Lietuviešu zinātnieki atraduši negaidītu alternatīvu plastmasas maisiņiem - kaņepju šķiedru, vēsta Vz.lt. Viņi piedāvā no tās iegūt nanocelulozes kristālus, kas var kalpot par izejvielu stingrākam un arī ekoloģiskākam iesaiņojumam, kurš ātrāk sadalītos.

Šāda ideja radusies Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes studentam Martīnam Juršim, bet tās īstenošanā iesaistījusies Ķīmijas un bioinženierijas katedras zinātniece Ingrīda Bružaite.

Zinātnieki lēš, ka, pievienojot plastmasai tikai dažus procentus pulverveida vielas, kas iegūta no kaņepju šķiedras, iesaiņojums kļūtu par 30% stingrāks un sairtu divreiz ātrāk par parastajiem plastmasas iesaiņojumiem.

Kā norādījusi Bružaite, lielākā daļa plastmasas iesaiņojumu, kas šobrīd tiek izmantoti Lietuvā, sairst tikai 400-500 gadu laikā.

Eiropas Parlaments šopavasar atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) plānu būtiski samazināt vieglo vienreizējo plastmasas maisiņu lietošanu. Saskaņā ar EK datiem katrs eiropietis gada laikā izlieto vidēji 198 tādus maisiņus, savukārt Lietuvā gada vidējais patēriņš, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, sasniedz pat 250-450 maisiņus.

EK plānā paredzēts piedāvāt dalībvalstīm izvēli - vai nu gādāt, lai līdz 2020.gadam iegādāto maisiņu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nepārsniegtu 90 un līdz 2026.gadam - 40, vai arī līdz 2018.gadam noteikt tiem nodokli.

Kā uzskata Bružaite, no kaņepju celulozes varētu ražot dažādus iesaiņojumus, tostarp vienreiz lietojamos maisiņus, tādējādi palīdzot risināt šo problēmu.

Viņa atzīst - lai sāktu piedāvāt tirgum celulozes nanokristālus, ko varētu izmantot šādu izstrādājumu ražošanā, vēl jāizstrādā attiecīgi tehnoloģiskie procesi. Pagaidām arī nav skaidrs, kādas būtu to izmaksas salīdzinājumā ar parastajiem plastmasas iesaiņojumiem.

Tomēr Bružaite cer, ka izgudrojumu izdosies komercializēt. Šai nolūkā izveidots mazais uzņēmums Metanoja, kas plāno izstrādāt jaunus materiālus ne tikai no kaņepēm, bet arī no citām celulozes šķiedru saturošām dabas izejvielām.

Celulozes nanokristālus varētu izmantot, lai ražotu ne tikai bioplastmasu, bet arī nanocelulozi - materiālu, kas stiprības ziņā pielīdzināms oglekļa šķiedrai, norādījusi zinātniece. Šie nanokristāli varētu izrādīties noderīgi dažādās nozarēs - celtniecībā, tekstilrūpniecībā, aviācijā.

«Pagaidām reālus piedāvājumus neesam saņēmuši, bet strādājam šai virzienā,» sacījusi Bružaite.

Šobrīd uzņēmums Metanoja meklē potenciālos investorus - riska kapitāla fondu pārstāvjus un privātpersonas, kas varētu iesaistīties šāda biznesa attīstīšanā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra