Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots, secinājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātie eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība SBRE par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) un BTA Insurance Company (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt SBRE šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Apstiprinātas Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas un pagaidu jumta konstrukcijas izbūves izmaksas, un tās ir 220,9 tūkstošulatu apmērā.

Tā secināts noslēdzoties valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sarunu procedūrai ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību SBRE, Db.lv informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Sarunu procedūras gaitā arī nolemts, ka ugunsgrēka seku likvidēšana un pagaidu jumta konstrukcijas izbūve jāpabeidz jau līdz jūlija beigām, lai nepasliktinātos ēkas pašreizējais stāvoklis.

Neparedzamās ārkārtas situācijas seku likvidēšanai saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu tika piemērota sarunu procedūra, uzaicinot tajā piedalīties pilnsabiedrību SBRE, kas kopš 2012. gada novembra veic rekonstrukcijas un restaurācijas darbus Rīgas pilī

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir pārtraukusi sarunu procedūru ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību SBRE par būvobjektā notikušā ugunsgrēka seku likvidēšanas darbu apmaksu 220,9 tūkstošu latu apmērā, informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

VNĪ arī ir informējusi SBRE, ka atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam par Rīgas pils rekonstrukciju un restaurāciju, ugunsgrēka seku likvidēšana ir jāveic par SBRE vai apdrošinātāju līdzekļiem. Līdz ar to VNĪ pašlaik nav pamata veikt ugunsgrēka likvidēšanas darbu apmaksu par valsts līdzekļiem un sarunu procedūra ir pārtraucama.

Ņemot vērā no ekspertiem saņemto sākotnējo informāciju, VNĪ ir secinājusi, ka ugunsgrēks aizsācies būvobjekta teritorijā, kas uz rekonstrukcijas laiku saskaņā ar parakstīto līgumu bija nodota SBRE atbildībā. Tāpēc tika pieņemts lēmums par sarunu procedūras pārtraukšanu.

Eiropas Savienībā (ES) kompensācijas plūdu vai citu stihiju seku likvidēšanai dalībvalstīs un kandidātvalstīs turpmāk izmaksās ātrāk un efektīvāk, paredz Eiropas Parlamentā apstiprinātie grozījumi ES Solidaritātes fonda noteikumos.

Izmaiņas, kurām piekrituši arī ES dalībvalstu ministri, pagarina termiņu kompensācijas pieteikuma iesniegšanai no 10 līdz 12 nedēļām. Tās arī paredz 10% avansa maksājumu un nosaka piešķiršanas kritēriju reģionāla mēroga postījumu seku likvidēšanai.

ES Solidaritātes fonds ir viens no redzamākajiem un efektīvākajiem ES solidaritātes piemēriem. Noteikumu reforma uzlabo Solidaritātes fonda efektivitāti. Turpmāk būs skaidri definēts kritērijs, pēc kura piešķirt fonda atbalstu reģioniem, un būs iespējams saņemt arī avansa maksājumu. Ar šī noteikuma iekļaušanu EP jo īpaši lepojas, jo strauja atbalsta izmaksa pēc katastrofām ir ļoti svarīga, norāda par ziņojuma izstrādi atbildīgā deputāte Rosa Estaràs Ferragut (EPP, Spānija). Deputāti jaunos noteikumus pieņēma ar 525 balsīm par, 12 pret un 41 atturoties.

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ir nosūtījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim vēstuli ar lūgumu piešķirt līdzekļus ugunsgrēkā nopostītajam Vijciema tautas namam.

Ar šādu lūgumu pie VARAM vērsās jau iepriekšējā Valkas novada domes vadība, uz ko tagad ir saņemta negatīva atbilde, norādīja pašvaldības pārstāvji.

Komentējot VARAM noraidošo lēmumu, pašvaldības vadītājs norādījis: «Tas mūs neapmierina, jo šis patiešām ir neparedzēts gadījums. VARAM ir ieteicis to darīt no domes budžeta, bet diemžēl no novada domes budžeta līdzekļiem to izdarīt nav iespējams, arī aizņemšanās iespējas šādiem projektiem ir izsmeltas. Būtu tikai loģiski, ja valsts rūpētos ne tikai par Rīgu, bet atbalstītu arī šādas, lai arī nelielas apdzīvotas vietas, bet ar lielām kultūras tradīcijām bagātas. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāds objekts pagastam ir ļoti nepieciešams. Ceram, ka tomēr gūsim atbalstu, tāpēc šoreiz vēršamies ne tikai pie VARAM, bet arī pie Finanšu ministrijas un Ministru prezidenta Valda Dombrovska.»

Virpuļviesulis, kas nedēļas sākumā izpostīja ASV pilsētas Oklahomsitijas priekšpilsētas, radījis zaudējumus divu miljardu dolāru apmērā, liecina provizoriskās aplēses.

Kopumā dabas katastrofā iznīcināti un bojāti 13 tūkstoši ēku, bez pajumtes atstājot tūkstošiem cilvēku. Virpuļviesulis laupījis 24 dzīvības, bet ievainojumus guvuši 237 cilvēki. Sākotnēji tika ziņots, ka tornado laikā bojā gājis 91 cilvēks, tomēr vēlāk izrādījās, ka šāds skaitlis radies, sajukuma apstākļos neprecīzi saskaitot mirušos.

Viesuļvētras skartajā reģionā uzsākti seku likvidēšanas darbi. Provizoriskās oficiālās aplēses liecina, ka tornado radījis zaudējumus divu miljardu dolāru apmērā, vēsta Washington Post.

Dabas katastrofas skartajā zonā nedēļas nogalē iecerējis ierasties ASV prezidents Baraks Obama. Šobrīd glābēju un vietējo varasiestāžu spēki veltīti tornado seku likvidēšanai un postījumu novākšanai. Pirmās trīsdesmit dienas seku likvidēšanas darbi 85% apmērā tiks apmaksāti no ASV federālajiem līdzekļiem.

Izmaksas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanas un dzīvnieku līķu utilizācijas procesā, un kuras tiks izmaksātas no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, varētu pārsniegt 800 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, rīkojuma projekts par faktiski iztērētajiem līdzekļiem, kas tiek virzīts skatīšanai valdības sēdē 14.februārī paredz, ka SIA "Grow Energy" par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu plānots samaksāt 100 099 eiro.

PVD par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu PVD Dienvidlatgales pārvaldes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas īpašajā iekārtā Hurican PRO 1000 plānots izmaksāt 5827 eiro. Savukārt par izdevumiem dzīvnieku nogalināšanai Krimuldas pagasta novietnē Rukas PVD varētu saņemt 21 977 eiro.

Tiek arī lēsts, ka saimniecības Rukas apsaimniekotājs SIA Ancers saistībā ar 5023 cūku likvidēšanu no valsts varētu saņemt kompensāciju 695 304 eiro apmērā, ko papildinās kompensācijas par iznīcināto lopbarību, fermas inventāru un dezinfekcijas līdzekļiem. Šīs summas apjoms vēl tiek aprēķināts.

1940.gadā dzimis Igaunijas pilsonis Natan Mekler pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrējis divus uzņēmumus, katra uzņēmuma pamatkapitālu nosakot 7 000 000 eiro apmērā, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Viens no šiem uzņēmumiem ir SIA Baltic Utilization Group, otrs - SIA Granulated Glass Group. Ne uzņēmumu statūtos, ne dibināšanas lēmumos nav norādīts, ar ko tie nodarbosies. Uzņēmumi ierakstīti komercreģistrā 21.martā. Abu uzņēmumu pamatkapitāls apmaksāts ar mantisko ieguldījumu - Krievijas kompānijas GazEnergoStroy - Ekologicheskiye tekhnologii prasījuma tiesībām, kas izriet no diviem vekseļiem.

Lursoft pieejamie eksperta atzinumi par mantiskā ieguldījuma vērtību liecina, ka Igaunijas pilsonim Natan Mekler šī gada 15.martā izdoti divi vekseļi, katrs par summu deviņi miljoni eiro. Tos izdevusi kompānija GazEnergoStroy - Ekologicheskiye tekhnologii. Tirgus situācijas analīzes un aprēķinu rezultātā eksperts izdarījis slēdzienu, ka katra vekseļa vērtība ir septiņi miljoni eiro, un atzinis, ka tie var tikt izmantoti pamatkapitāla apmaksai kā mantiskais ieguldījums.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

«Bez šaubām, sākumā man nebija vēlēšanās attīstīt Valmierā gaļas kombinātu - vienkārši es no tā neko nejēdzu. Tikai, galu galā, pateicoties pilsētas mēram...,» sacījis Krievijas multimiljonārs Sergejs Čerņins, kurš nopirka Valmieras gaļas kombinātu Triāls.

Intervijā žurnālam Ir, jautāts, vai viņu pierunāja, multimiljonārs atbildējis: «Jā, pierunāja. Pats pēc tam nodomāju: darīt kaut ko jaunu - arī tas ir interesanti. Tagad esmu sācis sarunas ar liela mēroga Krievijas tirgotājiem, lai varētu atjaunot kombināta darbību.»

«Vai nav bail bez pieredzes? Ja ir nauda, var tepat uz vietas nolīgt pieredzējušu komandu, un to mēs jau esam izdarījuši. Tie ir cilvēki no gaļas biznesa, no vietējās tirdzniecības, viņi visus pazīst. Turklāt man pašam ir zināma reputācija, teikšu bez liekas pieticības - esmu «vīrs un vārds»,» skaidrojis S. Čerņins.

Likvidācija un maksātnespēja nav viens un tas pats, un likvidēt var arī maksātspējīgu banku, uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.

Likvidējot banku, tāpat kā jebkuru uzņēmumu, var būt arī gadījumi, kad pilnībā tiek apmierināti visi kreditoru prasījumi, norāda eksperts.

Kā jau ziņots, Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma 3.martā anulēja Trasta komercbankas licenci, bet 14.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina Trasta komercbanku par likvidējamu un par bankas likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Kā skaidro Šļakota, uzņēmumu likvidāciju nosaka Komerclikums, un ir paredzēti divi likvidācijas veidi. Par uzņēmuma likvidēšanu var vienoties paši tā īpašnieki, piemēram, ja ir izdomājuši komercdarbību izbeigt vai neredz uzņēmuma attīstības iespējas. Ja likvidējamais uzņēmums var norēķināties ar visiem kreditoriem, tad pēc pilnas norēķināšanās uzņēmums skaitās likvidēts un tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Otra ir piespiedu likvidācija, ko dara valsts institūcijas. Visbiežāk piespiedu likvidāciju veic Valsts ieņēmumu dienests, ja konstatē, ka uzņēmums nedarbojas, nesniedz gada pārskatus un nemaksā nodokļus.

Gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu cēlusi apsūdzības trīs personām.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Uz pērn novembrī atklātā Mītavas tilta Jelgavā pašlaik notiek remontdarbi – būvnieks garantijas laikā uzlabo kāpņu metināšanas šuvju izskatu, vēsta Zemgales Ziņas.

Darbi uzreiz nav paveikti, jo tilta būvniecība beigusies rudenī, kad to izdarīt neļāva laikapstākļi, norāda tilta ģenerālbūvnieka SIA Tilts pārstāvji.

Sešarpus miljonus latu vērtajam J. Čakstes bulvārim Jelgavā uzlabojumi bija nepieciešami jau trīs mēnešus pēc atklāšanas, arī tagad turpinās brāķa likvidēšana. «Rudenī ar pasūtītāju vienojāmies, kas šos darbus veiksim, kad ļaus laikapstākļi, jo pasūtītājam nepatika, kā izskatās,» Zemgales Ziņām savu darbinieku rosīšanos pie gājēju tilta pamato ģenerālbūvnieka SIA Tilts projektu vadītājs Artjoms Gridņevs, uzsverot, ka remontdarbi nav lieli un tilta tehnisko stāvokli neitekmē.

Patlaban Latvijas apdrošināšanas kompānijas atturīgi vērtē iespēju slēgt polises par cūku apdrošināšanu pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM), līdz ar to audzētāji sākuši attiecīgas sarunas ar vienu no Eiropas lielākajām apdrošināšanas kompānijām, aģentūru LETA informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Apdrošinātāji līdz šim bijuši ļoti uzmanīgi tiklīdz runa ir par tā dēvētajām A klases slimībām, tostarp ĀCM un Klasisko cūku mēri. Polises tiek piedāvātas par samērā augstu cenu un nav izdevīgas. Tādēļ audzētāji paļaujas tikai uz kompensācijām, kuras slimības uzliesmojuma gadījumā pienākas par reģistrētajām cūkām pēc to likvidēšanas, sacīja Lejniece.

Vienlaikus viņa norādīja, ka interesi par sadarbību cūku fermu apdrošināšanā izrādījis kāds no lielākajiem apdrošinātājiem Eiropā.

Esam saņēmuši signālus, ka viena no lielākajām starptautiskajām kompānijām būtu ar mieru mūsu fermas apdrošināt. Patlaban izskatām piedāvājumu un tuvākajā laikā sāksim sarunas, sacīja Lejniece.

Biodrošības pasākumi putnkopībā, putnu gripu gaidot, pagaidām uzkrauti vienīgi uz lauku uzņēmēju pleciem

Šonedēļ DB rakstīja par draudošajām nepatikšanām saistībā ar siltumnīcas gāzu emisijām un topošo direktīvu, kas solās pamatīgi izpliķēt kā lauksaimniekus, tā mežsaimniekus. Sāpīgākais, ka Latvijai var nākties piekāpties importa piedāvājumam, kam mūsu ražotāju ierobežošana paver iespējas kā vērtējot vienas, tā otras tautsaimniecības lielās nozares nākotni. Tomēr tas nav vienīgais sitiens. Āfrikas cūku mēris, kas šo gadu sācis ar pamatīgām «dzīrēm», arī darbojas kā divi vienā – vienlaikus tukšo fermas un pamudina importētājus. Skat, Latvijas vietējie ražotāji cūkas nobeidz ar gāzi un sadedzina, tātad veikalu plauktos ir prāva šķirba. Apkarojot cūku mēri, visvairāk dabūjuši ciest mūsu cūkaudzētāji, nevis slimība, kas turpina savu gaitu, līdz ar mēra konstatēšanu Ancers fermā Salaspils novadā iztukšojot nu jau otro šī uzņēmuma lielfermu. Kamēr cūkkopji dzīvo trauksmes režīmā, gaidot, kas būs nākamā novietne, kur kā īlens no maisa izlīdīs kāda biodrošības nepilnība, nelaime skārusi arī mūsu putnkopjus. Tāpat kā iepriekš cūku mēris mazpamazām tukšojis sākumā nelielās, bet tagad arī lielās cūkkūtis, arī putnu gripas draudi, pašai slimībai nemaz neesot Latvijā, sola līdzīgu efektu. Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktais trīs mēnešu aizliegums turēt mājputnus laukā ne tikai lielā mērā izskaudīs piemājas putnkopību, bet arī ievērojami iedragās bioloģiskās putnkopības attīstību, kas tieši šogad grasījās uzņemt apgriezienus (plašāk DB 16.01.2017.). Putnu kaitei attīstoties pēc cūku mēra scenārija, neomulīgi jūtas arī lielās putnu fermas, bet ne importa produkcijas ražotāji, kuriem Latvijas piesardzība tikai paver iespējas ienākt mūsu tirgū. Velkot analoģijas ar globālo populistu iecerēm, no šādām sērgām Latviju varētu pasargāt vienīgi augsts mūris pa valsts perimetru un kupols visam pāri.

Gulbenes novada domes 26.marta sēdē ar deputātu balsu vairākumu tika pieņemti grozījumi saistošajos noteikumos Par ielu tirdzniecību un tirgus statusa piešķiršanas kārtību Gulbenes novadā, kas faktiski nozīmē kardinālas izmaiņas, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Par šiem grozījumiem nobalsoja 13 deputāti no 17, kas piedalījās sēdē. 3 deputāti – Ieva Grīnšteine, Intars Liepiņš un Zintis Mezītis - balsojumā atturējās. Lai dokuments stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijā.

Saistošo noteikumu grozījumi paredz, ka pašvaldība vairs neatļaus ielu tirdzniecību Gulbenē līdz šim ierastajās vietās, piemēram, Rīgas ielā uz privātās un pašvaldības zemes pie veikala Santa, centrā pie stacionārā pulksteņa (kur reizēm vietējās sievas tirgoja savas audzētās puķes), pie veikala Supernetto Blaumaņa ielā.

Pasaules lielākais bezalkoholisko dzērienu ražotājs Coca-Cola Co. gatavojas pasaulē likvidēt līdz pat 1800 darba vietām, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.

Darba vietas paredzēts likvidēt uzņēmuma galvenajā administratīvajā ēkā Atlantā, kā arī darbinieku skaita samazināšana skars starptautisko biznesu.

Coca-Cola norāda, ka kompānija jau sākusi informēt tos darbiniekus, kurus ietekmēs šo darba vietu likvidēšana.

Uzņēmuma vadītājs Muhtars Kents jau pērnā gada oktobrī paziņoja, ka kompānija plāno līdz 2019.gadam samazināt izdevumus par aptuveni trīs miljardiem dolāru gadā, paredzot arī darba vietu likvidēšanu.

Tajā laikā Kents šādu nepieciešamību skaidroja ar sarežģītajiem ekonomikas apstākļiem.

Coca-Cola pasaulē nodarbina aptuveni 130 000 cilvēku.

Nākamnedēļ, 23.novembrī, aktīvistu grupa plāno pie Saeimas piketēt pret mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likvidēšanu.

Sociālajā tīklā Facebook rokdarbnieku un amatnieku interešu grupā Handmade in Latvia izplatīts paziņojums par plānoto piketu. Paziņojumā norādīts, ka piketu organizē fiziskas personas, kas ir MUN maksātāji.

Paziņojumā teikts, ka klajā nākusi ziņa, ka 23.novembrī Saeimas deputāti balsos par MUN likvidēšanu. «Tas apcirps iespējas aptuveni 50 tūkstošiem Latvijas mazo uzņēmēju un pašnodarbināto, kuri vēlas legāli strādāt un nopelnīt iztikai sev un ģimenei,» uzsver piketa ierosinātāji.

Tāpat piketa pieteikumā minēts, ka jāpanāk obligāto sociālo iemaksu atcelšana, jo daudziem nav izdevīgi katru mēnesi valstij maksāt 97 eiro uz savas algas rēķina, pat tajos mēnešos, kad ienākumi netiek gūti.

Rīgas pils pagaidu jumta risinājums nav paredzēts ziemas apstākļiem un pastāvīgā jumta risinājums būtu vienīgais absolūti drošais risinājums, lai nodrošinātu telpu aizsardzību ekstrēmos laika apstākļos un ziemas periodā un ļautu pieslēgt apkuri šajās telpās, informēja pils būvdarbu veicēja pilnsabiedrības SBRE pārstāve Mārīte Straume.

Pretējā gadījumā ziemas apstākļos ir risks, ka samirkušās sienas izsals un tiks radīti vēl vairāk neatgriezeniski zaudējumi vēsturiskajai ēkai, sarunā ar Nozare. lv uzsvēra M. Straume.

«Tā kā vēl līdz šim nav notikusi sarunu procedūra ar projektētājiem par pastāvīgā jumta projektēšanu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apgalvojums, ka būvnieks garantē pagaidu jumta funkciju līdz pat pavasarim, rada bažas, vai uz šī fona netiek attaisnota pastāvīgā jumta projekta izstrādes novilcināšana, uzliekot visu atbildību par sekām uz būvnieku,» norādīja M. Straume.

Viņa skaidroja, ka ar VNĪ pagaidu jumts bija saskaņots kā tikai pagaidu risinājums aizsardzībai no lietus, kas norādīts arī no VNĪ puses parakstītajā līgumā, ka «Puses apzinās, ka seku likvidēšanas darbu apjomā ietvertie risinājumi ir uzskatāmi par pagaidu risinājumiem, vienlaicīgi pasūtītājs nodrošina pastāvīgā risinājuma pēc iespējas savlaicīgu izstrādi». Tāpat līgumā VNĪ apņēmies savlaicīgi īstenot pastāvīgā jumta izstrādi.

Šā gada janvārī ziemas ceļu uzturēšanas darbiem saskaņā ar operatīvajiem datiem ir izlietoti 8,069 miljoni eiro, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

Pērn janvārī tika izlietoti 8,834 miljoni eiro.

2015. gada janvāri vairāk raksturoja ceļu apledojums, tāpēc slīdamības likvidēšanai, kaisot ceļus ar sāli vai smilti, iztērēja 5,008 miljonus eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 3,360 miljonus eiro. Savukārt šogad janvāris bija bagāts ar sniegu, tāpēc slīdamības likvidēšanai iztērēti 3,138 miljoni eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 4,773 miljoni eiro. Atšķirīgs finansējums janvārī iztērēts arī rievu izveidei uz apledojušiem autoceļiem. Pērn tie bija 465 127 eiro, šogad – 157 841 eiro.

Šobrīd, iestājoties atkusnim, uz valsts autoceļiem joprojām notiek ziemas uzturēšanas darbi, taču galvenokārt ceļu uzturētāji nodarbojas ar avārijas bedru lāpīšanu. Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Pašreizējos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem. Bedru aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli, skaidro LAU.

Imitējot naftas noplūdi Lielupē, šodien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas daļas glābēji rīkoja mācības, lai izmēģinātu jaunu tehniku un aprīkojumu.

Kā ziņo Zemgales Ziņas, ugunsdzēsēji piektdien izmantoja autocisternu, ūdenslīdēju automašīnu, kuteri, piepūšamo laivu, konteinervedēju un citu tehniku, kas iegūta, īstenojot projektu «Ekoloģisko avāriju seku likvidēšana un vides piesārņojuma mazināšana Lielupes baseina teritorijā».

Mācībās piedalījās visas Jelgavas daļas amatpersonas, lai ikviens pārzinātu tehnikas un aprīkojuma pielietojumu.

Īstenotā projekta mērķis ir ekoloģisko katastrofu novēršana un seku likvidēšana, kā arī piesārņojuma mazināšana Latvijas - Lietuvas pierobežas teritorijā.

Būvnieki - līgumsabiedrība SBRE - turpina līgumā paredzētos darbus aptuveni 85% apjomā, kas veicami uguns neskartajās zonās, informē SBRE pārstāvji.

Tiek veikti pamatu pastiprināšanas darbi, ārējo un iekšējo inženiertīklu izbūve, tāpat arī turpinās restaurācijas darbi neskartajās telpās, pie fasādes, kā arī mūra daļā, kur 11. novembrī tauta aizdedzina svecītes.

Tāpat tiek turpināti neatliekamie avārijas sekas darbu likvidēšanas darbi. «Atbrīvojam no liekā mitruma, būvgružiem, kā arī pārsegumus no mitrā aizpildījuma – smiltīm -, žāvējam telpas. Tāpat līdz pagaidu jumtu izbūvei nodrošinām svarīgākajās vietās lokālu aizsardzību pret nokrišņiem,» stāsta SBRE pārstāvji.

Pagaidu jumta izbūvei Baltajā zālē jau zināms, ka jumta pārseguma demontāžai un pagaidu jumta konstrukciju montāžai tiks izmantots jaudīgs celtnis. Esošās sienas tiks nostiprinātas un izbūvēta pagaidu jumta konstrukcija, līdzīga kā šobrīd ir izbūvēta Mākslas muzejā.

Brazīlijas valdība pirmdien prezentēja 17 miljardu dolāru (15,04 miljardu eiro) vērtu taupības pasākumu programmu, lai veicinātu grūtībās nonākušo valsts ekonomiku.

Šajā programmā iekļauta valsts sektorā strādājošo darbā pieņemšanas un atalgojuma iesaldēšana, desmit no 39 ministriju likvidēšana, 1000 darba vietu likvidēšana, kā arī ar mājokļiem un veselības aprūpi saistītu sociālo izmaksu samazināšana.

«Šie ir pasākumi, kas nav visai populāri. Un tie ietekmēs atbalstu, kāds joprojām ir prezidentes Dilmas Rusefas valdībai, jo sevišķi starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem,» norāda analītiķi.

«Ir loģiski īstenot taupību, lai saglabātu budžeta pārpalikumu, kā to vēlas reitingu aģentūras, taču tā vēl vairāk samazinās ekonomisko aktivitāti,» uzsver analītiķi.