanas un satīšanas mezglu par 640 tūkstošiem eiro.

Tāpat par 708 tūkstošiem eiro SIA Cotton Club Liepāja iegādāsies atsevišķu kokvilnas auduma slāņu ražošanas mezglu, bet par 678 tūkstošiem eiro – atsevišķu kokvilnas auduma slāņu pārklāšanas mezglu.

Par 272 tūkstošiem eiro kompānija pirks gaisa filtru un gaisvadu sistēmu, bet par 54 tūkstošiem – kokvilnas ķīpu attinējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cotton Club un Sanitars Liepājā atvērs jaunu ražotni, radot 200 darba vietas

Žanete Hāka, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu SIA Cotton Club un AS Sanitars vadītāji pēc tikšanās Liepājas domē vienojās par turpmākas sadarbības veidošanu jaunas ražotnes atvēršanai Liepājā, nākotnē radot papildus aptuveni 200 darba vietas, informē domes pārstāvji.

Turklāt Cotton Club šī gada laikā paplašinās savu ražošanu AS Lauma telpās, papildus darbā pieņemot līdz 40 darbiniekiem.

Uzņēmēji ir izstrādājuši jaunas ražotnes projektu, kas paredz izveidot vienu no lielākajām kokvilnas higiēnas preču ražotnēm Eiropā. Paredzēts, ka līdz 2015. gada septembrim tā uzsāks darbu, radot darba vietas aptuveni 200 cilvēkiem.

Uzņēmuma Cotton club prezidents Maralbeks Gabdsatarovs atzina, ka sākotnēji par labu investīcijām Liepājā izlemts dēļ pilsētas labā ģeogrāfiskā novietojuma un atrašanās vietas tuvu ostai, kas sniedz ērtas eksporta iespējas, līdz ar to ļaujot samazināt loģistikas izmaksas. SIA Cotton club 2013. gadā izveidoja kokvilnas higiēnas preču ražotni, radot ap 90 darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cotton Club Liepāja jauno kokvilnas higiēnas preču ražotni plāno izveidot vasarā

BNS, 12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mitro salvešu ražotāja Cotton Club Liepāja jaunās kokvilnas higiēnas preču ražotnes būvniecību un noliktavas rekonstrukciju plānots sākt janvārī, bet pabeigt paredzēts sešu līdz septiņu mēnešu laikā, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Binkovskis.

Viņš norādīja, uzņēmums šogad 1.decembrī izsolē par 115,7 tūkstošiem eiro iegādājās Liepājas sporta manēžu Daugava, kuru plānots rekonstruēt par noliktavu. «Manēžu izmantosim kā noliktavu, bet blakus celsim jaunu ražošanas ēku, kur atradīsies kokvilnas higiēnas preču ražotne,» sacīja Binkovskis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka projekta investīcijas plānotas sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, tajā skaitā aptuveni trīs miljonus eiro uzņēmums plāno piesaistīst no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Pēc viņa teiktā, uzņēmumā ražos vates kociņus un vates plāksnītes, kā arī uzņēmumā tiks pārstrādāta kokvilna, kas ir nepieciešama vates kociņu un vates plāksnīšu ražošanai. Saražotā produkcija tiks realizēta Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mitro salvešu ražotājs Liepājā gatavojas startam

Vēsma Lēvalde, 12.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz jūlija beigām ražošanu Liepājā sāks Krievijas koncerna Коттон Клаб meitasuzņēmums SIA Cotton Club Liepaja.

Ražotnē jau uzstādītas divas ražošanas līnijas mitro salvešu ražošanai, bet līdz jūlija beigām tiks samontētas vēl sešas šādas iekārtas, stāsta koncerna viceprezidents investīciju jautājumos Ildars Garajevs. Līdz gada beigām uzņēmums cer sasniegt aptuveni trīs miljonu izstrādājumu jaudu mēnesī, nodrošinot nepārtrauktu darba režīmu - 24 stundas diennaktī. Nākamajā gadā jauda sasniegs 10 milj. izstrādājumu mēnesī, lēš SIA Cotton Club Liepaja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis. Pagaidām Liepājā tiks ražotas mitrās salvetes, taču nākotnē šeit, iespējams, no kokvilnas izgatavos arī audumu salvešu ražošanai. Pagaidām Liepājā ražotajai produkcijai izejvielu iepērk Somijā. Produkcijai, ko saražos Liepājā šogad, noiets jau garantēts, līgumi noslēgti ar pircējiem Krievijā. Tālāk jau plānota sadarbība ar koncerna grupas uzņēmumu Polijā un Eiropas Savienības tirgus iekarošana. «Mēs nevis vienkārši ieguldām jaunās ražotnēs, bet vispirms parūpējamies par noieta tirgu,» skaidro I.Garajevs. Pagaidām nodarbināti tikai desmit cilvēki, kuri montē iekārtas, taču, ja viss notiks atbilstoši plānam, tad nākamgad ražošanā strādās vairāk nekā 100 cilvēku. Līdz šim jau ieguldīts aptuveni miljons eiro, taču kopējo investīciju apjomu vēl grūti aplēst, jo neesot vēl noslēgti līgumi par visu nepieciešamo iekārtu piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kokvilnas pārstrādātājs izvēlas Kurzemes Biznesa inkubatoru

Vēsma Lēvalde, 26.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokvilnas pārstrādes uzņēmums SIA Cotton Club Liepāja ieguvis Kurzemes Biznesa inkubatora statusu.

KBI statuss uzņēmumam piešķirts, lai veicinātu ārvalstu investīciju piesaisti Liepājai, db.lv informēja KBI.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas būvvalde akceptējusi SIA Cotton Club Liepāja pasūtīto skiču projektu kokvilnas pārstrādes un mitro salvešu ražotnei Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā 50. Skiču projektu izstrādājusi SIA LVCT.

Šā gada 17. februārī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde atļāva a/s Liepājas metalurgs līdz 2021. g. nodot apakšnomā Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja 21 tūkst. kv. m plašu teritoriju Tosmarē. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. SIA Cotton Club Liepāja pamatkapitāls ir 2,475 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Krievijas «gazeli» vilina Eiropas fondi

Vēsma Lēvalde, 20.03.2013

SIA Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš (no kreisās) un SIA Cotton Club Liepaja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cotton Club Liepaja ir pirmā Krievijas strauji augošā uzņēmuma Cotton Club «meita» Eiropas Savienībā.

Ražotnes izveide Liepājā ir pirmais solis Rietumu tirgus iekarošanā. Ja izdosies piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, Krievijas investors sola strauju uzņēmuma attīstību Liepājā, iespējams, pat trīskāršojot sākotnējo ražošanas apjomu.

Db.lv rakstīja, ka 18.martā SIA Cotton Club Liepaja dibinātājs Maralbeks Gabdsatarovs parakstīja līgumu par ražošanas telpu nomu SIA Lauma Fabrics brīvajā korpusā – telpās, ko 2009.gadā atstāja bankrotējušais Lielbritānijas kapitāla poligrāfijas uzņēmums International Greetings. Kokvilnas pārstrādes uzņēmums nomās 7000m2 lielu platību, ko apsaimniekos un pilnībā nodrošinās ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām telpu iznomātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Paraksta līgumu par kokvilnas pārstrādes ražotnes izveidi Liepājā

Vēsma Lēvalde, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lauma Fabrics parakstījusi līgumu ar Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja par ražošanas telpu nomu jaunas ražotnes izveidei.

Kokvilnas pārstrādes uzņēmums SIA Cotton Club Liepāja jau pērn ieguva Kurzemes Biznesa inkubatora statusu. Liepājas būvvalde ir akceptējusi rūpnīcas būves projektu, taču pagaidām uzņēmums strādās bijušā tekstilkombināta Lauma brīvajos korpusos. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. SIA Cotton Club Liepāja pamatkapitāls ir 2,475 miljoni latu.

Sīkāk par jaunās rūpnīcas plāniem lasiet rīt, 20.marta, laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gatavojas ieguldīt miljonus kokvilnas biznesā

Vēsma Lēvalde, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cotton Club Liepāja, kuras adrese ir tāda pati kā a/s Liepājas metalurgs, reģistrējusi izmaiņas pamatkapitālā, palielinot to līdz 2,475 miljoniem latu.

Šā gada 17. februārī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde atļāva a/s Liepājas metalurgs līdz 2021. g. nodot apakšnomā Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja 21 tūkst. kv. m plašu teritorijuTosmarē. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. Pēc LSEZ pārvaldes rīcībā esošām ziņām uzņēmums gatavojas Liepājas ostas tuvumā izvērst ar kokvilnu saistītu biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja no malas vērtē to, kā notiek investoru piesaiste valsts nozīmēto konsultantu (Prudentia) un Ekonomikas ministrijas izpildījumā, tad... nav jābrīnās, ka Latvijai kopumā ar investoru piesaisti sokas visai čābīgi,» intervijā laikrakstam Diena norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks, komentējot situācijas risināšanu Liepājas metalurgā.

U. Sesks pauda - kā pašvaldības vadītājam viņam ir «daudz jautājumu ne tikai par to, kā uzvedas akcionāri».

«Mēs joprojām domājam, ka krāsnis un velmēšanu var darbināt, un es arī domāju, ka tā notiks, tikai jautājums – kad?» pauda Liepājas mērs. Viņš norādīja, ka pašlaik Liepāja strādā pie vairākiem jau esošo industriālo un jaunu projektu attīstības, piemēram, izdevies piesaistīt investoru no Ukrainas Liepājas Kafijas fabrikai, tāpat Laumas teritorijā ienācis uzņēmums Cotton Club.

Db.lv jau rakstīja, ka līdz 30. septembrim a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plānā (TAP) plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem nav saņemts. Līdz šim termiņam nav sasaukta arī ārkārtas akcionāru sapulce kapitāla palielināšanai un dokumentēta skaidra investoru interese, Db.lv pauda tiesiskās aizsardzības procesa administrators Haralds Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Peļņas nodokļa atlaide bijis labs tramplīns uzņēmējiem; investīcijas teju 218 miljoni latu

Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien lēma septiņiem uzņēmumiem piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.

Poligrāfijas uzņēmums SIA PNB Print Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 6,96 miljoni latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 1,74 miljonu latu apmērā.

Cepumu ražotāja SIA Adugs investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,25 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,06 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Alfa agro investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,6 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,15 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Tecnopali North Europe investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 3,69 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 924 tūkst. latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par investīcijām ražotnes izveidē SIA Vika Wood saņems UIN atlaidi 2,6 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mitro salvešu ražotne pieņemta ekspluatācijā

Dienas Bizness, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvvaldes pieņemšanas komisija ekspluatācijā pieņēmusi Liepājas būvobjektu – SIA Cotton Club Liepāja izveidoto mitro salvešu ražotni, portālu liepajniekiem.lv informējis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Komisija iepazinusies ar objektu, būvdarbu izpildes dokumentāciju, segto darbu aktiem un atzinusi, ka paveikts kvalitatīvs darbs un objekts ir derīgs ekspluatācijā.

Ražotne aizņem 5458 kvadrātmetrus lielu platība Ziemeļu ielā 19.

Ražotnei telpas tiek īrētas no SIA Lauma Fabrics. Šajās telpās veikta rekonstrukcija, izbūvējot nepieciešamās inženierkomunikācijas un veicot citus darbus.

Objektā investēti EUR 273 290 (LVL 192 069). Ražotnes izbūves galvenais uzņēmējs ir SIA ACV Status, būvprojektu izstrādājusi SIA LVCT.

Ražotnē jau ir uzstādītas un iedarbinātas iekārtas mitro salvešu un citu higiēnas preču ražošanai, informē liepajniekiem.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par investīcijām jaunu ražotņu izveidē SIA Līgo Auto saņems UIN atlaidi 11,4 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Liepāja balansē viļņa korē

Vēsma Lēvalde, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ekonomiskās izaugsmes dati pērn sasnieguši rekordus, vienlaikus uzrādot nopietnus riskus.

Aizvadītajā gadā Liepājā būtiski pieaudzis apstrādes rūpniecības apjoms, preču un pakalpojumu eksports, sasniegts Liepājas ostas kravu apgrozījuma rekords, samazinājies bezdarbs, pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits. Mazāk ir sociālo pabalstu saņēmēju, zemāks bezdarba līmenis. Pozitīvajai dinamikai kusli sekojusi darba samaksa, līdzīgi, kā visā valstī, rūk iedzīvotāju skaits.

Pilsētas attīstība lielā mērā ir saistīta ar ražotāju konkurētspēju, ārējo tirgu stabilitāti un pašvaldības spēju mazināt atkarību no Eiropas Savienības struktūrfondiem, sabalansēt ieguldījumus starp infrastruktūru un zinātni, kā arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Liels drauds ir demogrāfija, turklāt secināts, ka no Liepājas vairāk emigrē darbaspējas vecuma vīrieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rastu jaunus mājokļa risinājumus dažādiem cilvēkiem visā pasaulē, Zviedrijas mēbeļu ražošanas uzņēmums IKEA plāno vairākas sadarbības ar globāliem zīmoliem - LEGO, adidas, H&M un Byredo, paziņojis uzņēmums.

Apvienojot IKEA prasmes mājokļa uzlabošanā un citu nozaru uzņēmumu zināšanas, mērķis ir radīt jaunus un praktiskus risinājumus izaicinājumiem, ar ko ik dienu saskaras cilvēki visur pasaulē: sākot ar nekārtību, ko bērni mājās rada, spēlējoties ar LEGO klucīšiem, līdz pat globālām problēmām, kā atkarība no naftas izcelsmes materiālu izmantošanas audumu ražošanā.

