Lielākā daļa (65,2%) Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru pauž atbalstu eiro ieviešanai Latvijā, savukārt 27,3% iestājas par nacionālās valūtas saglabāšanu, liecina LTRK biedru aptauja. Lielākais eiro atbalsts ir vidējo un lielo uzņēmēju vidū.

Citu atbildes variantu izvēlējušies 7,5% aptaujāto, kas nereti skan kā frāze – vēl neesam aplēsuši, kas mums būtu izdevīgāk, prezentējot aptaujas rezultātus sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un valdes loceklis Andris Vanags.

«Lūkojoties uz mikrouzņēmumiem redzam, ka 45,5% respondentu atbalsta eiro ieviešanu no 2014. gada 1. janvāra, 19,7% eiro ieviestu, bet pēc 2014. gada, savukārt 27,3 iestājas par lata saglabāšanu,» skaidroja J. Endziņš. LTRK vadītājs arī norādīja, ka ļoti līdzīgas ir arī mazo uzņēmēju atbildes – 50% atbildējuši, ka eiro ieviešanu atbalsts no 2014. gada 1. janvāra, 19,7% aicina pagaidīt un eiro ieviest pēc 2014. gada, savukārt 22,4% vēlas saglabāt nacionālo valūtu un 7,9% ir vēl cits viedoklis.

Savukārt LTRK biedri – vidējie uzņēmumi – izteikuši ļoti pārliecinošu atbalstu eiro – no aiznākamā gada 1. janvāra eiro ieviestu 68,2% šīs kategorijas biedru. Vēlāk eiro ieviestu 9,1% vidējo uzņēmumu, savukārt pret pievienošanos eirozonai iestājas 18,2% respondentu, bet 4,5% ir cits viedoklis.

«Lielie uzņēmumi un eksportētāji šai aptaujā mums sagādāja vislielāko pārsteigumu,» pauž LTRK valdes priekšsēdētājs. 42,9% lielo LTRK biedru eiro ieviestu no 2014.gada 1.janvāra, vēl 21,4% pēc 2014.gada, savukārt latu kā nacionālo valūtu saglabātu 14,3% LTRK biedru, vēl 21,4% lielo uzņēmēju saredz citas, visdažādākos scenārijus, vai, kad un kā ieviest eiro,» sacīja J. Endziņš.

Tikmēr 44,8% LTRK biedru – eksportētāju – ar eiro ieviešanu gaida no 2014. gada 1. janvāra, 20,7% atbalsta eiro ieviešanu, bet pēc 2014. gada. Par lata saglabāšanu iestājas 25,9% eksportētāju, bet 8,6% izvēlas citu atbilžu variantu.

LTRK biedru telefonaptaujā izdevies noskaidrot 865 biedru – gan mikro un mazo, gan vidējo un lielo uzņēmumu viedokli. Šobrīd biedrībā pārstāvēti 1002 individuāli, visas tautsaimniecības nozares pārstāvoši uzņēmumi.

Uzņēmēji, kas izvēlējušies citus variantus, atzīmējuši, ka ir pārāk maz informācijas, lai adekvāti spriestu par šāda soļa izdevīgumu un, ka vispirms nepieciešams veikt pamatīgu eirozonu piemeklējošu problēmu izpēti.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra