Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras, otrdien raksta laikraksts Diena.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis – to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē – Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Pašlaik māla karjerā saimnieko SIA Lode, kas ir vadošais keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijā. Taču te ir arī bagātīga unikālu pasaules nozīmes fosilo atlieku atradne – Lodes bruņuzivju iegula, kurai piešķirts ģeoloģiskā dabas pieminekļa statuss. No Lodes māla karjera nācis daudz zinātniski vērtīgu atradumu.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, Liepas atradnē ieguļ divu paveidu māls. Viens ir tumši sarkanbrūns, raibs, viegli kūstošs, no kura iespējams ražot tumši sarkanus tā saucamā Lodes tipa apdares ķieģeļus. Otrs ir gaiši pelēks, grūti kūstošs māls, kas ir noderīgs, piemēram, sienu un grīdas flīzēm. Saskaņā ar pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Liepas atradnei ir valsts nozīmes statuss.

Vizuāli Liepas māla karjers šķērsgriezumā atgādina kārtainu pīrāgu, kurā mijas pelēkzaļi toņi ar sarkanbrūnajiem. Tikai rūpīgi ieskatoties, māla slāņos var pamanīt līdz divu eiro monētas lieluma un sīkākus veidojumus, kas nezinātājam atgādina ko līdzīgu rakstainiem bruņurupuča čaulas fragmentiem. Taču tie nav piederējuši bruņurupučiem, tās ir līdz mūsdienām saglabājušās liecības par to, ka pirms 385 miljoniem gadu te, Cēsu pusē, valdošā dzīvības forma jeb pasaules valdnieces bija zivis.

Kad ģeologs Visvaldis Kuršs 1970. gadā, pārbaudot karjeru, lai redzētu tā ģeoloģisko uzbūvi dažādos šķērsgriezumos, aptuveni trīs metrus biezā Lodes pelēko mālu slāņkopā ievēroja vairāku veselu bruņuzivju ķermeņu šķērsgriezumus, šādai laimei paleontologi sākumā pat neticēja.

Plašāk lasiet rakstā Devona nogulumi glabā vērtīgu izejvielu otrdienas, 5.maija laikrakstā Diena (10.,11.lpp.)!
 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra