Latvijas ķīmisko produktu ražotāja SIA "CrossChem" laboratorija akreditēta "AdBlue" analīžu veikšanai, informē uzņēmumā.

"CrossChem" saņēmis laboratorijas akreditāciju, kas atbilst ISO 17025:2017 prasībām. Akreditāciju apstiprinājis un izsniedzis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK). Pēc LATAK publiskotās informācijas, "CrossChem" laboratorija ir akreditēta līdz 2029.gada 3.aprīlim.

Laboratorija ir kompetenta veikt "AdBlue" kaitīgo izmešu samazināšanas šķīduma analīzes.

"Laboratorijas akreditācija sniedz daudz priekšrocību turpmākajā darbā," komentē "CrossChem" valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons. legūtā akreditācija kompānijai ļaus sniegt laboratorijas testēšanas pakalpojumus arī citām ieinteresētajām pusēm.

Laboratorijas izveidē un akreditācijā tika investēti gandrīz 350 000 eiro, un darbību testa režīmā tā sāka 2022.gada nogalē.

Starptautiskā lidosta Rīga iegādājusies četrus jaunus elektriskos bagāžas vilcējus. Tie turpmāk aizvietos bagāžas vilcējus ar dīzeļmotoru, informē lidostas pārstāve Sarmīte Rinmane.

Elektriskie bagāžas vilcēji ikdienā pārvieto lidostas Rīga pasažieru bagāžu no termināļa uz gaisa kuģi un otrādi. Šogad plānots iegādāties vēl trīs jaunus elektriskos vilcējus, nomainot jau nokalpojušās tehnikas vienības.

Viens bagāžas vilcējs dienā pārvadā vidēji vairāk kā 500 bagāžas vienības; kopā lidostas autoparkā ir 12 bagāžas vilcēji ar elektromotoru.

Plānots, ka elektrisko bagāžas vilcēju iegāde palīdzēs lidostai Rīga samazināt CO2 emisijas, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai lidosta virzītos uz nākamo līmeni vides programmā Lidostas oglekļa akreditācija.

Pērn decembrī starptautiskā lidosta Rīga saņēma vides programmas Lidostas oglekļa akreditācija sertifikātu par 1.līmeņa prasību izpildi siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai. Līdz ar sertifikāta iegūšanu lidosta Rīga pievienojusies tām pasaules lidostām, kuras veic aktīvas darbības minēto emisiju samazināšanai.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi vides programmas Lidostas oglekļa akreditācija sertifikātu par pirmā līmeņa prasību izpildi siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai. Līdz ar sertifikāta iegūšanu lidosta Rīga pievienojas tām pasaules lidostām, kuras veic aktīvas darbības minēto emisiju samazināšanai, informē lidostā.

«Dalība programmā un sertifikāta iegūšana bija viens no lidostas Rīga gada sākumā izvirzītajiem vides mērķiem. Šobrīd esam ieguvuši informāciju par lidostas darbības rezultātā radītajām siltumnīcas efekta gāzu emisijām, tālākie soļi būs konkrētas darbības, lai kļūtu videi draudzīgāki,» uzsver starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Lai uzlabotu vides apstākļus, jau šogad īstenoti vairāki projekti, piemēram, lidosta nodrošinājusi pāreju uz šķeldas izmantošanu kā galveno kurināmo un ierīkoti gaisa kuģu pieslēgumi elektrotīklam.

Lidostas oglekļa akreditācijas programma (Airport Carbon Accreditation) ir starptautiskās lidostu organizācijas Airport Council International izveidota un WSP Parsons Brinckerhoff administrēta programma ar mērķi samazināt lidostu siltumnīcas efekta gāzu emisijas.

Apdrošināšanas kompānija AS "Balcia Insurance SE" ("Balcia") ieguvusi Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) akreditāciju un sākusi piedāvāt apdrošināšanu tūrisma nozares uzņēmumiem - IATA biedriem, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

"Balcia" akreditācija ilga aptuveni 10 mēnešus, kuru laikā tika vērtēta apdrošināšanas sabiedrības finanšu pietiekamība, darbības drošums un korporatīvā pārvaldība kopumā.

J.Lucaus skaidro, ka tūrisma biznesā IATA akreditācija būtiski atvieglo darījumus starp tūrisma aģentūrām, operatoriem un lidsabiedrībām. Taču, lai ceļojumu aģentūras spētu piedāvāt labu servisu un raiti iegādāties aviobiļetes, bieži vien nepietiek tikai ar asociācijas biedra statusu, ir nepieciešamas papildu garantijas no IATA akceptētām finanšu iestādēm, tostarp apdrošināšanas sabiedrībām.

Tūrisma biznesa apdrošināšanu IATA biedriem "Balcia" sākusi piedāvāt no aprīļa.

"Balcia" ir Latvijā dibināta risku apdrošināšanas kompānija ar centrālo biroju Rīgā un filiālēm Lietuvā, Polijā un Vācijā. No 2022.gada "Balcia" piedāvā apdrošināšanas pakalpojumus arī Latvijā.

Ledus sakustējies! Citiem vārdiem sakot, beidzot sāk realizēties kāds no daudzajiem izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa paziņojumiem, solot teju vai revolūciju izglītošanas sistēmā.

Runa ir par valdības atbalstu jauniem augstskolu akreditācijas nosacījumiem, kas dos iespēju perspektīvā ar lielāku atbildību izlemt, kurām studijām ļaut pastāvēt, bet kuru apgūšana nekādā gadījumā nav saucama par augstākās izglītības iegūšanu. Jāatzīst, ka līdz šim dažādu programmu akreditācija ir notikusi pārāk vienkāršoti, un nereti ir bijuši tādi precedenti, ka par augstākās izglītības kvalitāti kopumā Latvijā var rasties nopietnas bažas.

Piemēram, vienā no augstskolām, kur studentiem tiek piedāvāta iespēja iegūt jurista diplomu, mācību priekšmetos ieskaiti par 40% veido lekciju apmeklējums attiecīgajā jomā. Vismaz dīvaini ir ne tikai tas, ka pietiek ar tik zema līmeņa procentu, bet arī fakts, ka studenta praktiskajām zināšanām attiecīgajā jomā ir salīdzinoši maza nozīme. Ne mazāk kurioza ir situācija, kad vienas augstskolas pasniedzējs iesaka studentam pāriet uz identiska nosaukuma studiju programmu citā augstākajā mācību iestādē, jo tur viņam dabūt ieskaiti būšot ievērojami vieglāk. Turklāt paradoksālākais ir tas, ka abos minētajos piemēros runa ir par valsts budžeta finansētām augstskolām un studiju programmām. Tādējādi jāpiekrīt Ķīlim, ka šī augstskolu akreditācijas sistēma ir jāmaina, turklāt uzticot to veikt neitrāliem, neatkarīgiem ekspertiem, atzīstot Latvijā vienmēr pastāvējušo problēmu - mums ir ļoti izteikta draugu būšana starp dažādās organizācijās strādājošajiem.

Izglītības un zinātnes ministrija vērš uzmanību, ka Eiropas Tālmācības augstskola publiskajā telpā izplata maldinošu informāciju, aicinot studēt nelicencētās profesionālajās bakalaura studiju programmās Datorzinātne un Jurisprudence.

Ministrija jau iepriekš informēja, ka Studiju programmu licencēšanas komisija 2014.gada 20.jūnijā pieņēma lēmumu anulēt licenci Eiropas Tālmācības augstskolas profesionālajām bakalaura studiju programmām Datorzinātne un Jurisprudence. Licences minētajām studiju programmām nav atjaunotas.

Augstskola komisijas lēmumu ir apstrīdējusi, tomēr šobrīd, kamēr licences ir anulētas un nav zināms, vai tās tiks atjaunotas, Eiropas Tālmācības augstskolas aicinājums studēt šajās programmās esot maldinošs.

Licences anulēšana nozīmē to, ka augstskolai ir jāpārtrauc studentu sagatavošana abās iepriekš minētajās studiju programmās. Esošie Eiropas Tālmācības augstskolas jurisprudences un datorzinātnes programmu studenti mācības varēs turpināt citā augstskolā, līdzvērtīgā bakalaura studiju programmā.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 3.8 miljonu eiro apmērā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka SG Capital Partners pārvaldītajam nekustamo īpašumu fondam SG Capital Partners Fund 1. Bankas finansējums kopā ar SG Capital Partners līdzekļiem tiks izmantots biroju ēkas Rīgā, Brīvības ielā 39 iegādei.

