http://www.db.lv/images/article/2009/01/05/d1c79e9e-c961-4290-8195-4ac6837eda0d.jpg

«Lielais vairums saimniecību, kuras reāli aprēķināja savas iespējas un pamatojoties uz reālajām iespējām arī veidoja savus biznesa plānus, ar optimismu var raudzīties nākotnē,» teica M. Roze, piebilstot, ka Zemkopības ministrija jau iepriekš norādīja, ka piena iepirkuma cenai vajadzētu būt ap 16 santīmiem litrā, taču daļa lauksaimnieku ar to nav rēķinājušies. Ministrs arī uzskata, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no tām nozarēm, kur kritums ir vismazākais. Roze: Lauksaimniecība ir viena no stabilākajām tautsaimniecības nozarēm

Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants paziņoja, ka pamet ministra posteni un rītdien gatavojas iesniegt demisijas rakstu premjeram Ivaram Godmanim.

Skaidrojot atkāpšanās iemeslus, Roze norādīja, ka, pirmkārt, viņš ir izpildījis solīto un valdībā apstiprināts nozares glābšanas plāns. Otrkārt, ministrs uzskata, ka ekonomiskās prasības pāraugušas politiskajās un strikti mainījusies sadarbības partneru nostāja. Un treškārt, ministrs norādīja, ka Rīgai jau ir 13. janvāra pieredze, kad tumsai iestājoties, neapzinīgu elementu darbības rezultātā notika grautiņi, kā rezultātā nav prognozējama situācija, ja lauksaimnieki turpinātu protestēt.

Ministrs sacīja, ka šādā situācijā, kad Zemkopības ministrijas darbs ir paralizēts un funkcijas nav normālas, viņam ir jāatkāpjas. Tāpat tiek domāts par tuviniekiem un viņu drošību, jo ministrs saņēmis draudus, kas, redzot 13. janvārī notikušo, varot realizēties.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Otrdien par demisiju paziņojušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ( Zaļo un zemnieku savienība) šodien uz Saeimas ārkārtas sēdi apsējis kaklasaiti par govju attēliem, liecina Db novērojumi.

Demisionējušais Roze šodien izvēlējies kaklasaiti ar govīmJāatgādina, ka tieši piensaimniecības nozares krīze kļuva par iemeslu, kādēļ M. Roze, kurš zemkopības ministra amatu ieņēma jau kopš 2002. gada, vakar paziņoja par demisiju.

Valdība gan vakar atbalstīja Zemkopības ministrijas piedāvājumu piensaimniecības nozarei atvēlēt papildu finansējumu 27 milj. Ls apmērā, taču Zemnieku saeima šonedēļ paziņoja, ka no prasības par M. Rozes demisiju neatkāpjas. Tādēļ M. Roze vakar vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata. M. Roze turpmāk būs Saeimas deputāts un pievienosies Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijai.

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu valodas mācību līdzekļu izplatīšanu tirgū, informēja KP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Lai arī KP nav konstatējusi, ka uzņēmuma rīcība radītu negatīvas sekas konkurencei un klientiem, grāmatu tirgotājs brīdināts par atbildību ekskluzīvo tiesību gadījumā.

KP sāka tirgus uzraudzību pēc saņemta iesnieguma, kurā grāmatu izplatītājs pauda bažas par izmaiņām izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu iepirkumā.

Pērn platforma «Dystrybucyjna «Edu-Ksiàýka» Sp. Z.o.o.», kas ir izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu ekskluzīvais izplatītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā, noslēdza līgumu ar «Jānis Roze». Tā kā uzņēmums ieguva ekskluzīvas tiesības kļūt par vienīgo «Pearson» mācību līdzekļu izplatītāju Baltijas valstīs, tika radīts iespējams apdraudējums konkurences attīstībai pārējo izplatītāju vidū.

Graudu iepirkumu cenu samazinājums, visticamāk lētāku pārtiku neļaus saražot, liecina ražotāju aptauja.

Maiznieki norāda, ka miltiem vajadzētu kļūt par vairāk nekā 10 % lētākiem. Latvijas maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis atzīst, ka miltu cenai, ņemot vērā graudu iepirkumu cenu samazinājumu, vajadzētu sarukt vismaz par 25 Ls jeb aptuveni 15 % vai 30 – 40 Ls/t.

Šobrīd notiek aktīvas sarunas ar pārstrādātājiem un līdz oktobra sākumam būs skaidrība, cik maksās milti. Tiesa gan, maize, visticamāk, lētāka nekļūs, jo būtisku ietekmi dos gāzes cenas pieaugums no 1. oktobra un elektrības cenas kāpums par 20 – 40 % tiem ražotājiem, kam ir vairāk nekā 50 darbinieku un apgrozījums lielāks par septiņiem miljoniem Ls. Savukārt SIA Dona valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs norāda, ka pagaidām grūti paredzēt, par cik samazināsies miltu cena. Zemešs arī paredz, ka maizei cena nesaruks, taču nevajadzētu būt arī kāpumam.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Ja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) netiktu darīts viss iespējamais lauksaimniecības statistikas datu uzlabošanā jeb «vilkšanā uz augšu», situācija ar jau tā zemajiem tiešmaksājumiem varētu būt vēl sliktāka, atzina kādreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Jautāts, kāda bija situācija ar lauksaimniecības datu rādītājiem, ko kopā ar toreizējo valsts sekretāri, tagadējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu Roze iesniedza Briselei, politiķis norādīja, ka dati bijuši objektīvi, tomēr procesa veiksmīgai virzībai kaitējusi zemnieku vēlme nedeklarēt visas ražas.

«Dati bija korekti. Vēl vairāk - tajā brīdī meklējām visas iespējas, lai rādītājus vilktu uz augšu. Tolaik darbojās likums «Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi», kurā bija noteikts, ka līdz 1.oktobrim jādeklarē saražotās tonnas. Jābūt godīgiem un jāatzīst, ka ne jau visi zemnieki ražas nodeklarēja pilnībā, baidīdamies no nodokļiem. Rezultātā 1998.gadā, kura dati tika izmantoti par atskaites punktu maksājumu aprēķināšanai, zemnieki nebija deklarējuši visu saražoto, līdz ar to informācija bija tāda, kāda nu bija, tomēr - objektīva,» sacīja Roze.

Lauksaimnieki uzskata, ka lielā mērā pie esošās krīzes piensaimniecībā vainojams zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpēc tiek prasīta viņa demisija.

Par to vienojušās vairākas lauksaimnieku organizācijas. Pēc teju trīs stundu sarunām ar lauksaimniekiem piena ražotāji valdības namu vakar pameta ļoti neapmierināti. Kā tūlīt pēc tikšanās atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvo ziņojumu par notiekošo piena nozarē, nācies secināt, ka tas nav sagatavots stadijā, lai par to kāds valdībā balsotu, līdz ar to lauksaimnieks ir nikns­ par velti izlietoto laiku. J. Lazdiņš uzskata, ka esošais zemkopības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Silvija Dreijere no Latgales novada uzskata, ka ministram ir jāatkāpjas, ja reiz viņš nespēj nodrošināt adekvātu lēmumu pieņemšanu, kas ļautu laukos nodarboties ar lauksaimniecību.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka šobrīd līdzatbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas arī bankām, jo tās vērtēja zemnieku iesniegtos projektus, piektdien raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

«Atšķirībā no krīzes ietekmes vecajās dalībvalstīs, kur ekonomiski veiksmīgas un efektīvas saimniecības bija izveidotas jau pirms daudziem gadiem, jaunajās dalībvalstīs pēdējos gadus bija jāveic lielas investīcijas. Latvijas saimniecības adekvāti reaģēja uz tirgu, veidoja biznesa plānus. Tāpēc šobrīd līdzatbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas arī bankām, jo tās vērtēja iesniegtos projektus,» klāstīja M.Roze.

Viņš arī atzīmēja, ka faktiski šobrīd tiešām ir tā, ka tās saimniecības, kurām nav kredīta, nav arī nonākušas kredīta parādos. Taču tas ir mānīgs labums. Tās saimniecības, kuras nav ieguldījušas attīstībā, faktiski izdzīvo savus līdzekļus. Respektīvi, cik ilgi tās varēs izvilkt ar esošajiem ražošanas līdzekļiem, tik arī būs.

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir ierosinājis grozījumus Prokuratūras likumā, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Tādējādi vienā no svarīgākajiem tiesu varas amatiem varētu nonākt jebkurš Latvijas pilsonis ar jurista diplomu un 10 gadu darba vai pasniedzēja pieredzi juridiskajā specialitātē, raksta Diena. Šobrīd ģenerālprokurora amata kandidātiem izvirzīta obligāta prasība pēc trīs gadu pieredzes tiesneša vai piecu - prokura amatā. M.Roze to piedāvā svītrot.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs nepaskaidro, kā viņam radusies doma iesniegt priekšlikumus, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kura pilnvaru termiņš beidzas pēc gada, kategoriski iebilst pret šādu ierosinājumu un pauž izbrīnu, kāpēc bijušais zemkopības ministrs pēkšņi sācis interesēties par ģenerālprokurora atlasi. «Šādā redakcijā tie būtu tūkstošiem juristu, kas varēs ieņemt šo amatu. Lai kvalificētos, nebūs nepieciešamas specifiskās zināšanas, kas vajadzīgas prokuroram. Tiek izjaukta amatu hierarhija,» uzsver J. Maizītis.

Armands Roze Pededzes pagastā gatavo ozolzīļu dzērienu ar nosaukumu «Zīleja», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Zīleja» ir grauzdētu un samaltu zīļu, sakņu un graudu maisījums, no kura var pagatavot dzērienu. «Nav korekti to saukt par kafiju. Ņemot vērā mūsu senču tūkstošgadīgo pieredzi, dzēriens ir pelnījis savu atsevišķu vārdu, savu nosaukumu. Un mēs tam tādu arī devām,» stāsta A.Roze.

Dzērienam der tikai tās zīles, kuras ir nogatavojušās un pašas nokritušas zemē. «Pagājušajā gadā zīles lasījām pusotru mēnesi. To nevar izdarīt vienā dienā, jo zīles nekrīt vienā laikā. Otrs - neder visas zīles. Nav vērts lasīt tārpainas un acīm redzami bojātas zīles. Der tikai tās, kas nav bojātas, turklāt dziļākus bojājumus varēs pamanīt tikai nākamajā procesā - lobīšanā,» stāsta A.Roze. Kad zīles salasītas, tās jāžāvē. A.Roze to dara tā, kā to darīja senči – žāvē pirtiņā uz lāvas vai vienkārši izberot uz segas. «Zīlēm nevajag lielu karstumu, tām jāžūst lēnām. Kad zīles izžāvētas, čauliņa vieglāk nāk nost. Diemžēl lobot un šķirojot salasītā masa samazinās par trešdaļu, un tas ir daudz. Kamēr zīli neattaisi vaļā, neredzi tās kvalitāti. Dažas zīles ir bez dīgtspējas, arī zīles ar caurumiem, tārpiem vai putnu knābātas neder. Ja esmu salasījis desmit kilogramu spaini, galarezultātā paliek tikai puse no tā,» atklāj A.Roze.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.

Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.

Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.