Kopā ar sporta preču zīmolu adidas IKEA vēlas rast jaunus un gudrus risinājumus, kas ļautu cilvēkiem – īpaši domājot par pusaudzēm un māmiņām ar maziem bērniem – piekopt aktīvu dzīvesveidu. Tiek izstrādāti produkti, kas ļaus sportot mazos mājokļos, netraucējot kaimiņus vai citus ģimenes locekļus, un kas padarīs vingrošanu jautru – īpaši iedvesmojot iesaistīt arī bērnus. Gaidāms, ka pirmie šīs sadarbības laikā radītie produkti tiks prezentēti 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dažu gadu laikā notiekošais ir mainījis poligrāfijas nozari, kurā par lielākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tie, kuri spējuši ātri pielāgoties situācijai, vienlaikus pašreizējos ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos neesot iespējams prognozēt pat tuvāko perspektīvu.

To liecina poligrāfijas nozarē strādājošo teiktais. Nozari ietekmējuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, gan loģistikas ķēžu pārrāvumi, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā, kuras dēļ neesot iespējams kaut cik reālistiski prognozēt nākotni. Vienlaikus būtiski pieaugušas papīra un energoresursu cenas, kā arī citu izmaksu kāpums piespiedis paaugstināt pakalpojumu cenas.

Sarežģīta situācija

“Viss ir ļoti sarežģīti,” situāciju komentē SIA Jelgavas Tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Viņš norāda, ka pašlaik tādas stabilitātes, kāda bija pirms trijiem – četriem gadiem, nav, visu ietekmē būtiska inflācija. Papīru uzņēmums iegādājas no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Slovākijas ražotājiem. “Krievijas papīra īpatsvars nebija liels, un Jelgavas Tipogrāfija to neizmantoja,” uz jautājumu par sankcijām pakļautā Krievijas papīra ietekmi atbild M. Matrevics. Viņš atgādina, ka papīra ražošanā lielākie izmaksu posteņi ir celuloze un elektroenerģija (gāze), bet poligrāfijā tas ir papīrs. “Pērn rudenī papīra ražotāji, šķiet, netika līdzi straujajam elektroenerģijas cenas pieaugumam, un pārsteidzošā kārtā bija papīra ražotāji, kuriem bija vienošanās par konkrēta apjoma piegādi par noteiktu cenu (800 eiro/t), pirms nosūtīšanas tā tika būtiski paaugstināta ( līdz 1100 eiro/t) ar piebildi: gribat – pērciet, ja nevēlaties – pārdosim citiem,” atceras M. Matrevics. Viņš norāda, ka šāda situācija ietekmējusi visus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Autokravu un pasažieru pārvadājumi nedaudz rūk

Egons Mudulis, 01.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos ar autotransportu 2012. gada 1. ceturksnī pārvadāti 10,2 milj. t kravu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2011. gada attiecīgajā laika posmā; savukārt pasažieru pārvadājumi ar sabiedrisko transportu šajā laikā samazinājušies par 2,5%.

Lielākā daļa – 7,7 milj. t – no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēti iekšzemē, kur pārvadājumi samazinājās par 3,3%. Tikmēr starptautiskie kravu pārvadājumi pieauga par 0,2 milj. t jeb 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

27,6% jeb 2,8 milj. t ar autotransportu pārvadāto kravu kopapjoma veidoja lauksaimniecības un mežsaimniecības produkti, zivis un citi zvejniecības produkti, 18,1% – metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti un kūdra, bet 16,2% – koks, koksnes un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles), celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi.

Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu 2012. gada 1.ceturksnī transportēti 1,6 milj. t naftas produktu, kas ir par 8,7% mazāk nekā 2011. gada 1. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vakardienas betons nav betons rītdienai

Signe Knipše, 24.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo cietāks un stiprāks betons, jo tas ir trauslāks. Paradoksāli, bet ļoti stiprs kļūst ļoti trausls.

Viens no veidiem, kā stiprināt mākslīgo akmeni - betonu - ir iestrādāt tajā papildu šķiedras - to tad sauc par šķiedru betonu jeb fibrobetonu, saka Andrejs Krasņikovs. Viņš ir betona mehānikas laboratorijas vadītājs Būvniecības fakultātē un profesors Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mehānikas institūta Transportzinību un mašīnbūves fakultātē. Pats smejas, ka sēžot uz diviem krēsliem, bet apgrūtinoši tas neesot, jo abās struktūrvienībās darbs ir ar jauniem materiāliem un mehāniku.