Biroju ēka «Open Office», kas vēsturiski pazīstama arī kā «Sniķera nams», ir būvēta laikā no 1929. līdz 1931. gadam pēc slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta Latvijas Universitātes profesora, ģenerāļa Pētera Sniķera vajadzībām, un tikusi pilnībā atjaunota 2008. gadā.

Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs, skaidro: «Īpašums ļoti labi atbilst fonda svarīgākajiem kritērijiem – lieliska atrašanās vieta pilsētas centrā, stabila naudas plūsma fonda investoriem un atraktīvs kopējais investīciju ienesīgums.»

Savukārt, SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts norāda: «SG Capital Partners ir investēts arī Latvijā strādājošo iedzīvotāju uzkrātais pensiju kapitāls, tādēļ šis darījums ir viens no piemēriem, kur Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi tiek izvietoti Latvijas ekonomikā.»

Dīzeļdegvielas izplūdes gāzu šķidruma "AdBlue" ražotājs SIA "CrossChem" Olainē izveidojis "AdBlue" testēšanas laboratoriju, kurā ieguldīti 250 000 eiro.

"CrossChem" jaunā produkta "AdBlue EVO" ieviešanas projekts top sadarbībā ar Norvēģijas grantu. Jau vairāk nekā gadu "CrossChem" strādā pie tā, lai ražošanā varētu ieviest jaunu produktu "AdBlue EVO" - "AdBlue" versiju, kas spēj strādāt gan paaugstinātas slodzes, gan zemu temperatūru apstākļos un būtiski samazina tā ietekmi uz vidi visā produkta dzīves ciklā.

"CrossChem" valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons informē, ka jaunā laboratorija būtiski atvieglos un paātrinās produktu attīstīšanas iespējas, jo "CrossChem" laboratorijās testē katru saražoto "AdBlue" partiju pirms šķidrums nonāk pie klienta, lai pārliecinātos par produkta kvalitāti.

Tāpat Andersons norāda, ka jaunā laboratorija samazinās operatīvās izmaksas, jo katrs saražotā produkta paraugs vairāk nebūs jāsūta uz ārzemju laboratorijām - testēšanu varēs veikt tepat uz vietas.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka pie pašreizējo attīstības procesu kavēšanās augstākās izglītības un zinātnes nozarē vainojams izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pēc tikšanās ar Latvijas Rektoru padomes (LRP) pārstāvjiem Dombrovskis šodien žurnālistiem atzina, ka viņam nav saprotama ministra kavēšanās ar svarīgu procesu virzību, piemēram, augstskolu akreditēšanas komisijas izveidi - lai gan komisijas pārstāvji ir nosaukti, ministrs joprojām kavējas ar komisijas sastāva apstiprināšanu.

«Mēs atceramies, ka pirms mēneša bija ļoti vētrainas diskusijas par studiju virzienu akreditācijas noteikumiem. Ir jāizveido akreditācijas komisijas, kam ar šiem jautājumiem ir jānodarbojas. Visu pušu pārstāvji savus pārstāvjus ir izvirzījuši. Ministrs kaut kādu iemeslu dēļ vēl aizvien nav pieņēmis lēmumu par komisijas izveidošanu. Kavēšanās, es tiešām gribētu teikt, ka ir ministra vaina, jo kas cits kavē izveidot šo akreditēšanas komisiju,» klāstīja valdības vadītājs.

No septembra starptautiskā lidosta Rīga nodrošina jaunu pakalpojumu – vides trokšņa mērīšanu. Lidosta Rīga ir vienīgā Baltijas valstu lidosta, kas piedāvā šādu iespēju, paskaidroja lidostas pārstāve Sarmīte Rinmane.

Trokšņa mērīšanas pakalpojumus veic lidostas Rīga Kvalitātes departamenta Vides trokšņa laboratorija, kas ir akreditēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Vides trokšņa laboratorijas primārais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu gaisa kuģu vides trokšņa monitoringu. Papildus šim lidosta piedāvā laboratorijas pakalpojumus un konsultācijas vides trokšņa pārvaldībā.

Pakalpojumam iespējams pieteikties tiešsaistē.

Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs 2014. gada 5. jūnijā ir piešķīris akreditāciju VAS Starptautiskā lidosta Rīga Kvalitātes departamenta vides trokšņa laboratorijai, atbilstoši LVS EN ISO/IEC17025:2005 standarta prasībām vides trokšņa mērīšanā. Akreditācija ir spēkā līdz 2018. gada 4. jūnijam.

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

“IT biznesa izglītības programmā “StartSchool” šogad 100 topošie tehnoloģiju līderi varēs bez maksas apgūt tehniskās zināšanas un uzņēmējdarbībai svarīgas prasmes”, saka Jānis Berdigans, skolas ģenerālatbalstītājs.

Programma tiek veidota sadarbībā ar ASV atzītu IT izglītības programmu un tās dibinātāji apņēmušies nodrošināt finansējumu 780 tūkstošu eiro apmērā pirmajiem trīs gadiem.

Studējošajiem būs iespēja apgūt 12 mēnešu pilna laika tehnisko mācību programmu, kuru absolvējuši vairāk nekā 10 tūkstoši studējošo četros kontinentos, kuri strādā Apple, Google, Tesla, Microsoft, Linkedin, Zoom vai izveidojuši savus jaunuzņēmumus. Skolas dibinātājus iedvesmojusi “Stockholm School of Economics in Riga” pieredze, sagatavojot augsti konkurētspējīgus absolventus, kuri guvuši panākumus dažādās nozarēs.

Pirmo mācību gadu finansē Latvijas tehnoloģiju uzņēmēju, investoru un ekspertu ziedojumi nodobinājumam “Tech Education Foundation”, kuru veido – tehnoloģiju apmācību kuratore Anna Andersone (“Riga TechGirls”), tehnoloģiju uzņēmēji Jānis Berdigans (“Berdiganu fonds, ar mīlestību Latvijai”, “Printify”), Kristofs Blaus (“Nutrameg”), Elīna Branta (“Swisscom DevOps Center Latvia”), Andris K. Bērziņš (“Change Ventures”), tehnoloģiju vadītājs Edgars Peičs (“Printify”) un kiberdrošības un digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa.

Pēc juridiskas analīzes veikšanas par SIA Deloitte Latvia audita ziņojumā konstatētajiem faktiem izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nosūtījis Prokuratūrai lūgumu savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi par Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāja Jāņa Vētras rīcību saistībā ar augstskolu studiju programmu vērtēšanu AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai ietvaros», informē ministra padomnieks Reinis Tukišs.

Vienlaikus ministrs informējis prokuratūru, ka projekta tiesiskai īstenošanai, kas atbilst normatīvajiem aktiem, ir izšķiroša nozīme arī turpmākajā studiju virzienu akreditācijas procesā. Proti, tieši balstoties uz projekta rezultātiem tiek veikta turpmāka akreditācija, tādējādi ministrijai nav tiesiska pamata pieņemt lēmumus, pamatojoties uz projekta rezultātiem, kas, iespējams, radušies prettiesiskas rīcības rezultātā, skaidro ministra padomnieks.

Gadījumā, ja AIP darbības vai bezdarbības dēļ, AIP pārkāpj Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, rodas neatbilstoši veikti izdevumi, kurus nav pamatoti attiecināt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

Līdz 2019. gadam Latvijā radīto izglītības kvalitātes vadības rīku Edurio mērķē ieviest 30 tūkst. skolu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izglītības kvalitātes vadības rīks Edurio paredzēts skolām, lai tās gūtu atgriezenisko saiti no skolēniem par mācību procesu un kvalitāti, skaidro tā idejas autors un SIA Edurio valdes priekšsēdētājs Ernests Jenavs. Drīzumā iecerēts, ka Edurio papildinās iespēja arī vecākiem, skolotājiem un absolventiem izteikt viedokli un dalīties novērojumos, bet tālākā nākotnē tiks pievienota pašnovērtējuma funkcija un dažādi rīki, kas palīdz skolai uzlabot kvalitāti, piemēram, izvirzīt mērķus, plānot skolotāju apmācības, dot iespēju dalīties ar labās prakses piemēriem u.tml. «Mērķis ir labāka izglītība, tās kvalitātes vadību pārvēršot par maksimāli ērtu un vienkāršu procesu, nevis kaut ko, kas notiek reizi sešos gados, kad tuvojas akreditācija,» saka Ernests.

Šajā mācību gadā Siguldas Valsts ģimnāzija piedzīvojusi vairākas ievērojamas pārmaiņas. Skolai ir jauns direktors, nodibināta iestādes padome, tiek plānota izglītības iestādes akreditācija, kā arī norit skolas attīstības stratēģijas izstrāde līdz 2020.gadam.

Būtiskākās izmaiņas plānotas 7.klašu mācību plānā. Sākot ar 2016./2017.mācību gadu, vienā no 7.klasēm skolēniem būs iespēja padziļināti apgūt angļu valodu, integrējot to dabaszinātņu mācību priekšmetos. Sākotnēji angļu valoda tiks integrēta bioloģijas stundās, bet turpmākajos mācību gados arī fizikā un ķīmijā būs stundas, kurās skolēni apgūs mācību priekšmetu bilingvāli. Jaunās iniciatīvas pamatā ir CLIL (Content and Language Integrated Learning) mācību metodika, un tās būtība ir pilnveidot angļu valodas apguvi, lai skolēniem palielinātos svešvalodas izmantošanas īpatsvars un daudzveidība. Bioloģiju latviski un angliski skolēniem mācīs skolotāja Līga Sausiņa, kura savulaik guvusi pieredzi, mācot bioloģiju starptautiskā bakalaurāta programmā Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā. Izmaiņas plānotas arī svešvalodu mācību procesa organizācijā, svešvalodu stundās dalot klases grupās.

Igaunijā tehniskās kontroles sistēma ir izveidota patērētājiem daudz draudzīgāka nekā Latvijā. Igaunijā ir apmēram tikpat vieglo automašīnu kā Latvijā - ap 700 000, taču tur netiek lauzti šķēpi par tehniskās kontroles tirgus atvēršanu konkurencei, jo tā tur jau sen sekmīgi pastāv, informēja Konkurences padome (KP).

Atšķirībā no Latvijā valstiski aizsargātā VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un tās 4 akreditēto tehniskās apskates pakalpojumu sniedzēju monopolstāvokļa, kaimiņvalsts decentralizētajā sistēmā Igaunijas ceļu administrācija veic tikai akreditāciju un uzraudzību, bet tehniskās kontroles pakalpojumus sniedz 82 uzņēmumi 117 vietās, secināja KP.

Igaunijā jebkura sabiedrība, kas vēlas sniegt tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, var ienākt tirgū, ja tā izpilda tiesību aktos noteiktās prasības, tajā skaitā uzņēmumam ir jābūt uzticamam, piemēram, tam nav nodokļu parādu un likumu pārkāpumu, tam ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums un personāls. Akreditācijas process nav ilgs, no pusgada līdz gadam, ko ietekmē uzņēmuma spēja aprīkot staciju. Par minimālo prasību noteikšanu ir atbildīga ministrija, kuras pārraudzībā atrodas Igaunijas ceļu administrācija. Savukārt uzņēmuma atkārtota akreditācija tiek veikta ik pēc 36 mēnešiem, kas ietver inspektora izietas apmācības un eksāmenu.

Latvijas augstskolām ir būtiski iebildumi pret plānotajām augstākās izglītības iestādes akreditācijas, studiju virziena akreditācijas, studiju virziena akreditācijas ietvaros iesniegtās papildu informācijas pārbaužu un izvērtēšanas, kā arī studiju programmu licencēšanas izmaksām.

Ņemot vērā augstskolu iebildumus un to, ka kavēšanās ar līguma noslēgšanu ar Vācijas aģentūru ASINN e.V. var apdraudēt studiju virzienu akreditāciju , par akreditācijas procesa iedarbināšanai nepieciešamo noteikumu pieņemšanu šoceturtdien tiks lemts valdības ārkārtas sēdē. Pirms tam pie valdības vadītāja Valda Dombrovska (Vienotība) tiks organizēta sanāksme, lai mēģinātu rast kompromisu starp nozares ministriju un augstskolām.

Saskaņā ar Augstākās izglītības padomes vadītāja Jāņa Vētras teikto, augstskolām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izvēlētās aģentūras ASIIN e.V. sniegtie pakalpojumi izmaksāšot vismaz divas reizes vairāk nekā līdzšinējā akreditācijas veicēja - Augstākās izglītības kvalitātes novērtējuma – pakalpojumi.

Luksuss ir pieejams ikvienam tikai pāris klikšķu attālumā – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (LPESP) mājaslapā www.eu2015.lv. Šis vidējas sarežģītības blogs – kā to sarunā ar Dienu dēvē kāds mājaslapu izstrādātājs – valsts budžetam izmaksāja 118 tūkstošus eiro – summu, par kādu iespējams nopirkt labu māju Pierīgā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Prezidentūras mājaslapas cena ir vismaz desmit reižu lielāka nekā vidējā tirgus cena sarežģītām interneta vietnēm, ieskaitot dizainu, koncepciju un izstrādi, Diena noskaidroja programmētāju aptaujā.

«Tā mājaslapa ir ļoti vienkārša, vienīgais tur ir uztaisīts diezgan nopietns notikumu kalendārs, arī autorizācijas sadaļa un mediju akreditācija no kodēšanas viedokļa prasa lielāku darbu. Bet uz 118 tūkstošiem eiro, protams, «nevelk». Tādas cenas neeksistē,» pēc Dienas lūguma izpētot prezidentūras mājaslapu, norāda programmētājs Imants, kurš nozarē strādā vairākus gadus un veidojis vietnes gan valsts, gan privātajam sektoram. Jāatzīmē, ka mājaslapas projekts, tāpat kā pati prezidentūra, ir īslaicīgs – vien uz pusgadu, jo, kā rāda Itālijas, Lietuvas un citu prezidentūras neseno priekšteču pieredze, pēc minētā perioda vietne vairs nav aktuāla un aktivitāte tajā apsīkst.

Šā gada 26.jūlija sēdē Ministru kabinets apstiprināja uzņēmumu energoaudita noteikumus, kuru mērķis ir «nodrošināt kvalitatīvu un rentablu uzņēmumu energoauditu veikšanu neatkarīgi no to lieluma un darbības veida», informē Ekonomikas ministrija.

Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā veicams uzņēmumu energoaudits, uzņēmumu energoauditoram (juridiskajai personai) izvirzāmās kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, kā arī to uzraudzības kārtību un tā atbildību.

Noteikumos atrunāta energoaudita pārskata satura un izmantošanas kārtība, kā arī kārtība kādā Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā reģistrējams energoaudita pārskats.

Bez tam noteikumi definē vides pārvaldības sistēmas sertifikācijai piemērojamo standartu un kārtību, kādā papildina vides pārvaldības sistēmu un apliecina tādu vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, kas nodrošina nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, kā arī minēto papildināšanu apliecināt tiesīgās institūcijas.

Piektdien, 1. martā, 80 gadu vecumā mūžībā devies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ilggadējais rektors akadēmiķis Ivars Knēts, informē RTU.

Latvijas zinātnes vēsturē viņš paliks kā Rīgas biomehānikas skolas pamatlicējs, savukārt RTU viņš lika pamatus mūsdienīgas izglītības un zinātnes attīstībai. Atvadīšanās no I. Knēta notiks otrdien, 12. martā, plkst. 14 Rīgas Krematorijā.

I. Knēts (17.09.1938.-01.03.2019.) Rīgas Politehnisko institūtu (RPI, tagad – RTU) absolvēja 1961. gadā, iegūstot būvinženiera diplomu. Viņš sāka strādāt toreizējā RPI rektora Aleksandra Mālmeistera vadītajā Plasticitātes problēmu laboratorijā, 1977. gadā aizstāvot disertāciju par kaulaudu biomehāniku. Tas bija jauns un perspektīvs zinātniskais virziens, kas pētīja dabas veidoto bioloģisko audu mehāniskās īpašības un biomehānisko uzvedību dažādu slodžu un vides faktoru ietekmē. Attīstot savu zinātnisko darbību, I. Knēts izveidoja Biomehānikas zinātniskās pētniecības laboratoriju.

Bērnu un jauniešu burāšanas apmācība turas uz sabiedriskiem resursiem un vecāku pleciem.

Latvijā darbojas vairākas bērnu un jauniešu burāšanas mācību vietas, vēsturiski tās veidojušās kā sekcijas dažādu jahtklubu paspārnē. Burāšanas skolas kā akreditētas mācību iestādes vēl tikai sāk veidoties, iespējams, viena no pirmajām skolām tiks akreditēta tikai šogad.

