„Situācija Latvijas lauksaimniecībā turpmāk būs stabila, un lēmumi, kas pieņemti Eiropas Komisijā Kopējās lauksaimniecības politikas „Veselības pārbaudē”, to nepasliktinās un naudas Latvijas lauksaimnieku atbalstam mazāk nekļūs,” pēc Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru sanāksmes norāda zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
M. Roze informē, ka, lai arī kopumā kardinālas izmaiņas Eiropas Komisijas (EK) nostājā Latvijai ar savu pozīciju nav izdevies ieviest, ir panāktas vairākas mūsu valsts lauksaimniecībai pozitīvas lietas.
Db jau rakst'ja (21.11.2008), ka nepanākot maksājumu izlīdzināšanas sarunu uzsākšanu jau 2010. gadā, uz spēles likta lauksaimnieciskās ražošanas turpmākā pastāvēšana. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādīja, ka tā saucamās veselības pārbaudes galaziņojumā dalībvalstīm bija jādod uzdevums sākt sarunas par šobrīd nevienlīdzīgo un konkurenci kropļojošo maksājumu izlīdzināšanu, taču tas nav noticis. Ja Latvijas lauksaimnieks šajā periodā saņem vidēji ap 63 eiro/ha, tad Nīderlandē šis atbalsts ir 405 eiro/ha, Īrijā - 307 eiro/ha, bet Vācijā - 231 eiro/ha. Pie tik nevienlīdzīga atbalsta mūsu ražotāji ilgstoši nevar noturēties, jo resursu cenas ir izlīdzinājušās, tā M. Dzelzkalēja. Lauksaimnieki iecerējuši prasīt Zemkopības ministrijai (ZM) detalizētāku skaidrojumu par sarunu rezultātiem.
Tikmēr M. Roze klāsta, ka svarīgākā vienošanās, kas panākta sanāksmē Briselē, ir deklarācija par to, ka EK un Eiropas Padome pārskatīs lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmu un pastāvošās atšķirības ES dalībvalstu starpā ar mērķi veidot jaunu lauksaimniecības politiku nākamajā plānošanas periodā,” stāsta Mārtiņš Roze. „Par to, ka šādam pavērsienam Brisele nepiekritīs jau nākamajā gadā, mēs nepārprotami tikām brīdināti, tāpēc to kā mērķi izvirzījām uz 2013. gadu un to esam panākuši.”
Tāpat būtisks panākums ir tas, ka laikā no 2010. līdz 2012. gadam Latvijas tiešo maksājumu aploksne tiks palielināta par 1,45 miljoniem eiro gadā. Ir atviegloti atbalsta pasākumi pārejai no saistītajiem uz atdalītajiem maksājumiem piena un liellopu gaļas nozarēs, dodot valstij izvēli atbalstīt nozares, paredzot 3,5 % apmērā no 100% tiešo maksājumu aploksnes, kas Latvijas gadījumā ir 5,1 miljons eiro apmērā katru gadu. Pagarināts saistīto maksājumu piemērošanas periods sēklām, kartupeļu cietes ražotājiem un linu pirmapstrādātājiem līdz 2012. gadam. Ir samazināts savstarpējās atbilstības prasību skaits par 8 prasībām, lai lauksaimnieki varētu saņemt tiešos maksājumus, kā arī jaunajām dalībvalstīm uz 2013. gadu atlikta labturības prasību izpildes sasaiste ar tiešajiem maksājumiem.
Būtisks ieguvums ir arī tas, ka progresīvā modulācija tiek attiecināta tikai saimniecībām, kuras saņem tiešos maksājumus vairāk nekā 300 000 eiro vienā gadā. Panākta vienošanās, ka laikā līdz 2013. gadam piena kvotas tiks palielinātas par 1 % katru gadu. Turpmāk ražotājam būs jāizpilda 85% no piešķirtās piena kvotas, lai netiktu piemērotas visas neizpildītās kvotas vai tās daļas ieskaitīšanas valsts rezervē. Komisija ir atkāpusies arī no savas sākotnējās prasības, ieviest kviešu (maizes) intervencei konkursa procedūru ar lejupejošu solīšanas likmi sākot ar 101,31 eiro par tonnu, atļaujot dalībvalstīm iepirkt intervencē 3 miljonus tonnu kviešu pēc esošās kārtības.