« Krišjāņa Barona ielu var izveidot par tādu pašu zīmolu kā Oksfordstrīta Londonā vai 5. avēnija Ņujorkā, un tas varētu piesaistīt tūristus,» medijiem stāstīja uzņēmuma Retail Baltic vadītājs Zulfukars Tosuns. Kr. Barona iela turpmāk tiks attīstīta kā Baltijas garākā iepirkšanās iela, un tas notiks neatkarīgi no tā, vai Rīgas dome akceptēs vai neakceptēs Kr. Barona ielas pārdēvēšanu par gājēju ielu, piektdien medijiem norādīja Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs.

H. Danusevičs informēja, ka Kr. Barona iela ir daudz piemērotāka iepirkšanās ielas statusam, jo uz tās patlaban jau atrodas trīs enkurnomnieki - Galerija Centrs ielas sākumā, Barona centrs ielas vidū un Bērnu pasaule ielas galā, tāpat tajā jau patlaban iespējams iegādāties visu preču spektru.

«Lai gan Rīgas dome patlaban ieņēmusi pozīciju, ka vienīgā iespējamā gājēju un iepirkšanās iela Rīgā varētu būt Tērbatas iela, tomēr neatkarīgi no domes nostājas Kr.Barona iela tiks popularizēta kā Baltijā garākā iepirkšanās iela,» sacīja H. Danusevičs.

Z. Tosuns informēja, ka Kr. Barona ielas garums ir 3,3 kilometri, savukārt Tērbatas ielas garums ir 1,8 kilometri, Ģedimina prospekta Viļņā garums ir 2,2 kilometri, bet Tallinā visas iepirkšanās ielas ir īsākas.

Ar pozitīvu lēmumu Latvijai noslēgusies lieta, kurā kāds mazpazīstams somu uzņēmums vērsās pret iespēju Krišjāņa Barona ielas iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantot Barona ielas nosaukumu. Šī prasība atzīta par nepamatotu un Barona vārds esot nosargāts. Diemžēl jau ir par vēlu īstenot visas tās ieceres, kas saistījās ar Krišjāņa Barona ielu, iekļaujoties šāgada pasākumos Rīgā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā, informēja Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Lai veicinātu atpazīstamību, popularizētu tūristu un iedzīvotāju vidū Barona ielu, vēl 2011.gadā LTA nāca klajā ar jaunu projektu - izveidot Krišjāņa Barona ielu Rīgā par tirdzniecības un izklaides ielu gan tūristiem, gan arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā būtu garākā iepirkšanās iela Baltijā. Projekta izpildīšanai tika nodibināta Barona biedrība. Tika izdota Rīgas karte, kurā atsevišķi tika izcelta Krišjāņa Barona iela, un izveidota preču zīme BARONA STREET RIGA. Projektu bija paredzēts attīstīt līdz 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Pavisam negaidīt pret Barona ielas nosaukuma izmantošanu sāka protestēt mazpazīstams Somijas uzņēmums - darbā iekārtošanas birojs. Barona Group Oy apstrīdēja Krišjāņa Barona uzvārda izmantošanu, pamatojot nosaukuma līdzību ar savu preču zīmi. Barona Group Oy 2012.gada decembrī iesniedza Latvijas Republikas Patentu valdē savus iebildumus, mēģinot aizliegt latviešiem izmantot Krišjāņa Barona uzvārdu. Pēc gandrīz divu gadu tiesāšanās, prasību atzina par nepamatotu, bet ieceres īstenošana pagaidām atlikta.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Šodien notika Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dārzkopības grupas sēde, kurā kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Rīgas Centrāltirgus atbildīgajām personām notika diskusija par esošo situāciju un kontrolēm tirgos, par importa un vietējās produkcijas īpatsvaru, kases aparātu lietošanas ievērošanu un priekšlikumiem tālākajai rīcībai, informē Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome.

Kā būtiska problēma tika identificēta ielu tirdzniecība. LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsver, ka sezonas laikā ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā īpaši uzskatāmi attīstās zemeņu un citu sezonas augļu tirdzniecība, uzdodot to par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirgošanās vietā par tirgošanās dalībnieku, pārtikas aprites noteikumu neievērošana, cenas norādīšana bez PVN un kases aparātu neizmantošana.

«Ar šādiem gadījumiem cīnāmies jau gadiem, bet, tā kā šādas ielu tirdzniecības atļaujas izsniedz konkrētā pašvaldība, tad LOSP aicina arī pašvaldības izvērtēt un pārbaudīt konkrētā tirgotāja saistību ar tirgošanai paredzēto produkciju.»

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) prasa veikt grozījumus Enerģētikas tirgus likumā, lai ilgtermiņā mazinātu energoresursu cenu kāpumu negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem, pirmdien pēc tikšanās ar Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāru Edmundu Valanti sacīja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

LOSP tikšanās laikā Valanti un citas EM amatpersonas informēja par situāciju, kad krasi pieaugušo energoresursu cenu dēļ ir ievērojami pieaugusi pārtikas pašizmaksa.

Kā norāda LOSP, ministrijas pārstāvji nekomentēja LOSP dalīborganizāciju jautājumu, vai energoresursu cenu kāpums ir radījis krīzes situāciju ražotājiem un lielākajai daļai sabiedrības, kas ikdienā lieto elektrību, dabasgāzi un degvielu. Tāpat neesot sniegts apstiprinājums par valsts iesaisti finanšu resursu novirzīšanu vai cita veida atbalstu ražojošiem lauksaimniekiem.

Vienlaikus tikšanās laikā EM pārstāvji esot atbalstījuši LOSP priekšlikumu atcelt nodokli elektroenerģijai, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, vismaz pašpatēriņam. LOSP sola strādāt ar EM un Finanšu ministriju (FM), lai Enerģētikas tirgus likumā tiktu atspoguļots šis priekšlikums.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tikušies ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu, lai diskutētu par aktuālākajiem jautājumiem enerģētikas jomā, kas tieši attiecas gan uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem, gan visas sabiedrības interesēm, informē LOSP.

Sarunas laikā tika diskutēts par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu – neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, OIK nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam projektu.

Tagad prioritāšu saraksta augšgalā ir atrisināt OIK, Latvenergo, Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu materiālajos aktīvos jautājumus, lai samazinātu elektroenerģijas gala izmaksas pārstrādes uzņēmumiem un atbalstītu energoefektīvas vietējās tehnoloģijas un materiālu ražošanu, norāda LOSP.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir saņēmusi informācija par to, ka lauksaimniekiem tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde, kas būtiski ietekmē lauksaimnieku ražošanas turpināšanu un nodara būtisku kaitējumu saimniecību ražošanas iekārtām.

LOSP aicina Latvenergo neatslēgt lauksaimniekiem elektrību ziemas periodā, informē LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.

Ar daudzām institūcijām ir iespējams vienoties par pilnīgu maksājumu atlikšanu uz noteiktu laiku, taču AS Latvenergo saistību nepildīšanas gadījumā pēc brīdinājuma nosūtīšanas atbrauc un atslēdz strāvu ziemas periodā, kad gaisa temperatūra sasniedz mīnus 20 grādus, kā rezultātā saimniecībām rodas zaudējumi, kas ir daudzkārt lielāki nekā parāds uzņēmumam par sniegtajiem pakalpojumiem. Jāpiebilst, ka brīdinājumi par parādu nomaksu tiek sūtīti pa pastu neierakstītās vēstulēs, tie ne vienmēr sasniedz adresātu, jo pēdējo gadu laikā laukos pasta darbība ir pasliktinājusies.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par valdības nespēju rīkoties ar SVF aizdevumu un aicina rīkot protesta akcija visā valstī.

«Iepazīstoties ar Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča sniegto informāciju par saņemtās palīdzības aizturēšanu valdības kontos gandrīz mēnesi un nenovirzīšanu ekonomikas stabilizācijai, lauksaimnieki ir neizpratnē par valdības nespēju ātri pieņemt lēmumus un pareizi novirzīt no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) saņemtos finanšu līdzekļus. Latvijas finanšu sistēma ir sastingusi, ekonomikā turpinās lejupslīde un uzņēmēji, tai skaitā, lauksaimnieki bankrotē, bet valdība rīkojas gliemeža ātrumā,» informē LOSP.

Organizācijas valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka, ņemot vērā, ka valdība vēl nav paziņojusi konkrētus termiņus, kad lauksaimnieki un citi uzņēmēji varēs saņemt palīdzību un kā redzams no rīcības ar SVF līdzekļiem tai nav skaidra plāna, LOSP aicina visus lauksaimniekus nākamnedēļ organizēt protesta akcijas un izbraukt ar traktoriem uz ceļiem visā Latvijā. «Ja arī tas nepamodinās valdību, tad mums jādodas uz Rīgu pamodināt un nosargāt no lielā miega Ministru kabinetu, tieši tā kā to lauksaimnieki darīja barikāžu laikā, aizsargājot Ivaru Godmani un valdību no padomju varas,» tā A. Krauze.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Pretēji sākotnēji solītajam, Rīgas domes Satiksmes departaments pagaidām atteicies no ieceres Krišjāņa Barona ielā būtiski ierobežot privāto auto satiksmi, norādīja departamenta pārstāve Ilze Dimante.

Pēc viņas teiktā, ņemot vērā būvdarbus Aleksandra Čaka ielā, kur patlaban apakšzemes komunikāciju turētāji veic remontdarbus, automašīnu kustības ierobežošana Barona ielā radītu vēl lielāku slodzi un sastrēgumus Čaka ielā.

Līdz ar to, tuvākajā laikā nav plānots lemt par satiksmes organizācijas izmaiņām Barona ielā.

Gada sākumā toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) solīja, ka privāto automašīnu satiksme Barona ielā tiks ierobežota jau no 1.maija.

Taču vēlāk departamenta pārstāvji lēma, ka iecere jāatliek uz vasaru, jo tad liela daļa iedzīvotāju un skolēnu ir vasaras brīvlaikā, kā rezultātā pilsētā ir mazāka satiksmes plūsma un šādu ieceri izmēģināt var veiksmīgāk.

Šā gada 14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi organizācijas biedra - biedrības “Latvijas Dārznieks”, apkopotā un sniegtā informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem Latvijā.

Lauksaimnieki pauž pamatotu satraukumu par iespējamu Latvijas iedzīvotāju maldināšanu un Latvijas ražotāju tēla graušanu no veikalu tīkla puses, norādot nepatiesu vai nenorādot nemaz gurķu un citu dārzeņu patieso izcelsmes valsti.

LOSP dalīborganizācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Ir publiski pieejama informācija par to, ka Polija lielos apmēros iepērkot dārzeņus, it īpaši – gurķus, no Krievijas. Vienlaikus līdzīga izskata gurķi lielos apjomos jau šobrīd Latvijas lielveikalos tiek tirgoti ar norādītu izcelsmes valsti - Polija. Tas mums – Latvijas lauksaimniekiem, liek kļūt bažīgiem par to, vai nenotiek masveida iedzīvotāju maldināšana un Eiropas tirgus kropļošana.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Ekonomikas ministrija (EM) pauž sašutumu par Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārmetumiem ministrijai saistībā ar Ukrainas uzņēmumu interesi eksportēt savu produkciju uz Latviju.

EM ir saņēmusi Ukrainas vēstniecības Latvijā informāciju par Ukrainas piena un gaļas pārstrādes uzņēmumu interesi eksportēt savu produkciju uz Latviju. Tā kā EM neatbild par lauksaimniecības, šajā nozarē darbojošos uzņēmumu un to pārstāvniecību politiku, EM minēto informāciju pārsūtīja izvērtēšanai Zemkopības ministrijai un LOSP, informē EM.

Līdz ar to EM ir neizpratnē par LOSP pārmetumiem ministrijai, īpaši tādēļ, ka EM šādu informāciju izvērtēšanai LOSP sūta regulāri.

Laika posmā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir noslēgti 11 ekonomiskās sadarbības līgumi, daļu no tiem administrē Ekonomikas ministrija Starpvaldību komisijas ietvaros. Viens no svarīgākajiem šo līgumu mērķiem ir ekonomisko attiecību, t.sk., tirdzniecības un Latvijas eksporta veicināšana. EM ir regulāri nosūtījusi līdzīgus priekšlikumus otrām līgumslēdzējpusēm, kā arī pārsūtījusi saņemtos sadarbības priekšlikumus Latvijas atbildīgajām nozaru ministrijām un ieinteresētajām institūcijām, asociācijām, tai skaitā gan Zemkopības ministrijai, gan LOSP.

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.

Finanšu ministrijas (FM) plāns no mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji valsts budžetā, ik gadus papildus iekasēt 7,5 milj. Ls ir izgāzies.

Saskaņā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā esošo informāciju par 2010.gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) no lauksaimniekiem iekasējis tikai 557 tūkst. Ls IIN, kas ir 7,5 % no plānotās summas. LOSP kategoriski bija pret šāda nodokļa ieviešanu un norādīja, ka tas nedos vēlamos rezultātus, kavēs saimniecību attīstību un radīs negodīgu konkurenci starp lauksaimniekiem, jo uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem atbalsts netiek iekļauts ar nodokli apliekamajā ienākumā.