Saskaņā ar Latvijas Zēģelētāju savienības (LZS) mājaslapas datiem šobrīd Latvijā lielāko jahtklubu burāšanas sekcijās kopā mācās aptuveni 200 bērnu un jauniešu. LZS valdes loceklis un Engures jahtkluba komodors Ģirts Fišers-Blumbergs kā nopietnākās burāšanas apmācības vietas Latvijā nosauc Priedaines jahtklubu, Jahtklubu Auda, Usmas jahtklubu, Rīgas jahtklubu, pēdējos gados aktīvi sevi pieteikuši arī Rojas un Engures jahtklubi, kā arī Kuivižu jahtklubs. Bērnu un jauniešu burāšanas apmācības Latvijā notiek lielākoties Optimist un Laser jahtu klasēs, retāk Cadet klasē, kāda ir pieejama, piemēram, Priedaines jahtklubā.

Latvijas startup uzņēmums Edurio, kas izstrādā tīmekļa rīkus skolām, ieguvis 230 000 eiro lielas investīcijas, liecina informācija vietnē arcticstartup.com.

Noslēgts līgums par investīciju piesaisti no Imprimatur fonda un Austrālijas biznesa «eņģeļa» Aleksa Vaijata (Alex Wyatt). Kopējās investīcijas uzņēmumā veido 300 000 eiro.

Izglītības kvalitātes vadības rīks Edurio paredzēts skolām, lai tās gūtu atgriezenisko saiti no skolēniem par mācību procesu un kvalitāti, martā laikrakstam Dienas Bizness skaidroja tā idejas autors un SIA Edurio valdes priekšsēdētājs Ernests Jenavs.

«Mērķis ir labāka izglītība, tās kvalitātes vadību pārvēršot par maksimāli ērtu un vienkāršu procesu, nevis kaut ko, kas notiek reizi sešos gados, kad tuvojas akreditācija,» saka Ernests.

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstākās izglītības likumā, kas paredz ieviest studējošo un absolventu reģistru. Tajā apkopos ziņas par studiju programmās studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kā arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem.

Grozījumi nodrošinās studējošo un absolventu monitoringa sistēmas ieviešanu. Reģistrs būs nozīmīgs instruments, spriežot par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā. Tas ļaus izvērtēt, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā atbilst darba tirgus, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām, uzlabojot augstākās izglītības politikas plānošanu. Tas palīdzēs, spriežot par tādiem jautājumiem kā, piemēram, akreditācija un budžetu vietu sadale.

Reģistrs kalpos arī kā palīgs topošajiem studentiem, jo ļaus iepazīties ar iespējamām nākotnes perspektīvām, izvēloties atbilstošo studiju programmu.

IT speciālists jau vairākus gadus ir viena no pieprasītākajām vakancēm Latvijas un pasaules darba tirgū. Lai arī pieprasījums ir liels, tomēr kvalificētu speciālistu trūkums vēl joprojām ir jūtams. Lai situāciju risinātu, iesaistītas ir gan akadēmiskā formāta izglītības iestādes, gan arī neformālās izglītības iestādes. Uz sarunu aicinājām Riga Coding School vadītāju Edgaru Spuravu, lai noskaidrotu, ko uzņēmumam ņemt vērā, izvēloties jaunu speciālistu, vai apsverot iespēju apmācīt jau esošos darbiniekus.

Kā Jūs raksturotu šī brīža situāciju IT darba tirgū?

IT vakanču pastāvīgais pieaugums rāda, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma. Te ir jāiesaistās gan akadēmiska formāta, gan arī neformālām izglītības iestādēm. Šis ir brīdis, kad speciālistu deficīts var labvēlīgi ietekmēt jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt kādu tehnoloģiju.

Kā uzņēmumam atrast labu IT speciālistu?

Labi un motivēti IT speciālisti nemaz nenonāk līdz aktīvai darba meklēšanai, tos parasti uzrunā jau studiju un kursu laikā, LinkedIn profilā, u.tml. Personāldaļas strādā ļoti ātri, lai aizpildītu nepieciešamās pozīcijas.

Ja cilvēks nesen ir uzsācis karjeru IT jomā, tad ir jāiet tradicionālais ceļš, sūtot CV un gaidot darba pārrunas. Šajā gadījumā potenciālie darba devēji izvērtē tehniskās zināšanas, soft-skills (komunikāciju, iederību komandā) un attieksmi.