Ražošana

Lipmana «apvērsums» neizdodas - Liepājas metalurgs dividendes neizmaksās

Nozare.lv, 08.05.2012

Jaunākais izdevums

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Lipmans norādīja, ka viņš pats akcionāru sapulcē nav piedalījies, jo atrodas pasaules hokeja čempionātā. «Neko daudz par šiem lēmumiem nevaru komentēt. Skaidrs, ka uzņēmumu izzog, un par to ir atbildīgi akcionāri, diemžēl, arī es. Man tā arī nav skaidrs, kāpēc valstij bija jāsniedz garantijas uzņēmumam? Vēl deviņdesmito gadu beigās es varēju uzbūvēt šo elektroloka krāsni par trīs reizes mazāku summu un bez valsts garantijām. Tagad neko vairāk nevaru pateikt, lai turpina strādāt, taču akcionāriem vajag mainīties,» uzsvēra Lipmans.

Tāpat akcionāru sapulce nolēmusi apstiprināt Liepājas metalurga 2011.gada pārskatu un 2011.gada konsolidēto pārskatu un atbrīvot padomes un valdes locekļus no atbildības par darbību 2011.gadā.

Liepājas metalurga padomē akcionāru sapulce nolēma ievēlēt Sergeju Zaharjinu, Alekseju Zaharjinu, Lipmanu, Māri Pomeranci, Andri Deniņu un Gunti Vilnīti.

Zvērināta revidenta funkcijas akcionāri nolēma uzticēt veikt auditorfirmai AS BDO, lai gan Lipmans bija ierosinājis zvērināta revidenta funkcijas uzticēt veikt auditorfirmai Deloitte&Touche.

Akcionāri arī ievēlējuši uzņēmuma Revīzijas komiteju viena cilvēka sastāvā - šīs funkcijas pildīs Inna Kromkina.

Liepājas metalurga kopējo balsstiesīgo akciju skaits ir 16 981 033.

Kā ziņots, saasinājušās metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāru nesaskaņas, liecina uzņēmuma akciju īpašnieka Kirova Lipmana teiktais portālam Naudaslietas.lv un laikraksta Vesti Segodna pielikumam Delovije Vesti.

Liepājas metalurga apmaksātais pamatkapitāls ir 16 981 033 lati. Uzņēmuma lielākie akcionāri 2011.gada pirmā pusgada beigās bija Sergejs Zaharjins ar 49% akciju, kā arī Iļja Segals ar 21,03% akciju.

Iepriekš Lipmanam piederēja 20,14% akciju, bet patlaban šī daļa ir palielināta līdz 23,27%, atklāj uzņēmējs.

Lipmans bija iesniedzis priekšlikumu 8.maija Liepājas metalurga akcionāru sapulcē lemt par dividenžu izmaksu. Kā skaidro Lipmans, daudzus gadus Liepājas metalurgs strādājis ar peļņu, bet dividendes nav maksātas.

«Lai parāda, kur šī nauda palikusi. (..) Es taču neprasu, lai man obligāti iedod dividendes. Tas tiek darīts, lai viņi pilnībā atskaitās par šiem gadiem,» skaidro Lipmans, kurš neesot pārliecināts, vai uzņēmumam tiešām bijušas nepieciešamas valsts garantijas un kredīti modernizācijai.

«Ja viņi man parādīs, ka Liepājas metalurga peļņa mērķtiecīgi ieguldīta uzņēmuma attīstībā, nevis pārskaitīta ārzonu uzņēmumiem, tad jautājumu nebūs. Protams, esmu tikai par ieguldījumiem rūpniecībā. Bet kāpēc ņēma valsts garantijas un kredītus? Patlaban uzņēmumam ir 168 miljonu latu parāds! No kurienes?» jautā uzņēmējs.

Viņš uzskata, ka nepieciešamo līdzekļu piesaistīšanai bija jāveic Liepājas metalurga akciju emisija, bet pēc tam pašreizējie akcionāri varētu atpirkt.

Lipmans pauž sašutumu par veidu, kā Liepājas metalurgu patlaban pārvalda, un stāsta, ka kompānijas akcijas pērk, lai gūtu iespēju ietekmēt tur notiekošo kā «pilnvērtīgs saimnieks». Jau patlaban viņam piederošo akciju skaits ļaujot bloķēt atsevišķus lēmumus.

Lipmans arī apgalvo, ka Zaharjinam ir jāatdod divi miljoni Liepājas metalurga akciju (11,78%), kas savulaik nodoti kontroles nodrošināšanai pār uzņēmumu un tā attīstības projektu īstenošanai.

«Krāsnis ir palaistas, tagad man ir tiesības saņemt atpakaļ savas akcijas,» akcentē Lipmans, kategoriski noraidot iespēju, ka Zaharjins norunu varētu neizpildīt. «Ko nozīmē - atdos vai neatdos? Tad ar tiesas palīdzību atdos! Kur viņš liksies?»

Lipmans pie uzņēmuma vadības iecerējis ķerties jau šogad.

Jau ziņots, ka Liepājas metalurga konsolidētā neauditētā peļņa 2011.gadā bija 2,3 miljoni latu, liecina biržā NASDAQ OMX Riga publicētais neauditētais 2011.gada pārskats.

2010.gadā kompānija bija strādājusi ar septiņu miljonu latu zaudējumiem.

Liepājas metalurga konsolidētais neto apgrozījums pērn sasniedza 221,6 miljonus latu, kas ir par 17,4 miljoniem latu jeb 8,5% vairāk nekā 2010.gadā, kad neto apgrozījums bija 204,2 miljoni latu.

Kā teikts vadības ziņojumā, neto apgrozījuma un peļņas pieaugums skaidrojams ar velmējumu produkcijas cenu līmeņa paaugstināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.

Pagājušā gada nogalē AS Liepājas metalurgs tērauda ražošanas modernizācijas process noslēdzies atbilstoši plānotajam darba grafikam.

Projekta realizācijas gaitā bijušajā martena cehā, tagad tērauda elektrokausēšanas cehā, vairāk nekā 100 gadu lietoto martena tehnoloģiju nomainījuši modernākie elektrometalurģijas tērauda ražošanas agregāti - 100 tonnu elektrokrāsns, metāllūžņu iepriekšējās uzkarsēšanas sistēma, 100 tonnu kausa krāsns, ūdens sagatavošanas iekārta, gāzu attīrīšanas iekārta, 110 kilovoltu un sešu kilovoltu apakšstacijas un kompensators.

Izmaiņas tika veiktas arī tērauda kausēšanas modernizācijas pirmajā posmā, kad tika nomainīta iekārta, kas ļauj nodrošināt jaunos tērauda kausēšanas un apstrādes agregātos sagatavotā tērauda izliešanu un atlietās sagataves sagriešanu, izmantojot gāzes griešanas iekārtu.

Tērauda kausēšanas kompleksa vajadzībām sakārtota un modernizēta metāllūžņu uzglabāšanas un iekraušanas infrastruktūra, uzstādīti seši jauni tilta celtņi tērauda metāllūžņu iekraušanai kublos, 22 000 kvadrātmetru platībā izbūvēti autoceļi specializētā transporta vajadzībām.

Atbilstoši plānotajam noslēdzas arī jaunās gaisa sadales iekārtas uzņēmuma Elme Messer Metalurgs otrās kārtas būvniecība, kas nodrošinās tēraudkausēšanas agregātiem nepieciešamo tehnisko gāzu - skābekļa un slāpekļa - vajadzības, ražojot tās uz vietas.

Tehnoloģijai nepieciešamā kaļķa pārkraušanai vajadzīgais terminālis darbību jau sācis 2011.gada rudenī.

Liepājas metalurgs dibināts 1882.gadā. Kopš neatkarības atgūšanas un uzņēmuma privatizācijas 1996.gadā uzņēmums pamatā specializējies armatūras tērauda ražošanā eksportam. Uzņēmums piedāvā dažādu metalurģisku produkciju no mazoglekļa un mazleģēta tērauda.

Liepājas metalurga apmaksātais pamatkapitāls ir 16 981 033 lati. Uzņēmuma lielākie akcionāri pirmā pusgada beigās bija Sergejs Zaharjins ar 49% akciju, Iļja Segals ar 21,03% akciju, kā arī Lipmans, kuram piederēja 20,14% akciju.

Liepājas metalurga akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Riga Otrajā sarakstā.

Liepājas metalurga grupā ir vairāki uzņēmumi, tostarp AS Liepājas osta LM, SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs, SIA Ledus halle Liepājas metalurgs un SIA Rūķis LM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augstākā tiesa atzīst Lipmana tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju

LETA, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien apmierināja maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana prasību, atzīstot viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju strīdā ar Sergeju Zaharjinu.

Pilns spriedums lietā būs pieejams no 21.februāra, un to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Zaharjina pārstāve zvērināta advokāte Sintija Radionova uzskata, ka spriedums nav taisnīgs un likumīgs, bet par pārsūdzēšanu tiks lemts pēc iepazīšanās ar motivētu spriedumu.

Savukārt Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks norādīja, ka šis ir gala nolēmums šajā strīdā, jo pēdējo reizi lieta tika vērtēta pēc būtības. Viņš pauda nožēlu, ka šāds spriedums nebija pasludināts vismaz pusgadu iepriekš, jo tas varētu izglābt Liepājas metalurgu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju. Lipmans pēc sprieduma izteicās, ka beidzot taisnība ir uzvarējusi un «Zaharjinam ir jāatdod akcijas, kuras man ir likumīgi piederējušas un pieder, ko atzina arī tiesa».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārsūdz Zaharjinam nelabvēlīgo spriedumu strīdā ar Lipmanu par 11,5% Liepājas metalurga akciju

LETA, 08.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārsūdzēts maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāram Sergejam Zaharjinam nelabvēlīgais Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas februāra spriedums, ar kuru apmierināta akcionāra Kirova Lipmana prasība un atzītas viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, kasācijas sūdzība iesniegta 4.aprīlī, bet pagaidām nav vēl lēmuma par sūdzības pieņemšanu izskatīšanai.

Kā ziņots, AT apmierināja Lipmana prasību, tāpat no Zaharjina par labu Lipmanam piedzenot tiesas izdevumus 18 808 eiro apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus 138 769 eiro apmērā, bet kopā - 157 577 eiro.

Arī Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju.

Akcijas tika nodotas tāpēc, ka Liepājas metalurgam bijuši lieli modernizācijas plāni, bet akcionāru sastāvs - ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi uzņēmēji mutiski vienojušies, ka Lipmans savas akcijas uz laiku nodos Zaharjina valdījumā, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidroja Rebenoks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Kirova Lipmana izteiktie apgalvojumi par a/s Liepājas metalurgs akciju aizdošanu Sergejam Zaharjinam atbilst patiesībai un strīdus akcijas ir vienmēr piederējušas K. Lipmanam, tad K. Lipmanam varētu draudēt kriminālatbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, par ko ir paredzēta atbildība LR Krimināllikuma 219. pantā.

Savukārt, ja tiesa K. Lipmana prasību noraidīs, tad pierādīsies, ka K. Lipmans ir maldinājis tiesu un sabiedrību, teikts a/s Liepājas metalurgs publicētajā paziņojumā. Uzņēmums norāda, ka tā ieskatā K. Lipmans ir nonācis neapskaužamā situācijā.

Atbildot uz S. Zaharjina pārstāvju Sintijas Radionovas, Antras Čirkšes un Iveta Pazares uzdotajiem jautājumiem, K. Lipmana pārstāvis P. Rebenoks nevarējis sniegt tiesai un pārējiem lietas dalībniekiem atbildes par to, kad un kur tieši šāda mutiska vienošanās ir tikusi noslēgta.

Tāpat pārstāvis izvairīgi atbildējis uz a/s Liepājas metalurgs pārstāvju jautājumiem par to, vai K. Lipmans ir uzrādījis amatpersonas deklarācijā informāciju par darījumu ar S. Zaharjinu un informāciju par 1 950 550 a/s Liepājas metalurgs akciju piederību, atbilstoši likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 24. pantam, ja tik tiešām šāda vienošanās ir pastāvējusi. Turklāt, K. Lipmana pārstāvis P. Rebenoks nevarējis atbildēt uz jautājumu, vai K. Lipmans 2003. gadā vai līdz prasības celšanai paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par 1 950 550 a/s Liepājas metalurgs akciju iegūšanu. K. Lipmana pārstāvis P. Rebenoks vien norādījis, ka, ja K. Lipmanam ir bijis pienākums deklarēt informāciju par darījumu ar S. Zaharjinu un informāciju par strīdus akciju piederību, tad noteikti K. Lipmans to ir darījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Attīstītājs: kas Jūrmalai svarīgāk - Lipmana diktēti nosacījumi vai ekonomiskā attīstība?

NOZARE.LV/LETA, Lelde Petrāne, 06.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Savel, kas iesniedzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamās Jūrmalas domes un uzņēmēja Kirova Lipmana koruptīvās darbības, šodien izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka K. Lipmana šajā sakarā publiski paustā informācija ir nepatiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurgs apgalvo, ka nav parādā Elme Messer Metalurgs, un sola pierādīt maksātspēju

LETA, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS KVV Liepājas metalurgs pilnībā noraida visas SIA Elme Messer Metalurgs prasības un tiesā pierādīs savu maksātspēju, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

Pagaidām KVV Liepājas metalurgs vēl nav saņēmis oficiālu dokumentu par maksātnespējas pieteikumu, taču pilnībā noraida apgalvojumus, ka būtu parādā Elme Messer Metalurgs par piegādāto rūpniecisko gāzi.

Iesniegtais maksātnespējas pieteikums nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

LETA jau ziņoja, ka Liepājas tiesā pieteikta KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Elme Messer Metalurgs. Uzņēmuma valdes loceklis Silvis Fridrihsons aģentūrai LETA sacīja, ka prasība tiesā iesniegta tādēļ, ka KVV Liepājas metalurgs ir parādā par Elme Messer Metalurgs piegādāto gāzi. Ne parāda apjomu, ne arī periodu, par kuru nav maksāts, es nevaru atklāt, jo tas ir komercnoslēpums, paziņoja Fridrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Izskata iespēju apturēt KVV Liepājas metalurga darbību un iekonservēt rūpnīcu

LETA, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas KVV Group izskata iespēju apturēt AS KVV Liepājas metalurgs darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, aģentūrai LETA sacīja KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Group vadība uzskata, ka situācijā, kad KVV Liepājas metalurgs jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurga akcionāru retorika sakāpināta līdz «sagrauj darbību!» un «rūpnīcu izzog!»

Vēsma Lēvalde, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Untitled(7).jpg

Tā uzskata rūpnīcas vadība, kas šodien, 12.septembrī, nāca klajā ar publisku paziņojumu par faktiem, kas «traucē un cenšas sagraut akciju sabiedrības darbību» un kas nevarot būt nejaušas sakritības. Laikā, kad akciju sabiedrībai krītoša tirgus apstākļos jādomā par produkcijas realizāciju un valsts galvotā kredīta atdošanu, dažādus škēršļus cenšas radīt viens no akcionāru padomes locekļiem Kirovs Lipmans, taču «viņš nav vienīgais», nolasot sagatavoto paziņojumu, uzsvēra a/s Liepājas metalurgs juriste Antra Čirkše.

Šā gada jūlijā K. Lipmans vērsies Liepājas metalurgā (LM) ar rakstisku informācijas pieprasījumu, norādot 128 pozīcijas. Tāpat viņš lūdzis sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci. Sapulce nozīmēta 21.septembrī. Taču dienā, kad Rīgas apgabaltiesā notika kārtējā Lipmana - Zaharjina tiesas sēde un uzņēmuma juristi bija tiesā, kur LM ir kā trešā persona, rūpnīcā ieradās Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes otrās nodaļas procesa virzītājs Didzis Mežavilks ar lēmumu par dokumentu izņemšanu, pamatojoties uz kriminālprocesu par amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību, piesavinoties a/s naudas līdzekļus un citus aktīvus. Cita starpā tikuši izņemti dokumenti, kuri bija K. Lipmana informācijas pieprasījumā. Uzdoti jautājumi par to, kāpēc LM izveidojis savu metāllūžņu uzpirkšanas tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Lipmaniem nav jāizsaka Grindeks obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums

Žanete Hāka, 06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda, ka kopš 2015. gada maija beigām vairs nepastāv apstākļi, kas uzliek par pienākumu AS Grindeks akcionāriem Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem, informē FKTK.

Vienlaikus FKTK norāda, ka akcionāri, kuri uzskata, ka tiem ir radušies zaudējumi tādēļ, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans likumā paredzētajā kārtībā neizteica obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, var vērsties tiesā un aizstāvēt savas likumīgās intereses par iespējamu tiem nodarīto zaudējumu atlīdzību.

Saskaņā ar FKTK rīcībā esošo informāciju Kirova Lipmana sieva Anna Lipmane 2015.gada maija beigās ir pārdevusi daļu sev piederošo AS Grindeks akciju. Ņemot vērā minēto, kopš 2015. gada maija beigām Lipmanu ģimenei kopā piederošais AS Grindeks akciju skaits veido mazāk kā 50% no kopējā AS Grindeks.

FKTK 2014.gada 19.novembrī pieņēma lēmumu Par AS Grindeks akcionāru Kirova Lipmana un Filipa Lipmana Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas pārkāpumu, ar kuru tika konstatēts, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans ir personas, kas rīkojas saskaņoti attiecībā uz AS Grindeks akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas prasības. Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja 2003. gadā, kopā piederēja 49,98 % AS Grindeks akciju, bet Filipam Lipmanam piederēja 0,04 % AS Grindeks akciju, tādējādi Lipmanu ģimenei kopā piederēja 50.02 % no kopējā balsstiesīgo akciju skaita AS Grindeks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs, uzturot nestrādājošu uzņēmumu, joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā, informēja Ukrainas KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Liepājas metalurgs, neraugoties uz smago situāciju uzņēmumā, turpina meklēt atbalstu pie kreditoriem. Uzņēmuma investori norāda, ka iekārtu tehniski ekonomiskie parametri KVV Liepājas metalurgs pirkšanas brīdī noteiktie finansiālie apgrūtinājumi un negatīvie tirgus faktori, kas šodien nosaka uzņēmuma darbu, ir nesavienojami.

Tajā pašā laikā uzņēmumam joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā. Šos izdevumus veido darba algu izmaksa uzņēmumā strādājošajiem, valstij nomaksātie nodokļi, maksa par energoresursiem un uzņēmuma apsardzi, kā arī citi tēriņi. Ar šiem izdevumiem uzņēmumam ir jārēķinās pat tad, ja tas neizlaiž nekādu produkciju, uzsver Napadovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievijas Afina Pallada nolēmuši Liepājas metalurgā naudu neinvestēt

Dienas Bizness, 30.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzņēmums Afina Pallada, kas iepriekš izteicis piedāvājumu iegādāties Liepājas metalurgu un tajā sākotnēji ieguldīt 30–50 miljonus ASV dolāru, šobrīd vairs nav gatavs to darīt.

Tas izriet no uzņēmuma paziņojuma medijiem, kurā pausts: «Afina Pallada uz doto brīdi esam pieņēmuši lēmumu nesteigties ar investīcijām konkrētā uzņēmumā, līdz kamēr kreditori vai akcionāri nepiedāvās skaidru un drošu investīciju vidi ar garantijām līdz TAP [tiesiskās aizsardzības plāna - red.] beigām.»

«Mēs, kā investors, izteicām rakstiski savu gatavību investēt a/s Liepājas metalurgs kapitālā 37 miljonus latu, kā to pieprasīja tiesiskās palīdzības plāns, ko apstiprināja Kurzemes rajona tiesa, un faktiski gatavojāmies izpildīt šī plāna būtiskāko sadaļu - investēt naudu rūpnīcas darbības atjaunošanā. Taču skaidrība par apstākļu radīšanu investora ienākšanai nav vēl šodien, jo lasot dažādus paziņojumus presē, kurus sniedz a/s Liepājas metalurgs vadība un kontrolējošie akcionāri - tie ir ļoti pretrunīgi tām vēlmēm, kuras sagaida visas ieinteresētās puses, lai rūpnīca atsāktu darbu - kreditori, rūpnīcas un ostas darbinieki, minoritārie publisko akciju turētāji un droši vien visi Liepājas iedzīvotāji, kuru dzīve tieši vai netieši ir atkarīga no pilsētas dzīvi veidojošā uzņēmuma,» teikts Afina Pallada paziņojumā presei, kur cita starpā arī minēts, ka «drošības sajūta par a/s Liepājas metalurgs atbilstību civilizētas biznesa pasaules principiem ir ļoti nepārliecinoša».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zaharjins un Segals Lipmana paziņojumu par izteiktajiem draudiem saista ar reiderismu

Gunta Kursiša, 25.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesa sākšanu un informācijas izplatīšanu par it kā saņemtajiem draudiem trešajam uzņēmuma akcionāram Kirovam Lipmanam pārējie a/s Liepājas metalurgs akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - saista ar K. Lipmana mēģinājumu īstenot reiderisma plānu.

Db.lv jau rakstīja, ka K. Lipmans vērsies Valsts policijā ar iesniegumu, jo saņēmis informāciju, ka, iespējams, varētu tikt apdraudēta viņa un ģimenes locekļu dzīvība un veselība. K. Lipmana paziņojumā gan norādīts, ka informāciju par iespējamiem draudiem viņš saņēmis jau maijā.

I. Segals un S. Zaharjins ir pārliecināti, ka ar šo soli K. Lipmans vēlas rosināt viņu apcietināšnu un tādējādi «atstumt viņus no piedalīšanās a/s Liepājas metalurgs akcionāru sapulcē un svarīgu lēmumu pieņemšanas, kā arī sagraut turpmāko a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase nav pievērsusi uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai; finanšu ministrs Andris Vilks secina, ka Liepājas metalurga vadībai nav nekādas biznesa attīstības vīzijas. Un iespējams jau nākammēnes valstij būs jāsedz Liepājas metalurga saistības.

a/s Liepājas metalurgs bijušais vadītājs un viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase, uzraugot to, kā a/s Liepājas metalurgs pilda valsts galvotā kredīta saistības, nav bijusi uzdevuma augstumos un nav pievērsusi pienācīgu uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai.

Pēc K. Lipmana teiktā, viņš vēl aizpērn nosūtījis premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli, kurā brīdinājis par to, ka Liepājas metalurgs tiek izsaimniekots.

«Dombrovskis šo vēstuli pārsūtīja finanšu ministram Vilkam, kas to nosūtīja Liepājas metalurgam – lai dara ar to Lipmanu, ko grib, lai sit nost,» pēc valdības slēgtās sēdes atstāšanas sūrojās K. Lipmans, uzsverot, ka, viņaprāt, valstij nav jāiesaistās Liepājas metalurga glābšanā, kamēr tur saimnieko līdzšinējā vadība ar Sergeju Zaharijinu priekšgalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zaharjins vēršas policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret Lipmanu

LETA, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sergejs Zaharjins šodien Valsts policijas (VP) priekšniekam Intam Ķuzim iesniedza iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret Kirovu Lipmanu, informēja advokāte Sintija Radionova.

Iesniegumā lūgts uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma (KL) 298.panta pirmās daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu, proti, pret Zaharjinu.

Zaharjina iesnieguma pamatā ir fakts, ka Lipmans 2013.gada 3.jūlijā apzināti ir sniedzis nepatiesu ziņojumu VP par to, ka Zaharjins it kā esot «pasūtījis» Lipmana slepkavību.

Kā pastāstīja Lipmana advokāts Pāvels Rebenoks, Lipmans nav vērsies policijā par faktu, ka Zaharjins ir pasūtījis viņa slepkavību, līdz ar to Zaharjina iesniegumā minētais neatbilstot patiesībai.

Lipmans ir vērsies policijā, lai sniegtu ziņas par viņa rīcībā esošo informāciju, ka viņa dzīvība ir apdraudēta. Vēršanās policijā mērķis no Lipmana puses bijis ļaut policijai noskaidrot, vai fakti par draudiem atbilst vai neatbilst patiesībai, vai draudi ir nopietni un kas ir draudu avots, norādīja Rebenoks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pasludināts Liepājas metalurga maksātnespējas process

Vēsma Lēvalde, LETA, 12.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas tiesa apmierinājusi Haralda Velmera prasību, līdz ar to izbeigts a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības process un pasludināts maksātnespējas process.

Papildināta ar Liepājas metalurga Kirova Lipmana komentāru 3. un 4. rindkopā un biržas paziņojumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Pamatojoties uz informāciju masu medijos, NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību un pārtraukt automātisko uzdevumu savietošanu ar AS Liepājas metalurgs akcijām līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai.

Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, komentējot Liepājas tiesas lēmumu, norāda, ka, «pasludinot Liepājas metalurga maksātnespēju, visa atbildība gulsies uz administratora Haralda Velmera sirdsapziņas, un no viņa būs atkarīgs, vai uzņēmums atjaunos darbību vai tomēr tiks izpārdots metāllūžņos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc kratīšanām Liepājas metalurgā aizturēto nav; vadība neizpratnē par OMEGA iesaistīšanu

Vēsma Lēvalde, Elīna Pankovska, 14.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien kopumā Liepājas metalurga akcionāru un amatpersonu dzīvesvietās un darbavietās veiktas 14 kratīšanas. Aizturēto un apcietināto personu nav, informē Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.

Papildināts viss teksts.

A/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs joprojām atrodas savā kabinetā, db.lv apgalvoja uzņēmuma preses sekretāre Simona Laiveniece.

Uz db.lv telefona zvanu atbildēja arī a/s Liepājas metalurgs valdes loceklis Leons Ptičkins, gan atvainojoties, ka šobrīd esot aizņemts un runāt nevar.

Tikmēr uzņēmuma vadība nākusi klajā ar paziņojumu, kurā norāda, ka pilnībā nav saprotami, izskaidrojami un šķiet aizdomīgi šodien pielietotie soļi, metodes un forma, jo uzņēmuma vadība līdz pat šīs dienas rītam ir sadarbojusies un sniegusi visu informāciju, neviens no uzņēmuma vadības nav pametis valsti un neslēpjas. «Vispār nav saprotams, kāpēc šodienas kratīšanā ir tikusi piesaistīta pretterorisma vienība OMEGA,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumi izrādījuši interesi par KVV Liepājas metalurgs teritoriju

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecisko gāzu ražotājs Elme Messer Metalurgs vienpusēji lauzis līgumu ar metaluģijas uzņēmumu KVV Liepājas metalugs par gāzu piegādes nodrošināšanu, jo kompānija nav apmaksājusi nevienu no ikmēneša rēķiniem un nav reaģējusi arī uz nosūtītajiem brīdinājumiem, informē Elme Messer Metalurgs pārstāvji.

Līgums tika noslēgts 2015.gada maijā uz desmit gadiem, un paredzēja fiksētu ikmēneša maksu par slāpekļa un skābekļa nodrošināšanu KVV Liepājas metalurgs darbībai. Lai jaunais investors varētu veiksmīgāk atsākt ražošanu, pirmajos mēnešos tika piešķirta arī atlaide par pakalpojuma saņemšanu.

Lai arī metalurģijas uzņēmums ir apstiprinājis vairāku rēķinu saņemšanu un par dažiem rēķiniem pat atguvis pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts, tie vēl joprojām nav samaksāti. «Visas pazīmes liecina par to, ka KVV Liepājas metalurgs ir nopietnas maksātspējas problēmas, jo netiek maksāti rēķini ne tikai piegādātājiem, bet arī valstij,» saka Elme Messer Metalurgs valdes loceklis Silvis Fridrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas darbības veicamas, lai izmaksātu ārkārtas dividendes?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene; Madara Melkerte, juriste, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene., 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investoru meklējumos Zaharjins un Segals devušies uz Stambulu, Londonu un Milānu

Vēsma Lēvalde, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajās brīvdienās Liepājas metalurga akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals apmeklēja Stambulu, Londonu un Milānu, lai runātu par investoru piesaisti a/s Liepājas metalurgs.

Investora meklējumi ir viens no pasākumiem, ko paredz uzņēmuma plāns krīzes situācijas pārvarēšanai, pauž a/s Liepājas metalurgs paziņojumā presei. Plānā ir konkrēti minēti pasākumi 63 miljonu latu apjomā, ko jau veic vai vēl veiks pats uzņēmums. Tie ietver jaunu akcionāru kapitāla piesaistīšanu, ilgtermiņa kredīta restrukturizāciju, vienošanās panākšanu ar citiem kreditoriem, stingras taupības režīma ieviešanu, administratīvo izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un sociālās programmas saīsināšanu. No valdības uzņēmums sagaida darbību, kas atbalstītu plāna īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Group draud Latvijai ar iespējamu 150-300 miljonu eiro sodu

LETA, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.

Komentāri

Pievienot komentāru