Zemkopības ministrija ir uzklausījusi LOSP prasību, ka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai nedrīkst iekļaut ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, jo tas būtiski kropļo Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju attiecībā uz pārējo ES dalībvalstu fona, tajā skaitā Igauniju un Lietuvu. Nevienā no mūsu kaimiņvalstīm atbalsta maksājumi netiek aplikti ar IIN. Ne tikai apstāklis, ka mūsu kaimiņvalstīs ar IIN netiek aplikti atbalsta maksājumi, Latvijas lauksaimniekiem arī IIN likme 25% apmērā ir visaugstākā - vienlaicīgi Igaunijā tie ir 21% un Lietuvā tikai 15% apmērā.

Iespējams, jau aprīlī Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, varētu tikt ierobežota automašīnu kustība, tomēr, kāds būs risinājums, vēl nav zināms

Iecere eksperimentālā kārtā slēgt automašīnu satiksmi Krišjāņa Barona ielā radusies sadarbībā ar dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jana Gēla biroja pārstāvjiem. Līdz ar to Krišjāņa Barona iela būs atvēlēta tikai sabiedriskajam transportam, kā arī velosipēdistiem un gājējiem. Pilsētplānošanas eksperimenta laikā tiks izvērtēta iedzīvotāju reakcija uz šādu aizliegumu. Pašlaik galvaspilsētas centrs ir kļuvis par transporta satiksmes tranzītu, bet iedzīvotāju daudzums ar gadiem ir būtiski samazinājies. Pilsētas centrs ir kļuvis par vietu, uz kuru atbrauc, caur kuru izbrauc, bet ne vietu, kur vēlas dzīvot. Pilsētas attīstības koncepcija vērsta uz to, lai uzlabotu dzīves kvalitāti centrā, bet tas ir iespējams, samazinot automašīnu skaitu, uzsver pašvaldība. Pagājušā gada nogalē Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pašvaldība kopā ar pilsētplānotājiem iecerējusi «vairākus eksperimentus», ar kuriem sabiedrība plašāk tiks iepazīstināta februārī. Pagaidām gan ar citiem paziņojumiem pašvaldība klajā nav nākusi. Jāmin, ka dāņu pilsētplānotājs Jans Gēls jau pirms 17 gadiem izstrādāja ieteikumus Rīgas pilsētvides attīstībai, bet pērn noslēdza memorandu ar Gēla biroju uz trim gadiem par sadarbību kvalitatīvas publiskās ārtelpas veidošanā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, informēja KNAB.

Krimināllietas ietvaros izmeklētājs lūdzis prokuroru piemērot arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības. KNAB uzsver, ka šīs krimināllietas sekmīgā izmeklēšanā ieguldīts vērienīgs izmeklētāju un operatīvo darbinieku darbs, izvērtējot apjomīgu dokumentāciju un nopratinot lielu skaitu personu, kas iesaistītas kriminālprocesā.

Binders nepiekrīt KNAB izteiktajiem pārmetumiem saistībā ar būvdarbiem Barona ielā

Kriminālprocess par, iespējams, veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dokumentu viltošanu uzsākts 2016.gada oktobrī. Šajā krimināllietā aizdomās turēto personu vidū ir divas Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas, viena no kurām darba attiecības ar departamentu jau ir izbeigusi.

Tērbatas, Barona un Vaļņu ielai katrai ir savs fanu pulks, kas tieši konkrēto ielu redz kā piemērotāko, lai izveidotu to par iepirkšanās ielu. Ideju virzītāji norādījuši, ka projekti var tikt īstenoti paralēli un savā starpā tie «neēdas».

Barona iela tiek pozicionēta kā garāko iepirkšanās ielu Baltijā. Tramvaja satiksme (ko citi atzīmējuši kā traucējošu faktoru) drīzāk uzskatām par plusu nevis mīnusu – tas atved mums apmeklētājus; iepirkšanās ielai nav obligāti jābūt gājēju ielai, skaidro Zulfukars Tosuns (Zulfukar Tosun), Barona biedrības piesaistītais konsultants. Barona biedrībā iesaistījusies Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), citi interesenti, kas virza Barona ielas attīstības projektu.

Lai iela veiksmīgi darbotos kā iepirkšanās iela ir nepieciešami vairāki standarta komponenti. Ir jābūt t.s. enkuriem – vietām, veikaliem, kas piesaista lielākas cilvēku plūsmas. «Barona ielā šādi enkuri ir, tostarp Bērnu pasaule, Barona centrs un arī Galerija Centrs – mēs to pieskaitām arī pie Barona ielas,» klāsta Z. Tosuns. Svarīgi, lai katras ēkas pirmajā stāvā būtu telpas ar skatlogiem, viņš turpina. Esot svarīgi arī, lai iepirkšanās ielā nedominētu ēdināšanas iestādes – maksimāli 15% no kopējā nomnieku sastāva varētu būt restorāni. Ja to ir par daudz, tā vairs nav iepirkšanās iela. Šīs ielas atbalstītāji ir izveidojuši mājas lapa baronastreet.com. Maijā būšot gatava karte, ko plānots izplatīt ostā, lidostā, dzelzceļa stacijā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valde ir nepatīkami pārsteigta par LOSP Briseles biroja vadītāja Bruno Barona rīcību nosūtot nekorekta satura īsziņu piena protestu akciju organizatorei un Valmieras rajona lauksaimnieku pārstāvei Dacei Pastarei.

Kā informē LOSP pārstāve Krista Garkalne, kaut arī īsziņa satur personiskus apvainojumus un nekādā veidā nav saistīta ar LOSP valdi vai biedriem, tomēr šāda rīcība nav pieļaujama Latvijas lauksaimnieku pārstāvim Briselē.

Šādi pret ētikas principiem rīkoties nedrīkst neviens darbinieks, kurš strādā organizācijās un pārstāv lauksaimnieku sabiedrības intereses šādā līmenī. Jūlija sākumā tiks sasaukta LOSP biedru sapulce, kur tiks izskatīta B. Barona neētiskā rīcība.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Briselē Bruno Barons pārtraucis darba attiecības ar LOSP, informē LOSP.

Tas esot noticis ņemot vērā izveidojušos apstākļus — pēdējā laikā izskanējušo atsevišķu lauksaimnieku neapmierinātība ar B. Baronu un publiskoto B.Barona strīdu ar zemnieci Daci Pastari, kas bija personisks, bet tomēr tas veidojis negatīvu tēlu organizācijai. Jāatgādina, ka zemnieku intereses Briselē aizstāvošais B. Barons zemniecei nosūtīja īsziņu, kurā nolādēja viņu un viņas ģimeni.

LOSP gan norāda, ka pārmetumi veidojušies nepārzinot B.Barona darba specifiku un lēmumu ietekmēšanas iespējas Eiropas līmeņa organizācijās, jo bija balstīti uz personīgiem viedokļiem un baumām, kas nebija pamatoti ar faktiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) neatbalsta valdības pieņemto plānu, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Valdība vakar, 27.martā atbalstīja grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadi - pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.

Kā norāda padome, Latvijā jau šobrīd ir liels bezdarba līmenis. Šāds valdības lēmums ne vien samazinot jauniešu iespējas darba tirgū, jo darba vietas ar šādu lēmumu neatbrīvosies, bet cilvēkiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, liedzot iespēju ar valsts atbalstu doties pensijā. Ar šādu lēmumu valsts veicināšot ēnu ekonomiku, kā arī cilvēku izbraukšanu no valsts, jo nav noslēpums, ka sociālās garantijas citviet Eiropas Savienībā ir daudz augstākā līmenī. «Rodas jautājums - vai Latvijai rūp savs iedzīvotājs? Vai valsts nodrošinās šiem cilvēkiem darba vietas, ko nav spējusi līdz šim?» akcentē padome.

LOSP 2020.gadu vērtē kā gadu, kurš nozarēs ir ieviesis jucekli, izjaucot plānotu kopējo lauksaimniecības attīstību.

Sevišķi smagus izaicinājumus nākas pārdzīvot lopkopības nozarei, jo bez pandēmijas, tai nākas saskarties ar strauju izejvielu cenu pieaugumu, eksporta tirgus samazināšanos un arī dažādām dzīvnieku slimībām.

Šogad LOSP biedru pulks ir pieaudzis līdz 60 biedriem, kas dod vēl lielāku mandātu pārstāvēt lauksaimniekus, zivsaimniekus, mežsaimniekus un pārtikas pārstrādātājus. Īpašs prieks, ka šogad LOSP biedru pulkam pievienojās piekrastes zvejnieku biedrība "Mazjūras zvejnieki", kuru mērķis ir saglabāt Latvijas tradicionālo piekrastes zveju, kas ir unikāla un būtu saglabājams šis arods, pārnesot zināšanas no esošajiem piekrastes zvejniekiem uz jaunajiem zvejniekiem.