Par šķiedrbetonu profesors saka - tas nav jauns materiāls. RTU varot lepoties, ka pirmie eksperimenti notika jau pirms gadiem piecdesmit. Tolaik tikuši saaicināti studenti un citi augstskolas darbinieki, ar rokām griezuši tērauda troses un īsas šķiedras likuši betonā. Mēģinājums tālāku rezonansi gan neesot guvis, jo nebija ne šķiedru ražošanas, ne lietošanas. Tagad fibrobetons pakāpeniski aizvieto parasto betonu ļoti daudzās jomās, un eksperimenti notiek ar visdažādāko materiālu un veidu šķiedrām. Izvēle esot milzīga - tērauds, stikls, polipropilēns un citi polimēri, mikrokompozīti, celuloze, oglekļa šķiedras, īsas, garas, tievas kā matiņi, plakanas, gludas un viļņainas šķiedras utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums SIA Baltic3d.EU ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) atbalstu radīs jaunus 3D printēšanas materiālus jeb printēšanas diega veidus, kuru ražošanā tiks izmantota otrreiz pārstrādāta plastmasa: HDPE (augsta blīvuma polietilēns) un PP (polipropilēns), kā arī dabīgās izcelsmes koksnes šķiedras.

Baltic3D.EU ZTI inkubācijas ietvaros risina divas problēmas ar hobija klases printeru materiāliem – strauji augošo pieprasījumu pēc spolēs satīta 3D printēšanas diega (materiāla) un praktiski neesošo piedāvājumu pēc otrreiz pārstrādātiem 3D printēšanas diegiem. Baltic3D.EU arī netieši pievēršas vides piesārņojuma problēmu risināšanai, izmantojot otrreiz pārstrādāto plastmasu pirmreizējās vietā. Arī fakts, ka Olainē atrodas viens no lielākajiem otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā SIA Nordic Plast, ar kuru uzņēmums sadarbojas, ir būtisks priekšnosacījums inovatīvā 3D printēšanas diega izstrādei un ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Būtiski augusi avīžu papīra cena

Kristīne Stepiņa, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papīra cena šogad ir palielinājusies visiem papīra veidiem, visvairāk – aptuveni par 20% – tā augusi laikrakstu papīram; izdevies novērst tā deficītu

Avīžu papīra cena ir kāpusi visās Eiropas valstīs, galvenais iemesls ir resursu un izejmateriālu izmaksu pieaugums, kā arī rūpnīcu, kas ražo laikrakstu papīru, skaita samazināšanās. Tā kā Eiropā laikraksti drukātā formātā tiek iespiesti mazāk, ražotāji samazina apjomus vai pārprofilē savu darbību. Pārējiem papīra veidiem, ko izmanto grāmatu, žurnālu, reklāmas bukletu drukai, cenas augušas par 5–8%.

2018. gads iezīmējās ar vienu no straujākajiem papīra cenu kāpuma tempiem pēdējos gados, atzīst SIA Papyrus vadītājs Kaspars Auželis. «Galvenais virzītājs bija celulozes kā papīra ražošanas pamatizejvielas cenu kāpums pasaulē, ko savukārt diktēja lielāks pieprasījums citās augošās nozarēs, kurās arī celuloze tiek izmantota kā galvenā izejviela, piemēram, higiēnas preču un iepakojuma papīra un kartona ražošanā. Cenu kāpumu sekmēja arī citi faktori – ķimikāliju, enerģijas un transporta pakalpojumu izmaksu palielināšanās. Cenas cēlās pilnīgi visiem papīra veidiem. Līdz ar to ietekmēja visus poligrā- fijas uzņēmumus, kam ir kāda saistība ar papīra un kartona apdruku – reklāmas materiālu, žurnālu, grāmatu, iepakojuma un etiķešu drukas uzņēmumus. Protams, cenu kāpums būtiski ietekmēja arī kancelejas preču tirgotājus, kuri piegādā biroja papīrus,» teic K. Auželis. Viņš novērojis, ka papīra pieejamības problēma ir izteiktāka iepakojuma kartona segmentā, kas viens no retajiem uzrāda stabilu pieaugumu vairākus gadus pēc kārtas. «Periodiskas problēmas mēdz parādīties arī biroja papīru segmentā. Katrā ziņā tirgus dalībnieki – gan ražotāji, gan tirgotāji – ņem vērā šīs svārstības un vai nu izskata iespējas palielināt ražošanas jaudas, vai meklē jaunus piegādātājus, tāpēc šīs pieejamības problēmām nav ilgtermiņa rakstura,» secina SIA Papyrus vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru